Latvijas vietējo apdraudēto zirgu šķirņu skate “Nacionālais dārgums 2022”
Šogad Latvijas vietējo apdraudēto zirgu šķirņu skate “Nacionālais dārgums 2022” norisinājās citādākā formātā, plašākai sabiedrībai XV Vislatvijas zirgu dienu ietvaros demonstrējot apdraudēto šķirņu pārstāvjus dažādos to izmantošanas veidos.
Kā pirmās skatītāju tribīņu priekšā tika demonstrētas Latvijas siltasiņu braucamā tipa ķēves, kuras izveda stalti vīri – Dobeles novada zirgu audzētājs Valdis Vilnis un Krāslavas novada zirgu audzētājs Jānis Ruskulis.
Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa zirgu saglabāšana tiek īstenota kopš 2004.gada, izkopjot šķirni kā universālu, piemērotu gan darbam aizjūgā, gan izjādēm. Demostrētās braucamā tipa ķēves bija ar dažādu tipu. Lai gan nākotnē ciltsdarbā uzmanība vairāk veltāma tipiskāku, masīvāku zirgu audzēšanai, braucamā tipa zirgi ar vieglāku tipu joprojām ir pieprasīti hobija līmeņa jātniekiem, jo izceļas gan ar labām darbaspējām, gan vienlaikus nosvērtu temperamentu.
Valda Viļņa prezentētā Astere ir braucamā tipa ķēve ar šķirnei atbilstošu tipu, pietiekoši masīva un eleganta. Asterei ir pieci gadi. Asteres audzētāja un īpašniece ir Daiga Vilne.
Asterei ir 100% Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes asinība, viņas tēvs – Alegro, kurš pārstāv radniecīgo grupu, kura veidojusies no Holšteinas šķirnes ērzeļa Albiona. Asteres māte – Sinda no Sidrabs. Astere ir labdabīga, droša, viegli un ātri mācās, ļoti kominikabla. Pirms diviem gadiem Astere piedalījās zirgu skatē Nacionālais dārgums 2020, kur ieguva 3.vietu trīsgadīgo ķēvju grupā un balvu kā labāk sagatavotais jaunzirgs vadībā grožos. Saimniecībā Asteri plānots izmantot kā kumeļmāti, iegūts pirmais pēcnācējs, un Astere jau parādījusi labas vaislas ķēves īpašības. Asteres saimniece uzteic arī citus Sindas kumeļus, kas izceļas ar vieglu apmācības procesu. Daigas un Valda Viļņu saimniecībā Dobeles novadā tiek audzēti gan braucamā tipa, gan sporta tipa zirgi.
Angela ir mazāk tipiska, pārstāv ar labām darbaspējām apveltīto Ammon līniju, iekšaudzēta uz ērzeli Arods, kas atstājis kvalitatīvus pēcācējus, tostarp vaislas ērzeli Atoss. Angela ir pietiekami temperamentīga. Angelas audzētāja Daiga Benga, īpašnieks Latgales novada braucamā tipa zirgu entuziasts Jānis Ruskulis. Saimniecībā Krāslavas novada Dagdas pagastā ir desmit braucamajam tipam atbilstoši zirgi, tostarp divi vaislas ērzeļi – Fejs un Simmons. Jānis Ruskulis savā saimniecībā zirgus izmanto ne tikai vaislai, bet arī saimniecības darbu veikšanai, liela daļa zirgu ir iebraukti.
Kā nākošie skatītāju uzmanībai tika piedāvāti divi Kru-Kru līnijas ērzeļa Kingstons pēcācēji, 3 gadus veca ķēvīte Kokle un 6 gadus vecais Korifejs. Abu zirgu audzētāja ir Inga Jaunzare, Zirgaudzētava Kroņi. Saimniecībā audzē tikai Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa zirgus.
Kokles tēvs Kingstons ir daudzu kvalitatīvu zirgu tēvs, no kuriem vairāki redzēti un godalgas guvuši skatē Nacionālais dārgums iepriekšējos gados. Vaislā Kingstonu izmanto kopš 2011.gada.
