Kas jādara zirgu īpašniekiem, lai zirgu dokumenti un informācija reģistros būtu kārtībā?
Klāt pavasaris – kumeļu dzimšanas un jaunās lecināšanas sezonas laiks!
Līdz ar prieku par kumeļu dzimšanu, parādās jautājumi par dokumentu iegūšanu tiem, kā arī tālākajam audzēšanas darbam – nākamā vaislinieka izvēle, vienošanās ar tā īpašnieku par pakalpojumu, kā arī veiksmīga dokumentu aprite.
Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem, aicinām būt atbildīgiem gan ķēvju, gan ērzeļu īpašniekiem. Un tas nozīmē savstarpēju godprātīgu vienošanos par pakalpojuma cenu un apmaksu, kā arī dokumentu apriti.
Ja ķēves īpašnieks ir pieņēmis lēmumu par ķēves lecināšanu, tad ir jābūt gatavam apmaksāt pakalpojumu pēc vienošanās.
Savukārt, ērzeļa īpašnieks ir atbildīgs par pakalpojuma sniegšanu, kā arī par lecināšanas ziņošanu Lauksaimniecības datu centram likumā noteiktajos termiņos.
Lai varētu veikt lecināšanas ziņojumu, uz to lecināšanas perioda brīdi gan ķēvei, gan ērzelim ir jāatrodas vienā novietnē (pareiza pārvietošanas ziņošana).
Lūdzam būt atbildīgiem, jo daudz dzirdam par situācijām, kad kumeļi piedzimuši, bet ne pārvietošana, ne lecināšana nav noziņota, radot problēmas visām iesaistītajām pusēm.
Lecināšanas ziņošana noteiktajā termiņā ir pakalpojuma sniedzēja jeb ērzeļa īpašnieka atbildība!
Atgādinām faktus no likumdošanas, kas ir saistoši zirgu īpašniekiem!
Noteikumi par notikumu ziņošanas termiņiem
Ministru kabineta noteikumi Nr. 134 “Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība” nosaka, ka:
Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs šajos noteikumos paredzēto informāciju noteiktā termiņā paziņo LAD, izmantojot LAD elektroniskās ziņošanas sistēmu (turpmāk – elektroniskā ziņošanas sistēma) un iesniedzot informāciju elektroniska dokumenta veidā saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu vai papīra formā.
Ja novietnē tiek veikta zirgu dabīgā lecināšana, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs septiņu dienu laikā pēc notikuma par to paziņo datu centram.
Ja novietnē tiek veikta zirgu mākslīgā apsēklošana, mākslīgās apsēklošanas tehniķis septiņu dienu laikā pēc mākslīgās apsēklošanas, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu, iesniedz datu centrā noteikumos paredzēto informāciju.
Ja zirgu novietnē dzīvnieki ir atnesušies, bijuši aborti, dzīvnieki ir nokauti, nobeigušies vai pazuduši, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs septiņu dienu laikā pēc notikuma iesniedz LAD noteikumos paredzēto informāciju.
Ja mainās zirga īpašnieks vai to pārvieto no vienas novietnes uz citu (izņemot pārvietošanu uz kautuvi vai atzīto savākšanas centru), zirga īpašnieks vai turētājs septiņu dienu laikā pēc notikuma iesniedz LAD dzīvnieku pārvietošanas deklarāciju.
Attiecībā uz sēklošanu ar biomateriālu, uzskaitām noteiktās prasības:
- Ja persona vēlas iegādāties un ievest Latvijā vaislas materiālu mērķtiecīgai audzēšanai (vaislinieks, sperma, olšūnas, embriji), to jāsaskaņo ar šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrību! Tas nepieciešams, lai izvērtētu, vai konkrētais vaislas materiāls atbilst audzēšanas programmai Latvijā un saskan ar tās mērķiem.
- Ja zirgu īpašnieks vēlas sēklot savas ķēves ar ievesto biomateriālu vai ved sēklot ķēves ar citas ES valsts sertificētajiem vaisliniekiem, tad par izmantojamo ērzeli /biomateriālu/ pirms sēklošanas ērzeļa īpašnieks Biedrībā iesniedz iesniegumu SERTIFICĒŠANAI (veidlapa pieejama šeit), papildus pievienojot:
1. Vaislinieka zootehniskā sertifikāta kopiju izsniedzējas valsts oriģinālvalodā un tā tulkojumu;
2. Veterinārā (veselības) sertifikāta kopiju;
3. Testēšanas pārskatu, kas apstiprina vaislinieka izcelsmi (DNS analīžu paternitātes rezultātus), kā arī testēšanas pārskatus, kas apstiprina vaislinieka tēva un mātes izcelsmi, ja iepriekš šādas analīzes nav veiktas.
