“Svētki kopā ar zirgiem” ir ne vien sacensības jātnieku sportā, bet arī svētki Krustpils un Pļaviņu novadu iedzīvotājiem, ko jau otro gadu organizē “Mīļdzīvnieku biedrība”. Līdztekus sacensībām organizatori priecēja skatītājus ar dažādu kolektīvu priekšnesumiem, norisinājās selekcionāra Viļa Stukula piemiņai veltīta zirgu parāde, suņu dresūras paraugdemonstrējumi, amatnieku tirdziņš, aktivitātes bērniem, kā arī dažādu šķirņu zirgu skate. Šogad Krustpils kausā bija paredzēts maršruts arī Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgiem, kur visi sacensību dalībnieki tika apbalvoti ar atbalstītāju un Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas balvām.
Sacensību maršruts ar laika normu, kura tiek dēvēta par „ideālo laiku” ar 60 cm augstiem šķēršļiem pulcēja deviņus Latvijas siltasiņu šķirnes braucamā tipa zirgus ar dažādu sacensību pieredzi un jātnieku meistarību. Maršruta mērķis ir popularizēt braucamā tipa zirgu universālas darbaspējas, parādot tos kā bērniem un amatieriem drošus, līdzsvarotus sporta partnerus. Šīs bija līdz šim plašāk pārstāvētās Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa zirgu sacensības konkūrā kopš šāda veida sacensību ieviešanas.
Par maršruta uzvarētāju kļuva Alise Juzjuka (JSK “Laimes zeme’’) ar ķēvi Spāre. Spāres audzētāja un īpašniece ir Aira Rēvele. Spāres tēvs ir vaislā plaši izmantotais braucamā tika ērzelis Sultāns, Spēkoņa līnijas turpinātājs, kas devis vairākus veiksmīgus sporta zirgus, nododot tiem modernu un elegantu braucamo tipu. Spāres māte – ģenētiskajos resursos iekļauta ķēve Pasaka. Spāre ir Laumutes ģimenes turpinātāja un ir iekļauta šķirnes ģenētiskajos resursos.
2.vietu sacensībās izcīnīja Liāna Stulpiņa (JSK “Pakavs”) ar ķēvi Didy. 5 gadus vecās ķēves audzētājs – ZS Skārberģi, īpašniece Līga Stulpiņa. Didy tēvs ir ērzelis Danzis no Diploms, māte – Amata no Ammon līnijas ērzeļa Akots.
3.vietu maršrutā ieguva Anna Juraša (Valmiermuižas jātnieku skola) ar sacensībās pieredzējušo Flagmaņa līnijas vaislas ērzeli Fazāns, kuram jau ir 17 gadi. Ar jātnieci Annu Jurašu ērzelis aizvada aktīvu sacensību sezonu maršrutos līdz 120 cm. Ērzeļa tēvs Fans savulaik bija daudzu starptautisko sacensību un pasaules kausa posmu dalībnieks, tēvatēvs Fināls – izcils sporta un vaislas ērzelis, savulaik atzīts par labāko vaislas ērzeli Padomju savienībā, vērtējot pēc pēcnācēju kvalitātes. Burtniekos izaudzēts un savulaik pārdots uz Somiju, kur startējis maršrutos līdz 140 cm, elegantais viegla tipa ērzelis Fazāns ir atgriezies Latvijā pie Reiņa Juraša un tiek piedāvāts izmantošanai vaislā gan ar sporta tipa, gan ar braucamā tipa ķēvēm.
4.vietā ierindojās Ance Riekstiņa (Lielkažoki-1) ar ķēvi Glorija. audzētāja Līga Rezgale, īpašniece – Sarmīte Strazdiņa. Glorijas tēvs ir ģenētiskajos resursos iekļautais Gaida radniecīgās grupas ērzelis Gabriels no Gredzena. Gabriela tēva tēvs – elegantais un labām darbaspējām apveltītais Gatarts, Vissavienības izstāžu čempions. Glorijas māte Varavīksne līdztekus braucamā tipa zirgu asinībai apvieno arī Hanoveras un Traķēnes šķirnes ietekmi, kas arī dod Glorijai vairāk temperamenta. Glorija ir iekļauta šķirnes ģenētiskajos resursos. Lai gan ķēvei ir jau 11 gadi, pirmās sacensības tā aizvadīja tieši pirms gada Krustpils kausā.
