Lai veicinātu starptautisku sadarbību un gūtu informāciju par sporta zirgu audzēšanas aktualitātēm pasaulē, LŠZAA pārstāves Aija Luse un Laine Orbidāne apmeklēja Pasaules sporta zirgu audzēšanas federācijas (WBFSH) biedru  ikgadējo tikšanos un ģenerālo asambleju, kas šogad norisinājās no 30.novembra līdz 3.decembrim, Budapeštā, kur asamblejas dalībniekus uzņēma Ungārijas sporta zirgu audzētāju asociācija.

WBFSH apvieno sporta zirgu audzēšanas organizācijas (zirgu šķirņu ciltsgrāmatas) visā pasaulē, un tās mērķis ir attīstīt sporta zirgu audzēšanas industriju. WBFSH strādā arī ciešā kontaktā ar FEI – Starptautisko jātnieku sporta federāciju. Ģenerālajā asambleja, kas norisinājās pēdējā organizācijas pārstāvju ikgadējās tikšanās dienā, ietvēra WBFSH prezidenta Jana Pedersena (Jan Pedersen) ziņojumu, finanšu atskaiti, organizācijas departamentu ziņojumus, valdes locekļu vēlēšanas un jaunu biedru uzņemšanu. Šogad  organizācijā uzņēma četras jaunas ciltsgrāmatas (Sporthorse Studbook India (INSH) , North American Studbook (NAS) , Asociación Española de Criadores de Caballos Anglo-árabes (AECCAá),  Confédération Internationale de l’Anglo-Arabe (CIAA)). Par aktivitātēm ziņoja arī organizācija International Young Breeders (I.Y.B.).

WBFSH pārstāvji uzsvēra, ka  ikgadējās tikšanās organizēšana ik gadu citā vietā ir lieliska iespēja iepazīt katras ciltsgrāmatas specifiku. Kā pastāstīja Ungārijas sporta zirgu audzētāju asociācijas prezidents Miklošs Jarmi (Miklos Jarmy), Ungārijas sporta zirgu šķirnē šobrīd ir ap 700 vaislas ķēvju un ik gadu tiek iegūti ap 500 kumeļi, darbojas arī divas valsts zirgaudzētavas. Asamblejas ietvaros bija iespēja iepazīties arī ar zirgu audzēšanas tradīcijām Ungārijā, apmeklējot Lazar Jātnieku sporta centru (Lazar Equestrian park), kura īpašnieki nodarbojas ar pajūgu braukšanu un konkūru, bet kā īpašs darbības virziens ir atraktīvi zirgu šovi, izmantojot galvenokārt Lipices un Furioso šķirnes zirgus.

Šī gada WBSFH ikgadējās tikšanās pamattēma bija zirgu labturība, tai veltot semināru un grupu darbu veselas dienas garumā.

Labturības darba grupā Ungārijas Veterinārmedicīnas universitātes Zirgu nodaļas un klīnikas vadītājs, profesors Gabors Bodo (Gábor Bodó) runāja par aktuālām zirgu veselības tēmām kā osteohondrālā fragmentācija dažādās locītavās, navikulārais sindroms, špats, rorers un ādas slimības, šo slimību cēloņiem no ģenētikas un vides iedarbības skatu punkta.

