Jau trešo reizi notika Latvijas siltasiņu šķirnes sporta tipa zirgu vērtēšanas fināls “Rudens pērle 2020”, kas risinājās 26. septembrī Latvijas Jātnieku federācijas sporta centrā “Kleisti”.
Skate paredzēta labāko sporta tipa jaunzirgu vērtēšanai un zirgkopības ciltsdarba rezultātu popularizēšanai, un šogad audzētāji tajā piedāvāja 35 zirgus. Darbs notika divās jaunzirgu klasēs – trīs un četrus gadus veciem zirgiem (atsevišķi ķēvēm un ērzeļiem/kastrātiem), kuri tika speciāli atlasīti no visiem pieteiktajiem dalībniekiem.
Zirgu vērtēšanas skates direktors bija Guntis Rozītis, projekta vadītāja Aija Luse, projekta vadītājas asistente Ligija Biteniece. Vērtēšanas komisijā strādāja: Agrita Bokuma, Dace Štrausa, Natālija Šakurova, Guntis Rozītis un Edgars Treibergs. Atzīmes tika saņemtas par sekojošiem elementiem: zirga tips, virsējā līnija kājas, soļi, rikši, lēkši, lēciena tehnika un kopējais iespaids.
Mēs visi kopā augam
Skates “Rudens pērle” norisi komentē šī projekta vadītāja, Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas (LŠZAA) valdes priekšsēdētāja vietniece Aija Luse.
– Skates dalībnieki atzīst, ka ar katru gadu organizatoriskais līmenis aug. Kā jums – rīkotājiem – izdodas to panākt?
– Jāsāk ar to, ka zināma pieredze jau uzkrāta, kad sākām organizēt pirmās skates jau 2008. gadā. 2010. gadā tām pievienojām arī jaunzirgu divcīņas sacensības, bet šis projekts neguva lielu atsaucību un to pārtraucām. 2018. gadā, kad atjaunoja iespēju saņemt atbalstu no Zemkopības ministrijas nozares popularizēšanas pasākumiem, uzplauka ideja atgriezties pie skates formāta, tikai jau citā kvalitātē ar gūto pieredzi no ārzemju kolēģu pasākumu apmeklēšanas. Papildus tam, ļoti ieklausāmies dalībnieku un skatītāju atsauksmēs pēc pasākuma, lai uzlabotu sava darba kvalitāti.
“Rudens pērles” organizatoru komanda (no kreisās) – Ligija Biteniece, Indra Gabaliņa un Aija Luse
– Cik cilvēku iesaistīti skates sarīkošanā?
– Galvenie vezuma vilcēji vairāku mēnešu garumā esam mēs ar Ligiju Bitenieci, papildus piesaistot kolēģu idejas. Pasākuma dienā jau ir iesaistīti daudzi cilvēki, uz kuriem var paļauties un rēķināties ar darba kvalitāti – tā ir piecu cilvēku laukuma komanda, trīs brīvprātīgie dažādiem palīgdarbiem, stjuarti, tehniskais sekretārs un vērtētāji. Parasti uzaicinām vērtētājus no ārzemēm, lai nodrošinātu objektivitāti un celtu arī mūsu speciālistu kvalitāti. Diemžēl šogad zināmo iemeslu dēļ komisijā nācās iekļaut tikai Latvijas ekspertus.
– Kā notika zirgu vērtēšana, lai izvēlētos zirgus, kuri piedalījās finālā?
– Jau maijā izsludinājām pieteikšanos pasākumam, lai būtu pietiekami daudz laika zirgu izvērtēšanai, atlasei, skates kataloga sagatavošanai. Līdz augustam četru vērtētāju komanda dažādos sastāvos klātienē saimniecībās apskatīja maksimāli daudz no pieteiktajiem zirgiem, dažiem lūdzām attālinātu demonstrāciju – iesūtīt videoierakstu. Lielākoties visus izvērtētos zirgus arī filmējām un kopā pieņēmām lēmumu par apstiprināšanu finālam.