Šo dokumentu komplektu var ķēves īpašnieks var pilnvarot sagādāt MA tehniķim vai Biedrībai (bieži vien šķirņu ciltsgrāmatas vēlas veikt dokumentu apriti tikai ar organizāciju).
Dokumenti ir jāiesniedz Biedrībā neatkarīgi no tā, vai ērzelis ir sertificēts citā valstī, jo tas ir jāsertificē arī Latvijas audzēšanas programmās, ja zirgu īpašnieks piedalās to realizācijā.
Lai reģistrētu sēklošanu, dati par biomateriālu ir jāpievieno LAD reģistram un vaislinieku reģistram. To veic Biedrība, balstoties uz iesniegtajiem dokumentiem.
Vaislinieku reģistram pievieno tikai sertificētos ērzeļus, respektīvi, izpildot visas sertificēšanai noteiktās prasības un iesniedzot pilnu dokumentu paketi.
Ja ērzeļa pēcnācēji tiek reģistrēti citu valstu šķirņu ciltsgrāmatā, tad visas saistības ir jākārto ar šīs šķirnes pārstāvošo organizāciju.
Pilna informācija attiecībā uz vaislas ērzeļu sertificēšanu atrodama zemāk esošajā saitē:
Zirgu apzīmēšana
Zirgu dzimtas dzīvnieku (jaundzimušo kumeļu) identificē līdz sešu mēnešu vecumam, izsniedzot identifikācijas dokumentu, kas atbilst regulas Nr. 2015/262 7. pantā minētajām prasībām (turpmāk – zirga pase), un apzīmē ar transponderu.
Vērtēšanas eksperts vai praktizējošs veterinārārsts zirgu dzimtas dzīvnieku apzīmē, implantējot transponderu atbilstoši regulas Nr. 2015/262 18. panta 2. punktā minētajām prasībām. Pēc zirgu dzimtas dzīvnieka apzīmēšanas ar transponderu vērtēšanas eksperts aizpilda zirga reģistrācijas kartīti divos eksemplāros un nodod to dzīvnieku īpašniekam. Dzīvnieku īpašnieks septiņu dienu laikā pēc zirgu dzimtas dzīvnieka apzīmēšanas vienu reģistrācijas kartītes eksemplāru iesniedz LAD, bet otrs eksemplārs paliek pie dzīvnieku īpašnieka.
Ja dzīvniekam mainās īpašnieks, iepriekšējais dzīvnieku īpašnieks nodod jaunajam dzīvnieku īpašniekam zirga pasi, kurā ar parakstu ir apliecinājis dzīvnieka nodošanu, un paziņo LAD informāciju saskaņā ar šo noteikumu 29. punktā minētajām prasībām.
Ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs zirgu dzimtas dzīvnieku nodod kautuvē, kautuves pārstāvis rīkojas saskaņā ar regulas Nr. 2015/262 34. panta 1. punkta “a” un “b” apakšpunktā minētajām prasībām un zirga pasē ieraksta nokaušanas datumu. Kautuves pārstāvis zirga pasi septiņu dienu laikā pēc dzīvnieka nokaušanas iesniedz LAD.
Ja zirgs ir nobeidzies vai nokauts novietnē, pazudis vai nozagts, tā īpašnieks vai turētājs zirga pasē ieraksta notikuma datumu un 30 dienu laikā pēc tā konstatēšanas zirga pasi iesniedz LAD.
Par savlaicīgu zirgu apzīmēšanu un notikumu ziņošanu LAD ir atbildīgs zirga īpašnieks.
Par korektu zirga apzīmēšanu un identificēšanu ir atbildīgs sertificēts zirgu vērtētājs.
Lai pierādītu zirga izcelsmi, ja nav bijuši ievēroti apzīmēšanas termiņi, ir jāveic DNS analīze izcelsmes apstiprināšanai (pēcnācējam, mātei un tēvam) – īpašnieka atbildība.
Sekot Mums
