Vērtība – līdzsvarots, uz sadarbību vērsts zirgs. Madara Braslava.
2021.gada Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas skatē “Rudens pērle” par kopumā labāko jaunzirgu (Best in show) tika atzīta ķēve Arktika, kura ieguva arī pirmo vietu četrgadīgo ķēvju grupā. Viņas īpašniece ir Madara Braslava Līgatnes stallī, bet zirdziņš dzimis Burtnieku zirgaudzētavā.
Madara Braslava dzīvo Siguldā, bet par mājvietu saviem zirgiem izvēlējusies Līgatnes apkaimi, kad labai zirgu apsaimniekošanai Siguldas tuvumā kļuvis par šauru. Tas bijis pirms septiņiem gadiem, un pamazām “Purgaiļos” uzcelts stallis, iekārtots treniņu laukums. Te tagad mierīgāka dzīve, labāki apstākļi zirgiem un kvalitatīvākas iespējas treniņiem.
Zirgus audzējis jau vecvectēvs
Par savu saikni ar zirgiem Madara stāsta: “Vēsture ir sena. Jau mans vecvectēvs nodarbojās ar zirgu audzēšanu Ulmaņlaikos Limbažu novadā, turklāt – nevis strādāja ar vienkāršiem darba zirgiem, bet iepirka ērzeļus no Vācijas, lai uzlabotu Latvijas šķirni. Mana mamma Inga Veise kopā ar zirgiem ir jau kopš bērnības, trenējusies jāšanas sportā konkūrā pie labiem treneriem un padomju laikā guvusi atzīstamus rezultātus sacensībās. Bija mana trenere, deviņdesmito gadu sākumā ierīkoja savu pirmo stalli Siguldā, sākot arī zirgu audzēšanu, un tagad abas kopā saimniekojam šajā stallī. Arī es regulāri piedalījos sacensībās, taču lēcu maršrutus līdz 130 cm augstumam, hobija līmenī. Bet esmu apguvusi visai plašas zināšanas, lai varētu gan audzēt zirgus, gan apmācīt bērnus. Esmu trenējusies pie pazīstamiem treneriem – Anda Vārnas, Egila Broka, Kristas Kliesmetes, kura jau trenē manus bērnus. Piedalos dažādos kursos un semināros, lai mācītos tālāk.”
Interesi par zirgiem pārmantojusi arī nākamā paaudze – Madaras meitas: Sendija, kurai ir 15 gadu, un septiņgadīgā Signe.
Lai būtu labs zirgs meitai
Vecākās meitas intereses vadīta, Madara sākusi meklēt viņai piemērotu zirgu, jo pašu stallī tāda neesot bijis. Tā arī tika iegādāta tagad četrus gadus vecā ķēve Arktika, kas dzimusi SIA “Burtnieku zirgaudzētava” un jau divus gadus atrodas Limbažu stallī. Tomēr tā bijusi vairāk nejaušība, nevis mērķtiecīgu meklējumu rezultāts. Madara skaidro: “Arktiku nopirka cita meitene un atveda pie mums izmitināt, lai vēlāk vestu uz citu valsti, kur lielākoties dzīvo un trenējas. Tad sākās kovida ierobežojumi, un viņa saprata, ka tas būs visai grūti izdarāms. Vienlaikus, kā sacīju, meklēju savai meitai nākotnē perspektīvu zirgu, un, ņemot vērā situāciju, man izdevās to pārpirkt. Bijām jau Arktiku iepazinušas, sapratušas, kāds ir viņas raksturs – labās un ne tik labās īpašības. Viņa mums patika savas atvērtās un draudzīgās dabas dēļ. Turklāt bijām jau sagatavošanā ieguldījušas daudz darba, jo zirgs, kad to iegādājās, bija pavisam jauns un vajadzēja papildus iegūt sadarbībai ar cilvēku nepieciešamās iemaņas. Ņemot vērā visus minētos apstākļus, nolēmu riskēt un iegādāties zirgu.”
Pārsteigums par augsto zirga vērtējumu
Vaicāta par iespaidiem, piedaloties skatē “Rudens pērle”, Madara atklāj: “Lai gan visu mūžu esmu kopā ar zirgiem, šī man bija jauna pieredze un piedzīvojums. Nebiju līdzīgās skatēs piedalījusies. Galvenais bija uztraukums pirms tam, un nevis par zirgu – bet par sevi. Vai pareizi izvēlēšos ietērpu, zirga ekipējumu, vai gana labi parādīšu arēnā. Lasīju smalki uzrakstītos ieteikumus skates nolikumā, vaicāju padomu pazīstamiem cilvēkiem, un, paldies, ka viņi man to sniedza. Par Arktiku bija vairāk skaidrības – esmu tik ilgi ar viņu strādājusi, lai viņa neprastu sevi parādīt? Par skates organizāciju varu teikt, ka tā bija ļoti augstā līmenī – viss notika ātri, precīzi noteiktajos laikos, laukuma komanda bija smaidīga un atsaucīga, tāpat kā žūrija.”
