Ar zirgiem kopā jau 36 gadus, Ellada Kazašvili
ELLADA KAZAŠVILI kopā ar savu vīru Romānu tagad dzīvo Bebrenē, apsaimniekojot stalli ar 56 zirgiem, galvenokārt tos audzējot pārdošanai. Viņa dzimusi Rīgā, bet tēva dienesta pienākumu dēļ vairākkārt mainījusi dzīvesvietu un atgriezusies Latvijā piecu gadu vecumā. Vēlāk, vienpadsmit gados, Vecumnieku kolhozā sākusi nodarbības jāšanas sportā, kas kļuvusi par aizrautību visai turpmākajai dzīvei.
Ellada Kazašvili
* Zirgaudzētāja un trenere.
* Saimnieko Berbenē kopš 2017. gada.
* Izveidots stallis, kurā mitinās 56 zirgi.
* Apsaimnieko 2 ha zemes.
* Vada Jāšanas sporta klubu “Gaita”.
Tagad Ellada ir gandrīz vai pateicīga tam cilvēkam, kurš 2016. gada nopirka kādreiz Bebežos, Vecumnieku pagastā, nomāto īpašumu, tādējādi liekot domāt ne tikai par dzīvesvietas maiņu, bet arī par jaunām iespējām, kas pavērušās tagadējā Augšdaugavas novadā, apsaimniekojot divus hektārus zemes.
Pārcelšanās uz Bebreni sākās ar vēlmi pēc izglītības
“Lai papildinātu savas zināšanas par zirgiem, 2016. gadā sāku mācīties Bebrenes vispārizglītojošajā un profesionālajā vidusskolā,” stāsta Ellada. “Un jau pēc pusgada, iepazīstot apstākļus, pārcēlos uz dzīvi tur kopā ar 23 zirgiem, no kuriem trīs bija grūsnas ķēves. Sākumā, kad janvārī tiku praktiski izmesta no staļļa uz ielas, biju izmisumā, bet, kā jau bieži vien stresa situācijas, mums atveras otra elpa, un mēs ar vīru mēneša lakā pārcēlāmies uz Bebreni, nopērkot īpašumu, sakārtojot zirgiem aplokus un pārveidojot tos. Tagad saprotu, ka tas bija likteņa attīstības spēriens, jo visas zvaigznes salikās pozitīvi – primāri parādījās pircējs manam pašaudzētajam lepnumam zirgam Apriori, kas deva mums finansiālo atbalstu arī Bebrenes epopejai.”
Bebrenē nopirkti divi īpašumi – viena ir māja, kur Ellada dzīvo, audzinot savus sešus bērnus, otrs – divus hektārus liels zemes īpašums, kur sākuma tika izmitināti zirgi. Blakus tam atrodas bijusī cūku ferma, kuru izdevās iegādāties vasarā, tad mēneša laikā pašu spēkiem un līdzekļiem pārveidot to par stalli, kurā katrā no “spārniem” ir gandrīz 40 boksi un vēl papildus vietas kumeļiem. Tajā patlaban uzturas 56 zirgi, no kuriem 49 ir ģimenes īpašumā, tajā skaitā – desmit poniji.
Ellada piebilst: “Bet trīs no maniem zirgiem atrodas Pierīgā, kur trenējas ar augstāka ranga sportistiem pie labiem treneriem. Piemēram, saimniecībā “Eko Ozoli”, kur strādā atzīti speciālisti – Olga Koroļenko un Ibragims Vaskovs, kā arī tur zirgi tiek ļoti labi aprūpēti.”
Visvairāk Elladas saimniekošanā, protams, palīdz vīrs Romāns. Viņa nonākšana šajā vietā un nozarē bija saistīta ar ģimenes izvēli. Bet pārkvalificēšanās par nepieciešamu speciālistu ir pat komiska: “Katrā zirgaudzēšanas saimniecībā nepārprotami nepieciešami kalēja pakalpojumi. Teicu vīram, ka viņš taču varētu iemācīties zirgiem nagus apgriezt. Runāju ar kādu pazīstamu speciālistu, lūdzot, lai Romānam to iemāca. Taču saņēmām atteikumu. Vērsos tehnikumā, ierosinot tur veikt kalēju apmācību, un priekšlikumam atsaucās Ivo Miķelsons, kurš šajā nozarē ir Latvijā visatzītākais speciālists. Viņš piekrita kļūt par lektoru un apmācīt cilvēkus praktiskam darbam.”
Jāpiebilst, ka tagad šajā profesionālajā skolā tā ir viena no apmācību specialitātēm.
Jātnieku sporta klubam ir popularitāte
Lielākie Elladas bērni jau paaugušies. Viņa smej – jo vairāk bērnu, jo vieglāk, cits citu audzina… Bet ar zirgiem tagad vislabāk palīdz deviņus gadus vecā Diāna, kurai, protams, vistuvāk pie sirds ir poniji, un astoņpadsmitgadīgais dēls Armands.
Jāteic, ka poniju ir arī ļoti pieprasīti apmeklētāju vizītēs saimniecībā, tāpat kā izjādes interesentiem dabas takās.
