Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija februārī organizēja zirgaudzēšanas nozares forumu “Sadarbība – kur esam, kurp ejam?” Programma bija veltīta tam, lai rosinātu atklātu un publisku diskusiju par sadarbības iespējām, formām un pieredzi. Pasākumā piedalījās ap 60 dalībnieku, bet pirms tam 104 respondenti piedalījās aptaujā, kas tika veikta, lai apzinātu pašreizējo situāciju nozarē un aktuālākos tās jautājumus.

Nākotnes izaicinājumi zirgkopībā – mērķi, situācija, tendences un sadarbība no audzētāju skatpunkta – Aija Luse

Forumu atklāja Aija Luse – LŠZAA valdes priekšsēdētāja, iesākot ar stāstu par nākotnes izaicinājumiem zirgkopības nozarē. Par to, kāda varētu būt nākotne, kāda veida sabiedrība tajā būs, kāda veida zirgu audzētāji un sportisti varētu būt, kā arī,  kas tiks un netiks akceptēts zirgu uzturēšanā un izmantošanā sportā.

Jārēķinās ar to, ka nākotnē kopumā sabiedrība kļūs vecāka, jutīgāka pret vides un veselības jautājumiem, vairāk vērsta uz personiskajām vajadzībām, vairāk dzīvos pilsētās, kur būs mazāk saskarsmes ar dabu. Īpaši, domājot par bērniem, kuri lielākoties savu laiku pavada iekštelpās, skatoties telefonos un internetā – kā šajā modelī varētu iederēties zirgs? Pieredze rāda, ka jāšanas sporta nodarbības jauniešiem piedāvā koncentrēšanos ne tikai uz savām ikdienišķajām vajadzībām, ko spēj dot nodarbības sporta klubos. Tāpat nozare spēj sniegt ieguldījumu ekoloģijā, vides saglabāšanā, rūpējoties par zirgu kā tradicionālu latviešu cilvēka sadarbības partneri ikdienā jau kopš seniem laikiem.

Ja netiks veiktas izmaiņas audzētāju sadarbībā ar jāšanas sportu, turpmāk paredzami sekojoši procesi: dzīvais zirgs pazudīs no apziņas vairāk nekā 80% cilvēku, augstākā līmeņa sports arvien vairāk attālināsies no tautas jāšanas sporta; sabiedrība, kas ir ārpus nozares, arvien vairāk lems par to, kas dzīvniekam ir vai nav vajadzīgs; kvalificētu darbinieku trūkums paātrinās strukturētas izmaiņas zirgkopības nozarē.

Nevajadzētu ignorēt arī jaunās ekoloģijas tendences sabiedrībā – dzīvnieku labturība, izmantošana sportā, dzīvnieku aizstāvju organizāciju aktivitātes, domājot par to, ko nozare var likt pretī. Pretī jāliek pozitīva tēla veidošana PR kampaņu veidā, sabiedrības izglītošana un iesaiste, lai veicinātu izpratni par dzīvnieku fizioloģiju, izturēšanās paradumiem, audzēšanu saskaņā ar noteiktajiem izmantošanas mērķiem. Nozarē jābūt korektam sniegumam zirgu turēšanā un izmantošanā, lai nebūtu iespējas pārmest par pārkāpumiem.

Aija Luse, ieskatoties nākotnē, aicina: palielināt zirgkopības nozarē iesaistīto pušu vienotību; vienota un viegli uztverama piedāvājuma veidošanu plašākas sabiedrības iesaistei zirgu pasaulē; šķirnes un audzēšanas mērķu pielāgošanu jaunajām tendencēm; uz mērķa grupu orientētas informācijas sniegšanu un mārketinga attīstīšanu; lielākas uzmanības pievēršanu dzīvnieku labturības prasībām un informācijas plašāku sniegšanu par to; zināšanu pārnesi teorijā un praksē – kompetences audzēšanu nozarē un izpratni sabiedrībā.

Prezentācijas otrajā daļā vairāk tika analizēti aptaujas anketas rezultāti, kas bija vērsta uz sporta zirgu audzēšanas nozarē iesaistītās sabiedrības viedokļa noskaidrošanu par sadarbības iespējām. Sākot ar respondentu iesaistes un pieredzes noskaidrošanu, kā arī to, kāds tad ir audzētāju un kopējais Latvijas siltasiņu šķirnes sporta tipa zirgu audzēšanas mērķis  – veikt mērķtiecīgu selekciju, zirgu eksterjera un darbaspēju uzlabošanu, šķirnes popularizēšanu un saglabāšanu, zirgu skaita un kvalitātes palielināšanu. Audzēt kvalitatīvus sporta zirgus, kas sevi spētu parādīt arī augsta līmeņa konkūra sacensībās. Galvenais mērķis ir audzēt glītu, ar labam darbaspējām apveltītu, ērtu, viegli jājamu, uz sadarbību tendētu –  tādu, kādu vēlētos redzēt pircējs, kas būtu piemērots arī hobija jātniekiem, amatieriem un jauniešiem.