– Vai apmierināja zirgaudzētāju atsaucība, piesakot zirgus skatei? Kuri reģioni bija aktīvākie?
– Skatē bija pārstāvēti visi reģioni. Tradicionāli lielākais zirgu audzētāju skaits mums ir Vidzemē un Zemgalē, no turienes arī bija vairāk dalībnieku. Tā kā, stradājot pie pasākuma kvalitātes standartu nemitīgas pilnveidošanas, vārdu salikums “Rudens pērle” zirgaudzēšanas nozarē ir kļuvis par kvalitātes zīmi jeb brendu, un tad atsaucība kļūst arvien lielāka. Ja pirms desmit gadiem visādi pierunājām audzētājus, lai atved uz skati kādu zirgu, tad šodien jau ir jāatlasa noteikts skaits no visiem gribētājiem. Jāsaka gan, ka vēlētos vēl lielāku atsaucību, jo, iespējams, ka daudzi ļoti labi zirgi palika mājās dažādu iemeslu dēļ. Daži jau ir pārdoti vai iekļauti vaislas ķēvēs, īpaši četrus gadus veco zirgu grupā.
– Kā kopumā raksturot zirgu vizuālās īpašības, elementu izpildi un sagatavotību sportam tuvākajā nākotnē?
– Mēs kopā augam. Šogad pasākumam bija raksturīga īpaši mierīga noskaņa, jo zirgi patiešām bija labi sagatavoti, neradot papildus slogu laukuma komandai, nervu spriedzi organizatoriem un zirgu īpašniekiem, līdz ar to izdevās arī iekļauties precīzi saplānotajā laika grafikā. Dalībniekiem tiek sagatavotas un izsūtītas ļoti detalizētas vadlīnijas par piedalīšanos – kādam jāizskatās zirgam, kādam hendlerim (zirga demonstrētājam), kur jāiet, kas jādara, ko drīkst, ko nedrīkst. Jāsaka, ka dalībnieki cenšas to ievērot. Vēl ir izaugsmes iespējas dalībnieku dreskoda, zirgu izvades inventāra un noformējuma jomā. LBS zirgu skatē piedāvājām profesionālu grūmu (jātnieka palīgu) pakalpojumu, kad tika sapītas krēpes, papildus sakopts kopējais zirga izskats. Iespējams, ka arī “Rudens pērlē” tomēr dažiem vajadzētu šādu palīdzību, it sevišķi krēpju pīšanā, jo vairākiem zirgiem vējš uz izvades laiku jau bija izjaucis perfekto tēlu.
– Kura bija zirgu grupa ar spēcīgāko konkurenci?
– Trīsgadīgās ķēves – patiešām spēcīga grupa. Ja pagājušogad tā bija četrgadīgo puiku grupa, kurā, kā atzina ārzemju eksperti, manēžā tika izvesti cits par citu labāki zirgi, tad šogad tās bija jaunās ķēves.
– Nav noslēpums, ka ne visus audzētājus šādos pasākumos apmierina rezultāti. Kāda ir mūsu vērtētāju pieredze un kvalitāte, kā notiek viņu apmācība?
– Jā, arī šogad daudzi bija neapmierināti ar rezultātiem, kas bija jau gaidāms tā iemesla dēļ, ka komisijā bija mūsu pašu eksperti, kas varēja radīt subjektīvas vērtēšanas iespaidu. Bet katru reizi neapmierināti ir tie, kuri neiekļūst godalgotajās vietās. Savukārt tie, kuri iekļūst, neko nekritizē. Protams, ka ir un būs neapmierinātie, jo mēs visi ļoti mīlam savus zirgus un mums katram tie ir paši labākie.
