Bebrenes vispārizglītojošajā un profesionālajā vidusskolā šogad būs jau otrais skolēnu izlaidums mācību programmā – lopkopības zootehniķis ar speciālizāciju zirgkopībā, kurā mācības apgūtas četru gadu garumā. Bet  grupām ar pusotru gadu ilgu mācību laiku aizvadīti jau trīs izlaidumi. Kā sākās  šī zirgaudzēšanas nozarei tik nozīmīgā zināšanu apguves iespēja, ko un kā jaunieši mācās? Stāsta viena no šīs programmas iniciatorēm, patlaban arī profesionālās izglītības skolotāja un vienlaikus Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas (LŠZAA) valdes locekle, ciltsdarba speciāliste LAINE ORBIDĀNE.

– Protams, programmas izveide ir autoru kolektīva darbs. Bet kad radās šī iecere un kā tā nokļuva līdz īstenošanai?

– Ideja par jauniešu apmācību zirgkopības nozarē man bija jau ļoti sen. Runāju ar citiem ieinteresētiem cilvēkiem, meklēju skolu, kura būtu gatava to īstenot. Bieži šo jautājumu apspriedām ar toreizējo aociācijas valdes priekšsēdētāju un Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesoru Gunti Rozīti. Asociācijas ilggadējais biedrs Ellada Kazašvili ierosināja, ka ideāli piemērota vieta programmas izveidošanai būtu Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola, ņemot vērā, ka skolai izsenis ir piederējuši zirgi un blakus atrodas arī Elladas lielā zirgu audzēšanas saimniecība. Skolā ilgus gadus māca veterinārārsta asistentu profesiju, darbojas skolotāji, kuri nepieciešamās zināšanas par zirgu veselību var sniegt arī topošajiem zirgkopības speciālistiem. Asociācijas valdes pārstāvji 2017. gadā devās turp, lai izklāstītu savu iniciatīvu skolas, novada un Bebrenes pagasta vadībai. Tagad ir iespējams apgūt šo profesiju – lopkopības tehniķis ar specializāciju zirgkopībā, lai gan sākotnēji bija plānots cits programmas nosaukums, kas plašāk aptvertu tēmas, ko apgūst izglītojamie. Bet līdz tam bija ejams ļoti garš ceļš. Vispirms bija jāpanāk, ka šāda profesija tiek iekļauta Profesiju klasifikatorā. Sākām darbu pie programmas izstrādes – piedalījās vairāki pārstāvji no asociācijas un skolas mācībspēki. Tagad programma ir pieejama Latvijas jauniešiem.

Nāk jaunieši, kuriem ir motivācija

– Kādi jaunieši lielākoties izsaka vēlmi iestāties skolā, lai apgūtu šo programmu – no zirdzinieku ģimenēm, kur bērnībā guvuši jau pirmo praktisko pieredzi, vai arī citi?

– Jaunieši ir ļoti dažādi. Patiesībā, vismazāk ir vietējo bērnu, kuri vienkārši vēlas turpināt mācības pēc devītās klases tuvāk dzīvesvietai, tā arī nebija mūsu mērķauditorija. Lielākoties pie mums nāk bērni, kuri iepriekš trenējušies jāšanas  sportā, arī no zirgaudzētāju ģimenēm. Tas ir loģiski, jo, pirmkārt, ir interese un motivācija, bet, otrkārt, arī informācija par iespējām mācīties nonāk lielākoties zirdzinieku saimē. Nāk arī jaunieši, kuriem zirgi ir tikai lielais sapnis, bet iepriekšējas reālas saskarsmes ar tiem nav bijis, bet bieži tieši viņi ir viscītīgākie mācībās. Šeit ir iespēja iemācīties jāt un apgūt visas nepieciešamās prasmes, īpaši darbojoties papildus ārpus stundu laika. Jaunieši Bebrenē mācās no visas Latvijas, pat no Ventspils puses un Vidzemes.

