Abu zirgaudzētāju organizāciju pārstāvji februāra nogalē tikās sanāksmē Siguldā, lai spriestu par vienotu rīcību Latvijas šķirnes zirgu genofonda saglabāšanā un ciltsdarba uzlabošanā.

„Zirgu skaits paliek arvien mazāks, un mums jādomā, kā glābt Latvijas ciltskodolu, lai šķirnes zirgu audzēšanu neaizlaistu pilnīgā pašplūsmā,“ atzina Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju (LŠZAA) asociācijas izpilddirektore Aija Luse – Budrēvica, savukārt Juris Mežinieks no Latvijas Zirgaudzētāju biedrības (LZB) norādīja, ka ar katru gadu pieaug nekvalitatīvu kumeļu un jaunzirgu skaits. Saieta dalībnieki, kuru vidū bija arī Zemkopības ministrijas pārstāves, vienojās par kopīgām reģionālām zirgaudzētāju sanāksmēm un nepieciešamību izveidot vienotu vaislas ērzeļu vērtēšanas komisiju.

Kā atzina zirgaudzētājs Kārlis Neilands, pēc divu stundu diskusijām lēmums par abu biedrību kopīgi izveidotu vaislas ērzeļu vērtēšanas komisiju jau atzīstams par lielu panākumu, kas palīdzēs izbeigt tā saucamo staigāšanu no vienas biedrības uz otru. Līdzšinējā kārtība ļāvusi saimniekam, kas savu ērzeli nav varējis nosertificēt vienas biedrības veidotā vērtētāju komisijā, doties uz otru organizāciju, kura, vēlmē piesaistīt jaunus biedrus, izbrāķēto ērzeli atzinusi vaislai par derīgu. Vēl gan jāvienojas par komisijas veidošanas principiem, skaitlisko un personālo sastāvu.

Uzklausot vairāku zirgaudzētāju pārmetumu par nepietiekamu saziņu gan ar biedrību, gan arī savstarpēji, A. Luse – Budrēvica atbalstīja ierosinājumu par reģionālo sanāksmju rīkošanu, lai „nodefinētu audzēšanas un zirgu izmantošanas mērķi“. „Audzētājiem liekas, ka viņi ir ļoti tālu no organizācijām, un organizācijas nevar īsti saprast audzētāju viedokli, kas ir ļoti dažāds. Tāpēc jāsaprot, ko un kādā veidā mēs tālāk darām,“ piebilda LŠZAA izpilddirektore. Priekšlikumam rīkot kopīgas sanāksmes abu biedrību biedriem piekrita arī LZB prezidents Edgars Treibergs.

Reģionālās sapulces Latvijas šķirnes zirgu braucamā tipa audzētājiem (pēc tām sekos sapulces sporta zirgu audzētājiem)

Zemgales reģionam – 14. martā Mežotnes pilī

Vidzemes reģionam – 27. martā Madonā

Vidzemes reģionam – 3. aprīlī Siguldā

Latgales reģionam – 10. Aprīlī Rēzeknē

Kurzemes reģionam – 17. aprīlī Kuldīgā

Programmā:

1. Zirgkopības nozares raksturojums un analīze.

2. Aktualitātes zirgu audzēšanā – ciltsdarba prasības un ieteikumi.

3. Zirgaudzētāju iepazīšanās – katras saimniecības īss (ne ilgāk par 5 minūtēm) raksturojums: virziens un mērķi, problēmsituāciju izklāsts un iespējamie risinājumi.

4. Diskusiju temati: • ko gribam audzēt •ko gribam pārdot • kas traucē • kas nepieciešams, lai varētu audzēt un pārdot to, ko vēlamies • ko esam gatavi mainīt esošajā sistēmā (subsīdijas, ērzeļu sertifikāciju utt.) • ko noteikti neesam gatavi mainīt • kādas ir iespējas savstarpēji sadarboties, lai noturētu tirgu • kas nepieciešams no audzētāju organizācijas • ko tā var esošajā situācijā palīdzēt.

5. Darba grupu rezultātu apkopojums

 

Pieteikšanās pa tāluni: 28388360 vai e-pastu: [email protected] vismaz trīs dienas pirms sanāksmes.

Konkrētā reģiona zirgaudzētājiem (abu biedrību) tiks nosūtīts arī atsevišķs ielūgums un dienas plāns.

Aicināti arī interesenti, kas vēlas sākt braucamā tipa zirgu audzēšanu un zirgaudzētāji, kas nav iestājušies nevienā no abām organizācijām.

Foto, raksts: Ilze Pētersone

Sekot Mums

• Like 31,702
• Follow Us 164,290