Aizvadīta jau sestā zirgu skate “Rudens pērle”, kas notika septembrī sporta centrā “Kleisti”. Ja pirmsākumos pat bija šaubas par šāda pasākuma lietderību, tad tagad tas sevi apliecinājis zirgaudzētāju vidū – kā tramplīns tālākai izaugsmei darbā, rādot augstus organizācijas standartus, gan piesaistot Latvijas labākos zirgus priekšatlasēs reģionos, gan uzaicinot kvalificētus ekspertus vērtēšanai no ārzemēm.

Pirmā kumeļu skate, Latvijas vietējo apdraudēto zirgu šķirņu skate “Nacionālais dārgums” un nu jau tradicionāli Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes sporta tipa zirgu skate “Rudens pērle” – var teikt, ka Latvijā izveidojusies cienījama zirgu audzētāju darba vērtēšanas sistēma, kas noteikti palīdz darbā, jo pareizie secinājumi rodas salīdzinājumā.

Redzami slavenu ērzeļu pēcnācēji

Skatē piedalījās 30 Latvijas siltasiņu šķirnes (LWB) sporta tipa jaunzirgi. Varēja redzēt Latvijā pazīstamāko ērzeļu pēcnācējus, kas audzēti dažādās saimniecībās: četrus no Aromāta, četrus no Lacapo, trīs no Chelder, pa diviem no Chadler un Nildana u. c.

Uzaicināti kvalificēti ārzemju eksperti

Skates pievienotā vērtība ir pieaicinātie, Eiropā atzītie eksperti, kuri ne tikai nodrošina vērtējuma objektivitāti, bet arī sniedz iespēju paraudzīties uz mūsu valsts zirgaudzētāju sniegumu no cita skata punkta.

Joahims Vinters kopš 1980. gada strādā Celles valsts zirgaudzētavā Vācijā kā staļļa menedžeris un treneris. 18 gadus bijis vadītājs Celles ērzeļu testēšanas centrā Adelhaidsdorfā. 22 gadus ar Celles ērzeļiem startējis sacensībās, ieguvis “Zelta rozetes” par vairāk nekā 10 uzvarām ar līdz 145 cm augstiem konkūra maršrutiem. Joahims bijis tiesnesis Hannoveres asociācijas ķēvju skatēs un brīvo lēcienu sacensībās, kā arī strādājis Austrālijā un Dublinas zirgu skatēs.

Jaroslavs Levandovskis kopš 2004. gada ir PZHK (Poļu sporta zirgu ciltsgrāmatas) reģionālās filiāles vadītājs; guvis pieredzi, strādājot un stažējoties dažādos Polijas, Vācijas un Šveices staļļos. Kā audzētājs ieņēmis vadošu pozīciju Polijas sporta zirgu ciltsgrāmatā, kā arī ir 2. pakāpes konkūra tiesnesis.

LŠZAA – cenšamies uzlabot kvalitāti gadu no gada

Skati tradicionāli organizē LŠZAA – Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija. Pasākuma norisi un tajā gūtās mācības vērtē asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Luse.

– Ar ko sestā skate “Rudens pērle” atšķīrās no iepriekšējām – gan organizatoriski, gan kvalitatīvā ziņā?

A. L.: – Katru gadu pēc skates mēs aicinām novērtēt pasākumu no dažādiem skata punktiem, vēlāk rūpīgi izvērtējot atbildes, komentārus un ieteikumus, kā arī cenšoties novērst atzīmētās nepilnības. Līdz ar to izdodas par dažiem procentiem uzlabot nākamā pasākuma kvalitāti. Galvenā atšķirība šogad bija reģionālās priekšatlases, kas pierādīja sevi kā veiksmīgs risinājums, jo ļauj jaunajiem zirgiem gūt pieredzi transportēšanā, demonstrēšanā, jaunu vietu iepazīšanā, kā arī veicina audzētāju un zirgu īpašnieku tikšanos un saziņu, radot kopīgu pozitīvu gaisotni.

– Cik reģionālo atlašu notika un kuri no novadiem bija aktīvākie?

