16.aprīlī Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas pārstāvji apmeklēja Moricburgas Valsts zirgaudzētavu Vācijā Saksijas pavalstī, lai gūtu dziļāku priekšstatu par Saksijas-Tīringenes smago siltasiņu zirgu šķirni un tās piemērotību Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgu ciltsdarbā.

Pa pēdām Emīra priekštečiem..

Latvijas zirgu šķirnē jau vairākus gadus vaislā aktīvi tiek izmantots Saksijas-Tīringenes Smago siltasiņu šķirnes ērzelis Emir. Emir izmantošana atļauta asins pieliešanai arī mūsu šķirnes braucamajam tipam, pamatojoties uz radniecīgo izcelsmi un Saksijas-Tīringenes Smago siltasiņu zirgu tipu. Emir, tāpat kā Ammon Old7 līnijas pēcnācēji (Amulets LS 1788, Abats LS 1777), pārstāv Saksijas-Tīringenes Smago siltasiņu šķirnes dibinātāja, Oldenburgas ērzeļa Normann 710 līnijas Ruthard 1255 zaru, arī šobrīd šķirnē šī izcelsme ir plaši pārstāvēta un devusi labākos šķirnes turpinātājus. Uz Moricburgu aizvedām arī foto un video materiālu par Emir, uzskates materiālus par viņa meitām, Ammon līnijas ērzeļiem un labākajiem šķirnes pārstāvjiem. Bija patiess prieks ieraudzīt Emir tēva, šķirnes čempiona, melnā vaislas ērzeļa Ellingtona, foto uz vaislas ērzeļu kataloga vāka, kas liek domāt, ka šis vaislinieks uzskatāms par savā ziņā šķirnes etalonu. Savukārt Ellingtona vectēvs Elton mūs sagaidīja Moricburgas vaislas ērzeļu novietnes pagalmā elegantas bronzas skulptūras veidolā.

Jāteic, vietējie speciālisti ļoti atzinīgi novērtēja līdzatvestajos materiālos redzamo Emir, kā arī video ierakstā redzamās ZS Pilssēta jaunās ķēves Ederu un Edoru. Īpaši Moricburgas zirgaudzētavas vadītāja uzmanību piesaistīja attēls ar Emir meitu, Dzintras Dzērves izaudzēto Elbu, kurā viņš saskatīja ļoti kvalitatīvu vaislas ķēvi.

Latvijas zirgiem līdzīgie Saksijas-Tīringenes Smagie siltasiņi

Smagie siltasiņi ir viena no vecākajām vācu šķirnēm, kura Saksijā un Tīringā jau 130 gadus audzēta ar izciliem panākumiem. Ko darīt ar šiem smagajiem siltasiņiem, asi tika diskutēts pēc 1977. gada. Valsts ērzeļu depo Moricburgā bija toreizējās direktores Dr. Steinertes rokās, kura noteica, ka ap 200 ķēvēm ir jāsaglabā tīršķirnē un jālecina ar nozīmētiem ērzeļiem. No politiskā viedokļa smagie siltasiņi vairs nebija vajadzīgi izmantošanai lauksaimniecībā. Bija pieprasījums pēc hobija zirgiem, bet nevajadzēja masīvus zirgus. 2002. gadā tika noteikts, ka smago siltasiņu audzēšanas teritorijā ir jāiegūst elegants, harmonisks, bet muskuļots zirgs ar labu raksturu, piemērots pajūgu braukšanai, par audzēšanas pamatu ņemot vecās līnijas un ģimenes.

2004.gadā bija 1100 grūsnas smago siltasiņu šķirnes ķēves, kas uzskatāms par nopietnu pamatu šķirnes attīstībai. Šķirnē pastāv 150 ķēvju ģimenes, no kurām aktīvas ir 35, izcilas – piecas. No vecajām līnijām šķirnē saglābājušās divas – Normana un Emigranta līniijas. Asins pieliešanai šķirnē izmantota galvenokārt angļu pilnasiņu zirgu šķirne, kuras asinība smago siltasiņu zirgu izcelsmē nedrīkst pārsniegt 10%.

