Latvijas sporta zirgu audzēšanas tendences 2022.gadā

Veiksmīga zirgu audzēšana ir diezgan sarežģīts uzdevums, kura risināšanai nepieciešams vienlaikus gan analizēt pagātni, gan arī skatīties nākotnē.

Tie kumeļi, kas dzims šajā sezonā, sasniegs savu sacensību briedumu 2026.gadā un vēlāk. Tas būs rezultāts audzēšanas tendencēm šobrīd un analizējot to sniegumu, mēs plānosim audzēšanu nākotnē.

Lai kļūtu par veiksmīgu konkūra zirgu, nepietiek ar tikai dabisku talantu un darbaspējām –  jāapvienojas vēl daudziem citiem faktoriem. Zirgam jābūt vērstam uz sadarbību ar cilvēku, ar vēlmi veikt sev paredzēto darbu un pietiekošu cīņas sparu, lai turpinātu iesākto arī pēc neveiksmēm. Visus šos faktorus nepieciešams savienot ar prasmīgu apmācību, rūpīgu apsaimniekošanu un nelielu veiksmes devu, kas ir ļoti grūti panākams “kokteilis” un piedevām bez jebkādas garantijas.

Tomēr ar rūpīgu un pārdomātu audzēšanu, mēs varam veiksmīgi attīstīt nozari. Ilgtermiņa mērķis ir audzēt zirgus ar vieglām un funkcionālām kustībām, kuri ir pievilcīgi un vērsti uz sadarbību, ar labu jājamību un fiziski spēj veikt savu darbu. Vienmēr būs izņēmumi,  – zirgi, kas prasīs īpašu pieeju, lai darbs ar tiem nestu augļus, taču to ir daudz vieglāk izdarīt ar pārdomātas selekcijas rezultātā iegūtu zirgu.

Mūsdienu konkūra  zirga audzēšana ir krasi atšķirīga no tā, kas tika piedāvāta pirms 30 gadiem. Mainījies ir gan pats sporta veids, gan arī zirgi, kas mums jāaudzē, lai tie  būtu konkurētspējīgi šajā sportā. Agrāk mēs varējām vērot divus veiksmīgus zirgu tipus – tie bija Grand Prix zirgi, kas bija spēcīgi, lēca ar lielu spēku, lai veiktu augstus lēcienus, tā sauktie “vecā tipa siltasiņi”. Un otri – ātruma klases zirgi, kas bija veikli, ātri un atlētiski un kuru lēcieniem varbūt nepiemita tik liels vēriens.

Šodien, lai zirgs būtu konkurētspējīgs augstākajā līmenī un spētu izpildīt maršrutā tehniski grūtus uzdevumus, tam ir nepieciešamas gan lieliska Grand Prix zirga, gan ātruma klases zirga īpašības. Šīs izmaiņas radīja tehniski arvien sarežģītākie maršruti, tādā veidā izceļot  vēl vairāk kvalitatīvos zirgus.

Lai audzētu zirgu, kas ir pietiekami ātrs un spēj veikt augstus lēcienu, visās lielākajās ciltsgrāmatās uzsver, ka audzēšanā ir jāizmanto un jābūt lielam labo “asiņu” procentam. Internets mums sniedz iespēju tiešraidē vērot zirgus, kas sacenšas visā pasaulē. Mēs varam redzēt, kādi pēcnācēji parādās mazākās klasēs un kādas noteiktas izcelsmes līnijas  parādās augstākā līmeņa sacensību laukumā.

Ja runājam par moderno iejādes zirgu, tad tie kļūst arvien elegantāki, bet var pienākt brīdis, kad tie zaudē savu jaudu.

Tas ir iemesls, kāpēc mums ir jāaudzē funkcionālas un izteiksmīgas uzbūves zirgi. Funkcionāla zirga uzbūve ir svarīgāka par  izteiksmīgu zirga uzbūvi. Daudzus gadus izteiksmīgums bija svarīgāks par funkcionalitāti, bet tagad saprāts un izpratne par dabisku zirga fizioloģiju ir uzvarējusi un mēs vēlamies funkcionalitāti, bet izteiksmīgumu uztveram kā bonusu.

Pateicoties vaislinieku bioprodukta pieejamībai, kā arī vairākiem labiem pašmāju ērzeļiem, audzēšanas darbs tiek veikts ar lielāku ģenētiskā progresa procentu.

Taču mums kā audzētājiem, ir jāliek tikpat liels uzsvars uz ķēves kvalitāti, cik uz ērzeļa kvalitāti. Latvijas sporta zirgu audzēšanas virzienam jābūt vērstam uz mūsu ķēvju līniju uzlabošanu, izmantojot labāko ģenētiku no pieejamajiem vaislas ērzeļiem.

Tā kā mēs redzam, ka sporta veids mainās un  mums jācenšās audzēt nākotnes sporta zirgus, tad ir jāpārliecinās, ka mūsu izmantotajām ķēvēm ir tādas īpašības, kādas mēs vēlamies redzēt pēcnācējos.

Tas ir pastāvīgs process – ķēvju līniju nostiprināšana ir ilgs un nepārtraukts uzlabošanas darbs, un tikai pēc vairākām paaudzēm var redzēt, kādas priekšteču iezīmes konsekventi parādās audzēšanas līnijās. Augstas darba spējas ir zirga galvenā vērtība, tāpēc vaislas kodolam jābūt rūpīgi pārbaudītam. No ērzeļiem un ķēvēm, kas paši neuzrāda vajadzīgās darbaspējas, nevar gaidīt, ka viņi tās iedzemdēs pēcnācējos.

