Publicējam materiālu no LLKC žurnāla “Latvijas Lopkopis” marta numura. Abonē un lasi: https://abone.lv/…/latvijas_preses_…/zurnali/2044/2020_gads/

Februārī notika vēl nebijis pasākums zirgkopības nozarē – forums “Tirgū pieprasīts zirgs – izaicinājumi un iespējas”, ko organizēja Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija (LŠZAA). Doles tautas namā Ķekavā pulcējās neredzēti liels interesentu skaits – vairāk nekā 150 dalībnieku no visiem Latvijas novadiem.

Foruma pirmajā daļā pirms diskusijas uzstājās vairāki atzīti savas jomas eksperti, kuri ikdienā nestrādā par lektoriem, taču tieši viņu pieredzē balstītais stāstījums izpelnījās atzinību un nodrošināja lielisku pasākuma gaisotni, tiekoties domubiedriem.

Turpmāk – īsumā par foruma aktuālajām tēmām.

“Kāda šobrīd ir nozares statistika Latvijā?”

LŠZAA valdes priekšsēdētāja vietniece Aija Luse vispirms atgādināja statistiku, kurai seko visi nozarē iesiastītie. Zirgu skaits no 15 250 dzīvniekiem 2005. gadā samazinājies 2019. gadā līdz 8333, un arī šī gada janvāra dati liecina, ka situācija pēdējos četros gados nav būtiski mainījusies. No kopējā  zirgu skaita lielākā puse jeb 4500 ir Latvijas siltasiņu šķirnes sporta tipa zirgi (LS). Starp jauniedzimušajiem to īpatsvars ir vēl lielāks.

LŠZAA valdes locekle Anna Veidemane speciāli forumam bija sagatavojusi interesantu informāciju:

* 2015. gadā no 431 dzimušā zirga 290 jeb 67,3% bija LS, bet 2018. gadā – 326 jeb 66,6%.

* No 2018. gadā dzimušajiem sporta grupas zirgiem 17,7% pārdoti, 3,1% eksportēts līdz 2 gadu vecumam (uz 01.02.20.), bet no 2015. gadā dzimušajiem pārdoti 56,5%, savukārt 24,4% eksportēti līdz 5 g. v.

* Vidējais pārdošanas vecums 2015. g. dzimušajiem zirgiem ir 31,1 mēnesis jeb aptuveni 2,5 gadi. Vidējais eksporta vecums – 36,9 mēneši jeb aptuveni 3 gadi. Vaislas darbībai reģistrēti 15,7% abu dzimumu 2015. g. dzimušo zirgu. Vismaz viens kumeļš piedzimis 14,6% ķēvju.

* Sacensībās kā četrgadnieki startējuši 8,9% zirgu.

* Ļoti aktīvs bijis poniju bizness, jo līdz 2 gadu vecumam pārdoti  50,9% poniju, bet līdz 5 g. v. – jau 75%.

* Kas nopērk sporta zirgu no audzētāja? Sporta staļļi – 30%, eksports – 24%, starpnieks – 22%, hobija jāšanai un vaislai – 22%, nejaušs pircējs – 2%.

* Joprojām visizplatītākā zirgu iegūšanas metode ir dabiskā lecināšana – 95,7% (2015) un 91,4% (2018); bet pieaug arī mākslīgās apsēklošanas īpatsvars – no 3,4% (2015) līdz 7,2% (2018), jeb attiecīgi 11 un 26 kumeļi.

* Diemžēl pārāk daudz sporta zirgu – 12,7% jeb 41 zirgs (2015) un 14,4% jeb 52 (2018) – iegūts no nesertificētiem ērzeļiem!

* Lielāko sporta zirgu skaitu kopā izaudzē saimniecībās ar 7 līdz 29 zirgiem, vidēji 1,8 kumeļi gadā, kas liecina, ka tā nav vienīgā nozare saimniecībā.

Zirgaudzēšanas saimniecību apjoms un rezultāti

Saimniecības lielums – zirgu skaits	2015. g. iegūtie sporta zirgi	No tiem pārdoti, %	Vidējais pārdošanas vecums, mēneši	2018. g. iegūtie sporta zirgi	No tiem pārdoti, %
Vairāk par 100	27	74	37,2	34	3
50–99	28	57	34,5	45	9
30–49	45	76	36,7	64	9
15–29	93	57	28,7	72	19
7–14	68	41	29,1	84	26
1–6	62	56	20,1	58	26

“Kāds ir audzētāju viedoklis?”