Uzzinājām, ka Saksijas-Tīringenes smago siltasiņu zirgu šķirnē pastāv trīs dažādi tipi. Viens no tipiem – mazāk elegants, vairāk piemērots lauksaimniecības darbu veikšanai, taču šim mērķim izmanto vien 3% no visiem zirgiem, pamatā meža darbos apvidos, kuri traktortehnikai nav pieejami. Otra tipa zirgi ir pietiekoši masīvi, bet elegantāki, savukārt trešais tips ietver vieglākas uzbūves, pajūgu braukšanas sportam piemērotus zirgus.

Smagajiem siltasiņiem ir panākumi pajūgu braukšanā gan divjūgā, gan četrjūgā, un ar katru gadu interesentu un braucēju skaits pieaug. Varendorfā rīkotajā Vācu bundesčempionātā smagie siltasiņi regulāri iegūst godalgotas vietas. Īpašs čempionāts šīs šķirnes zirgiem katru gadu norisinās Moricburgā.

Vaislas ķēvju un ērzeļu vērtēšanas metodes

Moricburgā tikāmies ar Moricburgas Valsts zirgaudzētavas vadītāju doktoru Matiasu Gorbertu un Saksija-Tīringenes zirgu audzētāju asociācijas izpildirektori Antji Lembki, kuri iepazīstināja ar audzēšanas programmu un smago siltasiņu zirgu vērtēšanas metodēm.

Saksija-Tīringenes zirgu audzētāju asociācijas pārraudzībā ir 350 vaislas ērzeļi, no kuriem 55 ir smagie siltasiņi. Moricburgas Valsts zirgaudzētavā atrodas 27 no tiem. Asociācijas pārraudzībā ir ap 3500 vaislas ķēvēm, no kurām ap 900 ir smago siltasiņu zirgu šķirnes pārstāves. Jāatzīmē, ka atšķirībā no ērzeļiem, visas ķēves atrodas privātajā sektorā. Gadā zirgaudzētāji iegūst ap 350 smago siltasiņu šķirnes kumeļu, un ik gadus ap 130 ķēvīšu tiek reģistrētas kā vaislas ķēves.

Noderīgi bija iepazīties ar smago siltasiņu vērtēšanas sistēmu, kuras vairāku elementu ieviešana būtu noderīga Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgu darbaspēju vērtēšanā. Taču, kopumā ņemot, sistēma ir pārāk laikietilpīga un nav realizējama mūsu apstākļos, trūkstot valsts audzētavai un treniņbāzei. Darbaspējas smago siltasiņu zirgiem tiek vērtētas, pamatojoties uz to, ka šķirne ir specializēta pajūgu braukšanai.

Vaislas ķēves, potenciālo vaislas ērzeļu mātes, tiek vērtētas trīs līdz četru gadu vecumā divos etapos – 21 dienas testā un vienas dienas darbaspēju pārbaudē. Kopumā ik gadus no 130 reģistrētajām jaunajām ķēvēm testē 40% ķēvju, kas pagājušajā gadā bija 38 ķēves. Ir aprēķināts, ka kopumā darbaspējas novērtētas 50% no visām vaislas ķēvēm. Eksterjers tām tiek novērtēts jau pirms darbaspēju pārbaudes. Radās iespaids, ka izteikti lielāku uzmanību smago siltasiņu zirgu audzētāji pievērš darbaspējām, zirgu kvalitāti nosakot pēc daudziem kritērijiem. 21 dienas tests vaislas ķēvēm ietver 12 parametrus, no kuriem lielākā daļa ir saistīti ar zirga rakstura īpašību novērtējumu – 1) labdabīgums un uzvedība, 2) vēlme mācīties, 3) efektivitāte, 4) soļu vērtējums ar jātnieku, 5) rikšu vērtējums ar jātnieku, 6) lēkšu vērtējums ar jātnieku, 7) jājamība, 8) soļu vērtējums iejūgā, 9) rikšu vērtējums iejūgā, 10) vadāmība iejūgā, 11) vilkšanas stils, 12) vēlme strādāt (šeit ietilpst arī zirga paklausība). Šo vērtējumu testa laikā sniedz zirgaudzētavas speciālisti, kuri zirgu testē. Otrs vērtēšanas etaps ir vienas dienas lauka tests, kura laikā divi eksperti novērtē šos pašus parametrus un sniedz vērtējumu, šie vērtējumi summējas un tiek aprēķināts viens gala vērtējums 10 ballu skalā. Ja ķēve ir parādījusi labus rezultātus pajūgu braukšanas sacensībās, tai nav nepieciešamas vairs jājamības un vilkšanas pārbaudes. Tāpat arī ērzeļiem vaislinieku katalogā darbaspēju vērtējuma atzīmes vietā parādās ieraksts par augstvērtīgu rezultātu sportā.

