Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācija aicināja visus zirgkopībā un jātnieku sportā iesaistītos veltīt laiku nelielas aptaujas anketas aizpildīšanai par tēmu „Zirgkopības izglītības iespējas”, mēģinot uzrunāt arī jauniešus un pamatskolas skolēnus. Aptauja tika veikta, lai noskaidrotu nozarē un jātnieku sportā iesaistīto cilvēku viedokli par izglītības pieejamību un zirgkopības nozarē pieprasītākajām profesijām, interesi par iespējām apgūt šādu profesiju un motivāciju. Informācija bija ļoti būtiska, veidojot kādā no Latvijas skolām īstenojamu izglītības programmu nozares speciālistu sagatavošanai. Kopumā piecu dienu laikā aptaujā piedalījās 545 respondenti.

Uz jautājumu, vai Latvijā ir pietiekami daudz iespēju iegūt profesiju, kas saistīta ar zirgiem, pārliecinoši lielākā daļa bija atbildējuši, ka iespējas ir nepietiekamas. Daļa no respondentiem atzina, ka par tādām iespējām nav dzirdējuši. Tik tiešām, šobrīd neviena profesionālā vidusskola vai arodskola jauniešiem nepiedāvā nevienu mācību programmu, kas saistīta ar zirgiem. Jau pagājis gandrīz divdesmit gadu kopš zirgkopjus un jaunzirgu trenerus nesagatavo Apguldes lauksaimniecības skola. Ciltslietu zootehniķa profesiju var iegūt Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur studiju ietvaros studenti apgūst arī zirgkopību, taču iegūtās zināšanas ir vairāk teorētiskas. Latvijas Lauksaimniecības universitāte piedāvā arī profesionālās pilnveides kursus „Zirgkopības pamati”, kuru dalībnieki saņem apliecību un LLU sertifikātu par „Zirgu un jātnieku sagatavošanas pamatu” apguvi. Šo kursu ietvaros nav iespējams iegūt profesiju, kas saistīta ar zirgiem. Savukārt, iegūstot jātnieku sporta trenera kvalifikāciju Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, studenti apgūst cilvēka fizioloģiju, psiholoģiju un uz cilvēka ķermeni balstītu treniņu metodiku izstrādi nevis zināšanas par zirga sagatavošanu. Tikai 3,5% aptaujas respondentu atzīmēja, ka iespējas iegūt ar zirgiem saistītu profesiju Latvijā ir pietiekamas.

Vairāk nekā puse, 57% aptaujas dalībnieku atzina iespēju Latvijā izveidot šādu mācību iestādi par ļoti nozīmīgu, vēl  35,7% – par nozīmīgu. Tā kā bija iespēja pievienot savu personīgo viedokli, atsevišķi respondenti izteica savu skepsi par mācību kvalitātes nodrošināšanu, audzēkņu skaitu, kvalitatīvu mācību bāzi, kā arī izteica ierosinājumu doties šādas profesijas apguvei uz ārvalstīm.

Uz jautājumu par to, pēc kādu profesiju pārstāvjiem Latvijā ir pieprasījums, trešdaļa aptaujas dalībnieku norādīja, ka trūkst jaunzirgu treneru. Samērā daudz bija norādījuši arī zirgkopēju un kalēju trūkumu. Citos atbilžu variantos samērā bieži parādījās viedoklis par reitterapeitu trūkumu, kā arī izskanēja ieteikums apvienot šīs specialitātes vienā mācību programmā. Daudzi respondenti norādīja, ka trūkst visu šo profesiju pārstāvju, īpaši kvalificētu. Starp atbilžu variantiem bija arī norādes, ka trūkst jātnieku treneru, īpaši bērnu treneru.

Uz jautājumu par interesi personīgi apgūt profesiju, kura saistīta ar zirgiem, no 545 respondentiem 65,3% bija atbildējuši, ka to vēlētos. 15,4% norādīja, ka izvēlētos šādu profesiju, ja šobrīd būtu nepieciešams pieņemt šādu lēmumu par profesijas izvēli. 8,1% no aptaujātajiem atzina, ka ir jau ieguvuši ar zirgiem saistītu profesiju. Citos atbilžu variantos respondenti raksta, ka labprāt papildina zināšanas dažādos kursos un semināros.

Vairāk nekā puse respondentu atzīmēja variantu, ka vēlētos mācīties papildus jau esošajai izglītībai, mācību darbu organizējot dažas reizes nedēļā. 23,6% aptaujāto izrādīja interesi par šādas programmas apguvi augstskolā, taču liela interese bija arī no pamatskolas skolēnu vidus – 19,4% no 484 atbildēm liecināja, ka bērni labprāt mācības turpinātu profesionālajā vidusskolā, kas piedāvātu ar zirgiem saistītas profesijas apguvi.

Uz jautājumu, vai ir zināmi cilvēki, kurus šāda profesija noteikti interesētu, gandrīz puse atzīmēja variantu, ka pazīst vairākus šādus cilvēkus.

