Latvijā par vietējo šķirni tiek uzskatīta – Latvijā izveidota lauksaimniecības vai mājas (istabas) dzīvnieku šķirne ar kultūrvēsturisku, zinātnisku vai saimniecisku vērtību.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte piešķir vietējai šķirnei apdraudētas šķirnes statusu. 

Ministru kabineta 2019.gada 2.jūlija noteikumi Nr. 295 “Lauksaimniecības dzīvnieku un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku gēnu bankas uzturēšanas kārtība”

Ar vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanu Latvijā nodarbojas Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības un organizācijas, kas īsteno audzēšanas programmas vietējām lauksaimniecības dzīvnieku šķirnēm:

Latgales rikšotāju zirgu šķirnes audzēšanas programma
Latvijas ardeņu šķirnes zirgu audzēšanas programma 2019. gads
Latvijas siltasiņu šķirnes zirgu braucamā tipa audzēšanas programma 2019-2029. gadam

Vietējo apdraudēto šķirņu raksturojums

1994. gada jūnijā ANO konferencē Riodeženeiro rīkotajā konferencē par vides un attīstības jautājumiem (UNCED), piedaloties 148 valstīm un 120 valstu valdības pārstāvjiem, tika panākta vienošanās par katras valsts augu un dzīvnieku daudzveidības saglabāšanu to teritorijā. Lai saglabātu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko daudzveidību, visā pasaulē tiek realizēta apdraudēto dzīvnieku šķirņu un grupu apzināšana un saglabāšanas programmu realizācija. Zirgi, tāpat kā citas mājdzīvnieku sugas, ir globālās biodiversitātes sastāvdaļa, kuros šobrīd novērojami nopietna ģenētiskās variācijas erozija.Par ģenētiskiem resursiem Latvijas zirgu šķirnē uzskata braucamā tipa zirgus, kuri atbilst šķirnes braucamā zirgu tipa prasībām un ir pieteikti ciltsdarbam saskaņā ar ciltsdarba programmas prasībām.

Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgiem raksturīgās īpašības – nosvērtība, labdabība, uzticēšanās cilvēkam, izceļ šo šķirni uz pārējo šķirņu fona. Šīs īpašības ir būtiskas, izmantojot zirgus darbā, tūrismā, reitterapijā un bērnu apmācīšanā. Jau 1932. gadā Latvijas zirgaudzētāju IV kongresā tika noformulēts, kādam ir jābūt Latvijas zirgam –

Lai nemazinātu genofonda zirgu vērtību, ir svarīgi saglabāt iepriekš minētās zirgu īpašības, kas veidojās no vietējās izcelsmes zirgiem.

Iepriekšējās, ģenētisko resursu ciltsdarba programmas darbības laikā, atjaunojās darbs pie Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa saglabāšanas un izkopšanas.

Prasības Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgiem ieskaitīšanai ģenētisko resursu saglabāšanas programmā no 2019.gada.

Lauku attīstības plāna pasākuma Agrovide apakšpasākuma Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana (LDZĢRS) mērķis ir saglabāt, aizsargāt un pavairot vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas.

Par Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa zirga atbilstību ģenētisko resursu saglabāšanas prasībām lemj šķirnes zirgu audzētāju biedrība, pamatojoties uz Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa audzēšanas programmu.

Atbalstu par vietējās apdraudētās šķirnes zirgu saglabāšanu saņem pretendents, kura ganāmpulks un lauksaimniecības dzīvnieki ir reģistrēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu, un kurš līdz nākamā gada 15. aprīlim apņemas:

1. atbalstam pieteikto zirgu nepārdot, nedāvināt un nelikvidēt, izņemot īpašos apstākļus, ja beidzies tā produktīvais vecums, dzīvnieks neatbilst audzēšanas programmā noteiktajām prasībām, slimības dēļ, dzīvnieks miris dabiskā nāvē vai noticis nelaimes gadījums, kurā dzīvnieks daļēji cietis un nav ārstējams;
2. pildīt šķirnes zirgu audzētāju biedrības audzēšanas programmā noteiktās prasības;
3. informēt jauno zirga īpašnieku par pienākumu ievērot noteiktās prasības, ja atbalstam pieteiktais dzīvnieks ir pārdots vai dāvināts.