Kā stāstīja audzētāju organizācijas vadītāja, nevērtētas ķēves pēcnācējam ir ļoti sarežģīti kļūt par vaislinieku un audzētāji ir motivēti savas ķēves pieteikt testam, lai gan izdevumus sedz paši īpašnieki, nesaņemot arī nekādu valsts atbalstu.

Līdzīgi vērtēšanu veic vaislas ērzeļiem, izmantojot 50 dienu un vienas dienas noslēguma testu.

Sertifikāciju jaunajiem ērzelīšiem veic 2,5 gadu vecumā. Mums likās interesanti, ka Saksijas-Tīringenes šķirnes zirgu audzētāji nevēlas audzēt izteikti liela auguma zirgus, tāpēc šīs šķirnes pārstāvji ir mazāki nekā Latvijas šķirnes zirgi. 2,5 gadu vecumā ērzelīši sasniedz vidēji 158 cm skaustā. Sertikācijā ērzeļiem vērtē eksterjeru (atsevišķs vērtējums par kaklu, lāpstiņas un pleca daļu, muguru, priekškājām un pakaļkājām), kustību kvalitāti, gaitu precizitāti un tipu. Sertificētie ērzeļi tiek iekļauti katalogā, taču trīs gadu vecumā atkārtoti tiek testēti pēc darbaspēju kvalitātes 50 dienu testā un noslēguma testā. Ja ērzelis testā nesasniedz vajadzīgo vērtējumu, no vaislas ērzeļu kataloga viņš tiek izņemts un testu var vēl vienu reizi atkārtot pēc gada.

Vaislinieka sertifikātu jaunais ērzelis saņem uz visu mūžu, taču Valsts zirgaudzētavas ērzeļu izmantošanu katru gadu izskata audzētavas vadība, lemjot par šī vaislinieka pēcnācēju kvalitāti un nepieciešamību turpināt vaislas darbu. Turpretim privātajās audzētavās ērzeli var izmantot pēc pašu ieskatiem.

Moricburgas Valsts zirgaudzētava un tās ērzeļi

Moricburgas Valsts zirgaudzētavas vadītājs Matiass Gorberts mūs viesmīlīgi uzņēma zirgaudzētavas staļļos, izvadē zirgaudzētavas pagalmā demonstrējot arī smago siltasiņu šķirnes vaisliniekus.

Audzētava kalpo kā vaislas ērzeļu stacija, no kurienes ērzeļi tiek nodoti arī izmantošanai citās saimniecībās. Audzētavai ir 13 filiāles, kuras nodrošina ķēvju mākslīgo apsēklošanu. Līdzekus bioprodukta ieguvei un jauno vaislas zirgu testēšanai, zirgaudzētava īsteno treneru apmācību un koledžas līmeņa izglītības ieguvi jauniešiem. Varējām klātienē vērot, kā jaunieši apgūst zirgu kopšanu, jāšanas pamatus, darbu ar jaunzirgiem. Jaunie speciālisti mums demonstrēja ērzeļus arī izvadē. Kā pastāstīja Gorberta kungs, ik gadus konkursa veidā mācībām tiek izvēlēti pieci jaunieši, kuri ieguvuši 10.klašu izglītību. Zirgaudzētavā specialitāti viņi apgūst trīs gadu laikā.