Svarīga ir vīzija par to, kādu vēlamies redzēt un izaudzīnāt šīs profesijas pāstāvi. Skaidrs, ka daudz ko nosaka darba tirgus, un tas prasa darbiniekus laukos. Latvijā ir tikai dažas lielas zirgaudzētavas, kurās iespējams salīdzinoši strikti noteikt darbinieku funkcijas – specializāciju: zirgkopējs, zootehniķis, jaunzirgu treneris un citi. Bet mazajās saimniecībās, kurās lielākoties ir desmit līdz piecpadsmit zirgi, saimnieki vēlas darbā pieņemt universāli zinošus cilvēkus – tādus, kuri orientējas zirgu ēdināšanā, mākt apkopt un iejāt zirgu, jāt paši un strādāt ar klientiem. Tāpēc ļoti lielu uzmanību skolā pievēršam arī tam, lai jaunieši apgūtu trenera pamatiemaņas, izprastu zirgu uzvedību un apmācības pamatprincipus, prasmi saskatīt kļūdas jātnieka un zirga darbībā, kā arī pamata zināšanas tūrisma nozarē, lai veiksmīgāk varētu strādāt ar klientiem.

Bebrenes VP vidusskolas audzēkņi katru gadu organizē zirgu šovu “Mājas kafejnīcu dienu” ietvaros Bebrenes muižā

Bebrenes VP vidusskolas audzēknes piedalās nacionālajā čempionātā jaunajiem zirgu audzētājiem

Svarīgas praktiskās iemaņas

– Apgūstot šādu profesiju, svarīgas ir praktiskās zināšanas, kā tiek organizēta šī joma?

– Apgūstam tādu mācību kā etoloģiju – zooloģijas nozari, kas pēta dzīvnieku (šajā gadījumā zirgu) iedzimto, instinktīvo uzvedību, dzīvesveidu, grupu veidošanos un sazināšanās īpatnības. Šogad šo mācību priekšmetu jaunieši apgūst pie Ances Polānes, sertificētas zirgu masieres un fizioterapeites, kura mana priekšmeta ietvaros palīdz apgūt audzēkņiem arī zirga ārējā izskata sagatavošanu prezentācijai, jo Ance ir grūms ar starptautisku pieredzi. Veterinārijas pamatus topošajiem zirgkopības speciālistiem skolā māca sertificēti veterinārārsti, arī tādi, kuri  specialziējas tieši zirgu ārstēšanā, piemēram, Aiga Martinova, Ilva Šalme. Viesojas arī citi speciālisti, šajā mācību gadā par zirga zobu veselību stāstīja Juris Tolpežņikovs. Katrā no mācību priekšmetiem ir daudz praktisko nodarbību, kas  notiek gan skolas stallī, gan pārējās Bebrenes zirgu audzēšanas saimniecībās. Mācību priekšmetā “Zirgu biomehānika” jaunieši sertificētas zirgu vērtēšanas ekspertes Irēnas Baufales vadībā apgūst spēju analizēt zirga kustības. Pašas skolas īpašumā ir seši zirgi, tajā skaitā ķēve, kumeļš un viens jaunzirgs. Taču nepieciešamo jaunzirgu apmācībā nevaram veikt ar vienu zirgu, tāpēc daudz iegūst jaunieši, kuri  darbojas ar zirgiem ārpus stundām, īpaši jau JSK „Gaita“ pie Elladas Kazašvili. Zirgaudzētavā blakus dienesta viesnīcai ir ap 70 zirgu, un katram jaunietim, kurš tur darbojas, ir iespēja gūt pieredzi ar jaunzirgiem un kumeļiem. Vairāki jauniešu darbojas manā stallī, JSK “Azarts“, netālu no Bebrenes. Praktiskajos darbos tepat skolā un apkārtējās saimniecībās mācāmies zirgu pareizi kordot, iejūgt, vērtēt zirga eksterjeru, prezentēt. Cenšos paņemt līdzi jauniešus, kad kā zirgu vērtētāja braucu uz citām saimniecībām, visbiežāk kā laukuma komandu zirga vērtēšanai brīvajos lēcienos. Pamatprasmes apgūstam tepat uz vietas. Arī, ja esmu vaislas ērzeļu sertifikācijas komisijas sastāvā, aicinu jauniešus doties līdzi –  gan palīdzēt, ja nepieciešams, uz laukuma, gan iepazīties ar zirgu vērtēšanas kārtību, citiem nozares ekspertiem un viņu skatījumu.