Par motivāciju izvēlēties šādu profesiju, gandrīz trešdaļa aptaujāto atzīmēja, ka nākotnē vēlētos strādāt profesijā, kas saistīta ar zirgiem (27.3%), tāpat gandrīz trešdaļa (26,2%) – ka vēlētos attīstīt savu zirgu audzēšanas vai tūrisma saimniecību vai jātnieku sporta klubu, kā arī līdzīgs aptaujāto skaits pieminēja, ka vēlētos papildināt jau esošās zināšanas (27%). Izglītības dokuments savā specialitātē tika atzīmēts 10% gadījumu, bet iespēju trenēties jātnieku sportā kopā ar vidusskolas izglītības iegūšanu kā būtiskāko atzīmēja 6,8% respondentu.

Lielāko popularitāti starp iespējamiem profesijas nosaukumiem aptaujā izpelnījās „Zirgu apmācības speciālists” (vairāk nekā puse aptaujāto labprāt izvēlētos apgūt šādu profesiju), „Jaunzirgu treneris” un „Zirgkopības speciālists”. Pie citām iespējamām atbildēm interesants variants bija ieteikums veidot sporta skolu, līdzīgi kā Murjāņu sporta ģimnāzija, kas veidotu jauno sportistu paaudzi. Starp profesijām, kuras respondenti vēlētos apgūt, bija pieminētas vairākas citas – staļļa menedžeris, zirgu osteopāts, zirgu fizioterapeits, zirgu ēdināšanas speciālists, zirgu tūrisma izjāžu organizators, hipologs, instruktors, zirgu masieris, zirgu veterinārārsts, reitterapeits, jātnieku sporta treneris, policists ar zirgiem.

Piedāvājām arī jautājumu, kā profesijas izvēli motivētu iespēja mācību laikā trenēties jātnieku sportā. No 528 respondentiem lielākā daļa, 57,4% atbildēja, ka tas būtu ļoti motivējoši. 14,6% aptaujāto vēlētos, ka mācību iestādē būtu iespēja turēt savu zirgu un ar to trenēties. 7,4% norādīja, ka šāda iespēja būtu motivējoša, ja būtu iespēja piedalīties sacensībās. Kā daļēji motivējošu šādu iespēju nosauca 13,1% aptaujāto, savukārt 5,1% respondentu tas neuzrunātu.

Jautājumā par skolas attālumu no dzīvesvietas aptaujātie lielākoties izvēlējās atbilžu variantus, ka viņus nebiedētu 100 km un lielāks attālums no mājām, taču dažādi bija motivatori. Lielākais īpatsvars aptaujāto (22,4%) norādīja, ka attālums netraucētu izvēlēties šo mācību iestādi. Labu kopmītņu esamība bija viens no populārākajiem atbilžu variantiem (20,9%). Svarīgs iemesls bija iespēja mācību laikā trenēties jātnieku sportā (14,5%). Laba sabiedriskā transporta nozīme būtiska likās 11,1% aptaujāto, stipendija kā motivējošs faktors – 10,2%. Attālums kā būtisks šķērslis likās 7,3% aptaujas dalībnieku, savukārt 9,2% atbilžu bija atzīmēts, ka šis faktors liktu šaubīties par izvēli. Daudzi no respondentiem norādīja, ka vēlētos apgūt profesiju tālmācībā un nebūtu iespēju mācīties šobrīd šāda veida mācību iestādē. Kā viens no vēlamajiem variantiem bija norādīta iespēja mācīties skolā un netālu no tās turēt savu personīgo zirgu.

Aptauju bija lielākoties pildījuši jau nozarē iesaistīti cilvēki, vairāk nekā trešdaļa no respondentiem. 12,8% no 537 aptaujātajiem – pamatskolas skolēni, 12,7% – vidusskolas vecuma jaunieši. Atzīmējot savu saistību ar zirgiem, lielākais īpatsvars jeb trešdaļa respondentu norādījuši, ka nodarbojas ar jātnieku sportu. Daudz bija pārstāvēti zirgu īpašnieki, kā arī aptaujā aktīvi bija piedalījušies zirgu mīļotāji, kuriem ikdienā nav liela saskarsme ar zirgiem (16,1%). Aptaujā bija piedalījušies zirgu staļļu īpašnieki (10,6%) un jātnieku sporta treneri (4,1%).

Paldies visiem, kas piedalījās! Aptaujas rezultāti ļāva saprast sabiedrības nostāju un izvērtēt nepieciešamību pēc šādas profesijas apguves. Mācību iestādei, kura vēlas piedāvāt mācību programmu zirgkopībā, aptaujas rezultāti palīdzēs labāk saskatīt potenciālo skolas audzēkni, viņa privilēģijas un motivāciju.

 

 

 

 

 

Facebooktwittergoogle_plusredditpinterestlinkedinmail

Sekot Mums