Ir izveidots Jāšanas sporta klubs “Gaita”, kas piedāvā jāšanas apmācību un citus pakalpojumus. Lai gan dalībnieku skaits klubā nav liels – patstāvīgi ap desmit bērniem, bet vasarās līdz pat 30. Nāk trenēties arī jaunieši no tehnikuma, un visi treniņu biedri aktīvi piedalās novadā notiekošajās sacensībās, kā arī ārpus tā, sasniedzot labus rezultātus. Tāpēc kluba popularitāte novadā ir vērā ņemama. Pagājušogad Krustpils kausa izcīņas sacensībās saņemta balva par vislielāko komandu.
Svarīgākā nodarbe – zirgu audzēšana
Galvenais Elladas ģimenes nodarbošanās veids tomēr ir zirgu audzēšana. Laba sadarbība izveidojusies ar kādu ģimeni no Rīgas, kas iegādājusies vairākus zirgus, lielākoties hobijam, bet konkūra zirgi visvairāk ceļojuši uz Maskavu.
Patīkami, ka saglabājas kontakti ar saimniekiem, kuriem zirgi pārdoti pat pirms vairākiem gadiem. Tā pēc pieciem gadiem nesen atkal bijusi tikšanās ar zirgu Apriori viņa turpceļā uz treniņiem Eiropā cauri Latvijai. Audzētāja demonstrē sirsnīgu foto un saka: “Tāda dīvaina sajūta, man pašai šķita, ka mūsu kontaktā nav bijis galīgi nekāda pārtraukuma. Taču viņš uz mani paskatījās apmēram tā – kas tu tāda esi, ko tev no manis vajag. Tomēr tā bija ļoti patīkama tikšanās, jo tieši šis zirgs man palīdzēja pacelties augstākā darbības līmenī, radot interesi par manu paveikto arī citiem audzētājiem.”
Ganāmpulka aprūpēšana prasa daudz darba
Zirgi tiek audzēti ar mīlestību, bet kāda ir iztikšana, jo tik liels ganāmpulks ir regulāri jāaprūpē, taču realizācijas apjomus nevar ne plānot, ne aptuveni paredzēt. Taču saimnieki nesūrojas: “Varam izdzīvot. Šeit daudz lētāka ir barība. Darbus veicam pašu spēkiem, un, ja cilvēks no sirds strādā, tad viss izdodas un daudz ko var paveikt. Te noteikti ir labāk nekā tad, ja būtu palikusi un cīnījusies Vecumniekos. Patīkamāk taču ir darīt to, kas tev pie sirds, pat ja dažbrīd jāsastopas ar grūtībām, ko apliecina tas, ka kopā ar zirgiem esmu jau 36 gadus. Pirmo personīgu zirgu iegādājos 1995. gadā, tad lēnā garā ganāmpulks saka paplašināties. Bet tikai pēdējos septiņus gadus zirgi sevi atpelna, iepriekš vajadzēja daudz papilddarbu, lai tos uzturētu. Braucu strādāt uz ārzemēm, Latvijā ķēros pie visādām papilddarbiem – lopu pārvadāšanas, jaunzirgu iejāšanas un citiem.”
Saruna ar Elladu apliecina, ka spēks ir darbā, ko mīli, un viņas enerģija un paveiktais ir patiesi apbrīnojami.
Ellada Kazašvili ir Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas (LŠZAA) biedrs, piedalās aktīvi tās pasākumos, piemēram, jaunzirgu skatēs, kā arī pati vadījusi seminārus, daloties ar citiem savā pieredzē, kas daudziem bijusi noderīga.
Pilnveidei nepieciešamas pārmaiņas
– Cik no kopējā zirgu skaita jūsu stallī ir kumeļmātes?
Ellada: – Patlaban – vienpadsmit, plus trīs ponijmammas. Mūsu stallī lielākoties kumeļmāte tiek turēta divu, trīs kumeļu iegūšanai, paralēli tiek trenēta un tad piedāvāta pārdošanai. Tā rezultātā vienmēr ir iespējas paņemt vaislas darbam jaunas ķēvītes un “neapaugt” ar zirgiem “pensionāriem”.
– Vai saimniecībā ir savi ērzeļi jeb tiek izmantoti citu pakalpojumi, mākslīgā apsēklošana?
– Pašaudzētus ērzeļus esam sertificējuši regulāri, bet tie tiek pārdoti pēc vienas, divām sezonām, jo uzskatu, ka pilnveidei nepieciešamas pārmaiņas, tāpēc neturu vienu ērzeli ilgāk par divām lecināšanas sezonām, un paralēli vedu ķēves arī pie citiem ērzeļiem, lai būtu dažādība.
– Aptuveni cik kumeļu gadā vidēji tiek iegūts?
– Lielākoties pieci līdz septiņi gadā.
– Ja vadāt seminārus – kādi ir galvenie ieteiktie padomi un nosauktie priekšnoteikumi jaunzirgu apmācībā?