Trešā kursa audzēknes asistē LŠZAA vaislas ērzeļu sertifikācijas komisijai vaislas ērzeļu vērtēšanā SIA “Equilat” Salaspilī

Esmu ļoti pateicīga visiem, kuri sniedz savu ieguldījumu jauniešu nozares izglītībā, ierodoties pie mums uz vieslekcijām. Pagājušajā gadā zināšanas darbam ar jaunzirgiem palīdzēja apgūt Linda Egija Otomere, kura ir pazīstama lektore par zirgu apmācību. Skola nodrošina iespēju arī doties praktiskajās izbraukuma mācībās uz dažādiem staļļiem ārpus mūsu novada, kur apgūstam dažādas prasmes citos apstākļos, piemēram, Zirgu sētā “Klajumi” Krāslavas novadā 1. kursa audzēkņi apguva aizjūga veidus, saimniecībā “Zirgu oāze” Riebiņos – sagatavojām zirgus prezentācijai, saimniecībā “Untumi“ – vērtējām zirga eksterjeru, pie sporta meistares iejādē Kristīnas Rozītes – guvām zināšanas par iejādes zirga gatavošanas principiem, bet ādas apstrādes meistaru darbnīcā “Apkalnmājas“ – uzzinājām, kā labot zirga inventāru. Speciāla šujmašīna un mācību telpa zirglietu labošanai ir arī mums skolā.

Saimniecības ir atsaucīgas uzņemt mūsu audzēkņus praksē. Tiem, kuri apgūst programmu četrus gadus, ir mēnesi ilga prakse lopkopībā un zirgkopībā, bet noslēgumā –  kvalifikācijas prakse trīs mēnešus, kur paredzēts apgūt prasmes arī zirgu trenēšanā, kumeļu apmācībā, darbam ar vaislas dzīvniekiem. Šobrīd divas meitenes ir kvalifikācijas praksē zirgaudzētavā „Burtnieki“, lielākoties strādā ar jaunzirgiem.

Kvalifikācijas eksāmena komisijā iesaistām nozares speciālistus, atbrauc LŠZAA valdes priekšsēdētāja Aija Luse, Šķirnes saglabāšanas apvienības „Zilā govs“ valdes priekšsēdētāja Daiga Šimkevica, emeritētais profesors Guntis Rozītis.

Jāapgūst arī sporta ētika

– Martā audzēkņiem tika noorganizēts interesants pasākums, dodoties uz atpūtas vietu „Tīreļu stallis“ Jelgavas novada Valgundes pagastā. Kāds ieguvums?

– Atpūtas vietas un staļļa saimniece Jolanta Lapiņa ir nacionālā līmeņa jāšanas  sporta sacensību stjuarts, un savās zināšanās viņa dalījās ar mums, lai jaunieši uzzinātu vairāk par sporta ētiku un to, ko vērtē stjuarts sacensībās. Ir daudz nianšu, kas jāievēro sacensībās, un jāatceras ne tikai stjuartam, bet arī ikvienam jātniekam,  piemēram, pieļaujamais zirga inventārs, jātnieka apģērba kultūra, sacensību noteikumi un kārtība iesildes laukumā. Apģērba etiķete jāievēro ne tikai sportistam, bet arī stjuartam – Jolanta mūs sagaidīja tradicionālā, klasiska stila stjuarta apģērbā. Šajā nodarbībā apgūtais noderēs, gan pašiem startējot sacensībās, gan organizējot mācību sacensības skolā, lai tās maksimāli atbilstu FEI (Starptautiskā Jātnieku federācija) noteikumiem.

