9Latvijā par vietējo šķirni tiek uzskatīta – Latvijā izveidota lauksaimniecības vai mājas (istabas) dzīvnieku šķirne ar kultūrvēsturisku, zinātnisku vai saimniecisku vērtību.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte piešķir vietējai šķirnei apdraudētas šķirnes statusu. 

Ministru kabineta 2019.gada 2.jūlija noteikumi Nr. 295 “Lauksaimniecības dzīvnieku un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku gēnu bankas uzturēšanas kārtība”

Ar vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanu Latvijā nodarbojas Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības un organizācijas, kas īsteno audzēšanas programmas vietējām lauksaimniecības dzīvnieku šķirnēm:

Latgales rikšotāju zirgu šķirnes audzēšanas programma
Latvijas ardeņu šķirnes zirgu audzēšanas programma 2019. gads
Latvijas siltasiņu šķirnes zirgu braucamā tipa audzēšanas programma 2019-2029. gadam

Vietējo apdraudēto šķirņu raksturojums

1994. gada jūnijā ANO konferencē Riodeženeiro rīkotajā konferencē par vides un attīstības jautājumiem (UNCED), piedaloties 148 valstīm un 120 valstu valdības pārstāvjiem, tika panākta vienošanās par katras valsts augu un dzīvnieku daudzveidības saglabāšanu to teritorijā. Lai saglabātu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko daudzveidību, visā pasaulē tiek realizēta apdraudēto dzīvnieku šķirņu un grupu apzināšana un saglabāšanas programmu realizācija. Zirgi, tāpat kā citas mājdzīvnieku sugas, ir globālās biodiversitātes sastāvdaļa, kuros šobrīd novērojami nopietna ģenētiskās variācijas erozija.Par ģenētiskiem resursiem Latvijas zirgu šķirnē uzskata braucamā tipa zirgus, kuri atbilst šķirnes braucamā zirgu tipa prasībām un ir pieteikti ciltsdarbam saskaņā ar ciltsdarba programmas prasībām.

Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgiem raksturīgās īpašības – nosvērtība, labdabība, uzticēšanās cilvēkam, izceļ šo šķirni uz pārējo šķirņu fona. Šīs īpašības ir būtiskas, izmantojot zirgus darbā, tūrismā, reitterapijā un bērnu apmācīšanā. Jau 1932. gadā Latvijas zirgaudzētāju IV kongresā tika noformulēts, kādam ir jābūt Latvijas zirgam –

Lai nemazinātu genofonda zirgu vērtību, ir svarīgi saglabāt iepriekš minētās zirgu īpašības, kas veidojās no vietējās izcelsmes zirgiem.

Iepriekšējās, ģenētisko resursu ciltsdarba programmas darbības laikā, atjaunojās darbs pie Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa saglabāšanas un izkopšanas.

Prasības Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgiem ieskaitīšanai ģenētisko resursu saglabāšanas programmā no 2019.gada.

Lauku attīstības plāna pasākuma Agrovide apakšpasākuma Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana (LDZĢRS) mērķis ir saglabāt, aizsargāt un pavairot vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas.

Par Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa zirga atbilstību ģenētisko resursu saglabāšanas prasībām lemj šķirnes zirgu audzētāju biedrība, pamatojoties uz Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa audzēšanas programmu.

Ģenētiskos resursos ieskaita sertificētus Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa ērzeļus no 3 gadu vecuma, kuri pēc izcelšanās atbilst ģenētisko resursu prasībām un ir novērtēti pēc tipiskuma, izmēriem, eksterjera, darba spējām.

Ķēves ieskaita no 2 gadu vecuma, ja pēc izcelšanās atbilst ģenētisko resursu prasībām.

Ķēves no 2 gadu vecuma vērtē pēc tipiskuma, izcelšanās, izmēriem, eksterjera, darba spējām.

1. Tipiskums

ir braucamā tipa zirga atbilstība tieši šim šķirnes tipam. Par mazāk tipiskiem tiek uzskatīti zirgi ar smalkāku un sportiskāku ķermeņa uzbūvi. Tipiskuma vērtējumā ērzeļiem jābūt 8 balles un ķēvēm pieļaujamais minimums ir 6 balles.