Bez Saksijas-Tīringenes Smagajiem siltasiņiem zirgaudzētavā pieejami arī citu šķirņu siltasiņi, Haflingeri, kā arī ģenētiskajos resursos iekļautie Reinas aukstasiņi, kopumā aptuveni 85 ērzeļi. Lielu uzmanību Moricburgā pievērš Vācijas jājamzirgu šķirnes pilnveidošanai.

Ik gadus rudenī Moricburga sagaida viesus uz ērzeļu parādi. Šogad šis vērienīgais pasākums notiks 6., 12. un 20.septembrī. Ērzeļu parāde tiek organizēta jau kopš 1924.gada un mūsdienās pulcē vairāk nekā 20000 skatītāju, tostarp arī no Latvijas.

No Saksija-Tīringenes zirgu audzētāju asociācijas puses tikām uzaicināti arī uz smago siltasiņu Valsts čempionātu jaunzirgiem, ērzeļu sertfikāciju, vaislas ķēvju un kumeļu čempionātiem.

Viesojamies pie zirgaudzētāju Pohlersu ģimenes

Antjes vadībā apmeklējām lielāko smago siltasiņu zirgu audzētavu, kur kopumā ir aptuveni 80 zirgi, tostarp 12 vaislas ķēves. Audzētavā mūs silti sagaidīja Pohlersu ģimene, parādot gan vaislas ķēves ar nesen dzimušajiem kumeliņiem, gan gadiniekus, gan arī divus un trīs gadus vecos jaunzirgus. Tā kā ganību sezona vēl nav uzsākta, jaunzirgi atradās turpat saimniecībā kopēja tipa novietnēs.

Īpašnieks Gerds Pohlerss ir arī panākumiem bagāts pajūgu braucējs, un gleznaina braukšanas trase ierīkota blakus viņa jaunzirgu stallim. Jaunzirgu un vaislas ķēvju turēšana grupās dod iespēju saimniecībā samazināt darbaspēka vajadzību līdz minimumam, tāpēc ar saimniecības darbiem – zirgu kopšanu, arī trenēšanu un gatavošanu sacensībām – veiksmīgi tiek galā pats saimnieks kopā ar sievu un dēlu. Kā norāda paši zirgaudzētāji, saimniecībā treniņu vajadzībām nav slēgtas manēžas vai laukuma, tāpēc zirgi tiek braukti pa koplietošanas ceļiem, ciemata ielām, pa zemes ceļu blakus automaģistrālei. Šadi treniņu apstākļi izveido zirgus ar noturīgu psihi, tādēļ Pohlersa izaudzētie un trenētie zirgi ir ļoti pieprasīti. Pieredzes bagātie pajūgu braucēji deva iespēju arī mums izbaudīt braucienu divjūgā, šķērsojot autobāni pa apakšzemes tuneļiem.

Saimniecībā ir arī vaislas ērzelis – smagais siltasinis Veit, kuru izmanto arī braukšanai iejūgā. Taču kā produktu sporta vajadzībām audzētāji iegūst arī krustojuma zirgus no dūkana Amerikas rikšotāju šķirnes ērzeļa, kas smago siltasiņu ķēvju pēcnācējiem iedot īpaši iespaidīgas kustības.