Latvijā katrs un ikviens vērtētājs ir ar Lauksaimniecības datu centra izdotu sertifikātu, kuru iegūst speciālists ar augstāko zootehnisko vai veterināro izglītību, nokārtojot testu un iesniedzot zirgu audzētāju organizācijas izdotu atzinumu par praktisko iemaņu apgūšanu zirgu vērtēšanā pieredzējušas sertificētas personas vadībā. Tālāk jau kompetence atkarīga no katra paša – cik daudz piedalās kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos, pilnveidojas gan Latvijā, gan ārvalstīs, cik daudz zirgu novērtē gadā, uzkrājot pieredzi un zināšanas. Diemžēl arī zirgu audzēšanas nozarē ekspertu sastāvā īsti nenotiek paaudžu maiņa, pagaidām neredzam jaunus, perspektīvus speciālistus.
– Kā notika zirga Best in show noteikšana?
– Best in show tiek noteikts no visu klašu dalībnieku pirmo vietu ieguvēju vidus. Lūdzam līdz pasākuma beigām palikt šos zirgus, lai tos atkal izvestu kopīgā ringā un komisija izvēlētos vienu labāko. Šogad četrgadīgā ķēve Albervilla bija neapstrīdama līdere un arī skatītāju favorīte titula iegūšanai.
Tradīciju turpinājums sniedz rezultātu
Trīsgadīgo ķēvju grupā uzvarēja Alba, bet četrgadīgajām ķēvēm – Albervilla, kura tika atzīta arī par labāko zirgu šajā skatē. Viņas abas audzētas SIA “Zirgaudzētava Burtnieki”, kas ir lielākā Latvijas zirgaudzētava, kas darbojas jau 70 gadus. Patlaban tajā ir vairāk nekā 180 saimniecībai piederošu zirgu. Tagadējie saimnieki Ilona un Jānis Juraši veiksmīgi turpina Jāņa vecāku darbu un ceļ nozares prestižu ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.
Ilona Juraša: “Zirgu skate “Rudens pērle” man šogad ļoti patika – galvenais precizitāte laiku ievērošanā, un, šķiet, ka veiksmīgāk to nav iespējams noorganizēt. Pasākums ar katru gadu kļūst labāks un krāšņāks. Patika arī tas, kā darbojās laukuma brigāde – var redzēt, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, cilvēki ir sastrādājušies. Nebija liela bēda, ka Covid ierobežojumu dēļ neieradās ārzemju eksperti, bet es domāju, ka mums pašiem ir pietiekami labi zirgu vērtētāji. Jārēķinās, ka ne visi zirgi šādās skatēs par 100 procentiem spēj parādīt savas prasmes, jo lielākoties viņi pirmoreiz izbrauc no staļļa un piedalās šādā pasākumā, un tad bieži liela nozīme ir arī veiksmei. Piemēram, mūsu Albervilla, kura uzvarēja, neparādīja savu labāko lēcienu, kā to spēj mājas apstākļos. Lai gan Latvija nav liela un zirgu nav daudz, šādas skates mums ir ļoti nepieciešamas, lai katrs varētu parādīt savu paveikto, un , manuprāt, ar katru gadu arvien vairāk zirgaudzētāju vēlēsies piedalīties.”
Labs adrenalīns un stimuls strādāt
Trīsgadīgo ērzeļu/kastrātu klasē uzvarēja ērzelis Checkers, kura audzētāja ir Inese Reine. Viņas saimniecībā Viļānu novada “Mežakmeņos” patlaban ir 26 zirgi, un pieredze zirgkopībā mērāma jau 15 gadu garumā.
Inese Reine: “Skate “Rudens pērle” – tās ir ļoti skaistas emocijas. Gan sagatavošanās posmā ar cerībām par labu rezultātu, gan uzvaras trīsas, kad tas sasniegts. Tas ir tāds labs adrenalīns un stimuls turpināt strādāt. Arī uztraukums, bija jāceļas agri, jo jāmēro tāls ceļš, un arī visa nakts gandrīz negulēta, domājot par to, kā veiksies. Pagājušogad skatē viena no mūsu audzētajām ķēvēm palika pēdējā vietā, tāpēc liels prieks, ka šogad Raspberry trīsgadīgo ķēvju klasē sasniedza ceturto rezultātu. Ar Checkers skatē piedalījos kā audzētāja, jo zirga saimnieks patlaban ir SIA “Valmet Lat”.