LŠZAA valdes pārstāve, zirgu vērtēšanas eksperte, veterinārārste un mākslīgas sēklošanas speciāliste Anna Veidemane bija sagatavojusi statistiku par audzēšanas tendencēm 2022. gadā. Kas tad ir modē sporta tipa zirgu audzēšanā? Tā ir audzēšana, sekojot starptautiskajām tendencēm, arvien vairāk izmantojot mākslīgās apsēklošanas metodi ar pasaulē atzītu vaislinieku bioproduktu. 2022. gadā dzimuši kumeļi no 69 iejādes tēviem, 302 konkūra tēviem u. c. No tīršķirnes LS – 30 (populārākās līnijas Spēkonis 7 gab., Flagmanis 6, Ammon 4). Kopā 2022. gadā dzimis 431 kumeļš no 182 tēviem.

Kā audzētāji raksturo sporta zirgu, kurā ir lietderīgi investēt papildu laiku un līdzekļus? Tas ir atlētisks, uzmanīgs, viegli apmācāms; talantīgs zirgs ar labu izcelsmi un augstām darbaspējām; vērsts uz cilvēku un ir ar potenciālu, spēcīgu uzbūvi un izteiksmīgām gaitām u. c.

 

Sadarbība no jātnieku skatpunkta –  Zane Josta

Zane Josta – biedrības “Jauno jātnieku skola” valdes locekle un sporta centra vadītāja. Pirms tam gandrīz 10 gadus strādājusi ārzemēs par jātnieka palīgu, no nacionāliem mačiem Vācijā līdz 5* GP vairākās pasaules valstīs.

Zane Josta prezentēja daļu no anketas rezultātiem, kas attiecās uz sportistu un jātnieku viedokli par sadarbību. Runātāja domā, ka dažreiz sadarbība neizdodas tāpēc, ka īpašnieks neuzticas jātniekam, radušās komunikācijas problēmas, un pastāv citi aspekti par nespēju vienoties zirga apsaimniekošanas jautājumos. Ir pārāk maza komunikācija starp jātniekiem un zirgu audzētājiem, un bieži vien audzētājiem ir uzskats – nav daudz jātnieku, kuriem viņi varētu uzticēt zirgus ārpus sava staļļa. Turklāt ir augstas izmaksas, lai algotu jātnieku un turētu zirgu pansijas stallī. Kādi tad varētu būt risinājumi? Par sadarbības veidiem viņa uzskata: jātnieka piesaisti konkrētā saimniecībā, kas veicinātu profesionāla jātnieka līdzdalību labu zirgu sagatavošanā un klientu “plūsmas” piesaistē. Vēl būtu vajadzīga sadarbība ar labu fotogrāfu/video meistaru, lai prezentētu zirgu, informācijas apmaiņa nozarē u. c. Par sadarbības galvenajiem ieguvumiem tiek uzskatīti: iespēja sagatavot zirgu plašākam tirgum, tiešo izmaksu samazināšana, jaunu kontaktu veidošana, potenciālu pircēju atrašana sporta klubos, konkurences palielināšana ar kvalitatīvu piedāvājumu. Tas veicinātu audzētāju atpazīstamību tirgū, abpusēji attīstot sportu un zirgkopību, atbalstot jātnieku izaugsmi un profesijas prestižu. Tika analizēti vairāki sadarbības modeļi, kas lielākoties atšķiras finansējuma shēmā.

Runātāja uzsvēra, ka, veidojot sadarbību, nedrīkst aizmirst: izvērtēt jātnieka profesionalitāti, vienoties par darba vietu un apstākļiem, definēt mērķus un laika periodu sadarbībai, veikt izmaksu aprēķinu un plānot budžetu konkrētam  periodam, noslēgt līgumu/vienošanos, kas abām pusēm ir pieņemami.

Audzētāju pieredzes stāsti – Raimonds Ruķeris, Vita Radvilaviča

Ruķeris – Latvijas siltasiņu šķirnes sporta tipa zirgu audzētājs, ilggadējs LŠZAA biedrs, patlaban pieder 46 zirgi, 12 vaislas ķēves. Raimonda audzētais zirgs Tako Dilait veiksmīgi startē starptautiska līmeņa sacensībās.

