Ciltsdarba mērķis zem lupas
Domājot par to, lai veiksmīgi sagatavotu nākošo ciltsdarba programmu, piedāvājam rakstu par ciltsdarba mērķiem. /LŠZAA/
M. Sc. R. Tēgens un Dr. C. Edels, Ķīles Universitātes Dzīvnieku audzēšanas un turēšanas institūts.
Tulkoja Sigita Eitcena.
Sekojošajā rakstā aplūkoti ciltsdarba mērķu noteikšanas modeļi zirgiem, par piemēru izmantojot Traķēnes zirgu šķirnes audzētāju biedrību.
Uz tirgu orientētajam audzētājam mūsdienās ir jānopūlas, lai katram klientam sagatavotu „īsto” zirgu, pat nezinot katra atsevišķā jātnieka prasības. Salīdzinot ar pārējiem mājlopiem, jājamzirgiem ir ļoti daudz un dažādi izmantošanas mērķi un iespējas, kas zirgaudzētājiem rada grūtu uzdevumu: jājamzirgi tiek pieprasīti kā profesionāliem sportistiem, tā arī mazāk ambicioziem amatieru jātniekiem.
Ķīles Universitātē tika veikta zinātniskā izpēte, kuras ietvaros tika pētīts Traķēnes šķirnes zirgu audzētāju biedrības ciltsdarba mērķis ar aptauju metodi. Uz pētījuma pamata tika izstrādāti konkrēti priekšlikumi ciltsdarba programmas optimizēšanai, ņemot vērā ģenētisko progresu, ilgtspējību un izmaksas.
Ciltsdarba optimālais mērķis būtu ar labām gaitām apveltīts konkūra zirgs vai lekt spējīgs iejādes zirgs, kas apveltīts ar labu jājamību un labdabīgu raksturu, kas arī sava korektā eksterjera un skaistuma dēļ derētu arī kā vaislas zirgs. Šāda kombinācija tomēr ne vienmēr atbilst visu prasībām, tādēļ katrs zirgaudzētājs un katra zirgaudzētāju biedrība atkarībā no ciltsdarba pamatiem var noteikt un novērtēt savus akcentus un svarīgākos punktus.
Katras zirgaudzētāju biedrības veiktais ciltsdarbs ir vērsts uz ciltsdarba programmas ieviešanu, kuras pamatā ir ciltsdarba mērķis. Traķēnes zirgaudzētāju biedrības ciltsdarba mērķis, piemēram, ir „universāli izmantojamu jājamzirgu audzēšana”.
Tiek pieņemts, ka tikai ar precīza ciltsdarba mērķa noteikšanu var plānot un konsekventi organizēt ciltsdarba programmu. Ciltsdarba plānošana papildus ir arī jāuztver kā nepārtraukts process, ar kura palīdzību var un vajag reaģēt uz pārmaiņām.
Visās dzīvnieku audzēšanas jomās ir ierasts novērtēts un apkopot atsevišķās ciltsdarba mērķa pazīmes atkarībā no to ekonomiskās nozīmes. Šī ekonomiski novērtētā kopsakarība nosaka selekcijas procesa mērķus un virzienu.
Zirgaudzēšanā gan ir grūti noteikt svarīgāko selekcijas pazīmju ekonomisko nozīmi, un iepriekš to ir mēģinājuši veikt ar dažādām metodēm. Saistībā ar daudzām pašlaik selekcijas procesā izmantojamām pazīmēm vispirms ir jāveic būtiska pamatojoša norobežošana: kurām pazīmēm ir tieša (arī ekonomiska) nozīme un kuras pazīmes tikai satur informāciju par šīm faktiskajām ciltsdarba pazīmēm?
Ciltsdarba mērķa noteikšanas problemātika
Galveno problēmu zirgu vērtēšanā pamato tas, ka zirgs nerada nekādas nodalāmas, pārdodamas preces, t.i., ne piena litrus vai gaļas kilogramus. Jājamzirgam vērtību var piešķirt tikai kā dzīvam organismam.
Papildus grūtības rada tas, ka zirgu tirdzniecības jomā praktiski nepastāv nekāda pilnīga tirgus caurskatāmība, un informācija par cenām gūstama lielākoties tikai no regulāri rīkotām izsolēm. Privāto darījumu sektors netiek sistemātiski pētīts un vērtēts.
Savukārt izsoles rada tādu cenu noteikšanas mehānismu, kurā cenas veidošanos var ietekmēt un kropļot dažādi faktori, kas galu galā padara to par neuzticamu informācijas avotu. Turklāt ciltsdarba mērķa noteikšanā galvenais nav vis zirga cena, bet gan tā dažādo, individuālo pazīmju, kuras raksturo šo zirgu, vērtība.