 

Lai saņemtu atbalstu, pretendents līdz 15. aprīlim iesniedz dienestā iesniegumu un šķirnes zirgu audzētāju biedrības kārtējā gadā izsniegto atzinumu par attiecīgā dzīvnieka atbilstību Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa saglabāšanas kritērijiem saskaņā ar audzēšanas programmu. Atzinumus par pārraudzībā esošo zirgu atbilstību atbalsta pasākumam vietējo apdraudēto šķirņu saglabāšanai šķirnes zirgu audzētāju biedrība sagatavo saraksta veidā un iesniedz LAD līdz 15. martam, kas aizstāj individuāli izsniegtu atzinumu atbalsta pretendentam par katru atbilstošu dzīvnieku.

Atzinumu par zirga atbilstību vietējās apdraudētās šķirnes saglabāšanas programmas prasībām izsniedz šķirnes zirgu audzētāju biedrība zirgiem ar audzēšanas programmas prasībām atbilstoša izcelsmi:

1. ērzelīšiem no 6 mēnešu vecuma līdz 48 mēnešu vecumam, kurus plānots audzēt vaislai un nekastrēt saistību gadā, bet pēc 4 gadu vecuma – tikai, ja ērzelis tiek sertificēts izmantošanai vaislā;
2. ķēvītēm no 6 mēnešu vecuma līdz 36 mēnešu vecumam bez nosacījumiem izmantošanai, bet pēc 3 gadu vecuma – atbilstoši audzēšanas programmas nosacījumiem par atbilstoša pēcnācēja ieguvi 5 gadu periodā.

No ķēves, kas iekļautas valsts atbalsta pasākumā par vietējās apdraudētās šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku saglabāšanu, ķēves īpašnieks apņemas 5 gadu laikā jāiegūt vismaz vienu pēcnācēju atbilstoši audzēšanas programmas prasībām. Ja pēcnācējs no ķēves 5 saistības gadu periodā netiek iegūts un nav pierādāmi apstākļi, ka veikta regulāra (vismaz divos no pieciem saistību gadiem) ķēves lecināšana vai mākslīgā apsēklošana, veikta ķēves reproduktīvās sistēmas izmeklēšana un ārstēšana,  nav reģistrēti aborti, nedzīvi dzimuši kumeļi vai nereģistrēta kumeļa nobeigšanās, šķirnes zirgu audzēšanas biedrība atzinumu par zirgu neizsniedz.

 

Ja atbalsta saņēmējs vai zirga jaunais īpašnieks nepilda noteiktās prasības saistību periodā, atbalsta saņēmējs atmaksā par attiecīgo zirgu saņemto atbalstu Lauku Atbalsta dienestam, izņemot gadījumus, ja beidzies tā produktīvais vecums, dzīvnieks neatbilst audzēšanas programmā noteiktajām prasībām, slimības dēļ, dzīvnieks miris dabiskā nāvē vai noticis nelaimes gadījums, kurā dzīvnieks daļēji cietis un nav ārstējams.

 

2. Izcelšanās.

Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamajā tipā ieskaita zirgus, kuri cēlušies no Latvijas un tai radniecīgām šķirnēm. Latvijas siltasiņu zirgu šķirnei radnieciskās šķirnes ir Oldenburgas, Hanoveras un Holšteinas šķirnes, kā arī Saksijas-Tīringenes smagais siltasinis un citas smago siltasiņu zirgu šķirnes.

Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa zirgu ģenealoģijā ne tuvāk kā trešajā paaudzē ir 75% Latvijas šķirnes un ir pieļaujami līdz 25% Oldenburgas, Hanoveras, Holšteinas vai 12,5% Angļu pilnasiņu vai Traķēņu šķirņu asinības un ceturtajā paaudzē jābūt ne mazāk kā 50% Latvijas šķirnes asinības. Programmas ietvaros izaudzēto zirgu Saksijas-Tīringenes smago siltasiņu šķirnes asinību un citu smago siltasiņu šķirņu asinību pielīdzina Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa asinībai, ja tā nepārsniedz pieļaujamo (62,5%). Asinības noteikšanai pēcnācējiem var izmantot 2.tabulu.