Pie audzētājiem mums laimējās satikt izcilo vaislas ķēvi, Emir tēva Ellingtona māti, Gesine (attēlā augstāk), no kuras iegūti vairāki kvalitatīvi vaislas ērzeļi. Šobrīd ķēvei ir jau 22 gadi, viņu joprojām jūdz, kā arī izmanto piena ieguvei. Kā atklāja saimniece, ķēves piens ir ļoti pieprasīts produkts, vairāk izmantots kosmētikā. Gesine savulaik parādījusi lieliskus rezultātus pajūgu braukšanā, viņas tēvs – izcils šķirnes pārstāvis Valerius (attēlā zemāk). Tas, cik Pohlersu ģimene augstu vērtē savu zirgu izcelsmi, redzams atpūtas telpā pie sienām, kuru rotā gan izcīnītās balvas, gan vaislas zirgu ciltskoki, tostarp Gesines ķēvju ģimene, gan fotogrāfijas un gleznas ar izcilākajiem zirgaudzētavas pārstāvjiem.

Viedokļi un idejas

Brauciena iniciatore, LŠZAA Ciltsdarba speciāliste Dzintra Puriņa atzīst, ka ar Moricburgas apmeklējumu ir apmierināta, taču bija cerēts iegūt vairāk: „Biju iedomājusies redzēt plašāku vaislas ērzeļu klāstu, tomēr sapratu, ka Moricburga ir Valsts vaislas ērzeļu novietne un ērzeļi jau februārī bija izvietoti ķēvju lecināšanas punktos.”

Dzintra atzīmē, ka bija vēlējusies redzēt arī pieredzējušā braucēja vadībā demonstrētus jaunos zirgus vienjūgā vai divjūgā, rādot gaitas un labo vadāmību, bet laika trūkuma dēļ tas nebija iespējams.

„Neskatoties uz to, ka šķirnē ir trīs tipi, šķirne izskatās konsolidēta. Tas panākts ar mērķtiecīgu ciltsdarbu diezgan lielā populācijā,” Dzintra dalās ar saviem secinājumiem. „Zirgiem ir labas gaitas. Šai šķirnei ir raksturīgs tips, kurš tomēr nedaudz atšķiras no mūsu braucamā tipa. Viņu zirgi ir kompaktāki, krusti nedaudz slīpāki, vēzīši garāki. Mūsu braucamā tipa zirgiem daudziem ir paīsi un pastāvi vēzīši, garāks formāts. Mūsu braucamā tipa ērzeļi ir ļoti nevientipiski, šķirne nav izlīdzināta. Iespējams to paveikusi daudzo citu šķirņu klātbūtne (HN, HL, TR, XX, OX), kā arī mērķtiecīga ciltsdarba trūkums. Saksijas-Tīringenes Smagā siltasiņa ciltsrakstos neredz ne Hanoveras, ne Holšteinas, ne Traķēnes šķirņu klātbūtni, kur nu vēl Arābu pilnasini. Viņi ir pratuši norobežoties no šo daudzo šķirņu izmantošanas, būdami pašpietiekami savā šķirnē. Izmantoti ir tikai angļu pilnasiņi, kuri ir redzams tikai 5. un 6.paaudzē, ļoti reti 3.paaudzē. Gribu pateikt, ka Latvijā ievestais smagais siltasiņu ērzelis Emir, izcilā Ellingtona dēls, ir tipisks Saksijas – Tīringenes Smago siltasiņu šķirnes pārstāvis. Zirgu braukšanas sacensības ir šīs šķirnes galvenais pielietojums. Gaitu kvalitāte un vadāmība – galvenie kritēriji darba spēju izkopšanā. Atsevišķas lietas no šīs šķirnes izkopšanas un darba spēju pārbaudes mēs varētu izmantot savā ciltsdarba programmā, piemēram turpmāk tomēr samazināt citu šķirņu procentuālo īpatsvaru, izstrādāt universālu darba spēju pārbaudi, kas vērsta uz gaitu izkopšanu un vadāmību. Lai izvairītos no inbrīdinga iespējas, nav izslēgts variants par atsevišķa Saksijas – Tīringenes smagā siltasiņa ērzeļa iegādi vai spermas pielietojumu mūsu šķirnē, iepriekš izpētot, kādai līnijai un ķēvju ģimenei dodam priekšroku.
Varu tikai labvēlīgi apskaust Saksijas -Tīringenes ciltsdarba asociāciju par viņu plašo darba apjomu, pedantisko attieksmi un ciltsdarba gala rezultātu – viņu saglabāto un pilnveidoto smago siltasiņu zirgu, kurš atradis lielisku pielietojumu dzīvē.”

