Jābūt abpusēji saprotošiem, ieinteresētiem zirga veselībā. Jānis Bušers
Daudzu zirgu īpašnieku un audzētāju uzticību jau tagad iemantojis jaunais veterinārārsts JĀNIS BUŠERS. Viņš ir viens no Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārās klīnikas un SIA“Equus Anima” privātprakses veterinārārstiem. Cilvēki augstu novērtē to, ka dakteris pats agrāk sportojis, audzis saimniecībā, kurā ir zirgi, un pazīst nozari no dažādiem aspektiem.
Vizītkarte
Jānis Bušers
* Privātprakses un LLU Veterinārās klīnikas veterinārārsts.
* Specializācija – ortopēdija, ķirurģija, stomatoloģija.
* 2017. gadā beidzis LLU Veterinārmedicīnas fakultāti.
* Brīvajā laikā atsācis nodarboties ar jāšanas sportu.
Spānijā, Valensijā, starptautisku jāšanas sacensību laikā 21. februārī tika konstatēts akūts herpes vīrusa EHV-1 neiroloģiskās formas uzliesmojums zirgiem, vēlāk izplatoties vēl vismaz trīs citās Eiropas valstīs. Drīzumā Starptautiskā Jātnieku federācija līdz 11. aprīlim atcēla starptautiskās sacensības Eiropā. Tomēr marta beigās jau tika fiksēti 18 zirgu miršanas gadījumi.
Latvijas sportists Kristaps Neretnieks, kurš šajā laika posmā atradās citviet Spānijā, savā Facebook kontā informēja līdzjutējus, ka viņa zirgi atrodas vīrusa neskartā stallī, un viņiem saslimšanas pazīmes nav konstatētas, taču jāievēro karantīna.
Jābūt uzmanīgiem
– Kas mums, Latvijā, būtu jāzin par šo vīrusu, jo Covid-19 apliecinājis, ka infekcijas slimību izplatība nav paredzama un tām neeksistē ģeogrāfiskās robežas?
Jānis Bušers: – Neatkarīgi no vīrusa celma herpes vīruss jau no seniem laikiem pazīstama kā ļoti lipīga zirgu slimība un var radīt ārkārtīgi nopietnus veselības traucējumus, kā arī lielus zaudējumus zirgu saimniekiem. Ir zirgi, kuri vīrusu pārnēsā bez klīniskām pazīmēm, bet risks aplipināt apkārtējos zirgus tik un tā saglabājas. Atkarībā no celma klīniskās pazīmes atšķiras, bet pazīstamākās izpausmes var būt klepus, paaugstināta temperatūra, acu asarošana, letarģija, aborti, nestabila, vāja gaita vai jebkāda cita veida neiroloģiskas pazīmes, kas var radīt pat letālu iznākumu. Jāņem vērā, ka EHV-1 celmam, kam tieši raksturīgas neiroloģiska rakstura pazīmes, specifiskas vakcinācijas nav, un ārstēšanas process ir ļoti smags un ilgstošs.
Ārkārtīgi svarīgi ir ierobežot svešu zirgu savstarpējo kontaktēšanos, pēc iespējas vairāk samazināt cilvēku plūsmu stallī un viņu kontaktēšanos ar svešiem zirgiem, un ievērot dezinfekciju līdzīgi, kā tas ir ar Covid-19.
Marta vidū noritēja arī Latvijas Veterinārārstu biedrības sanāksme, kurā tika spriests par ieteicamo vadlīniju izstrādāšanu zirgu saimniekiem, staļļu īpašniekiem, sacensību organizatoriem.
Ja problēmu neredzi, nenozīmē, ka tās nav
– Kuras patlaban ir biežāk sastopamās saslimšanas zirgiem, ar ko saskaraties savā praksē?