Viena no SIA “Zirgaudzētava Kocēni” īpašniecēm, pajūgu braukšanas sportiste Dace Stūre uzsvēra, ka veiksmīgi turpināt zirgaudzētavas darbu nu jau 20 gadu garumā ar patlaban aptuveni 55 zirgiem stallī palīdz tas, ka audzēšana apvienota ar jāšanas sporta skolu, sacensību rīkošanu un, galvenais, to, ka pašiem ir savas aptuveni 16 ražīgas ķēves un kvalitatīvi ērzeļi – Gaultjērs un Palbo. Svarīgi ir ne tikai izaudzēt un pārdot kumeļus, bet tos saprātīgi agrīnā vecumā izmantot sportā, lai tie iegūtu papildu vērtību, līdz ar to – augstāku pārdošanas cenu. Ciltsdarbā lielākais akcents tiek likts uz ķēvēm, lai tās spētu atdot tēviem raksturīgās labākās īpašības, bet to iespējams noteikt tikai pēc 2–3 kumeļu izaudzēšanas sportam derīgā vecumā. Labākās ķēves spēj radīt jauno paaudzi līdz 15 gadu vecumam, tāpēc saimniecība izšķīrusies nedoties nezināmos meklējumos, tērējot laiku, bet izmanto tos pašus vecākus jaunās paaudzes iegūšanā. Svarīgas ir labas kājas, spēcīgas krūtis un “prātīga galva”, kas nozīmē labas jājamības īpašības un saskarsmi ar cilvēku. Svarīga ir arī barības izvēle, lai tā būtu atbilstoša zirgu slodzēm. Lielākoties zirgus apmāca bērni, un katrā vecumā viņiem ir savi pienākumi un darbi, sākot no 8 gadu vecuma, kad pietiek ar zirga notīrīšanu un apmīļošanu, līdz  padsmitgadniekiem, kad notiek zirgu apmācība jāšanas disiplīnās un arī starti sacensībās.

“Kā jaunieti – patērētāju šodien padarīt par pieaugušo – ražotāju rīt?”

Jātniece, trenere un konsultante zirgkopības jautājumos Maira Leja stāsta par to, ka katrā zirgaudzētavā ir jābūt ilggadīgām tradīcijām, lai varētu paredzēt, kādi rezultāti ciltsdarbā tiks sasniegti, lai iegūtu kumeļus un pārdotu tos. Šajā procesā ļoti iesaistīti ir jaunie jātnieki, kuri apmāca zirgus, un vēlāk, savas aizrautības dēļ, kļūst arī par zirgu īpašniekiem un  audzētājiem. Maira izšķir galvenos veidus, kā cilvēkiem darboties šajā nozarē, vēloties gūt panākumus. Pirmais – vajadzīgi zirgi, platības aplokiem un cilvēki, kuri spēj zirgus sagatavot. Otrais – jau iepirktu jaunzirgu sagatavošana pārdošanai, lai tie būtu gatavi pārvadāšanai, šķēršļu pārvarēšanai vai iejādes shēmu veikšanai. Trešais – privātie vai hobija zirgi, kuru audzēšanai jānosaka noteikti mērķi, kas tieši tiek saprasts par šo zirgu turpmāko zmantošanu. Lai gan teorētiski tas nebūtu loģiski, viss ir iespējams arī vienā stallī, ja tajā ir labs kolektīvs, tajā skaitā jaunie jātnieki, kuri spēj strādāt ar zirgiem to sagatavošanā.

Lielākais risks, kas traucē sagatavot labas kvalitātes zirgus, ir salīdzinoši lielā nauda, kas nepieciešama, lai varētu veidot labākās gēnu kombinācijas, kā arī nodrošināt labākos zirgu turēšans apstākļus un parādīt tos pielietojuma – sacensību – apstākļos. Galvenās problēmas ir negaidītas zirgu traumas un slimības, kļūdas sagatavošanas procesā un kopējā situācija valstī, kad trūkst darbaspēka, jo cilvēki ir aizbraukuši un nav to, kuri vēlētos par pieticīgu samaksu veikt zirgu kopšanas vai tālāk – sagatavošanas darbu.