Zirgu vērtēšanas eksperts, LŠZAA valdes loceklis Kārlis Neilands atzīst, ka smago braucamo zirgu vērtēšanas metodikā ir pozīcijas, kuras uzlabojamas arī mūsu vērtēšanas sistēmā, taču pilnībā metodika nebūtu jāpārņem: „Uzskatu, ka eksterjeram jāpievērš lielāka uzmanība, taču būtiski likās, ka Smago siltasiņu audzētāji par svarīgāko uzskata zirga saprātu un vēlmi strādāt. Šis ir vērtēšanas kritērijs, kuru jāakcentē arī mūsu ciltsdarba programmā. Tā kā nepastāv iespēja vaislas ērzeļiem veikt 50 dienu testu, ir jāatrod labākais risinājums, lai pēc iespējas objektīvāk novērtētu zirga raksturu, labdabīgumu un vēlmi sadarboties vienas dienas pārbaudē.”

Kārlis min to, ka, iepazīstoties ar smago siltasiņu vērtēšanas metodiku, atzīstams liekas arī uzstādījums neizmantot vaislā pārāk liela auguma vaislniekus, kuru skausta augstums pārsniedz 170 cm. Pārdomas raisa arī viesošanās pie zirgu audzētāja Pohlersa: „Šī saimniecība parāda, kā iespējams izaudzēt un sagatavot jaunzirgus ar minimālām izmaksām un ekonomējot savu laiku. Domāju, ka jo īpaši mūsu ekonomiskajos apstākļos vaislas ķēvju un jaunzirgu turēšana grupās, ārā un plašās novietnēs ir vienīgā izeja, kā izmaksas zirgkopībā iespējams samazināt.”

Ar Kārli vienisprātis ir LŠZAA valdes locekle Iveta Pāža, zirgu vērtētāja un zirgu ganāmpulka īpašniece: „Vācu zirgaudzētājiem prioritāte ir veselīgi turēšanas apstākļi, kustības, veselīga ēdināšana, jo primārā zirgiem ir rupjā barība un netiek izēdinātas lielas spēkbarības devas. Bija patīkami redzēt, ka zirgu turēšanas apstākļi neatšķiras no tā, kā zirgus tur mūsu saimniecībās.”

„Lielu uzmanību smago siltasiņu audzētāji velta darba spējām, un rikši tiem zirgiem, kurus mums demonstrēja, visiem bija lieliski, jo šķirne ir specializēta draivingam,” Iveta dalās iespaidos par eksterjera un darbaspēju vērtēšanu. „Kopumā šķirne ir daudz vientipiskāka nekā Latvijas, arī apmatojuma krāsa lielākoties dūkana vai tumši bēra, taču pamanījām, ka zirgiem ir vairāk eksterjera trūkumu nekā mūsu šķirnes pārstāvjiem. Lai arī mēs daudzus vaislas ērzeļus brāķējam dēļ kļūdām un vaislai izvēlamies vizuāli skaistākos, lielāka uzmanība ir jāpievērš labdabībai. Kā liecina pašas pieredze, vēlāk ar iegūtajiem pēcnācējiem ir ļoti grūti strādāt. Vācu zirgaudzētāji ļoti nopietni pārbauda vaislas dzīvniekus. Bija interesanti uzzināt, ka vērtēta tiek arī zirga vēlme strādāt. Tas ir būtiski, jo nereti zirgs ir ar labu eksterjeru un labām kustībām, taču tam trūkst vēlmes strādāt un sadarboties ar cilvēku.”