Raimonds stāstīja, ka tagad sadarbojas ar četriem sportistiem, kuriem dod jāt savus zirgus. Arī par to, ka ilgi kautrējies uzrunāt patlaban Latvijas labāko jātnieku, olimpisko spēļu dalībnieku Kristapu Neretnieku, bet, kad bijusi iespēja, saņēmies un izveidojusies laba sadarbība. Raimonds savus jaunzirgus dod gan īrē, gan strādāt kādam sportistam, maksājot par to algu, kā arī dod iestrādāt jaunzirgus, samaksu veicot pēc zirga pārdošanas. Mēģina slēgt līgumus ar jātnieku. Viņš  minēja, ka nevajag pārdzīvot, ja neizdodas sadarbība ar kādu jātnieku, jāņem zirgs atpakaļ un jāatrod kāds piemērotāks. Sadarbojas ar Annu Šelleri un Lietuvas iejādes disciplīnas sportisti Justinu Vanagaiti.

Vita Radvilaviča – Latvijas siltasiņu šķirnes sporta un braucamā tipa zirgu audzētāja, ilggadējs LŠZAA biedrs, patlaban pieder 11 zirgi, 4 vaislas ķēves.

Vita dalījās ar pieredzi, ka, lai gan, dodot jaunzirgu iestrādāšanai kādam sportistam, izmaksas ir lielas, tas ir to vērts. Īpaši, ja pats saproti, ka zirgam ir lielāks potenciāls, nekā pats esi spējīgs uztrenēt. Augsti vērtē sadarbību ar sportisti Kristu Kliesmeti.

 

Sportistu pieredzes stāsti, mārketings zirgkopībā – Anna Šellere

Anna Šellere – jaunzirgu trenere ģimenes stallī JSK “Telfas” Baldonē. Ar konkūru nodarbojas vairāk nekā 10 gadus, apguvusi pamatus iejādē. Pamatnodarbošanās – jaunzirgu apmācība, zirgu tirgošana. Aizraušanās zirgu audzēšana un selekcija. Sacensību pieredze līdz 140 cm.

Anna stāsta par to, ar kādiem nosacījumiem jāsadarbojas ar zirgaudzētāju jau pirms sadarbības uzsākšanas. Jānoskaidro daudzi nosacījumi, arī tas, kas notiek, ja zirgs gūst traumu, kļūs klibs. Kā rīkoties, ja jātnieks atsakās sadarboties ar konkrētā īpašnieka zirgu, un vai zirga uzturēšanas pašizmaksa ir pieaugusi tā, ka to nevar iegūt par sākotnējo cenu. Pieredze ir atšķirīga, un tā ir atkarīga no daudziem aspektiem cilvēku abpusējā komunikācijā

Anna no savas pieredzes stāsta par to, kas būtu jāievēro, audzētājam prezentējot zirgu klientam, un tām riska niansēm, kas godīgi jāpaziņo (koliku operācija, elpošanas problēmas, sirds mazspēja, sliktākie ieradumi). Pirms klienta ierašanās jānodrošina tas, ka laukums, kurā zirgu demonstrēs, ir labi sakopts un tajā iespējams uzstādīt vismaz dažus konkūra šķēršļus; zirgam jābūt tīram un sakoptam, tāpat kā inventāram. Pārdodot zirgu, ļoti liela nozīme ir kvalitatīvām fotogrāfijām, kuras sagatavot, pieaicinot profesionālu fotogrāfu, ir īpašnieka atbildība.

Runājot par populārāko pieprasījumu tirgū, Anna atzīst, ka tie ir zirgi, kas atbilst jauno jātnieku apmācībai un hobija jāšanai, bet konkūrā – sagatavoti šķēršļu pārvarēšanai līdz 130 cm augstos maršrutos. Tādus gan atrast grūti, un zirgi ar sacensību pieredzi līdz 140 cm augstos maršrutos jau ir pavisam cits stāsts, un pilnīgi cita cena.

 

Diskusiju grupu rezultāti

Otrajā pasākuma daļā notika diskusijas, dalībniekiem sadaloties četrās grupās. Katru no tām vadīja viens no foruma organizatoriem. Apspriešanai, vadoties no kopējās tēmas, tika piedāvāti pieci aktuāli jautājumi. Protams, vienotu viedokli diskusijas laikā noformulēt nav iespējams, bet dalībniekiem bija interesanti šādā formātā salīdzināt savu viedokli ar kolēģu domām.