– Zirgu priekšatlase skatei tika organizēta piecos reģionos, kur no kopumā pieteiktajiem gandrīz 60 zirgiem tika atlasīti 34, bet līdz skatei dažādu iemeslu dēļ nokļuva 30. Šo konceptu vērtēju pozitīvi, dalībnieki bija atsaucīgi un draudzīgi, cits citam palīdzēja, ja kādam pietrūka palīgu vai prasmju. Interese par skati vai jau sava veida brendu “Rudens pērle” ir liela. Šogad bija dalībnieki ar izteikti atšķirīgu pieredzi, arī vairāki tādi, kuri nekad nebija piedalījušies un šajā reizē bija pieņēmuši lēmumu mēģināt startēt ar saviem izaudzētajiem zirgiem. Ļoti interesanta bija Latgales reģiona vērtēšana, kas izvērtās par nozares entuziastu pulcēšanās pasākumu, bet visvairāk zirgu tika demonstrēti Zemgales reģiona atlasē SIA “Princis” manēžā. Dalībnieki netiek šķiroti pēc piederības biedrībai, visi mūsu

organizētie pasākumi ir atvērti, jo mēs strādājam kopīgam mērķim. Vienīgais, kas bija kā priekšrocība LŠZAA biedriem – tika piemērota 100% atlaide dalības maksai skatē.

– Cik sagatavoti (vizuāli un fiziski) ir zirgi un vai pašiem saimniekiem pietiek zirgu prezentēšanas prasmju, kas ir svarīgas šādā pasākumā?

– Pēdējo gadu skatēs, īpaši šogad, vērojām to, ka tiek piesaistīti speciāli cilvēki, tā saucamie “hendleri”, kas prezentē vairākus, arī dažādu saimnieku zirgus. Īpaši jāizceļ divi – Sintija Grundštoka un Lāsma Landmane no “Condicor” komandas – profesionāls darbs, ko atzinīgi novērtēja arī ārzemju kolēģi. Lai zirgu prezentēšana kļūtu arvien labāka un baudāmāka, samazinot stresa līmeni visiem iesaistītajiem, daudz strādājam ar skates vadlīnijām, šogad paralēli izveidojām arī sarunu grupu visiem dalībniekiem, kas veicināja operatīvāku informācijas apmaiņu.

– Kādas bija vērtīgākās atziņas, ko dalībnieki guva no pieredzējušajiem ārzemju vērtētājiem, kā arī asociācija, iespējams, turpmākā darba attīstībai?

– Katru reizi, tiekoties ar zirgu vērtēšanas ekspertiem no dažādām valstīm, ir iespēja pārrunāt audzēšanas aktualitātes, uzklausīt viedokļus. Šogad mums izdevās piesaistīt patiešām spēcīgu zirgkopības ekspertu no Vācijas – Joahimu Vinteru, kura skates noslēgumā teiktais nodarbina manu prātu vēl tagad. Par to, ko tieši vajadzētu uzlabot, kā uz to virzīties. Atzīstot, ka 90% no skatē prezentētajiem zirgiem ir ar vēlmi tikt šķērslim otrā pusē, nepieskaroties kārtīm, un ka mūsu zirgiem ir ļoti labas soļu gaitas, būtu vēlams audzēšanā virzīties uz modernāku sporta tipu ar augšupvērstu ķermeņa līniju, izkopt labākas rikšu un lēkšu gaitas. Savukārt mūsu kā audzētāju organizācijas un pašu audzētāju uzdevums ir veikt mērķētu audzēšanas darbu, ļoti pārdomāti izvēloties vaislas dzīvniekus, veikt saprātīgu pāru atlasi, respektīvi, izvēlēties piemērotu, augstas kvalitātes vaislas ērzeli savām labākajām vaislas ķēvēm. Turklāt neaizmirstot par galveno īpašību, ko nedrīkst pazaudēt, modernizējot šķirni – tā ir labdabība, vēlme strādāt un sadarboties ar cilvēku nevis radīt risku. Šajā brīdī mēs nonākam pie tēmas par ērzeļu sertificēšanu, kas joprojām ir sāpīgs un līdz galam nesakārtots jautājums. Kamēr mēs audzēšanas darbā izmantosim ērzeļus, kuriem tiek formāli iedots sertifikāts “izmantošanai savā saimniecībā” vai, lai tikai “legalizētu” jau iegūtos kumeļus, mēs būsim tur, kur esam, un uz priekšu netiksim. Jo tādos brīžos man ir jājautā – audzējam vienam subsīdiju maksājumam vai, lai attīstītu šķirni un lepotos ar izaudzēto un sasniegto? Dažreiz audzētājs nespēj atbildēt uz jautājumu: tieši kāpēc viņš vēlas šo ērzeli izmantot vaislā, tieši ko viņš varētu uzlabot nākamajā paaudzē, tikai zina, ka iegūs kumeļus. Labais stāsts ir tas, ka šādu gadījumu tomēr paliek mazāk. Pieaug to audzētāju skaits, kuri ļoti rūpīgi izvēlas, kā strādāt ar sev pieejamo vaislas materiālu, un daļu no tā mēs redzam “Rudens pērlē”. Vēl jāatzīmē, ka eksperti bija pozitīvi pārsteigti gan par pasākuma organizācijas līmeni, manēžas iekārtojumu, krāšņo balvu fondu, laukuma komandas, kā arī dalībnieku profesionalitāti. Tas, ka pēc pasākuma tika saņemti patiesi atzinības vārdi gan no dalībniekiem, gan no pasaules līmeņa ekspertiem, kas daudz ko redzējuši, deva jūtamu pacēlumu un motivāciju turpmākajam.