Kingstona tēvs ir ērzelis Kangars, Kru Kru līnijas pārstāvis, dzimis Limbažu rajona kolhozā „Komunārs”, vēlāk kalpojis kā Rīgas Nacionālā Zooloģiskā dārza braucamzirgs. 70. gados Kru Kru līnija tika uzskatīta par praktiski beigušu pastāvēt un savulaik Kingstona tēva tēvs Ciltskoks bija vienīgais tās turpinātājs, arī šobrīd līniju vaislas ērzeļu sastāvā turpina tikai Kingstons.Līnija devusi izcilus braucamos zirgus – līnijas pārstāve, Ciltskoka māsa Cerīne 1960.gadā uzstādīja vēl nepārspētu Latvijas rekordu kravas piegādē soļos, bet Cukurs 1963.gadā bija 3.vietas ieguvējs Vissavienības braucamo zirgu darbaspēju pārbaudē kopvērtējumā.
Kingstona tēva Kangara māte Grieze ir Gulsara meita. Gulsara tēvs Gaidis bija LPSR absolūtais čempions kombinētajā darbaspēju pārbaudē, VTSS izstādes čempions. Gulsara māte Sabīne ir šķirnes rekordiste un divu panākumiem bagātu braucamķēvju – Graces un Rosmes- māte, kā arī māte LPSR trīscīņas un auļošanas čempionei ķēvei Misai.
Kokles īpašniece ir pati audzētāja Inga Jaunzare. Šobrīd Koklei tiek ļauts bezrūpīgi baudīt bērnību un augt, viņa ir pilna spēka un enerģijas, tomēr ļoti paļaujas uz cilvēku un ļauj sevi kontrolēt. No kumeļa vecuma vienmēr bijusi labdabīga un mīļa pret cilvēkiem, ir uz cilvēku vērsta.
Otra demonstrētā zirga – Korifeja – īpašniece ir Līga Mervina. Korifejam ir 100% Latvijas šķirnes asinība, viņa, mātes tēvs – Flagmaņa līnijas ērzelis Fabiāns. Pirms diviem gadiem skatē Nacionālais dārgums Korifejs ieguva 2.vietu 4-gadīgo jaunzirgu klasē. Korifejam ir ļoti labs braucamā zirga tips. Ļoti labdabīgs, uz cilvēku vērsts, ziņkārīgs, draudzīgs un centīgs – īsts LSB labāko īpašību apkopojums. Iebraukts un iejāts, strādāti pamata iejādes elementi, šogad sācis arī mazliet lekt, bet svarīgākais pielietojums šobrīd – ir labākais kompanjons saimniecei bezgala garās apvidus izjādēs.
Kā vienīgais no Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa vaislas ērzeļiem parādē piedalījās Burtnieku zirgaudzētavas vaislinieks Diploms.
Diploms ir Detektīva līnijas pārstāvis ar atvieglotu tipu. Liels, elegants, garkājains ērzelis ar pagaru, augstu skaustu, vidēji slīpu lāpstiņu. Diplomam ir spēcīgas krūtis un labi veidoti krusti, spēcīgas kājas, plaši soļi un rikši, vidēji lēkši un viegls, tehniski pareizs lēciens. Ērzelis ir iejāts un iebraukts, apveltīts ar labdabību un nosvērtību.
Diploma izcelsmē ir vairāki Hanoveras šķirnes pārstāvji, taču ir arī Spēkoņa līnijas Gaida radnieciskās grupas, Markgrāfa, Flagmaņa, Juveela, Ammona un Gotenfirsta līniju ietekme. Vieglo tipu Delfīnam daļēji iedevis Burtnieku zirgaudzētavas toreizējais Hanoveras šķirnes vaislinieks Delfīns, kura meita Diena startējusi konkūra sacensībās pat 150 cm maršrutos un 2000. gadā uzstādījusi Latvijas rekordu augstlēkšanā – 2 m. Diplomam mātes izcelsmē ir arī ērzelis Gotārs, kura meita, braucamā tipa ķēve Gauja, devusi jauna oficiāla Latvijas rekorda īpašnieci – Lagūnu (2.10 m).
Diploma pēcnācēji ir vieglāka tipa, liela auguma, universāli, pēc temperamenta – nosvērti un labdabīgi, viegli apmācāmi. Ērzelis vaislā darbojas Burtnieku zirgaudzētavā. No sporta tipa ķēvēm kumeļi ir eleganti un ar labām gaitām, arī no braucamā tipa ķēvēm – ar atvieglotu tipu, labām konkūra darbaspējām. No dažādas izcelsmes braucamā tipa ķēvēm Diploms devis par mātēm labākas meitas, elegantākas un ar labu virsējo līniju.