– Man vislabāk to patīk pastāstīt interesentiem klātienē, jo nepatīk rakstīt un gatavot prezentācijas. Bet galvenie kritēriji ir pacietība un miers.
– Jums ir liela saimniecība – kā pati izvēlaties, kuriem no zirgiem veikt pamata apmācību sadarbībai ar cilvēku un kurus jau nopietnāk gatavot sportam?
– Vēroju un vērtēju kumeļus, tad jaunzirgus – gan to darbaspējas, gan raksturu, bet kopumā visi tiek gatavoti sportam, jo arī hobija–amatieru līmenis tomēr ir sports. Pēc iejāšanas parasti jau ir skaidrs tālākais zirga ceļš.
– Kā norit jūsu sadarbība ar jauniešiem, kuri nāk trenēties – kādi ir galvenie principi, mērķi un uzdevumi?
– Sadarbība parasti notiek draudzīgā atmosfērā – nepatīk, ka mani uzrunā uz “jūs” un “trenere”, tāpēc saviem audzēkņiem esmu vienkārši Ellada vai Lada, kā nu kuram ērtāk. Agrāk centos cilvēkus mudināt uz rezultātiem, pati skrēju, cīnījos, vilku aiz ausīm, lai tikai sanāktu, bet tagad sapratu, ka nav vērts. Ja cilvēks nevēlas, uz savas muguras neizvedīsi, tāpēc patlaban dodu iespēju pašiem veikt izvēli: gribi augt un sportot – strādāsim, gribi soļot un baudīt dabu – soļosim. Ļoti patīk strādāt ar mazuļiem, pagājušogad mums tādi pulcējās ap desmit – trīs līdz astoņu gadu vecumā. Viņi ir riktīgi censonīši, kā arī man patīk redzamais vecāku atbalsts. Protams, ir brīži kad katrs “uzvelkas”, jo jāšanas treniņi vecākiem ir liels stress, bet tā visa treniņu–sacensību atmosfēra parāda, ka mēs varam būt komanda, un tur vairs netiek šķirots, kuram kurš bērns. Visiem palīdz un atbalsta, katrs no vecākiem ne tikai vēro, kā bērns mācās, bet mācās pats, piedaloties gan tīrīšanas, gan seglošanas, gan treniņu procesā.
– Jau vairākus principus minējāt, bet kāds ir jūsu zirgaudzēšanas modelis – īsumā?
– Kad tikai sāku nodarboties ar audzēšanu, man izdevās iegādāties četras labas jaunas ķēvītes un atvest no Vācijas deviņus mēnešus vecu Oldenburgas ērzelīti Kaptein Premium. Tas bija mans “zelta zirgs”, mans čempions, kurš man ļoti palīdzēja izaugt kā sportistam. Bet dzīve ir brīžiem skarba, un mums nācās šķirties. No viņa, par laimi, man palika dažas kumeļmātes, un patlaban puse staļļa ir ar viņa mazbērniem. Tā kā naudas īpaši labiem ērzeļiem nekad nebija, ķēves lecināju ar jauniem ērzeļiem, paļaujoties tikai uz savu intuīciju. Katru gadu veicu zirgu atlasi, atstājot saimniecībā labākās ķēves. Tagad es varu ar lepnumu teikt, ka man tiešām ir labi zirgi, jo man jau ir izdevies izaudzēt vienu konkūra Grand Prix klases zirgu – tas ir Apriori, un ir vairāki cerīgi jaunzirgi, kuri jau pēc dažiem gadiem varēs sevi parādīt, ka arī mans pašaudzētais zirgs Grindeks ar jātnieci Olgu Koroļenko strauji tuvojas Lielajai Balvai iejādē.
Ziniet, es smejos – man bērnībā bija sapnis: gribēju sev desmit zirgus. Šis sapnis sava ziņa nemainās – ar desmit zirgiem tagad būtu strādāt krietni vieglāk, bet nokļūt no nulles līdz desmit bija daudz vieglāk, nekā tagad samazināt savu ganāmpulku.
Kad cilvēks dara to, kas viņam patīk, viņš liek dvēseli savā darbā, un katrs zirgs ir daļa no manas sirds un dvēseles.
Ar viedokli, izdomu un darbaspējām
Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Luse: “Ellada ir kolorīta personība, ļoti aktīva, darbojas LŠZAA jau no pirmās tās dibināšanas dienas. Iesaistījusies, piedaloties visos biedrības organizētajos pasākumos, ir un vienmēr bijusi lojāls biedrs, ar savu viedokli, izdomu un ārkārtīgi lielām darbaspējām, apvienojot rūpes par lielo ģimeni un daudzskaitlīgo zirgu ganāmpulku. Izaudzējusi zirgus, kas parādījuši sevi arī starptautiskajā sacensību arēnā, nesot pasaulē Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes vārdu.”
Raksta autore Dace Millere
Raksts no LLKC žurnāla “Latvijas Lopkopis marta izdevuma.
Abonē un lasi: https://abone.lv/…/latvijas…/zurnali/2044/2022_gads/
Sekot Mums