Pasākums ar augstu pievienoto vērtību
Trīsgadīgo ķēvju grupā trešo vietu ieguva Foxy JJ, ko audzējuši Jolanta Lapiņa un Jānis Evelons. Viņu lauku saimniecība SIA “Everol” atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā. Ar zirgaudzēšanu nodarbojas kopš 2014. gada, saimniecībā ir septiņi pašu īpašumā esoši zirgi, no kuriem pieci te, Tīreļu stallī, arī izaudzināti.
Jolanta Lapiņa: “Mums kā hobija audzētājiem šī jaunzirgu skate ir svarīga un ļoti vērtīga, par galveno neuzskatot vērtēšanas ekspertu saņemtās atzīmes. Pasākuma pievienotā vērtība ir daudz augstāka par rezultātiem, bet rezultāti, protams, priecē. Piedalījāmies “Rudens pērlē” otro reizi. 2018. gadā Apache JJ (t. Aromāts, m. t.Gudvils) uzvarēja četrgadīgo ķēvju grupā, bet tagad esam ļoti priecīgi par to, ka Foxy JJ kvalificējās skates finālam, un jau otrs mūsu pašu audzētais jaunzirgs iekļuva godalgoto skaitā. Esam apmierināti, kā ķēve sevi parādīja kopumā, jo tas bija mūsu pirmais izbrauciens ārpus saimniecības, pirmā transportēšana treilerī. Ķēve apliecināja sevi kā inteliģentu, nosvērtu, gudru jaunzirgu. Mūsu pozitīvais stāsts par “Rudens pērli”, ar ko dalāmies ar citiem, ir tāds, ka šis pasākums sniedz svarīgu atgriezenisko saiti par mūsu darbu – vai esam izvēlējušies kumeļiem pareizos vecākus, cik daudz un cik prasmīgi esam strādājuši trīs, četru gadu laikā, lai zirgu sagatavotu sportam. Ļoti zinošam ir jābūt arī hendlerim, lai prastu vislabāk parādīt konkrētā zirga labās īpašības. Viena lieta ir izaudzēt, bet otra – prezentēt zirgu, ko mēs vēl Latvijā turpinām mācīties, ar katru gadu vairāk, skatoties videoierakstus, savstarpēji daloties pieredzē. Skates laikā darbam ar katru zirgu tiek atvēlēta gandrīz stunda, kas ir daudz vairāk nekā sacensību laikā, – paredzēts laiks, lai iepazītos ar manēžu, soļošanas iespēja priekšmanēžā, pati izvade un ierašanās uz apbalvošanu. Zirgam tā ir vērtīga pieredze uzvedības pilnveidei. Turklāt skates laikā notiek tiešraide YouTube kanālā, pasākuma gaitu fotografē, un pēc tam ir iespēja iegūt tādus prezentācijas materiālus – video un fotogrāfijas –, kādus mājas apstākļos nav iespējams sagatavot, ja domājam par zirgu piedāvāšanu pārdošanai. Tā kā ieguvums no piedalīšanās ir liels. Neilgi pirms skates Foxy JJ tika pārdota, zirga jaunā īpašniece Anna Strazda skatē piedalījās kā grūms, un arī bija gandarīta par notiekošo, vēl jo vairāk tāpēc, ka saņēmām speciālbalvu par labāk prezentēto zirgu. Mēs visi ļoti centāmies, tajā skaitā padomājot par hendlera apģērba dreskoda ievērošanu.”
Latvijas šķirnes zirgu skates “Rudens pērle 2020” rezultāti
Raksta autore: DACE MILLERE,
Foto no LŠZAA arhīva
Raksts no žurnāla “Latvijas Lopkopis” novembra numura.
Abonē un lasi: https://abone.lv/…/latvijas…/zurnali/2044/2021_gads/