Zviedru molekulārās ģenētikas  pētniece un Dzīvnieku audzēšanas un ģenētikas laboratorijas vadītāja Sofija Mikko (Sofia Mikko) aizskāra šobrīd Eiropas sporta zirgu audzētājiem aktuālu tēmu – WFFS (Warmblood Fragile Foal Syndrome), skaidrojot šīs autosomālās recesīvās letālās ģenētiskās slimības pārmantošanas mehānismu, izplatību dažādās sporta zirgu šķirnēs un  stratēģiju, kā nepieļaut tās izplatību populācijā. Mutācija, kas iespējama pārojumā ar diviem tās nēsātājiem,  raksturojas ar nespēju producēt kolagēnu, izteikti plānu ādu jaundzimušajiem kumeļiem, ar ādas bojājumiem un hematomām, locītavu hiperfleksibilitāti. Ir izveidoti un audzētājiem ir pieejami saraksti ar vaislas ērzeļiem, kuriem ir veiktas ģenētiskās analīzes, nosakot mutācijas esamību vai neesamību genotipā. Lielākais mutācijas nēsātāju īpatsvars atklāts Hanoveras zirgu šķirnē (20%), kas sastāda 4% iespējamību tās pārmantošanai. Šobrīd LŠZAA uzsākusi  sarunas ar sadarbības laboratorijām par iespējamām veikt Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes vaislas ērzeļu testēšanu.

Orhūsas universitātes (Aarhus University) Dzīvnieku zinātņu departamenta asociētā profesore Janne Vintera Kristensena (Janne Winther Christensen) iepazīstināja ar pētījumu par ķēves ietekmi uz kumeļa temperamenta un rakstura veidošanos, tostarp ķēves turēšanas un izmantošanas apstākļu grūsnības laikā un ķēves mātes īpašību un ķēves reakcijas uz apkārtējo vidi nozīmi.

Labdarības organizācijas World Horse Welfare izpilddirektors Rolands Overss (Roland Ower) aktualizēja globālāku tēmu zirgu labturībā – zirgu audzētāju atbildību un ētiku par zirgu no tā dzimšanas līdz nāvei, liekot akcentu uz atbildīgu audzēšanu – tādu zirgu, pēc kuriem būs pieprasījums, un uzdodot jautājumus pārdomām – kam mēs šo zirgu pārdosim, kas notiks ar to pēc tā karjeras beigām, kas notiks ar tiem zirgiem, kurus mēs nevarēsim izmantot sportam? Kā svarīgs aspekts ir pozitīva sabiedrības tēla radīšana zirgaudzēšanas nozarei un jātnieku sportam, par ko ir atbildīgi visi nozarē iesaistītie. Pasaulē aktivizējas dzīvnieku aizsardzības kustību dalībnieki, ietekmējot  sabiedrības priekšstatu par nozari kopumā, lielākoties to sabiedrības daļu, kam ir virspusējas, uz emocijām balstītas zināšanas par zirgiem un jātnieku sportu. Tāpēc ir būtiski, lai nozarei būtu „sociālā licence” – nerakstīts, neoficiāls līgums, sabiedrības dotas tiesības un uzticība.

Pēc grupu darba, kur bija uzdevums saranžēt piecas svarīgākās labturības problēmas, kas varētu ietekmēt jātnieku sportu nākotnē, tika izdalītas vairākas ar zirgu audzēšanu, turēšanu un sabiedrības viedokli saistītas aktualitātes.

Kā viena no audzēšanas prioritātēm tika izdalīta zirgu ilgmūžība un temperaments, aicinot uz to koncentrēties nākotnē vairāk nekā uz darbaspējām, kā tas notiek pašreiz, jo īpaši raugoties uz lielāko tirgu – amatieru jātniekiem, kur galvenās pircēja prasības ir atbilstošs temperaments un darbaspēju ilgmūžība. Runājot par zirgu darbaspēju saglabāšanu ilgtermiņā, darba grupās aktualizēja arī pārāk agrīnu jaunzirgu apmācības vecumu, izskatot arī nepieciešamību pārskatīt jaunzirgu čempionātu noteikumus. Kā viens no nākotnes jātnieku sportu ietekmējošiem faktoriem tika atzīmēta ģenētiskās daudzveidības saglabāšana, uzsverot nepieciešamību uzsākt selekcijas plānošanu no šī aspekta.

