Zviedrijas Lauksaimniecības Universitātē (SLU) pašlaik norit projekts, kura mērķis ir novērtēt ikgadējo jājamzirgu skatēs veikto veterināro pārbaužu rezultātus, salīdzinot tos ar faktisko zirga eksterjeru, nostādņu novirzēm un vēlākajiem sporta sasniegumiem. 

Doktorantūras studente Lina Jonsone strādā pie šī projekta un uzstājās valsts zirgaudzētavā Flingē ar līdz šim noskaidrotajām atziņām. Jautājums ir: kā veselība un izturība ir saistīta ar mazākiem / lielākiem kāju defektiem un eksterjera variācijām?

Zviedrijā ir pieejams unikāls materiāls, kas aptver siltasiņu zirgu populāciju no 1983. līdz 2005. gadam¸ turklāt daudzi no zirgiem ir aktīvi piedalījušies sportā pēc pārbaužu iziešanas 4 gadu vecumā.

Zirgu veselība kļūst arvien nozīmīgāks faktors potenciālajiem pircējiem, jo to apmācība prasa ilgu laiku un daudz naudas un pūļu, tādēļ pircējs vēlas, lai zirgs būtu izturīgs ilgu laiku. Zviedrijā vairākums jājamzirgu cieš no muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem, vienkāršāk sakot – klibo viena vai cita iemesla dēļ. Līdz šim bija maz zināms par to, kā kāju stāvotņu problēmas ietekmē zirgu un kā tās tiek pārmantotas, tādēļ Linas un viņas kolēģu darbs sniegs daudz jaunas informācijas.

Veterināru veiktie izmeklējumi bija rūpīgi, salīdzinot ar parasto izvadi rikšos, kas tiek uzskatīta par pietiekamu rādītāju veselības pārbaudei pirms sacensībām. Medicīniskajā pārbaudē tika ietvertas 28 pozīcijas, 11 pozīcijas tika veltītas tikai nagu izmeklēšanai, klīniskās ortopēdiskās izmeklēšanas ietvēra 18 pozīcijas priekškājām un 23 pakaļkājām, kurām papildus vetārsti veica arī fleksiju pārbaudes visām kājām. Ņemot vērā pozīciju skaitu un aptuveni 8200 zirgus, kas tika pārbaudīti, iegūtais materiāls ir plašs un nodrošina ticamu bāzi secinājumu veikšanai.

Līdz šim iegūtie secinājumi:
Veselības rādītājiem pastāv ģenētiska variācija, it īpaši klīniskajiem ortopēdiskās veselības rādītājiem un nagu defektiem ar skaidri izmērāmu iedzimtību. Vienkārši sakot, daži ērzeļi nodod mantojumā „tīras”, sausas kājas un labu nagu kvalitāti.
Jo labāki rezultāti zirgam bija kustību pārbaudēs un klīniskajās pārbaudēs, jo ilgāks bija tā aktīvā sporta mūžs. Tas pats attiecas uz rezultātiem jebkurā jomā, kas ir izteikti saistīta ar citu. Citiem vārdiem sakot, tīras gaitas un sausas kājas nekad neiziet no modes.  
Ir iespējams uzlabot veselības faktoru, profilaktiski novērtējot un izvēloties faktorus, kas nodrošina labu veselību. Labākais padoms attiecībā uz eksterjeru ir saglabāt veselo saprātu, vērtējot un izvēloties zirgu. Tas nozīmē, piemēram, ka zemāk uzskaitītie, labi zināmie fakti tiks zinātniski pierādīti.

– Harmoniska uzbūve ar saskanīgām galvas-kakla-ķermeņa proporcijām;
– Izmērs – pārāk mazs vai pārāk liels nav saistīts ar labu veselības stāvokli. Optimālākais skausta augstums ir aptuveni 163 – 168 cm un pēdvidus apkārtmērs 20,5-22 cm;  
– Vienmērīgs, skaidrs ritms rikšos ir saistīts ar labu veselības stāvokli;
– Pareizas kāju stāvotnes – neizvēlēties tādus, kam nagi ir vērsti uz iekšu vai āru vai ir citas novirzes, jo tām tiešām ir nozīme, tie nav tikai kosmētiskie defekti;

2005. gadā Zviedrijas Siltasiņu Zirgaudzētāju biedrība pārtrauca veikt rūpīgas veterinārās pārbaudes jājamzirgu skatēs, lai samazinātu izmaksas zirgaudzētājiem un zirgu īpašniekiem, tādējādi padarot skates pievilcīgākas tiem. Jautājums ir – vai mēs varam atļauties neizmeklēt veselības rādītājus un izmantot tos vaislas darbā?  

Pēc WBFSH materiāliem sagatavoja Sigita Eitcena.

{jcomments on}

 

Sekot Mums

• Like 31,702
• Follow Us 164,290