– Kā, vērtējot jauno zirgu paaudzi, raugāties uz zirgaudzēšanas iespējamo attīstību dažu tuvāko gadu laikā?

– Iespējams, daļa jau ir iekļauta iepriekšējā atbildē, bet vēl varētu piebilst vairākas lietas. Pirmkārt, tā ir spēku un audzētāju apvienošana. Es vienmēr esmu bijusi par draudzību un sadarbību, tikai ejot kvalitātes paaugstināšanas ceļu, tādēļ ir bijušas sarunas par minēto ērzeļu sertificēšanas procesu. Mans redzējums ir par abu biedrību apvienošanu nākotnē, līdz ar to izslēdzot dažādas variācijas un diskusijas par kvalitātes tēmu, mainot biedrības, lai panāktu vēlamo. Mērķis, uz ko jāvirzās un jāstrādā audzētājiem sporta tipā, ir Eiropas/pasaules līmeņa tirgum atbilstošs moderns sporta zirgs, saglabājot labu jājamību un labdabību, jo nav jēgas no izcili skaista, talantīga zirga, ja viņam nav vēlmes sadarboties ar cilvēku. Pasaules tirgus ir atvērts, aktuāla ir tā sauktā “audzēšana pāri robežām”, kad ir brīvi pieejams bioprodukts no jebkuras valsts. Tikai jāatceras vairākas lietas – ja audzētājs realizē Latvijas siltasiņu šķirnes zirgu audzēšanas programmu, tad vaislas materiāls ir jāizvēlas tās atļauto šķirņu ietvaros un saskaņojot ar organizāciju. Otrs, –

rūpīgi izvērtējiet, ko izvēlaties – neskrieniet pēc skaļiem un tajā brīdī modē esošiem vārdiem. Atcerieties, ka ar pasaulē redzamiem zirgiem jāj pasaules spēcīgākie profesionālie jātnieki, bet visplašākais tirgus ir amatieri, tautas klase, jaunieši un bērni, kuriem nepieciešams konkūra zirgs ar labām gaitām vai lēkt spējīgs iejādes zirgs, kas apveltīts ar labu jājamību un labdabīgu raksturu, kas sava korektā eksterjera un skaistuma dēļ derētu arī kā vaislas zirgs.

– Vai sporta centra “Kleisti” infrastruktūra ir piemērota šādas skates organizēšanai un, kā, viesojoties arī šādos pasākumos citās valstīs, vērtējat mūsu izdošanos?

– Līdz šim sporta centrā “Kleisti” ir vispiemērotākā vieta pasākuma organizēšanai, kā arī ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Latvijas Jātnieku federācijas vadību. Ir piedāvājumi organizēt skati arī citās vietās, bet, izvērtējot visus nepieciešamos rādītājus, īsti nevar tos vienā vietā nodrošināt. Protams, ideālā gadījumā piemērotāka būtu manēža ar sānu tribīnēm, papildu tribīnes atbalstītāju uzņemšanai, modernas kafejnīcas telpas aiz stikla sienas, caur kuru var vērot pasākumus. Tikai pagaidām Latvijā tādu nemaz nav. Patlaban ir arī idejas par komercpasākumu organizēšanu kādā no bāzēm, piedāvājot pārdodamo zirgu kolekciju vienā vietā, kur potenciālie pircēji gan klātienē, gan tiešsaistē noskatītu sev zirgus, jo Latvijas tirgus ir apgrūtināts ar to, ka bieži vien labi zirgi atrodas attālākos reģiona staļļos pa vienam, un pircējs nevēlas braukt katram klāt.