Diploma meita Dakota ieguvusi 3. vietu trīsgadīgo sporta tipa jaunzirgu konkurencē skatē “Rudens pērle 2019”, kā arī 3. vietu skatē “Nacionālais dārgums 2020” brīvo lēcienu disciplīnā. Dakota ar panākumiem startē konkūra sacensībās. Šobrīd ķēve 6/7 gadus veco zirgu kokurencē LJF Kausā konkūrā ir 2.vietā pēc 4.posmiem. Ziemas čempionāta posmā konkūrā Dakota guva uzvaru maršrutā līdz 130 cm augstiem šķēršļiem. Dakotas izcelsme ir atbilstoša Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamajam tipam.
Cita Diploma meita Didy no sporta tipa ķēves Aiviekste, mātes tēvs Aromāts, Norvēģijā šogad startē maršrutos 130-135 cm. Pagājušajā gadā Didy ieņēma 2.vietu 6 gadus veco zirgu konkurencē.
Divi Diploma dēli ir pārdoti uz Baltkrieviju, kur startē iejādes un konkūra sacensībās.
Parādē tika izrādīta arī 6 gadus vecā Diploma mazmeita Didy, kuras audzētājs ZS Skārberģi, īpašniece Līga Stulpiņa. Didy demonstrēja viņas jātniece Liāna Stulpiņa pēc Jauno zirgu audzētāju pasaules čemponāta metodikas. Zirga demonstrēšana trijstūrī ir viena no Jauno zirgu audzētāju pasaules čempionāta disciplīnām, kur hendleram zirgs jāparāda maksimāli izteiksmīgi, izceļot tā pozitīvās īpašības. Latvijas siltasiņu zirgu ciltsgrāmatas jauno zirgu audzētāju komanda nupat ar labiem rezultātiem atgriezusies no Pasaules čempionāta Nīderlandē, kur Liāna guva visaugstāko vietu starp mūsu jauniešiem, savukārt zirga demonstrēšanā pie rokas Liāna ieguva godalgoto 6.vietu, atnesot Latvijas komandai visvairāk punktus. Demonstrējumā Liānai asistēja senioru grupas čempionāta dalībniece Paula Kļaviņa.
Didy izcelsme apkopo Gaida radiecīgo grupu, Spēkoņa, Juveela un citas nozīmīgas šķirnes līnijas. Didy mātes tēvs Akots bija apveltīts ar īpaši labāk gaitām. Didy ir enerģiska, pret cilvēku mīļa un labdabīga, bet zirgu barā – dominanta. Ķēve piedalās konkūras sacensībās līdz 110cm. Ķēvei ir dotības gan konkūrā, gan iejādē, apveltīta ar ērtām un vieglām gaitām.
Uz vietējo apdraudēto zirgu parādi bija ieradies arī Latvijas ardeņu šķirnes pārstāvis Temors, šobrīd 19 gadus vecs.
Ērzelis, atzīts par atbilstošu Latvijas ardeņu zirgu šķirnes saglabāšanai. Temora īpašniece ir Kristīne Vaktere, audzētāja Rita Ķere. No Temora iegūts arī pirmais Latvijas ardeņu šķirnes kumeļš šķirnes saglabāšanas programmas ietvaros – ķēvīte Tautumeita. Ar Temoru aplecinātas arī vairākas citas vezumnieku tipa ķēves. 2022.gadā iegūts kumeļš – ķēvīte – no Zviedrijas ardeņu šķirnes ķēves. Šogad Temors atrodas Zasā pie Annas Tētas saimniecībā Nyx&Iris. Ērzeli prezentēja Simona Jeluškina.
Temors ir prātīgs, uz cilvēku vērsts un komunikabls ērzelis. Kādreiz izmantots lauku darbos, pašlaik saimniecībā pilda ērzeļu pienākumus, tiek izmantots izjādēs un ir arī braucams.
Latvijas ardenis ir kritiski apdraudēta vietējā vezumnieku zirgu šķirne, kurā palikuši tikai nedaudz zirgi. Savulaik ardeņus audzēja galvenokart Kurzemē un Zemgalē, kur bija smagākas augsnes, zirgi bija piemēroti smagas zirgvilkmes lauksaimniecības tehnikas izmantošanai. Arī ērzelis Temors nāk no Kurzemes. Ardeņu audzētāji kopš 2021.gada var saņemt arī atbalsta maksājumus par šķirnes saglabāšanu, ja iegūst šķirnei atbilstošus kumeļus. Galvenais kritērijs vaislas dzīvnieku izlasei ir fenotips – tā ārejais izskats, tips un daļēji zināma izcelsme. Latvijas ardeņu šķirnes zirgs ir izteikti vezumnieku tipa zirgs, neliela auguma, ar spēcīgu, kompaktu, parupju ķermeņa uzbūvi, labdabīgs un vērsts uz sadarbību ar cilvēku. Mūsdienās audzis pieprasījums pēc vezumnieku tipa zirgiem un radusies zirgu mīļotāju interese arī par Latvijas ardeņu zirgu šķirni, taču zirgu skaits ir ļoti neliels. Zirgus var izmantot gan piemājas saimniecības darbos, gan kā ļoti iespaidīgu akcentu lauku tūrismā, vizināšanai pajūgā un arī zem segliem.