Maira atzīst, ka jau sporta līmenī darbs notiek labi, jo Latvijas Jātnieku federācija organizē sacensības dažādos līmeņos, tajās ir daudz dalībnieku, labs kvalitatīvais līmenis – kvalificētu treneru darbs, bērnu aktivitāte, iesaistīto vecāku atsaucība. Jo visi iemācīsies labāk jāt, jo būs arī lielākas iespējas startēt olimpiskajā līmenī, kas dod arī daudzas finansiālas iespējas, kā to spējuši apliecināt Kristaps Neretnieks konkūrā un Rihards Snikus paralimpiskajā iejādē, kvalificējoties Tokijas olimpisko spēļu startiem. (Vai viņi aizbrauks? Tas atkarīgs ne tikai no pašiem, bet sporta funkcionāru spējām nodrošināt finansējumu dārgajam braucienam, kas ietver arī zirgu transportēšanu speciālos apstākļos, – aut.). Protams galvenais ir tas, lai tiktu izaudzēts labs zirgs, bet tikpat  svarīgi, lai to iegādātos pircējs atbilstošam mērķim. Ja gribam attīstīties, jāmeklē labi treneri un jāiegādājas jātnieka prasmei un izraudzītajai disciplīnai piemērots zirgs.

“Kāds zirgs ir piemērots bērnu/jauniešu sportam?

Zemnieku saimniecības “Tīraines staļļi” īpašniece, trenere, sacensību tiesnese Anna Stafecka atzīst, ka sākumā savā saimniecībā, kur ierodas daudz interesentu, jo tā atrodas Pierīgā, jāšanas apmācībai izmantojusi tur esošos, jau pieredzējušos sporta zirgus. Bet tad sapratusi, ka sākotnējai apmācībai nepieciešami tā sauktie hobija zirgi, šī vārda vislabākajā nozīmē. Ļoti svarīga ir uzticēšanās trenerim, lai saprastu, kā vislabāk veikt sākotnējo apmācību. Ideālais zirgs ir tas, kurš derētu gan bērnam, gan iesācējam pieaugušā vecumā, gan arī pieredzējušam jātniekam ar ambīcijām. Praksē to ir ļoti grūti savienot. Taču Annas daudzu gadu pieredze šajā jomā ir tāda, ka tieši hobija jātnieki nākotnē ir potenciālie zirgu pircēji, tāpēc viņiem jāsagādā iespējami komfortabla apmācība, lai viņi nezaudētu interesi par šo nodarbi.

“Labs sporta zirgs – kāds tas ir?”

Zirgu īpašniece (z/s “Lielceri”), 2018. gada Latvijas čempione konkūrā Laura Penele, atbildot uz šo jautājumu, lakoniski formulēja: labs sporta zirgs ir tāds, ar kuru vēlamies piedalīties sacensībās, lai gūtu rezultātus. Viņa iesaka, ka, domājot par šāda zirga izvēli, ir ļoti svarīgi vairāki aspekti, bet tos nevar iekļaut konstantā formulā. Pirmkārt, izcelsme: svarīgi, lai atbilstoši izvēlētajai disciplīnai zirgu izcelsmē būtu vecāki, kuri tajā sasnieguši labus rezultātus; par to liecinātu zirgu pases, taču diemžēl Latvijā vēl tiek tirgoti zirgi ar “tukšām” pasēm, un tas nav ne izskaidrojams, ne akceptējams. Otrkārt, eksterjers: proporcionāli veidots zirgs, ar labām kāju stāvotnēm, spēcīgām krūtīm, graciozu kaklu un galvu u. c. Treškārt, darbaspējas: tas ietver gan zirga raksturu, labvēlīgu attieksmi pret jātnieku un vēlmi strādāt. Taču konkūra un iejādes zirgiem eksterjera vērtējumā pastāv nianses, – ja ne tik lieliski veidots zirgs spēj tikt galā ar savu uzdevumu, viņš noteikti būs labāks sportā, nekā tas, kuru pēc vizuālā vērtējuma uzskatām par perspektīvāku. Bet pāri visam – veselības stāvoklis.

Sportiste uzsver to, ka atšķirīgi ir kritēriji, iegādājoties zirgu atšķirīgā vecumā. Ja pērkam kumeļu, galvenā ir izcelsme, un tikai tad eksterjers, gaitas u. c. Ja iegādājamies jaunzirgu 1,4 līdz 4 gadu vecumā, tad pēc radurakstiem būtiskākās ir gaitas, konkūrā – arī lēciens, kustību elastīgums, aktīvas pakaļkājas u. c. Ja izvēlēts jau iejāts sporta zirgs no 4,5 gadu vecuma, tad galvenā ir jājamība, gaitas, lēciens, kustību elastīgums un aktīvas pakaļkājas.

Ļoti svarīga ir audzētāju un sportistu sadarbība, tajā skaitā finansiālie modeļi, kā zirgs tiek izmantots sportā pēc iegādes, kas mēdz būt atšķirīgi, dalot izdevumus starp īpašnieku un sportistu (uzturēšanas, starta naudas un transportēšanas izmaksas uz sacensībām, prēmiju naudu sadale u. c.).