Tāpat var argumentēt, ka zirgaudzēšanā vērtību nevar skatīti no ražošanas-ekonomiskās perspektīvas, jo vērtējumā ir jāņem vērā zirgaudzētāja, pircēja un jātnieka personīgās vēlmes. Traķēnes šķirnes zirgu audzēšanā tradicionālā zirgaudzēšanas veidam, kas ir vairāk kā 250 gadus sens, tiek piedēvēta papildu idejiska vērtība, un daudziem zirgaudzētājiem traķēnis ir kultūrvēsturiska vērtība.
Lai šiem īpašajiem apstākļiem piešķirtu ekonomisku vērtību, iepriekš jau ir tikušas izstrādātas un veiksmīgi pielietotas metodes, kuras pamatojas uz intensīvu iesaistīto pušu iztaujāšanu saistībā ar to vēlmēm un priekšstatiem. Labi rezultāti ir panākti, izmantojot kontingento vērtēšanas metodi, kura tiek pielietota arī tirgus pētījumos un zinātnisku vērtību noteikšanā situācijās, kad tiešā veidā nav iespējams noteikt tirgus vērtību.
Šajā pētījumā mērķis bija noteikt Traķēņu zirgaudzētāju biedrības ciltsdarba komisijas vēlmju struktūru, izmantojot kontingento vērtēšanas metodi individuālu interviju formā. Aptaujās nebija paredzēts iekļaut diskusijas par līdzšinējās selekcijas stratēģijas priekšrocībām un trūkumiem.
Aptaujās tika ņemtas vērā tikai tās pazīmes, kuras regulāri tiek vērtētas pārbaužu un selekcijas pasākumos un tādējādi ir zināmas audzētājiem. Vērtēšanā tika izmantotas pamatgaitas (soļi, rikši, lēkši), „interjers” (raksturs, temperaments, vēlme strādāt), lekšanas dotības (brīvībā un maršruts ar jātnieku), jājamība un eksterjers (tips, ķermeņa uzbūve, kāju stāvotnes, kopējais iespaids). Aptaujas scenārijs tika iedalīts divās daļās: a) pazīmju kopsavilkšana, b) pazīmju novērtēšana.
Pazīmju kopsavilkšanas sadaļā a) tika atbildēts uz sekojošiem jautājumiem: kādas pazīmes ir faktiskie ciltsdarba mērķi un kādas pazīmes tiek pieminētas tikai tāpēc, ka tās satur vērtīgu informāciju par šo ciltsdarba mērķi? Šādā veidā norobežotas faktiskās ciltsdarba pazīmes tika sadalītas pazīmēs: raksturs, temperaments, vēlme strādāt, jājamība, un noslēgumā tika piedāvāts aptaujātajiem tās izvērtēt.
Laba metode
Šajā priekšpētījumā tika noskaidrots, ka būtiskākā pamatproblēma ir skaidra nošķiršana starp ciltsdarba pazīmēm un selekcijas kritērijiem. Aptaujātie, piemēram, skaidroja ciltsdarba pazīmes, komentējot kā: „… ja zirgs jau kumeļa vecumā spēj uzņemt svaru uz pakaļkājām, tad tas spēj to arī vēlāk… (attiecībā uz pazīmi „lēkši” kumeļiem). Šis pamatojums savukārt liek secināt, ka šī pazīme gan ir agrīnā vecumā noteicama (tātad ir vērtīgs selekcijas kritērijs), bet runa faktiski iet par „vēlāko” pazīmi (ciltsdarba pazīmi, visticamāk – lēkši ar jātnieku mugurā).
Ja faktisko atšķirību starp šīm abām kategorijām nav iespējams labāk izpētīt, šādu atbildi pamatā būtu jāvērtē kā nederīgu. Tātad veicot šāda veida aptaujas, ir skaidri jānosaka atšķirība starp faktisko ciltsdarba pazīmi un palīgpazīmi jeb informatīvo pazīmi. Pētījumā noskaidrojās, ka traķēnu zirgaudzētājiem pazīme „tips” un „interjera pazīmes” ir tikpat nozīmīgas kā „jājamība”.
Neskatoties uz iepriekš minēto problēmu, izvēlētā aptaujas metode izrādījās noderīga, lai izpētītu „slēptākās” zirgaudzētāju vēlmes, pat ja tas prasa rūpīgu aptauju plānošanu un īstenošanu.
Aptauja arī norādīja, ka zirgaudzētāju biedrības ietvaros ne visi dalībnieki spēja konkrēti izprast un diskutēt par tēmu „Ciltsdarba mērķi”.
Sekot Mums