Kā prioritāri nozīmīgu visas grupas izcēla izglītību – jātnieku, treneru, sabiedrības. Audzētāju un jātnieku sportā iesaistīto cilvēku mijiedarība ar publiku sociālajos tīklos, masu medijos veicinās sabiedrības izglītošanu. Kā īpaši būtisku darba grupās atzina jaunzirgu treneru izglītošanu, zirgu īpašnieku zināšanas par zirgu fizioloģiskajām un sociālajām vajadzībām, kā arī sabiedrības izpratnes veidošanu, piemēram, kā viens no sabiedrības ačgārni izprastiem  ētikas jautājumiem ir neārstējami slimu zirgu glābšana, pakļaujot tos sāpēm un nedabiskam dzīvesveidam.

Diskusija aizskāra arī tādas nākotnē aktuālas tēmas kā biodrošība, sporta zirgu dopings, tādas modernas audzēšanas tehnoloģijas kā mākslīgā apaugļošana un embriju transplantācija.

Darba grupas materiāli ir pieejami http://www.wbfsh.org/GB/General%20Assembly/General%20Assembly%202018/Workshop%20on%20Welfare.aspx

Tuvākajā laikā WBFSH mājas lapā būs pieejamas arī Labturības darba grupas prezentācijas.

Asamblejas apmeklējums ir nozīmīga sporta zirgu audzētāju organizāciju pieredzes apmaiņa un kontaktu veidošana tālākai savstarpējai sadarbībai. Šogad ikgadējās tikšanās laikā uzsāktas sarunas par iesaistīšanos I.Y.B. (Starptautiskajā Jauno Audzētāju Organizācijā), kas darbojas WBFSH pakļautībā un dod iespēju jauniešiem papildināt savas zināšanas zirgkopībā un veidot starptautiskus kontaktus. Katru otro gadu tiek organizēts WBFSH Pasaules čempionāts jauniešiem, kur iesaistīto ciltsgrāmatu pārstāvju komandas sacenšas gan praktiskā zirga eksterjera un darbaspēju vērtēšanā, gan zirga prezentēšanā, gan teorētiskajās zināšanās. Čempionāts notiek divās vecuma grupās  (16-19 gadi un 20-25 gadi).

WBFSH ikgadējās tikšanās ietvaros notika arī WHIRDEC (World Horses Identification and Registration Data Exchange Committee) tikšanās, kuru LŠZAA pārstāves apmeklēja kopā ar LDC pārstāvjiem, kā arī CIGA (WBFSH komitejas Collaborative Implementation of Genomic Applications in Sport Horse Breeding) darba grupa, kurā dalībvalstis iepazīstināja ar pētījumiem genomu selekcijas jomā un diskutēja par genomu selekcijas attīstības veicināšanu, tostarp lineāro profilēšanu.

Zirgu lineārā profilēšana Latvijā tiks uzsākta jau 2019.gadā, un pavasarī zirgu vērtēšanas ekspertiem būs iespēja apmeklēt teorētiskās un praktiskās apmācības. Zirgu vērtēšanas eksperti var patstāvīgi pieteikties un doties uz lineārās profilēšanas darba grupu, kas 2019.gadā  norisināsies  Zviedrijā no 22-23.janvārim, lētāka pieteikšanās – līdz pirmdienai, 10.decembrim.

Vairāk informācijas un pieteikšanās: http://www.equinephenotypes.org/DivDok/IWSLP2019/InvitationIWSLP_20190122Flyinge.pdf

Ar namatēvu, ungāru siltasiņu šķirnes zirgu audzētāju organizācijas prezidentu Miklos Jarmy un Baltijas ciltsgrāmatu pārstāvjiem Jolantu Dzikaiti (LAAA), Aiju Lusi un Laini Orbidāni (LŠZAA), kā arī Teagasc zirgkopības speciālisti Wendy Conlon  WBFSH ģenerālajā asamblejā Ungārijā.

Rakstu sagatavoja Laine Orbidāne

Sekot Mums

• Like 31,702
• Follow Us 164,290