Zirgu tirgus pēdējā gada laikā (2025. un 2026. gada sākumā) piedzīvo ievērojamas korekcijas gan Latvijā, gan Eiropā. Pēc pandēmijas laika “buma”, kad cenas sasniedza vēsturiskas virsotnes, šobrīd vērojama tirgus atdzišana un pircēju piesardzība.

Šeit ir galvenie iemesli, kāpēc tas notiek:

1. Uzturēšanas izmaksu krasais pieaugums (Inflācija)

Zirgu audzēšana un uzturēšana ir kļuvusi dārgāka visos līmeņos.

Barība un enerģija: Lai gan graudu cenas ir stabilizējušās pēc 2022. gada šoka, siena sagatavošanas izmaksas (degviela, darbaspēks) un elektrība stallī joprojām ir augstā līmenī.

Veterinārie pakalpojumi un kalēji: Pakalpojumu cenas ir pieaugušas par 15–30%, kas padara zirgu kā “luksusa hobiju” grūtāk pieejamu vidusslānim.

2. Pandēmijas laika “pārprodukcija” un tirgus piesātinājums

2020.–2022. gadā pieprasījums pēc zirgiem bija milzīgs, jo cilvēki meklēja brīvā laika pavadīšanas iespējas dabā. Audzētāji, reaģējot uz pieprasījumu, palielināja ķēvju aplecināšanas apjomus. Tagad šie kumeļi ir sasnieguši pārdošanas vecumu, bet tirgus vairs nespēj tos “absorbēt”, jo cilvēku pirktspēja ir kritusies.

3. Pircēju selektivitāte un “vidusmēra” zirgu vērtības kritums

Tirgus ir sadalījies divās galējībās:

Augstākā līmeņa sporta zirgi: Cenas joprojām ir stabilas vai pat aug, jo elites sportā naudas netrūkst.

Hobija zirgi: Šajā segmentā ir vislielākais kritums. Pircēji vairs nevēlas pirkt “vienkārši zirgu” par augstu cenu, zinot, cik dārga būs tā uzturēšana. Pārdot viduvēju zirgu par 15 000 – 25 000 EUR ir kļuvis daudz grūtāk nekā pirms diviem gadiem.

4. Vācijas un Ziemeļvalstu tendences

Eiropas lielākajos tirgos, piemēram, Vācijā, 2024. gadā tika reģistrēts būtisks kumeļu skaita un aplecināto ķēvju kritums (dažos reģionos pat par 10–20%). Audzētāji mērķtiecīgi samazina skaitu, lai izvairītos no zaudējumiem, kas liecina par ilgtermiņa pesimismu nozarē.

5. Sabiedrības spiediens un labturība (Social License)

Eiropā arvien skaļāk izskan diskusijas par zirgu sporta ētiku un labturību. Tas ietekmē jaunu cilvēku piesaisti sportam. Ja samazinās jātnieku skaits, samazinās arī pieprasījums pēc zirgiem.

Kopsavilkums par Latviju:

Latvijā situācija ir līdzīga, taču to pastiprina mazais vietējais tirgus. Zirgu audzētāji, kuri orientējas uz eksportu, izjūt Eiropas pircēju lielāku izvēlīgumu. Savukārt vietējā mērogā zirgs arvien biežāk kļūst par “nepavelkamu” izmaksu pozīciju, liekot saimniekiem no dzīvniekiem šķirties, kas palielina piedāvājumu sludinājumu portālos un attiecīgi spiež cenas uz leju.

Prognozes par hobija klases zirgu pieprasījumu nākotnē (2026.–2030. gadam) ir piesardzīgi optimistiskas, taču tās iezīmē skaidru tirgus transformāciju. Pircēji vairs nemeklē “jebkādu” zirgu, bet gan konkrētu “pakalpojumu” un drošību.

Šeit ir galvenie virzieni, kas noteiks pieprasījumu:

1. “Luksusa hobija” statuss

Ekonomisti prognozē, ka, lai gan iedzīvotāju pirktspēja Latvijā 2026. gadā mēreni augs (IKP pieaugums ap 2,0%), zirga turēšana arvien vairāk tiks klasificēta kā luksusa hobijs.