Skate kā zirgaudzētāju sadraudzības pasākums

Agnese Zeme-Ķīnasta uz skati atveda sev privāti piederošo zirgu, kas gada vecumā nopirkts “Zirgaudzētavā Burtnieki”. Viņa ir priecīga par sasniegto: “Mana Doreena izcīnīja pirmo vietu četrgadīgo ķēvju klasē, tāpat pirmo vietu visu četrgadīgo zirgu konkurencē un kļuva par skates absolūti labāko zirgu. Jau trīs gadus darbojos ar viņu, ķēvīte tika “apsēdēta” 3,5 gadu vecumā, bet ar to nopietnāk sāku strādāt šī gada vasarā. Iespējams, mūsu specializācija būs konkūrs, bet iejāde – vispārējai izglītībai, taču Doreena noteikti būs tikai hobija zirgs. Nākotnē plānoju sagaidīt arī kumeliņus. Pagājušogad ieguvām otro vietu trīsgadīgo ķēvju klasē. Vēlētos, lai, attīstot pasākumu, arī priekšatlasēs tiktu uzaicināti ārzemju vērtētāji, kas nodrošinātu objektīvāku viedokli. Priecājos, ka LŠZAA nopietni darbojas, popularizējot nozari un rūpējoties par tās attīstību. Esmu gandarīta, ka nesen kļuvu par asociācijas biedru un varu pilnvērtīgi sekot tās aktivitātēm.”

Madara Soma, SIA “Zirgu oāze” trenere no Preiļu novada Riebiņu pagasta stāsta: “No mūsu staļļa uz skati tika atvestas divas ķēves – trīsgadīgo ķēvju klasē Californija uzvarēja, diemžēl četrgadīgajām Legara palika bez godalgotās vietas. Taču priecājamies arī par to, ka abās “puišu” klasēs godalgotas vietas ieguva mūsu saimniecībā audzēti, bet jau pie jauniem īpašniekiem nonākuši zirgi – Charli trīsgadniekos ieguva trešo vietu un Chilli – otro vietu četrgadniekiem. Mūsu saimniecībā ir ap 40 zirgiem, strādājam lielākoties eksportam, taču zirgi tiek pārdoti arī Latvijā. Esam ļoti apmierināti ar skatē sasniegto rezultātu, tik augsts vērtējums mums bija pārsteigums – īpaši Californija sniegums. Skate man ļoti patika, jo ik gadu tas ir kā zirgaudzētāju sadraudzības pasākums – varam satikties, apmainīties ar viedokļiem un kontaktiem. Jāteic, ka ļoti augstā līmenī bija pasākuma organizācija – viss notika raiti, zirgiem bija sagatavotas novietnes, tika apmaksāti arī ceļa izdevumi.”

Signe Melkina, ģimenes zirgaudzētavas pārstāve no Delveniekiem Jēkabpils novada Ābeļu pagastā teic: “Mūsu ģimenes saimniecībā ir 14 zirgu. Tas nav daudz, tāpēc šogad startējām ar vienu – Cleargem ieguva otro vietu trīsgadīgo ķēvju klasē. Esam ļoti priecīgi par šo panākumu un to, ka katru gadu izdodas ar kādu zirgu tikt godalgoto trijniekā. Labi, ka Latvijā notiek šādas zirgu skates – tas ir stimuls gatavoties, ja nerunājam par sacensībām, un atskaites punkts, kad redzam, kā strādājam. Iepriecina secinājums, ka ejam pareizā virzienā. Organizācija bija ļoti laba, iepriecināja ārzemju tiesnešu līdzdalība, īpaši no Vācijas, kur jaunzirgu vērtēšana notiek ļoti stingri.”

DACE MILLERE, foto LŠZAA – Laura Skuja un Anastasija Popova

Raksts publicēts sadarbībā ar žurnālu “Latvijas Lopkopis”, oktobra numurs.

Atgādinām, ka žurnālu “Latvijas Lopkopis” iespējams abonēt VAS “Latvijas Pasts” pasta nodaļās visā Latvijā, abonēšanas indekss – 2044, pasūtīšanu iespējams veikt arī elektroniski “Latvijas Pasts” mājaslapas elektroniskās abonēšanas sadaļā: https://abone.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2044/2024_gads/

Žurnālu var iegādāties arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā Ozolniekos.

REZULTĀTI

Sekot Mums

• Like 31,702
• Follow Us 164,290