Otra kritiski apdraudēta vietā šķirne ir Latgales rikšotāji, šķirni parādē pārstāvēja 8 gadus vecs ērzelis Moj Anglel Serebranij, ērzeļa audzētāja un īpašniece Elena Stashuls. Ar Latgales zirgu šķirnes saglabāšanu nodarbojas Elenas Stashuls saimniecība Rudo kumeļu pauguri Rāznas nacionālā parka teritorijā. Ērzelis ir atbilstošs vaislas ērzeļa prasībām Latgales rikšotāju audzēšanas programmā un no tā jau iegūti pēcnācēji. Moj Angel Serebranij tiek demonstrēts tradicionālā rikšotāju aizjūgā – divričos, kādā tiek organizētas arī rikšotāju sacensības jeb darbaspēju pārbaudes, braucēja – Kristīne Stašule. Galvenais rikšotāju darbaspēju kritērijs ir ātrums rikšu gaitā skrejceļā. Tomēr vēloties parādīt Latgales rikšotāju universālo izmantošu un labdabīgo raksturu, īpašnieki bija izveidojuši papildus voltizēšanas priekšnesumu ar mazu vingrotāju vaislas ērzeļa mugurā.
Moj Angel Serebranij tēvs ir Orlova rikšotājs Gubernator. Māte – Latgales rikšotāju šķirnes audzēšanas programmā kā īpaši vērtīga iekļautā Monšer, kuras izcelsme daudzās paaudzēs apkopo rikšotāju šķirnes zirgus, kas audzēti Latgalē. Tostarp arī ērzelis Novij Eksperment, pirmais zirgs pasaulē, kas iegūts mākslīgās apsēklošanas rezultātā ar dziļi sasaldētu spermu. Šo ērzeli savulaik nopirka Latvijas Lopkopības un veterinārijas zinātniski pētnieciskais institūta izmēģinājumu stacija un Novij Eksperiment kļuva par ātrāko zirgu republikā. Novij Eksperimenta tēvs Apex Hanover bija neliela auguma Amerikas rikšotājs, pirmais ērzelis, kas importēts no Amerikas, daudzu sacensību uzvarētājs.
Vēl Moj Angel Serebranij izcelsmē ir slavena rikšotāja Derzkij Ukor asinis, kas ir rekordista Ulova dēls, caur ērzeli Lielkarps. Lielkarps savulaik bija Latgalē izaudzēto zirgu rekorda īpašnieks, pirmais sasniedzot 2.10,0 klasi.
Moj Angel Serebranij ir sausa, harmoniska uzbūve, pareizas kāju stāvotnes. Ērzelis ir bez sliktiem paradumiem, ieturēts, inteliģents.
No Moj Angel Serebranij iegūti divi pēcnācēji, tostarp Latgales rikšotāju programmai atbilstoša tīršķirnes ķēvīte.
Latgales rikšotājs ir vietējā apdraudētā zirgu šķirne, kura iezīmē būtisku vēstures posmu Latvijas zirgkopībā, audzējot ātrus rikšotāju tipa zirgus hipodroma vajadzībām, un saistās ar Latgales kultūrvēsturiskā novada tradicionālo dzīvesveidu un vēsturiskajām īpatnībām. Savulaik Latgalē veidoja trenpunktus, kur pārbaudīja rikšotāju darbaspējas, tālāk zirgi nonāca Rīgas hipodromā. Šobrīd Latvijā nav hipodroma, rikšotāju zirgu entuziasti treniņus un sacensības īsteno vietējos skrejceļos, tie galvenokārt atrodas Latgalē. Latgales rikšotāju izlases galvenais kritērijs ir izcelsme – vaislas zirgi, jo īpaši vaislas ķēves, cēlušies no savulaik Latgalē audzētajiem rikšotājiem, taču zirgiem pārbauda arī ātrumu skrejceļā. Ar Latgales rikšotāju saglabāšanu nodarbojas tikai dažas saimniecības, zirgu skaits ir kritiski mazs.