• Sekas: Pircēji būs gatavi maksāt par zirgu, bet viņi sagaidīs “viss iekļauts” kvalitāti. Hobija jātnieks vairs nevēlas riskēt ar neparedzamu raksturu vai veselības problēmām, jo uzturēšanas izmaksas (stallis, kalējs) ir pārāk augstas, lai tās tērētu “problēmu risināšanai”.

2. Uzsvars uz “Drošību” un “Temperamentu”

Nākotnes hobija pircējs ir aizņemts pilsētnieks, kurš pie zirga dodas atpūsties pēc darba.

• Prognoze: Milzīgi pieaugs pieprasījums pēc zirgiem ar “bombproof” (pilnīgi mierīgu) temperamentu. Zirgi, kas ir droši apvidū, viegli vadāmi un draudzīgi, būs deficīts un maksās dārgāk nekā viduvēji sporta zirgi.
• Veselība: Pircēji kļūs zinošāki – pat hobija zirgiem arvien biežāk tiks veiktas klīniskās pārbaudes pirms iegādes. Šeit gan ir jāizglīto pircēji, ka klīniskā veselība, nosvērts raksturs un laba jājamība ir svarīgāki par perfektu RTG bildi.
  

  P.S.: “Rentgenu kults”  VS reālā vērtība:

  Mūsdienu tirgū pircēji bieži pieļauj kritisku kļūdu: viņi pērk “tīras bildes”, nevis zirgu.

  • RTG nav garantija: Zirgs ar ideāliem rentgeniem var būt klīniski nelietojams mīksto audu vai psiholoģisku problēmu dēļ.

  • Raksturs ir primārs: Zirgs ar nelielu piezīmi rentgenā, kurš ir drošs un apmācīts, bērnam ir tūkstošreiz vērtīgāks nekā neparedzams jaunzirgs ar “perfektām kājām”.

  • Investīcijas loģika: Pircēji baidās no nelikviditātes nākotnē, taču bīstamu vai nevadāmu zirgu pārdot būs vēl grūtāk, neatkarīgi no tā, cik skaisti ir viņa rentgeni.

3. “Hobby Horsing” fenomens kā tilts

Lai gan “Hobby Horsing” (koka nūju zirgi) šķiet tikai bērnu izklaide, Eiropas dati rāda, ka tas ir milzīgs jauns tirgus sektors.

• Ietekme: Tas rada jaunu paaudzi ar padziļinātu interesi par zirgu šķirnēm, kopšanu un inventāru. Ap 2028.–2030. gadu šie jaunieši kļūs par reālo zirgu pircējiem, taču viņu prasības būs digitālā laikmeta veidotas – viņi meklēs zirgus caur sociālajiem tīkliem un video saturu.

4. Alternatīvas īpašumtiesībām (Nomas tirgus)

Tā kā pilna zirga uzturēšana kļūst dārga, pieaugs pieprasījums pēc līdzjāšanas (pusīres) vai pilnas nomas iespējām.

• Audzētājiem: Šī ir iespēja. Tā vietā, lai mēģinātu par zemu cenu pārdot viduvēju hobija zirgu, stallis var gūt peļņu, to iznomājot vairākiem hobija jātniekiem.

5. Ilgtspēja un labturība

Nākotnes pircējam būs svarīgi, kā zirgs ir audzēts.

• Tendence: Pieprasījums pēc zirgiem, kas auguši “Active Stable” tipa apstākļos (vairāk kustību, dabiska vide), pieaugs. Audzētāji, kuri spēs pierādīt zirga ētisku sākuma posmu un socializāciju, varēs prasīt augstāku cenu.

Secinājums audzētājiem:

Hobija klases zirgu tirgus neizmirs, bet tas kļūs ļoti specifisks. Nākotnē visgrūtāk būs pārdot “neparedzamus un slikti audzinātus” zirgus. Turpretim zirgs, kurš ir vesels, drošs un vizuāli pievilcīgs, būs pieprasīta prece, jo cilvēki joprojām meklēs bēgšanu no digitālās pasaules pie dabas.