2. Izcelšanās.

Latvijas zirgu šķirnes braucamajā tipā ieskaita zirgus, kuri cēlušies no Latvijas un tai radniecīgām šķirnēm. Latvijas siltasiņu zirgu šķirnei radniecīgās šķirnes ir Oldenburgas, Saksijas-Tīringenes smagais siltasinis, Hanoveras un Holšteinas šķirnes.
Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgu ģenealoģijā ne tuvāk kā trešajā paaudzē ir 75% Latvijas šķirnes un ir pieļaujami līdz 25% Oldenburgas, Hanoveras, Holšteinas vai 12,5% Angļu pilnasiņu vai Traķēņu šķirņu asinības un ceturtajā paaudzē jābūt ne mazāk kā 50% Latvijas šķirnes asinības. Saksijas-Tīringenes smago siltasiņu šķirnes ērzeļi tiek pielīdzināti Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes vaislas ērzeļiem un tiek vērtēti pēc vienotām prasībām ar Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa ērzeļiem. Saksijas-Tīringenes smago siltasiņu šķirnes asinību
pielīdzina Latvijas siltasiņu šķirnes asinībai.
Priekšteču izcelšanos apstiprina ieraksti Valsts ciltsgrāmatā ar ciltsmarku L, Lb, Lbk,
Lsb, Lk, Lvbk, Lsbk, LS, LSb, kur priekštečos (četrās paaudzēs) nedrīkst parādīties  pieļaujamo siltasiņu sporta tipa šķirņu zirgi, kā arī neradniecisko šķirņu īpatņi – attiecināms uz zirgiem, kuri tiek iekļauti ģenētisko resursu saglabāšanā, sākot 2016.gadu.
Atsevišķos gadījumos, ja zirgs pēc fenotipa atbilst braucamajam tipam, ir ar ciltsdarba organizācijas lēmumu pieļaujams, ka ceturtajā paaudzē ir mazāk kā 50 % LS asinības vai parādās pieļaujamo siltasiņu sporta tipa šķirnes.

Eksterjers un izmēri.
Minimālās prasības eksterjera vērtējumam no 2019.gada – ērzeļiem 52 balles, ķēvēm – 49
balles.
Minimālās prasības braucamā tipa zirgu izmēriem ( cm)
Grupa                Skausta augstums    Krūšu apkārtmērs     Pēdvidus apkārtmērs
Vaislas ērzeļi                  162                      196                               22,5
Vaislas ķēves                  160*                    195                               21,5
*Izteiktām braucamā tipa vaislas ķēvēm ar eksterjera vērtējumu ne mazāk kā 54 balles un augstu LS asinību ( ne mazāk kā 90.63 %) ar ciltsdarba organizācijas lēmumu pieļaujami atsevišķi izņēmumi minimālā skausta augstuma prasībām, bet ne mazāk kā 158 cm.

Darbaspējas.
Tiek vērtētas brīvās kustības soļos, rikšos, lēkšos, lēkšanas spēju, saskaņā ar šķirnes standarta
prasībām un/vai vadāmību*:
1. vadāmība grožos – no 24 mēnešu vecuma vērtē soļu un rikšu gaitā (demonstrējot apstāšanos no soļu gaitas, pagriezienu (voltu), gaitu pāreju elementus),
2. vadāmība aizjūgā – no 5 gadu vecuma vērtē zirga soļu un rikšu gaitā (demonstrējot apstāšanos no soļu gaitas, pagriezienu (voltu), gaitu pāreju elementus).
*Vērtēšanas kritēriji – paklausība (atsaucība uz braucēja doto komandu izpildi), impulss
(brīva kustība uz priekšu), labdabība, nosvērtība.

Pāru atlase un ganāmpulka atražošana.
Pāru atlases plāniem jābūt saskaņotiem ar šķirnes zirgu audzētāju biedrību. Vaislai izmanto
tikai šķirnes zirgu audzētāju biedrību sertificētus ērzeļus. Ķēvēm saistību perioda laikā jādod
vismaz viens kumeļš no ģenētiskos resursos iekļautiem ērzeļiem.