Jātnieku sporta stjuarta pienākumus Bebrenes VP vidusskolas audzēkņi ieradušies uzzināt pie Jolantas Lapiņas, nacionālās kategorijas stjuarta

Augstākā zirgu darbaspēju pārbaude

– Saprotami, ka jau mācību laikā jaunieši gūst zināšanas par jāšanas sportu. Kā tas izdodas?

– Tas ir nepieciešams, jo jātnieku sports ir zirgu augstākā darbaspēju pārbaude, nozares galvenais tirgus, un ir jāsaprot, ko tirgus pieprasa. Nozarē iesaistītajiem ir jāprot arī organizēt sacensībs, jo daudzi mazie staļļi to dara savas darbības popularizēšanai. Tāpēc audzēkņiem jāzina arī ļoti daudz no tā, kas saistīts ar sacensību organizēšanu. Maijā notiks mūsu pašu mācību sacensības, kuras organizēs paši audzēkņi – turklāt, ņemot vērā FEI noteikumus, kas reglamentē  tiesnešu, maršrutu sastādītāju un citu iesaistīto personu rīcību. Tas būs jāzina ikvienam, kurš turpinās savu darbu kādā saimniecībā, lai varētu noorganizēt vai piedalīties šāda pasākuma organizēšanā – droši un bez problēmām, šo iegūto sapratni par labu sadarbību ar zirgu nesot arī tālāk savā dzīvē. Pat ja sacensības notiek tikai pašmāju stallī, – visam jābūt maksimāli drošam. Tāpēc par konkūra maršrutu sastādīšanu mūs izglītoja Latvijā atzīts speciālists, starptautiskas kategorijas mašrutu sastādītājs Ivo Miķelsons, bet par sacensību tiesāšanas niansēm – starptautiskās kategorijas tiesnese Inga Miķelsone. Arī pati apgūstu konkūra maršrutu sastādīšanu nacionālās kategorijas iegūšanai.

Darbojamies ciešā saiknē ar LŠZAA

– Bebrenē esat profesionālās izglītības skolotāja, bet, ņemot vērā šo apjomīgo praktisko darbu klāstu, tas noteikti nav viss…

– Jā, pēc stundām esmu arī jātnieku sporta treneris, trenēju skolas stallī un brīvdienās savā jātnieku klubā. Interešu izglītības pasākumu ietvaros skolā vadu pulciņu „Zirgu klubs“, kurā pamatskolas audzēkņi var vairāk uzzināt par zirgiem.

Esmu arī jauno zirgaudzētāju komandas trenere, šī kustība atrodas LŠZAA paspārnē. Kopā ar kolēģiem, nozares speciālistiem, gatavoju Latvijas izlases komandu, lai piedalītos tālāk jauno zirgaudzētāju pasaules čempionātā. Tam jāapgūst daudzas prasmes – māka prezentēt zirgu, novērtēt citu zirgu eksterjeru un darbaspējas, jāzina teorija un daudz kas cits. Ar Latvijas komandu piedalījāmies jauno zirgaudzētāju pasaules čempionātā 2022. gadā  Nīderlandē un 2024. gadā – Dānijā. Atsevišķās disciplīnās saņemtas pat godalgas. Abas reizes komandā bija iekļautas Bebrenes skolas meitenes.

Bebrenes VP vidusskolas audzēkne Sanita Pomerance (pirmā no kreisās) un absolvente Paula Kļaviņa (ceturtā no labās) jauno zirgu audzētāju pasaules čempionātā Dānijā kopā ar Latvijas komandu un treneri Laini Orbidāni (pirmā no labās)

Tā kā skola darbojas ciešā saiknē ar LŠZAA, skolas audzēkņi vienmēr piedalās kā brīvprātīgie nozares pasākumos. Par tradīciju kļuvusi dalība šķirnes jaunzirgu skatē „Rudens pērle“, taču vislielāko atbalstu jaunieši sniedz vietējo apdraudēto zirgu šķirņu skatē „Nacionālais dārgums“, vienlaikus paši gūstot neatsveramu pieredzi. Jaunieši palīdz gan organizatoriskajos darbos, gan pin zirgiem krēpes un pat prezentē, ja ir šāda nepieciešamība.