“Kā pārdot zirgu – vai mārketings ir svarīgs?”

Sportiste, “GKSport” kluba biedre un trenera palīgs, SIA “Cristall US” pārstāve Nora Ņukša runāja par to, ka ir svarīgi apzināties, ko un kam zirgaudzētājs vēlas piedāvāt, pārdošanas procesā neapgalvojot to, kas nav pierādāms. Pieredze liecina, ka jauns zirgs ar noformētu pasi šobrīd Latvijā maksā ap 1500 eiro, un cenu var pacelt izskata īpatnības, kastrācija, spēja veikt konkūra maršrutu noteiktā augstumā vai iejādes shēmu. Tad jau minimālā zirga cena svārstās no 2500 līdz 4000 eiro. Jāsaprot tas, ko cilvēks vēlas uzzināt, pērkot zirgu. Pirmais ir veselības stāvoklis, tāpēc jāstāsta par visiem veterinārajiem izmeklējumiem, iepriekšējām traumām. Tad seko zirga izmantošana darbā, un godīgi jāstāsta par zirga sliktajiem ieradumiem, līdzšinējiem turēšanas apstākļiem, reālo sagatavotības līmeni kopumā un sasniegto sacensībās konkrētā disciplīnā, objektīvi parādot – tās bijušas vietējā staļļa, reģionālās vai augstāka mēroga sacīkstes. Nora no savas pieredzes norāda, ka zirga pārdošanas procesā audzētājam ir ļoti svarīgi pārdošanai sagatavot arī labu, kvalitatīvu vizuālo materiālu, pieaicinot profesionālu fotogrāfu, kurš spētu sagatavot kvalitatīvus attēlus jau pirmajai saziņai ar potenciālo klientu, lai demonstrētu zirga eksterjeru. Tad, ja zirgs sev atbilstošā vecumā startē sacīkstēs – arī videomateriālus.

“Biežāk sastopamās veselības problēmas pārdodamajiem sporta zirgiem”

Veterinārārsts, LLU Veterinārās klīnikas ķirurgs, ortopēds un stomatologs Jānis Bušers stāstīja, kā tieši veterinārija “savieno” zirgu audzētājus–pārdevējus un pircējus. Ja pastāv problēmas zirga veselībā, svarīgi tās godīgi atklāt un vienoties, kādi ir risinājumi turpmāk. Jānis secina, ka ir visai atšķirīga attieksme zirgu pircējiem amatieriem un profesionāļiem. Ja amatieris, kuram visbiežāk pirktais ir pirmais zirgs, vēlas uzzināt un pārbaudīt pilnīgi visu par zirga veselību un ieradumiem, tad pieredzējis sportists ir gatavs vairāk riskēt, rēķinoties ar to, cik ilgai sadarbībai zirgs ir paredzēts – vairākiem gadiem vai sagatavošanai un ātrai tālākpārdošanai. Veterinārārsts stāstīja par Latvijā šobrīd biežākajām zirgu slimībām, piemēram, osteohondrosi, artrozi un citām, minot, kā tās atpazīt agrīnā stadijā un papildinot teikto ar reti redzamiem rentgenuzņēmumiem un fotogrāfijām pirms un pēc operācijas  stadijā sarežģītākos gadījumos. Kā pārbaudīt zirga veselību? Pirmkārt, tā ir klīniskā zirga veselības pārbaude, kas vajadzības gadījumā ietver arī rentgenus un sonogrāfijas, ko iespējams veikt arī Latvijā. Tikai vienmēr pircējam jāpārbauda, lai attēli ir marķēti ar zirga vārdu, vēlams arī dzimšanas datiem un citu informāciju. Ja Baltijā un Skandināvijā, pērkot zirgu, tiek pieprasīti aptuveni 12 līdz15 attēli, tad ASV to skaits var sasniegt pat 54. Jāatceras, ka ir obligātā informācija, kas jāsniedz par jebkuru pārdodamo zirgu: visas iepriekšējās ķirurģiskās iejaukšanās, hroniskās saslimšanas, lietotie medikamenti, kaitīgie ieradumi, grūsnība. Komunikācijai starp zirga pārdevēju un pircēju jābūt skaidrai un patiesai. Jo, ja tiek konstatētas problēmas veselībā, ir jāizšķiras, vai šis zirgs ir tālāk izmantojams selekcijā, kas ir svarīgi.

