Autors: Carol Shwetz, DVM, Vācija
Manu viedokli, protams, var apstrīdēt un to arī dara daudzi zirgu audzētāji, sportisti un amatieri. Bet es uzskatu, ka mūsdienu standarti, kas tiek ieviesti zirgkopībā un jāšanas sportā ir maldīgi un kaitīgi. Tie ietekmē ne tikai amatierus, bet arī cilvēkus, kuri ir vienkārši aizdomājušies par zirga iegādi.
Es, kā veterinārārsts, apgalvoju, ka daudzi no šiem standartiem ir vērsti nevis uz zirga labklājību, bet uz vizuālo efektu, kas apmierina cilvēku. Kā piemēru Eiropā, es minu modi uz liela auguma zirgiem. Daudzi zirgu pircēji vēlas lai 3-4-gadīgi zirgi (!) skaustā būtu ne mazāki par 168-170 cm. Pie tam viņiem nav svarīgi vai ar šo zirgu startēs amatieris, vai tas būs vienkārši „mājas mīlulis ”. Esot mugurā liela auguma zirgam cilvēkam rodas iespaids, ka tas valda par „dabas stihiju”, sevišķi, ja šim zirgam ir plašas un elegantas gaitas. Pastāv viedoklis, ka liela auguma zirgi var nest lielāku jātnieka svaru un ir ar lielāku izturību un darbaspējām. Tas ir mīts, kas vienlīdzīgi bīstams gan zirgam, gan tā īpašniekam.

Neviens amatieriem nepaskaidro, ka liela auguma zirgs vai kāda noteikta zirgu šķirne nedod 100% garantiju viņa veselībai, izturībai vai darbaspējām. Es apgalvoju, ka uz liela auguma Eiropas sporta zirgu, kurš ir izaudzēts un strādāts nekvalitatīvi un neprofesionāli, saimnieks skatīsies no zemes jau 10 gadu vecumā (iespējams pat agrāk) tāpēc, ka zirgu traumu dēļ jūs nevarēsiet izmantot ne tikai lielā sportā, bet arī amatieru sacensībās.
Balstoties uz pasaules veterināro un savu profesionālo pieredzi, es uzskatu, ka lielākā daļa Eiropas sporta zirgu šķirnes ir lēnaudzīgas un ar pamitru konstitūciju. Šo šķirņu zirgu augšana un attīstība turpinās līdz 5-8 gadiem un savu briedumu zirgi sasniedz ap 10 gadu vecumu. Šajā vecumā zirgam ir jābūt darbaspēju “virsotnē”, kad viņš uzrāda savu spēju maksimumu. Bet paskatāmies, kas notiek realitātē: daudzu sporta zirgu karjera ap 10 gadu vecumu jau ir beigusies. Un ļoti bieži šie zirgi jau ir ar smagām veselības problēmām. Kāpēc?
Es uzskatu, ka cēloņi šai problēmai ir vairāki – neprofesionāla zirgu sagatavošana, nepareiza barošana un turēšana, nepareiza dzīvnieka izvēle un pats galvenais nevēlēšanās gaidīt, kad zirga nobriešana un attīstība noslēgsies dabīgā procesā.
Pieprasījums pēc liela auguma zirgiem piespiež zirgu audzētājus „dejot” līdzi šim pasūtījumam. Nav noslēpums, ka lielāko daļu zirgu nopērk nevis profesionāli sportisti, bet amatieri. Ko tad dara mūsu zirgu audzētāji, lai izdabātu pircējiem? Visiem “zirdziniekiem” ir labi zināms, cik nelabvēlīgi zirga veselību ietekmē  augšanas „lēcieni”. Zirgam jāaug vienmērīgi, tikai tad skelets un muskulatūra var pilnībā nobriest un attīstīties. Un tas ir pamats zirga veselībai nākotnē.