Protams, iegūtā atzinība ir patīkama, bet kāds ir pašas saimnieces vērtējums skatē sasniegtajam? Madara ir pārliecināta: “Es gaidīju labu rezultātu, pati vērtējot zirga prasmes un ieguldīto darbu. Taču nebiju cerējusi, ka vērtējuma skaitliskie rezultāti būs tik augsti un tiks iegūta pirmā vieta. Zināju, ka konkurence būs spēcīga. Pirmkārt, no Burtnieku zirgaudzētavas, kur Arktika dzimusi un kas piedalījās ar vairākiem zirgiem, kā arī tika demonstrēti daudzi citi zirgi ar labiem ciltsrakstiem. Zināju, ka mans zirgs ir labs, taču biju patīkami pārsteigta, ka tika novērtēts tik augstu. Turklāt jāpiebilst, ka žūrijā strādāja eksperti no Somijas, kas vērtējumu padarīja autoritatīvāku un objektīvāku.”
Labs zirgs ir ilgstoši veikta ciltsdarba rezultāts
Madara Braslava uzsver, ka labs zirgs nav tikai viena audzētāja vai saimnieka sagatavošanas nopelns, bet ilgu gadu garumā veikts mērķtiecīgs ciltsdarbs. Tāpēc viņa ļoti lepojas, ka Arktikas tēvs ir Burtnieku Aromāts, kura bērni guvuši un gūst panākumus starptautiskās sacensībās daudzu valstu komandās. Piemēram, Arktikas pusbrālis QF Alfons Santo Antonio ar jātnieku Juriju Mansuru no Brazīlijas komandas startēja šogad Tokijas olimpiskajās spēlēs konkūrā. Duets individuālajās sacensībās ieguva 20. vietu. Šī zirga māte ir ķēve no Igaunijas Fiorella. Alfons uzaudzis mūsu kaimiņvalstī, sākumā ar to jājuši jaunieši, bet vēlāk pieredzējušais jātnieks Reins Pills, kura snieguma dēļ zirgu ievērojis un vēlējies nopirkt Mansurs.
Ilustrējot ieguldīto darbu un tagadējo sapratni par sadarbību, saimniece teic: “Jā, Arktika ieradās stallī kā pavisam maziņš jaunzirgs, mācījām viņai pierast pie aprīkojuma, strādāt treniņos. Man bija vajadzīgs zirgs, kuram var uzticēt bērnu. Burtnieku zirgaudzētavas īpašnieks Jānis Jurašs, man iegādājoties zirgu, teica – tādi tie Aromāta bērni ir, sākumā neuzticas, bet jāstrādā lēni un pacietīgi, tad zirgs tev atdos visu savu dvēseli un būs uzticīgs uz mūžu. Tā arī notika. Arktika lēnām pierada pie inventāra, izdevās viņu pakāpeniski iejāt, bez lielas pretošanās vai kritieniem. Tagad viņa kļuvusi par zirgu, kas vēlas sadarboties un strādāt. Viņu mierīgi var pārvadāt treilerī, ko pierādīja braukšana uz skati. Arēnā Arktika izturējās mierīgi un līdzsvaroti, uz citiem dalībniekiem skatījās ar diplomātiski nosvērtu interesi.”
Skatē Madara zirgu izveda pati. Būtu jau vēlējusies, lai piedalītos Sendija, taču nolikums paredzēja, ka hendleris laukumā nedrīkst būt jaunāks par 18 gadiem.
Svarīgi, lai ar zirgu varētu saprasties bērns
“Jā, zirgs, kurš nerīko histērijas neierastos apstākļos un citu zirgu klātbūtnē, nebaidās un ir atvērts darbam kopā ar cilvēku, ir liels ieguvums,” piebilst īpašniece. “Man cilvēki teikuši – tev ir augsta līmeņa zirgs, iedod to kādam prasmīgam sportistam gatavot tālāk. Bet nē – man ir svarīgi, lai ar zirgu varētu saprasties bērns, un lai mana meita Sendija kopā ar Arktiku izdarītu to, ko viņa vēlas sasniegt sportā.”
Ģimenē visas jātnieces gan agrāk, gan tagad orientējušās uz konkūru. Taču, lai notiktu vispusīga attīstība, tiek braukts arī pie iejādes treneriem un labiem šķēršļu pārvarēšanas speciālistiem, vēloties iegūt labu sagatavotības pamatu sportam un mācītos. “Darba vēl jāiegulda daudz, šis ir tikai sākums, bet ļoti labs sākums,” nosmaida Madara.
“Purgaiļu” stallī tiek turēti 15 dažāda vecuma un līmeņa zirgi, no kuriem septiņi ir pašu ģimenes īpašumā, bet pārējos uzturēšanai uzticējuši hobija jātnieki vai sportisti, kuru apmācība te nelielā apjomā arī notiek, tajā skaitā bērniem. Dzimst arī vidēji pa vienam, diviem kumeļiem gadā, un tad rūpīgi tiek apsvērts, kuru no tiem paturēt pašu audzēšanā, kuru – gatavot pārdošanai. Lielākas jaudas patlaban netiek paredzētas, lai varētu iztikt ar to, ko staļļa apsaimniekošanā ģimene spēj pašu spēkiem. Tātad pa druskai viss – zirgu turēšana, audzēšana, jātnieku sagatavošana.
DACE MILLERE, Sniedzes Robiņas un LŠZAA arhīva foto
Raksts no žurnāla “Latvijas Lopkopis” 2021.gada novembra numura.
Sekot Mums