– Ikdienā diezgan lielu darba apjomu aizņem klibuma diagnostika un pirmspārdošanas pārbaudes. Mazāk ir zobu patoloģiju, ja neskaita profilaktisku zobu aprūpi. Runājot par zobiem, ik pa laikam vēl nākas dzirdēt – agrāk mēs taču tā nedarījām, audzējām zirgus, jājām un mutē neskatījāmies. Taču tas, ja tu problēmu neredzi, nenozīmē, ka tā neeksistē. Gluži kā cilvēkam, arī zirgam zobs var nolūst, sastrutot, nepareizi augt utt. Tāpēc mans ieteikums ir vismaz reizi gadā veikt zobu pārbaudi un profilaktiski apvīlēt asās malas.
Latvijā diezgan izteiktas ir arī elpceļu saslimšanas, kuru risināšanu parasti cenšos nodot kolēģēm, kuras tajās ir vairāk specializējušās. Ļoti svarīgs ir staļļa menedžments (svaigs gaiss, līdz minimumam samazināts putekļu daudzums stallī, augstas kvalitātes siens, pakaiši, aploku pieejamība utt.). Nodrošinot pēc iespējas labākus dzīves apstākļus ikdienā, mēs noteikti samazinām risku saslimt.
Ortopēdiskās saslimšanas skar gan tikko dzimušus kumeļus, gan zirgus pašos spēka gados. Arī seniora vecums nosaka dažādu patoloģiju attīstību. Bieži vien diagnozes ir atkarīgas no zirga izmantošanas veida, bet ne vienmēr šo problēmu attīstību ir tieši veicinājis cilvēks –, ir diezgan daudz arī ģenētiska rakstura problēmu. Svarīgi ir laikus tās pamanīt un nekautrēties par to ziņot savam veterinārārstam. Patlaban arvien vairāk parādās tāds vārds kā telemedicīna –, būtībā dakteris pāris sekunžu laikā ar telefona palīdzību no saimnieka spēj iegūt pilnu vizuālo materiālu, lai apmēram saprastu, cik ātri būtu jāsniedz palīdzība konkrētajā gadījumā. Jāteic, ka ar sportu saistīti cilvēki šajā ziņā ir vērīgāki un problēmu pamana ātrāk, nekā to varbūt redz iesācējs. Cits saimnieks noreaģē tikai tad, kad zirgs vairs nespēj kāju pielikt pie zemes…
Standarts katrā valstī atšķirīgs
– Tiekoties ar zirgaudzētājiem, dažkārt izskan jautājums – cik daudz zirgu rentgenuzņēmumu pircējs drīkst pieprasīt, un kas to nosaka?
– Attēlu daudzums, ko varētu nosaukt par vispārpieņemtu standartu, katrā valstī ir atšķirīgs. Katram cilvēkam, kurš vēlas pirkt zirgu, visbiežāk ir savs veterinārārsts, kurš iesaka, kādus izmeklējumus būtu nepieciešams veikt, lai sekmīgi novērtētu zirga veselības stāvokli. ASV tie var būt pat vairāk nekā 50 attēli, bet Latvijā pēdējos gados izveidojies nekur neapstiprināts “protokols”, ka veicam 12 uzņēmumus kājām un, pēc vajadzības, – trīs mugurai. Pats minimums, pēc manām domām, ir vismaz viens rentgenuzņēmums katrai locītavai, bet pēdējā laika prakse liecina, ka optimāli būtu vismaz divas projekcijas uz katru locītavu.
Svarīga ir abpusēja komunikācija un izpratne. Jaunais īpašnieks jau nepērk “bildes”, bet zirgu. Pat, ja attēlos redzamas atkāpes no ierastās normas, rūpīgi jāvērtē, kādu ļaunumu tās patiesībā var nodarīt vai nē. No tuvākajām valstīm viscimperlīgākā zirgu iegādē tagad, izskatās, ir Somija. Lai vai kā, zirgs tomēr ir dzīvs organisms un, pat veicot visnopietnākās pārbaudes pirms iegādes, tas nepaglābj viņu no traumām vai ļauj izvairīties no pēkšņām saslimšanām.
Svarīga visaptveroša veselības pārbaude
– Rentgenuzņēmumi tomēr nebūt nav vienīgais liecinājums par zirga veselību, ko iesakāt?