Bet kumeļu īpašnieki, cenšoties izaudzēt liela auguma un vizuāli skaistu zirgu, burtiski pārbaro atšķirtos kumeļus ar vitamīnu un mikroelementu piedevām, pat tad, kad tas nav vajadzīgs. Jaunzirgiem, lai uzturētu ķermeņa kondīciju un formu, barību pārsātina ar piedevām, kas satur paaugstinātu daudzumu proteīna un enerģijas: auzas, kukurūzu, lucernu, dažādus kombinētos mušļus.
Pie kā tas noved? „Stimulētais ” augšanas process noris tik ātri, ka kauli un saites vienkārši nepaspēj pareizi izveidoties. Kā komplikācijas šādi barotiem jaunzirgiem veidojās saišu plīsumi, cistas, skeleta veidošanās traucējumi. Skeletā ļoti bieži novēro reģionus ar pazeminātu kalcificēšanos procesu – minerālvielas nespēj nogulsnēties intensīvi un nevienmērīgi augošos kaulos. Saites nepaspēj pilnvērtīgi attīstīties un izveidoties un nav spējīgas veikt savas funkcijas – jebkura pēkšņa slodze ( lēciens, slīdēšana, „spēles” pastaigu aplokos utt.) var izsaukt saišu traumas.
Ieliekta mugura, starpskriemeļu trūces, neiralģijas un kā sekas, nespēja sāpju dēļ, ko izjūt zirgs, kad viņu cenšas „ielikt” pareizā sakopojumā, normālai muskulatūras attīstībai – arī tas viss ir sekas forsētai augšanai. Naga kapsulas un naga kaula deformācijas, „staigājošās” locītavas, mīksti vēzīši – šo visu liela auguma jaunzirgiem var pamanīt pat neprofesionālis.
Par kādiem „smagiem” jātniekiem te var būt runa? Tie tikai pasliktinās situāciju!
Un jāatceras, ka problēmas, kas ir radušās jaunzirgiem attīstības procesā, ļoti grūti vai pat neiespējami izlabot vēlāk. Šīs problēmas var nepamanīt uzreiz, bet tās ļoti bieži uzrodas visnepiemērotākā brīdī – piemērām, kad jaunzirgs sāks iet slodzē vai sāks sporta karjeru. Forsēta augšana un nepareiza skeleta un muskulatūras attīstība var būt par iemeslu pastāvīgam vai pārejošam klibumam, problēmām ar mugurkaulu un daudzām citām slimībām, kas neļaus šādu zirgu izmantot jāšanai.
Bieži var novērot situāciju, kad amatieris pērkot zirgu orientējās tikai uz zirga vecāku augumu, aizmirstot, ka ģenētika nebeidzās ar kumeļa tēvu un māti. Kumeļa vecāki var būt virs 170 cm augumā, bet kumeļš visdrīzāk būs 165-168 cm.
Agrāk tāds zirga augums tika uzskatīts par normu. Bet tagad ļoti daudzi jaunzirgu īpašnieki nevar samierināties ar to, ka viņu zirgs būs 165 cm skaustā. Bieži mani kolēģi stāsta, ka zirgu īpašnieki prasa lai veterinārārsts iesaka vai izraksta vitamīnus un piedevas, kas ļaus viņu zirgam izaugt „vismaz” 170 cm 3 gadu vecumā.
Zirgu īpašnieki negrib gaidīt, kad beidzot viņu zirgs „nobriedīs”, pārāk agri ieliek zirgu slodzē, vadoties pēc principa – liels augumā, tātad izaudzis un var strādāt. Dažreiz zirga nepietiekamais augums kļūst par iemeslu zirga pārdošanai. Ir ļoti grūti amatierim ieskaidrot, ka vidēja auguma, neforsēti izaudzēts zirgs ar platu krūškurvi, pareizi veidotu skeletu un muskulatūru ir daudz labāk piemērots sportam ne kā pāraugušais, lēnaudzīgais, pamitrais akselerāts.
Liela auguma zirgi, kuri sākti agri strādāt, ļoti bieži cieš no problēmām, kas rodas skeletā un muskulatūrā, neskatoties uz to, ka tiek strādāti uz laba pamata, ir pareizi apkalti un ir laba veterinārā aprūpe. Tai pašā laikā vidēja auguma zirgiem, kuri ir vizuāli mazāk pievilcīgi, ir laba veselība un viņi nav tik prasīgi pret darba apstākļiem.
Daudzi mākslīgi „stimulētie” Eiropas siltasiņu šķirņu zirgi atgādina siltumnīcas ziedus: tie ir ļoti skaisti, bet atliek temperatūrai nokristies par vienu grādu un tie novīst.
Protams, ka šie apgalvojumi neattiecas uz visiem zirgiem. Jebkura auguma un šķirnes zirgam, kurš ir nepareizi izaudzēts un ielikts slodzē, ir visas iespējas savu sporta karjeru beigt pirms 10 gadu vecuma. Es runāju tikai par standarta domāšanu mūsdienu zirgu pircējiem.
Es ieteiktu tiem cilvēkiem , kuri sapņo par liela auguma zirgiem, atvadīties no dažiem maldīgiem uzskatiem:
– liela auguma zirgs – ne vienmēr vesels un izturīgs;
– liela auguma zirgs ne vienmēr var nest smagu jātnieku;
– liela auguma vecākiem ne vienmēr būs liela auguma kumeļi (šeit es gribētu piezīmēt, ka nav īpaši korekti rakstīt sludinājumos, ka jaunzirgs būs liela auguma, pamatojoties tikai uz vecāku augumu. Pircējs tiek maldināts un vēlāk tam būs liela vilšanās, kad jaunzirgs neizaugs „vismaz” 170 cm un bieži tas ietekmēs arī zirga likteni);
– stimulēt zirga augšanas procesu ir ne tikai nevajadzīgi, bet var būt arī bīstami zirga veselībai;
– ja jūs neesat pārliecināti par to, ka zirgs ir audzis atbilstošos apstākļos, labāk nepērkat to, jo vēlāk var izrādīties, ka jūs esat iegādājušies nevis skaistuli – čempionu, bet bezgalīgās problēmas, kas prasīs no jums papildus naudas izdevumus un laiku.

No krievu valodas tulkoja Irina Dietlava.

Sekot Mums

• Like 31,702
• Follow Us 164,290