Saksijas-Tīringenes smago siltasiņu šķirnes ērzeļi un citu smago siltasiņu zirgu šķirņu ērzeļi tiek vērtēti pēc vienotām prasībām ar Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa ērzeļiem, ja šķirnes zirgu audzētāju biedrība pieļauj šīs izcelsmes ērzeļa izmantošanu. Zirga izcelsmes četrās paaudzēs Saksijas-Tīringenes smago siltasiņu šķirnes asinība un citu smago siltasiņu šķirņu asinība nedrīkst pārsniegt 62,5%. Pārsniedzot norādīto asinību, zirgam tiek piešķirts šķirnes apzīmējums – LS. Prasība neattiecas uz zirgiem, kas dzimuši līdz 2026.gada 1.janvārim, pamatojoties audzēšanas programmas grozījumiem. Pirms grozījumu veikšanas, Saksijas-Tīringenes smago siltasiņu šķirnes asinību un citu smago siltasiņu šķirņu asinība tika pielīdzināta Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa asinībai bez ierobežojumiem.

Priekšteču izcelšanos apstiprina ieraksti ciltsgrāmatā ar ciltsmarku L, Lb, Lbk, Lsb, Lk, Lvbk, Lsbk, LS, LSb, kur priekštečos (četrās paaudzēs) nedrīkst parādīties pieļaujamo siltasiņu sporta šķirņu zirgi, kā arī neradniecisko šķirņu īpatņi – attiecināms uz zirgiem, kuri tiek iekļauti ģenētisko resursu saglabāšanā, sākot 2016. gadu.

Atsevišķos gadījumos, ja zirgs pēc fenotipa atbilst braucamajam tipam, ir ar šķirnes zirgu audzēšanas  biedrības lēmumu pieļaujams, ka ceturtajā paaudzē ir mazāk kā 50% Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes asinības vai parādās pieļaujamo siltasiņu sporta tipa šķirnes.

 

Eksterjers un izmēri.
Minimālās prasības eksterjera vērtējumam no 2019.gada – ērzeļiem 52 balles, ķēvēm – 49
balles.
Minimālās prasības braucamā tipa zirgu izmēriem ( cm)
Grupa                Skausta augstums    Krūšu apkārtmērs     Pēdvidus apkārtmērs
Vaislas ērzeļi                  162                      196                               22,5
Vaislas ķēves                  160*                    195                               21,5
*Izteiktām braucamā tipa vaislas ķēvēm ar eksterjera vērtējumu ne mazāk kā 54 balles un augstu LS asinību ( ne mazāk kā 90.63 %) ar ciltsdarba organizācijas lēmumu pieļaujami atsevišķi izņēmumi minimālā skausta augstuma prasībām, bet ne mazāk kā 158 cm.

Darbaspējas.
Tiek vērtētas brīvās kustības soļos, rikšos, lēkšos, lēkšanas spēju, saskaņā ar šķirnes standarta
prasībām un/vai vadāmību*:
1. vadāmība grožos – no 24 mēnešu vecuma vērtē soļu un rikšu gaitā (demonstrējot apstāšanos no soļu gaitas, pagriezienu (voltu), gaitu pāreju elementus),
2. vadāmība aizjūgā – no 5 gadu vecuma vērtē zirga soļu un rikšu gaitā (demonstrējot apstāšanos no soļu gaitas, pagriezienu (voltu), gaitu pāreju elementus).
*Vērtēšanas kritēriji – paklausība (atsaucība uz braucēja doto komandu izpildi), impulss
(brīva kustība uz priekšu), labdabība, nosvērtība.

Pāru atlase un ganāmpulka atražošana.
Pāru atlases plāniem jābūt saskaņotiem ar šķirnes zirgu audzētāju biedrību. Vaislai izmanto tikai šķirnes zirgu audzētāju biedrību sertificētus ērzeļus. Ķēvēm saistību perioda laikā jādod
vismaz viens kumeļš no ģenētiskos resursos iekļautiem ērzeļiem.