Skatītāju uzmanībai – aristokrātisks vēsturisks jāšanas stils – jāšana dāmu seglos.
Ar jātnieci Ditu Vītolu-Viļminsku jāšanu dāmu seglos parādē demonstrēja 11 gadus vecā Konfekte, kuras audzētāja un īpašniece Inga Jaunzare,
Konfektei ir 100% Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes izcelsme. Konfektes tēvs ir Kru-Kru līnijas turpinātājs Kingstons, mātes tēvs – Flagmaņa līnijas ērzelis Fabiāns. Viņa ir tiešā māsa iepriekš demonstrētajam Korifejam. Konfekte palīdz apmācīt jāšanas prasmē mazos bērnus un citus jātniekus, treniņos lec ar prieku, ir iebraukta.
Jāšana dāmu seglos jau izsenis attīstījās Eiropā, tomēr sākotnējais seglu dizains ļāva sievietei tikai būt pasažierei un nedeva iespēju zirgu vadīt. Sievietes zirgu parasti veda pie pavadas vai viņa varēja sēdēt seglos aizmugurē citam jātniekam. Dāmu segli tika izmantoti pastāvošo kultūras normu dēļ. Gadiem ejot sānu segli kļuva drošāki, 19.gadsimta sākumā tiem tika pievienots augšējais kājas atbalsts, aiz kura jātniece var aizķerties ar labo kāju, bet kreiso – ielikt kāpslī. Šādi dāmas varēja pārvietoties ne tikai soļos, bet arī rikšos un lēkšos. Arī kleitas svārki arī tika pilnveidoti, lai kritiena gadījumā tie neaizķertos aiz segliem un jāt varētu ērti. Vēlāk seglu dizains vēl pilnveidojas, pievienojot otru seglu ragu, kas jāšanu padarīja daudz drošāku, ļaujot dāmu seglos piedalīties visās aktivitātēs. Jātnieces dāmu seglos arī pārliecinoši lec, uzstādītais augslēkšanas rekords 2m 3 cm (203 cm).
Jāšanu dāmu seglos var apgūt Jelgavas novada Valgundes pagasta Tīreļos, kur saimnieko Jolanta Lapiņa ar dzīvesbiedru, biedrībā “Tīreļu staļļi”. Biedrība organizē lauku vides izzinošu aktivitāti bērniem un jauniešiem “Dzīves skola laukos”, kuras dalībnieces var izmēģināt arī jāšanu dāmu seglos.
Demonstrētā Konfekte pirmoreiz tiek jāta ar dāmu segliem, rādot Latvijas siltasiņu braucamā tipa zirgam atbilstošu temperamentu.
Skatītājiem bija iespēja redzēt arī skates “Nacionālais dārgums 2020” uzvarētāju ķēvju klasē – 9 gadus veco eleganto Darfu širu aizjūgā. Darfas audzētājs ir Pēteris Miķelsons, īpašnieks – Vitas Radvilavičas saimniecība ZS Akmentiņi. Aizjūgā ķēvi demonstrēja pati Vita Radvilaviča, ar eleganci izvizinot arī LŠZAA vadību.
Darfai ir 100% Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes asinība. Darfas tēvs ir Spēkoņa līnijas ērzelis Domino, kas turpināja mazāk pārstāvētu līnijas zaru. No Domino iegūti nedaudz pēcnācēji, izcelsme šobrīd turpinās tikai caur ķēvēm. Darfas izcelsme apkopo nozīmīgākās šķirnes līnijas – Ammon, Gotenfirsta, Kru-Kru, Spēkoņa, Juveela un citas. Darfas māte Gizi pārstāv Gaida radniecīgo grupu. Darfa ir jājama un braucama, bet saimniece Darfu raksturo kā ķēvi ar raksturu. Darfa piedalījusies arī sacensībās konkūrā, arī maršrutos Latvijas siltasiņu braucamā tipa zirgiem. Ar Darfu īpašniece ir braukusi ne vien šeit redzamajā širu aizjūgā, bet arī Latvijā tradiionālajā loka aizjūgā. Darfu iespējams iegādāties, ņemot vērā, ka saimniecības vaislas sastāvā no Darfas jau iegūtas divas vaislas kvalitātei atbilstošas ķēvītes.
Informāciju sagatavoja – Laine Orbidāne, LŠZAA
Fotogrāfiju autori – Sniedze Robiņa un Jolanta Rotberga.
Sekot Mums