Diskusijas un daži secinājumi

Diskusijas laikā izskanēja dažādi viedokļi par to, kā būtu aprēķināma pārdodamo zirgu pašizmaksa un cena, par ko agrāk maz runāts. Tika minēts konkrēts piemērs, kad, iegūstot 12 kumeļus gadā, to uzturēšanas izmaksas varētu būt ap 1000 eiro, un jau paaugušos jaunzirgus pārdot visvieglāk ir par 3,3 līdz 4 tūkstošiem eiro, taču pārdošana no 5 līdz 8 tūkstošiem eiro uzskatāma par optimālu cenu četrgadīgam zirgam. Kopīgi tomēr tika secināts, ka tas katrā saimniecībā ir atšķirīgs.

Tomēr nebūtu velts mēģinājums izstrādāt zirga pašizmaksas aprēķina moduli (formulu). Sākot no tā, vai tiek izmantota pašu audzēta ķēve vai iegādāta par salīdzinoši augstu cenu; vai tiek izmantots pašu saimniecības ērzelis, citas saimniecības, vai pirkts saldēts sēklas materiāls; cik izmaksā barošana; vai ganību aploku zeme ir pašu īpašumā vai tiek nomāta; veterināro pakalpojumu izmaksas; izbraucieni uz sacensībām u. c. Protams, katrs audzētājs varētu veikt savas korekcijas, bet būtu vismaz kāds “pieturas punkts”.

Tika izteikts priekšlikums – veidot zirgaudzētāju kooperatīvu, kas vienuviet varētu apmācīt pārdošanai paredzētos zirgus un tos arī piedāvāt pircējiem, pat, iespējams, rīkojot izsoles. Taču par svarīgāko tika atzīta aprobēta pieredze jau sākuma augstumiem konkūrā un iejādes vienkāršākajām shēmām sagatavotus zirgus vest uz sacensībām, kur tos varētu noskatīt potenciālie pircēji. Tika ielāgots audzētājiem, – dodiet līdzi informāciju jātniekiem par zirgu iegādes nosacījumiem un iespējamo cenu, jo sākotnējā vienošanās visbiežāk notiek sacīkšu laikā. Tāpēc tika izteikta nožēla, ka Latvijā nav spēcīga reģionālo sacensību sistēma, kur regulāri katrā novadā varētu pulcēties jāšanas sporta interesenti, ieskaitot zirgu audzētājus un pircējus.

Piebilsts arī tas, ka bieži vien zirgu īpašnieki sadarbībā ar sportistiem nespēj optimāli plānot slodzes, lai zirgs sevi spētu labāk parādīt augstākajā savas sagatavotības punktā. Tam nepieciešams ne tikai darbs, bet arī zināšanas par zirga biomehāniku un fizioloģiskajiem procesiem, kas bieži vien trūkst  jaunās paaudzes sportistiem, kuri tikai jāj, bet nav ieguvuši nekādas zināšanas minētājās jomās un netiek arī  meklēta sadarbība (kas ir finansiāls ieguldījums) ar šādas jomas speciālistiem, kuru, diemžēl, jāatzīst, ka mūsu valstī ir ļoti maz. Tāpēc viens no nozares turpmākās attīstības stūrakmeņiem būtu  jaunu, izglītotu speciālistu piesaiste, kuru izaugsme šobrīd ir pašu entuziastu rokās, jo valsts izglītības programmas praktiski to nenodrošina.

Pasākuma noslēgumā Aija Luse LŠZAA vārdā pateicās darba grupai, kas strādāja foruma sagatavošanā, tikai sava entuziasma vadīti: Ligijai Biteniecei, Kristai Kliesmetei, Lainei Orbidānei, Annai Veidemanei, Elīzai Gaisai, Evitai Baradovskai, Jolantai Lapiņai; moderatoram Mārim Parfianovičam un visiem ekspertiem. Visi iesaistītie – gan darba grupā, gan lektori un moderatori bija no zirgaudzētāju vidus vai arī cieši ar nozari saistīti praktiķi, kuri, veidojot šo forumu, deva patiesi vērtīgu  ieguldījumu nozares labā. Šī iepriekš minētā speciālistu kopa spriedusi jau aptuveni divus gadus, lai pārdomātu un sarīkotu šo pasākumu, kas noteikti palīdzēs audzēt zirgaudzētāju profesionalitāti, rosināt domāt citādāk, sākot publisku sarunu, brīvi un atklāti daloties ar viedokļiem. Cerams, ka tas izdosies, veicinot zirgaudzēšanas attīstību.

Teksta autore: Dace Millere

Foto: Māris Millers

Foruma prezentāciju materiāls:

Forums zirgi_nozare

Labs sporta zirgs – kāds tas ir?

Vai mārketings ir svarīgs?

Zirgaudzētava Kocēni

Sekot Mums

• Like 31,702
• Follow Us 164,290