Protams, bez darba skolā strādāju arī LŠZAA, kārtoju ciltsgrāmatu, piedalos audzēšanas programmu izstrādē, kā arī iesaistos dažādās ar nozari saistītās darba grupās, piemēram, zirgu labturības vadlīniju izstrādē. Iespēju robežās mēģinu zināšanas un izpratni nodot  audzēkņiem. Protams, cenšos to darīt vieglā un rotaļīgā veidā, lai saglabātu interesi par izvēlēto mācību virzienu. Tā kā esmu arī treneris, daudz laika pavadu ar jauniešiem  ārpus stundām, mēģinu iesaistīt arī citās aktivitātēs. Vadu jātniekiem pielāgotas vingrošanas un vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbības sporta zālē.

Laine ar sava jātnieku kluba JSK “Azarts” sportistēm, 1. kursa zirgkopības specialitātes audzēknēm

Laine ar pašaudzēto Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa zirgu Flibusteru

Kopumā interese par programmu pieaug

– Cik liela ir interese par zirgkopības mācībām skolā?

– Šogad izlaiduma kursā audzēkņu nav daudz, bet kopumā interese par mācību programmu pieaug, un šajā mācību gadā tika uzņemti 15 pirmkursnieki pēc 9. klases. Mums ir iespēja strādāt ar nelielām skolēnu grupām, un tas ir pozitīvi, jo  veicina prasmju apgūšanu un rada individuālāku pieeju katram audzēknim.

Aprīļa sākumā Bebrenes skolā notika arī pasākums, kurā tika aicināti piedalīties pedagogi no visām 12 lauksaimniecības skolām, un to organizēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Tā arī bija iespēja par sevi pastāstīt un iepazīties ar kolēģiem. Pati vienmēr cenšos iesaistīties LLKC organizētajās mācībās un, protams, iespēju robežās apmeklēt nozares seminārus, taču ļoti ceru, ka nākotnē arī Bebrene varētu kļūt par reģiona nozīmes nozares izglītības centru, ja būs iespēja modernizēt infrastruktūru. Trūkst iekštelpu manēžas, visos laikapstākļos darbojamies ar zirgiem ārā. Man ir sapnis rast iespēju atjaunot skaistos, vecos muižas staļļus, kas atrodas blakus skolai, pārveidot to par tūristu apmeklējuma vietu, kur vienlaikus arī tiku turēti skolas zirgi. Ir doma par zirgkopības muzeja izveidi Bebrenē.

Skolas audzēkne vēlas saglabāt Latvijas ardeņu šķirni

Sanita Pomerance, Bebrenes skolas 2. kursa audzēkne:

“Man ļoti patīk mācības šajā skolā, jo skolotāji ir saprotoši, katrs labi pārzin savu tēmu un cenšas mums dot pēc iespējas vairāk zināšanu un prasmju. Maniem vecākiem ir saimniecība Dobeles novadā, kur mīt arī divi Latvijas ardeņu šķirnes zirgi – ērzelis Deksters un ķēve Dūna. Faktiski viņu dēļ arī devos mācīties uz Bebreni, lai iemācītos labāk parūpēties par mūsu zirgiem. Jā, tas ir tālu no mājām, bet mani tas apmierina, jo šeit ir laba kopmītne, un galvenais jau ir tas, ka mani šīs mācības interesē un mudina uzzināt vienmēr ko jaunu. Vēlamies saglabāt šo Latvijai tradicionālo zirgu šķirni, tāpēc iegūtās zināšanas noderēs praksē. Ļoti interesants bija process, gatavojoties un piedaloties jauno zirgaudzētāju pasaules čempionātā pagājušogad.”

 

Raksta autore – Dace Millere.

Raksts no žurnāla “Latvijas Lopkopis” aprīļa numura.

Abonē un lasi: https://saite.lv/kcb

 

 

 

 

Sekot Mums

• Like 31,702
• Follow Us 164,290