1. Kāds ir tirgū un sportā konkurētspējīgs zirgs un tā cena?

• Viegla tipa zirgs (jājamība), 5–10 gadus vecs.
• Viegli jājams, labdabīgs. Sagatavots, labi audzināts.
• Korekts eksterjers, moderna izcelsme, vesels.
• Sacensību pieredze (konkūrā 100–120 cm, iejādē 3. shēma), vērsts uz sadarbību.
• Cenas: 10–30 tūkst. eiro. 5–6 gadnieki, sākot no 10–12 tūkst. eiro.
• Latvijā tirgū jāpiedāvā Latvijas šķirnes zirgs ar Latvijas pasi, jo, ja zirgam ir ārzemju pase, tad rodas jautājumi par zirga kvalitāti un iemeslu, kādēļ viņš nonācis Latvijā.

2. Kā veicināt sadarbību starp audzētāju/īpašnieku un jātnieku/sportistu/klubu?

• Sociālie tīkli – saraksts ar audzētājiem/īpašniekiem, kas meklē jātnieku.
• Saraksts ar jaunzirgu treneriem, jātniekiem, kas gatavi strādāt ar konkrētas sagatavotības zirgiem, rekomendācijas.
• Platforma, kurā var iesniegt savu piedāvājumu/pieprasījumu.
• Audzētāja zirgs pie sportista var būt arī kā reklāma, ne vienmēr mērķis ir pārdot.
• Jātniekam svarīgi popularizēt audzētāju – kā savstarpējs ieguvums.
• Audzētāju organizācijas # (haštagi) – LS zirgu rezultāti, audzētavas. Veiksmīgos startos jāuzsver audzētājs – sporta sasaiste ar audzēšanas informāciju.
• LJF jauniešu vidū popularizēt LS zirgus.
• Ilgtermiņa sadarbībai ir liela vērtība – uzticēšanās, izdevīgums.
• Audzēšanas organizācijai FB, IG u. c. jāpopularizē LS zirgi sabiedrībā.
• Mijiedarbība treneris – jaunais jātnieks – jauns zirgs.
• Audzētājiem jāsniedz atklāta un godīga informācija par zirgu.

3. Kā pasargāt abas sadarbībā iesaistītās puses no vilšanās sadarbībā? Par ko jāvienojas sadarbības sākumā?

• Rakstisks līgums (skaidri abu pušu noteikumi, tiesības, pienākumi un atbildība).
• Nodefinēti mērķi, saskaņots darba plāns un izmaksas.
• Cieņpilna, godīga un atklāta komunikācija.
• Vienoties par ikdienas turēšanas apstākļiem.
• Konfliktsituācijās – zirga īpašniekam pieder galavārds.
• Skaidri noteikti termiņi un riski, vienojoties par rīcību.

4. Vai, kā un kur veidot kontaktbiržu?

• Kontaktbirža ar informāciju, kontaktiem, novērtējuma un reitingu sistēmu, kuru pārrauga organizācija.
• Abonēšanas maksa, autorizēta reģistrēšanās.
• Saraksts ar – meklē jātnieku, jātnieks piedāvā, starpnieki.
• Saimniecības, kas var piedāvāt iespēju – working student, kur praktizēties.

5. Kā audzēt kompetenci un prasmes abās iesaistītajās pusēs, lai veidotu pozitīvu nozares tēlu un celtu tās prestižu?

• Sabiedrības izglītošana (semināri, tiešsaistes, reģionos u. c.).
• Atbildīgas informācijas ievietošana sociālajos tīklos.
• Veicināt veselīgu konkurenci.
• Sportistu popularizēšana.
• Kvalifikācijas un pieredzes līmeņa celšana.
• Atvērto durvju dienas staļļos – runāt, redzēt, kā strādā sportisti šajā stallī, pieredzes apmaiņa + audzētājiem veidojas priekšstats, kā tas notiek.
• Piesaista investoru/sponsoru kā trešo iesaistīto pusi zirga pievienotās vērtības radīšanai.
• Veidot stāstu par kādu zirgu – dzīvesstāsts ar attīstību pa posmiem, laika periodiem.
• Aicināt skolas grupas uz savām saimniecībām, lai jauno paaudzi informētu par zirgiem.

 

Foruma norisi nodrošināja organizatoru darba grupa: Aija Luse, Krista Kliesmete, Anna Veidemane, Zane Josta, Jolanta Lapiņa, Anna Šellere, Ligija Biteniece, Māris Parfianovičs; aptaujas anketas rezultātus palīdzēja apkopot Diāna Pelša.

 

Raksts no žurnāla “Latvijas Lopkopis” 2023.gada marta izdevuma,  sagatavoja Dace Millere

 

Prezentācija – Pārmaiņu laikmets – drosme mainīties saskaņā ar nākotnes izaicinājumiem – Aija Luse

Prezentācija – Sadarbība no jātnieku skatpunkta –  Zane Josta

Prezentācija – Kas ir labs sporta zirgs – Anna Šellere

 

 

 

Sekot Mums

• Like 31,702
• Follow Us 164,290