Kopā ar zirgu vērtētājiem Vāciju apmeklēja arī Ammon līnijas vaislas ērzeļa Abata saimniece un jātniece Ilva Ķikule. Uz Ilvu pozitīvu iespaidu atstāja Moricburgas Valsts zirgaudzētavas sakoptā un pārdomātā teritorija, staļļi un labi koptie zirgi. Nedaudz pārsteidza vienkāršie zirgu turēšanas apstākļi smago siltasiņu zirgu audzētavā pie pajūgu braucēja:

„Lai arī audzētavā neredzēju nekādas ekstras, noliecu galvu to cilvēku priekšā, kuri spēj to visu padarīt trīs cilvēku sastāvā. Tur gan iet runa par savādākām summām pie zirgu pārdošanas un zirgu vērtību vispār.”

Caurbraucot Polijai

Braucot cauri Polijai, mums bija lieliska iespēja paviesoties arī zirgaudzētavā un sporta zirgu stallī „Nadwigrami” netālu no Polijas pilsētas Suvalki, kur mūsu gide bija sporta zirgu staļļa pārvaldniece Anna Jablonska-Seka. Ar lielu interesi apmeklējām arī zirglietu ražotni Polijas pilsētā Olavā, kur ģimenes uzņēmumā top Mustang zīmola apauši, sviedrenes, pavadas, kā arī citas zirglietas īpaši skaistās krāsās un toņos. Interesanti, ka šeit pēc pasūtījuma tiek izgatavota arī Pfiff zīmola produkcija. Atrodot sadarbības iespējas, šobrīd Mustang produkciju iespējams iegādāties pie mūsu brauciena tehniskās daļas organizatores Astrīdas Leones, SIA „Alveta” zooveikalā -zirglietu veikaliņā Rīgā, Tallinas ielā 33.

Moricburgas vaislas ērzeļi

Piedāvājam ieskatīties foto un video galerijā par Moricburgas Valsts zirgaudzētavā redzētajiem Saksijas-Tīringenes Smago siltasiņu šķirnes ērzeļiem.

Louis

Ecclestone

Element

Veritabel

Veneziano

Lombard

Moricburgas valsts audzētavas vaislas ērzeļi – Video

Pateicamies LŠZAA par rasto iespēju sniegt daļēju finansiālu atbalstu braucienam, (lielāko daļu izmaksu dalībnieki sedza no personīgajiem līdzekļiem), biedrības izpilddirektorei Aijai Lusei par pieredzes apmaiņas brauciena organizēšanu vadības līmenī ar Saksijas-Tīringenes zirgu audzētāju asociāciju, kā arī mūsu brauciena tehniskajai organizatorei Astrīdai Leonei! Ikviens interesents asociācijas birojā var iepazīties ar līdzatvestajiem materiāliem, vaislas ērzeļu katalogiem, brošūrām par Saksijas-Tīringenes smago siltasiņu zirgu šķirni, māksīgajai apsēklošanai pieejamajiem ērzeļiem, izdevumiem par smago siltasiņu šķirnes līnijām un ģimenēm, kā arī palīdzēsim Jums veidot kontaktus ar Saksija-Tīringenes zirgu audzētāju asociāciju un Moricburgas Valsts zirgaudzētavu.

Noderīgas saites:

Moricburgas Valsts zirgaudzētava http://www.saechsische-gestuetsverwaltung.de/gestuetsverwaltung/

Saksija-Tīringenes zirgu audzētāju asociācija http://www.pferde-sachsen-thueringen.de/aktuelles.html

Gerda Pohlersa Smago siltasiņu zirgu audzētava http://www.schwere-warmblueter.de/familie-pohlers/

Zirgaudzētava un sporta zirgu stallis „Nadwigrami” http://www.nadwigrami.pl

Zirglietu ražotne Polijā http://mustang.pl

Laine Orbidāne

Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas Valdes locekle

Sekot Mums

• Like 31,702
• Follow Us 164,290