Par dzīvnieku ģenētiskajiem resursiem sauc kopējo šķirnes genofondu, kas ietver gan plaši izplatītas un izmantotas šķirnes, gan arī ģenētiskās rezerves, kuras veidojas no neizmantotām vai maz izmantotām šķirnēm un dzīvnieku grupām.

1994. gada jūnijā ANO konferencē Riodeženeiro rīkotajā konferencē par vides un attīstības jautājumiem (UNCED), piedaloties 148 valstīm un 120 valstu valdības pārstāvjiem, tika panākta vienošanās par katras valsts augu un dzīvnieku daudzveidības saglabāšanu to teritorijā. Lai saglabātu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko daudzveidību, visā pasaulē tiek realizēta apdraudēto dzīvnieku šķirņu un grupu apzināšana un saglabāšanas programmu realizācija. Zirgi, tāpat kā citas mājdzīvnieku sugas, ir globālās biodiversitātes sastāvdaļa, kuros šobrīd novērojami nopietna ģenētiskās variācijas erozija.Par ģenētiskiem resursiem Latvijas zirgu šķirnē uzskata braucamā tipa zirgus, kuri atbilst šķirnes braucamā zirgu tipa prasībām un ir pieteikti ciltsdarbam saskaņā ar ciltsdarba programmas prasībām.

Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgiem raksturīgās īpašības – nosvērtība, labdabība, uzticēšanās cilvēkam, izceļ šo šķirni uz pārējo šķirņu fona. Šīs īpašības ir būtiskas, izmantojot zirgus darbā, tūrismā, reitterapijā un bērnu apmācīšanā. Jau 1932. gadā Latvijas zirgaudzētāju IV kongresā tika noformulēts, kādam ir jābūt Latvijas zirgam –

  • pieticīgam barības ziņā,
  • izturīgam, norūdītam un stipram veselībā un ilgstošā darbā,
  • pakļāvīgam,
  • nosvērtam, pietiekoši straujam.

Lai nemazinātu genofonda zirgu vērtību, ir svarīgi saglabāt iepriekš minētās zirgu īpašības, kas veidojās no vietējās izcelsmes zirgiem.

Iepriekšējās, ģenētisko resursu ciltsdarba programmas darbības laikā, atjaunojās darbs pie Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa saglabāšanas un izkopšanas.

Prasības Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgiem ieskaitīšanai ģenētisko resursu saglabāšanas programmā no 2016.gada.

Lauku attīstības plāna pasākuma Agrovide apakšpasākuma Lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšana (LDZĢRS) mērķis ir saglabāt, aizsargāt un pavairot vietējās izcelsmes nozīmīgo šķirņu lauksaimniecības vaislas dzīvniekus, kuri nacionāli un starptautiski ir atzīti kā apdraudētas populācijas.

Ģenētiskos resursos ieskaita sertificētus ērzeļus no 3 gadu vecuma, kuri pēc izcelšanās atbilst ģenētisko resursu prasībām un ir novērtēti pēc tipiskuma, izmēriem, eksterjera, darba spējām. Ķēves ieskaita no 2 gadu vecuma, ja pēc izcelšanās atbilst ģenētisko resursu prasībām. Ķēves no 2 gadu vecuma vērtē pēc tipiskuma, izcelšanās, izmēriem, eksterjera, darba spējām.

  1. Tipiskums ir braucamā tipa zirga atbilstība tieši šim šķirnes tipam. Par mazāk tipiskiem tiek uzskatīti zirgi ar smalkāku un sportiskāku ķermeņa uzbūvi. Tipiskuma vērtējumā ērzeļiem jābūt 8 balles un ķēvēm pieļaujamais minimums ir 6 balles.
  1. Izcelšanās. Latvijas zirgu šķirnes braucamajā tipā ieskaita zirgus, kuri cēlušies no Latvijas un tai radniecīgām šķirnēm. Latvijas zirgu šķirnei radniecīgās šķirnes ir Oldenburgas, Saksijas-Tīringenes smagais siltasinis, Hanoveras un Holšteinas šķirnes.

Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgu ģenealoģijā ne tuvāk kā trešajā paaudzē ir 75% Latvijas šķirnes un ir pieļaujami līdz 25% Oldenburgas, Saksijas-Tīringenes smagais siltasinis, Hanoveras, Holšteinas vai 12,5% Angļu pilnasiņu vai Traķēņu šķirņu asinības un ceturtajā paaudzē jābūt ne mazāk kā 50% Latvijas šķirnes asinības.

Priekšteču izcelšanos apstiprina ieraksti Valsts ciltsgrāmatā ar ciltsmarku L, Lb, Lbk, Lsb, Lk, Lvbk, Lsbk, LS, kur priekštečos (četrās paaudzēs) nedrīkst parādīties pieļaujamo siltasiņu sporta tipa šķirņu zirgi, kā arī neradniecisko šķirņu īpatņi – attiecināms uz zirgiem, kuri tiek iekļauti ģenētisko resursu programmā, sākot 2016.gadu.

Atsevišķos gadījumos, ja zirgs pēc fenotipa atbilst braucamajam tipam, ir ar ciltsdarba organizācijas lēmumu pieļaujams, ka ceturtajā paaudzē ir mazāk kā 50 % LS asinības vai parādās pieļaujamo siltasiņu sporta tipa šķirnes.

  1. Eksterjers un izmēri.

Minimālās prasības eksterjera vērtējumam no 2016.gada – ērzeļiem 52 balles, ķēvēm – 49 balles.

Minimālās prasības braucamā tipa zirgu izmēriem ( cm)

Grupa Skausta augstums Krūšu apkārtmērs Pēdvidus apkārtmērs
Vaislas ērzeļi 162 196 22,5
Vaislas ķēves 160 195 21,5
  • Izteiktām braucamā tipa vaislas ķēvēm ar eksterjera vērtējumu ne mazāk kā 54 balles un augstu LS asinību ( ne mazāk kā 90.63 %) ar ciltsdarba organizācijas lēmumu pieļaujami atsevišķi izņēmumi minimālā skausta augstuma prasībām, bet ne mazāk kā 158 cm.

 

  1. Darba spējas.

Tiek vērtētas brīvās kustības soļos, rikšos, lēkšos, lēkšanas spēju, saskaņā ar šķirnes standarta prasībām un vadāmību:

  1. vadāmība grožos – no 24 mēnešu vecuma vērtē soļu un rikšu gaitā (demonstrējot apstāšanos no soļu gaitas, pagriezienu (voltu), gaitu pāreju elementus),
  2. vadāmība aizjūgā – no 5 gadu vecuma vērtē zirga soļu un rikšu gaitā (demonstrējot apstāšanos no soļu gaitas, pagriezienu (voltu), gaitu pāreju elementus).

*Vērtēšanas kritēriji – paklausība (atsaucība uz braucēja doto komandu izpildi), impulss (brīva kustība uz priekšu), labdabība, nosvērtība.

  1. Pāru atlase un ganāmpulka atražošana.

Pāru atlases plāniem jābūt saskaņotiem ar ciltsdarba organizāciju. Vaislai izmanto tikai ciltsdarba organizāciju sertificētus ērzeļus. Ķēvēm saistību perioda laikā jādod vismaz viens kumeļš no ģenētiskos resursos iekļautiem ērzeļiem.

 

Sekot Mums