– Manuprāt, neatņemama sastāvdaļa zirga pārdošanas procesā būtu vispārīga klīniskā izmeklēšana, kuras laikā tiek pārbaudīta zirga identitāte, zirga uzbūve, apmatojums, acis, sirdsdarbības un elpošanas sistēmas diagnostika miera stāvoklī un pie slodzes, tiek skatītas kustības uz dažāda veida segumiem (mīksts, ciets), fleksiju testi utt. Iegūtā informācija jāliek kopā ar rentgena attēliem, pēc kā tad var izvirzīt diagnozes un īstermiņa vai ilgtermiņa prognozes. Konstatētais noteikti jāfiksē, “jāuzliek uz papīra”, lai vēlāk nebūtu nesaprašanās. Pircējs, protams, varbūt kaulējoties par cenu, prasības palielinās, bet pārdevējs – minimizēs. Cilvēki reizēm pērk zirgus ar veselības problēmām un ir gatavi ārstēt, bet arī šajos gadījumos bez šiem izmeklējumiem neiztiks, jo ne visas saslimšanas ir ārstējamas.
No pirmā rakursa problēma nav vizualizējama. Savukārt rentgena attēls no otra rakursa skaidri parāda diagnozi – kaula cista, kas atrodas ļoti tuvu locītavai. Šādas izmaiņas var radīt pat ļoti izteiktu un ilglaicīgu klibumu. Ārstēšanas iespējas bieži vien ir ļoti limitētas
Foto: no privātā arhīva (www.vk.llu.lv)
– Cik vietās Latvijā iespējams veikt šādus atbilstošus rentgena uzņēmumus?
– Latvijā veterinārārstu privātpraksēs ir vairāki labas kvalitātes mobilie rentgena aparāti, ar kuriem varam izbraukt uz staļļiem un veikt izmeklējumu saimniekam izdevīgos apstākļos. Taču stacionāri šāds pakalpojums pieejams LLU Veterinārajā klīnikā, kurā viss notiek plašākos un komfortablākos apstākļos, kā arī vienlaikus varam piedāvāt citus izmeklējumus, ja tādi nepieciešami.
– Vai pastāvīgo klientu loks ir plašs?
– Darba pietiek – no rīta līdz vakaram. Taču precīzu klientu skaitu nevaru nosaukt, jo ne vienmēr staļļa īpašnieks ir klients, bet gan zirga īpašnieks, un vienā novietnē to var būt vairāki.
Īpašnieki kļūst izglītotāki
– Pieminējāt profilakses pasākumus, kā patlaban vērtējiet zirgu īpašnieku attieksmi pret tiem?
– Cilvēki kļūst arvien izglītotāki un gudrāki, saprot, ka profilakse ir lētāka ne tikai finansiāli, bet arī noderīga, lai zirgs ilgāku laiku “neizkristu” no aprites –, vai tas būtu sports vai pārdošana, vai vienkāršs hobija zirdziņš. Ja treneris un saimnieks ir izglītoti, viņi saprot, ka jāveic regulāras zirgu pārbaudes un veselības stāvokļa novērtējums. Lielākoties zirgu īpašnieki to respektē. Taču man bieži nākas skaidrot, ka kaut kas zirga veselības jomā ir nokavēts un prasa daudz lielākas pūles un ieguldījumus ārstniecībā. Domāju, ka ikvienam tā ir gana liela mācība, iegādājoties jau nākamo zirgu, ja pirmais bijis ar kaut kāda veida problēmām. Tad saimnieks būs vērīgāks. Tāpēc svarīgi, lai galvenās personas katrā stallī būtu autoritātes, un arī tad, ja zirga īpašnieks tā īsti neko nesaprot situāciju, spētu nolaisties līdz viņa zināšanu līmenim, mācētu un mēģinātu visu izskaidrot. Augstprātība abpusēji liek sprunguļus riteņos. Jābūt abpusēji saprotošiem, ieinteresētiem zirga veselībā.
Rakstu sagatavoja Dace Millere
Raksts no žurnāla “Latvijas Lopkopis”aprīļa numura
Abonē un lasi: https://abone.lv/…/latvijas…/zurnali/2044/2021_gads/
Sekot Mums