5.vietu ieguva Andīna Lapa (JSK Gaita Bebrene) ar zirgu Gepards. Geparda īpašniece un audzētāja – Ellada Kazašvili. Savulaik Gepards bijis sertificēts kā vaislas ērzelis braucamajā tipā, šobrīd kompanjons sportā bērniem. Gepards pārstāv Hanoveras šķirnes ērzeļa Guido radniecīgo grupu. Guido – veiksmīgs sporta zirgs maršrutos līdz 150 cm, Latvijas čempions un starptautisku sacensību laureāts. Geparda māte Deizija bijusi iekļauta šķirnes ģenētiskajos resursos. Gepards pats ir startējis maršrutos līdz 110 cm un ir lielisks jātnieku skolas zirgs darbā ar jaunajiem jātniekiem.
6.vietā ierindojās Melisa Platpīre (“Saulstari 2001”) ar ķēvi Grīva. Grīva ir 13 gadus veca, viņas audzētājs – Jānis Baltruņķis, īpašnieks – Juris Dreiska. Grīvas tēvs ir Gaida līnijas vaislas ērzelis Gaučo ar spīdošu braucamā tipa izcelsmi, un Grīva ir viens no viņa pēdējiem pēcnācējiem. Gaučo tēvs ir izcilais vaislas ērzelis Gatarts. Izcelsmes mātes pusē ir zema Latvijas siltasiņu šķirnes asinība.
Lai gan godalgotas tika sešas vietas, apbalvoti tika visi sacensību dalībnieki. Maršrutā startēja arī Karlīna Monika Ulme (JSK “Laimes zeme”) ar Spāri kā otrs jātnieks ar šo zirgu. Monta Patrīcija Verne no šī paša jātnieku kluba startēja ar citu Sultāna meitu – Selēnu.
Sacensību debija bija 6 gadus vecajai šķirnes ģenētiskajos resursos iekļautajai ķēvei Darfa ar jātnieci Vitu Radvilaviču, pārstāvot interešu klubu “Henomele”. Darfas audzētājs ir Pēteris Miķelsons Limbažu novadā, īpašnieks – Vitas Radvilavičas saimniecība ZS Akmentiņi. No Darfas jau iegūts viens pēcnācējs atbilstoši ģenētisko resursu saglabāšanas pasākumiem. Darfas tēvs ir Spēkoņa līnijas ērzelis Domino, kas pārstāv mazāk pārstāvētu līnijas zaru. No nelielā ērzeļa iegūtā meita ir liela auguma, 172 cm skaustā. Darfas māte pārstāv Gaida radniecīgo grupu. Darfas izcelsme apkopo nozīmīgākās šķirnes līnijas – Ammon, Gotenfirsta, Kru-Kru, Spēkoņa, Juveela un citas. Pati ķēve ir ar izteiktu braucamo tipu, harmoniski veidota, parādot izcilu piemēru braucamā tipa zirgu audzēšanas virzienam. Lai gan braucamā tipa zirgu maršrutā tika iegūti 4 soda punkti, startējot atkārtoti jaunzirgu konkurencē, jātniecei ar Darfu izdevās maršrutu veikt veiksmīgi un izcīnīt 2.vietu jau lielākā konkurencē.
Sacensībās piedalījās arī mājniekiem piederošā ķēve Megija ar jātnieci Evitu Jansoni (Mīļdzīvnieku biedrība). Megijas audzētājs ir SIA “Fito AL”, īpašnieks IK “Krustpils putni”. Megijas tēvs ir Markgrāfa līnijas ērzelis Musturs, kas atstājis salīdzinoši maz pēcnācēju. Šobrīd līnijas attīstība ir apdraudēta, jo vaislā palicis viens Muskata dēls. Starp Megijas priekštečiem ir daudz braucamo zirgu darbaspēju pārbaužu uzvarētāju. Muskata tēvs Miljons – Vissavienības vilkšanas izturības sacensību čempions, Muskata mātes tēvs – Staburags sasniedzis augstvērtīgu rezultātu kombinētajā pārbaudē, bijis šķirnes čempions Vissavienības izstādē un uzstādījis rekordu rikšu gaitā. Megija iekļauta šķirnes ģenētiskajos resursos.
Sadarbībā ar Lauku partnerību Sēlija un Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas informatīvo atbalstu tapis stends, kur pasākuma dalībnieki varēja iepazīties ar Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes vēsturi un gūt informāciju par braucamā tipa zirgu saglabāšanu.
Foto no Mīldzīvnieku biedrības arhīva
Teksts un foto: Laine Orbidāne