Nākotnē ķēvju līniju izkopšana būs ļoti svarīga audzēšanas darba sastāvdaļa, jo ērzeļa spermu var pasūtīt no visas pasaules, bet labu ķēvi  var pārdot, ja viņai piedzimst labs kumeļš, ko var paturēt. Tādā veidā paaudzi pēc paaudzes iegūstot labus zirgus.

Kādas tad ķēves mums ir šodien ir aktīvajā vaislas sastāvā? LŠZAA valdes locekle Anna Veidemane ir uzsākusi darbu pie ķēvju populācijas analīzes un varam veikt pirmos secinājumus par izcelsmi. Analizējot visas Latvijas siltasiņu šķirnes audzēšanas programmā izmantotās ķēves, filtrējot pēc tā, ka no tām ir iegūts vismaz viens kumeļš un bijuši kumeļi pēdējo trīs gadu laikā (n=727), tad redzam sekojošo:

Vislielākais skaits ir Aromāta meitām (19), Bleisberg Liwius (11), Calano II (11), Calliano (10), Gaultjers (10), Donnerbube II (9), Gvidons (8), Levantos I (8), Stolpegaardens Castello (8).

Pārējo pārstāvēto vaislinieku skaits redzams nākamajā tabulā:

Kā nākamo, mēģināsim veikt ķēvju vērtējuma analīzi, par to tad vēlāk.

Ja runājam par to, kādi vaislinieki ir pieejami audzēšanas programmu ietvaros, tad aktuālajam sarakstam var sekot Lauksaimniecības datu centra mājas lapā, sadaļā Ciltsdarbs – Sertificētie vaislinieki – https://registri.ldc.gov.lv/lv/sertificetie_vaislinieki

Pēdējais vaislas ērzeļu katalogs drukātā veidā tika izdots 2020.gadā, kopš tā laika ir vairāki jauni ērzeļi nākuši klāt vaislas sastāvā, turklāt ir ļoti plašs reģistrētā importa bioprodukta saraksts.

Tiem ķēvju īpašniekiem, kuri vēlās izmantot bioproduktu, mākslīgi sēklojot, iesakām izskatīt visu jau reģistrēto ērzeļu sarakstu, jo izvēloties atkal katram savu jaunu vaislinieku, jāņem vērā, ka dokumentu sakārtošanas process ir sarežģīts un laikietilpīgs process. Parasti to darīt uzņemas audzētāja piesaistītais mākslīgās sēklošanas tehniķis, jo tie vairāk pārzin šo reģistrācijas procesu, bet var darīt arī īpašnieks pats, kā tas notiek atsevišķos gadījumos.

Kas jāņem vērā zirgu īpašniekiem un mākslīgās sēklošanas tehniķiem, izvēloties sēklošanu ar importēto biomateriālu

Konkūra ērzeļu bioprodukts

Iejādes ērzeļu bioprodukts

Papildus bioprodukts

Tas, ko varam vērot no šiem sarakstiem, ir tas, ka Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes sporta tipā ir ienākušas pasaules līmeņa “jaunas labās asinis”. Konkūrā vērojama Franču jājamzirgu šķirnes lielāka ietekme, kas līdz šim bija salīdzinoši niecīga, vairāk dominēja Holšteinas šķirnes vaislinieki. Iejādes līnijās iepludinātas tādu ietekmīgu vaislinieku asinis kā Sezuan, Millenium un Totilas, kā arī B un F līniju pārstāvji, kas līdz šim mums bija maz vai nemaz.

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā sertifikātu ieguvuši vairāki jauni ērzeļi, kuri nebija iekļauti pēdējā drukātajā katalogā:

2021.gads

2020.gads

Kā redzams tabulās, pieejamo vaislinieku saraksts ir ļoti garš, atliek tikai veikt pareizo izvēli, izvērtējot ķēves piemērotība vaislai un tikai tam seko piemērota ērzeļa meklēšana. Jābūt arī skaidri nodefinētam mērķim – ko jūs vēlaties audzēt, kādai disciplīnai, cik varēs investēt audzēšanas procesā. Zirgu audzēšana ir dārgs ilgtermiņa pasākums, tāpēc svarīgi ir apsvērt visus argumentus, pirms sākt to darīt, lai tas nekļūtu nerentabls. Naudu, kas ietaupīta zirga audzēšanas procesā, var nākties zaudēt vēlāk dēļ lielākiem veterinārārstu rēķiniem un vāju sportisko sniegumu, ja radīsies kādas problēmas ar veselību. Šīs problēmas arī nozīmē, ka zirgs var ciest no hroniskām sāpēm.

Viduvēji vai „parasti” zirgi ir pakļauti lielākam nedrošas nākotnes riskam, it īpaši tie, kuriem ir izteiktas eksterjera kļūdas vai slikts raksturs. Neviens zirgu audzētājs nevar garantēt, ka spēs uzturēt zirgu visu atlikušo mūžu. Kādreiz nākotnē tas nonāks tirgū.  Ir jābūt stabilam pamatojumam, kādēļ tiek audzēts šis zirgs. Labu zirgu var pārdot par labu naudu, bet izaudzēšana maksā vienādi gan sliktam, gan labam zirgam. Tāpēc galvenais ieteikums ir – audzēšanas darbā centieties izmantot „top” ērzeļus uz pārbaudītām, vērtīgām ķēvēm.

Aija Luse

BDR Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas

valdes priekšēdētāja.

Sekot Mums

• Like 31,702
• Follow Us 164,290