Šogad Krustpils novadā “Mīļdzīvnieku biedrības” organizētie “Svētki kopā ar zirgiem”, kas apvieno gan sacensības jātnieku sportā, gan kultūras aktivitātes, veltīti ikvienam zirgkopības entuziastam pazīstamajam Vilim Stukulam, kurš dzimis Krustpils novadā. Sadarbībā ar Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociāciju svētkos notika zirgu parāde, uz kuru tika uzaicināti zirgi, kuru izcelsme apliecina, ka selekcionāra ieguldījums joprojām saskatāms mūsu šķirnē.
Viļa Stukula atceres pasākuma norises vieta ir likumsakarīga.
“Tā ir mana dzimtā puse, par kuru šodien no tīras sirds saku, ka nekur citur pasaulē nav tik skaisti, ka nekur citur es nejūtos tik silti un labi kā tur – Krustpils pagasta Stukulos un to apkaimē”, raksta izcilais novadnieks.
Savā autobiogrāfijā “Krustpilieša stāstījums” V.Stukuls dzīvi apraksta novada dabu, apbūvi, pat vēsturi, sākot no tās pirmajiem iedzīvotājiem.
Pats Vilis Stukuls bija aizrāvies ar zirgiem no agras bērnības, dzīves gaitā pielicis roku zirgkopības attīstībai Svētciemā, Smiltenē, Siguldā, Alojā, Burtniekos, Tērvetē, Kaļiņingradas apgabalā, mūža nogalē viņš izveidoja pats savu šķirnes zirgu fermu savā dzimtas īpašumā Krustpils pusē – Zīlānu pagasta “Stukulos”. Atstātais mantojums rit mūsu Latvijas siltasiņu šķirnes zirgu asinīs, taču katra zirgkopības entuziasta grāmatu plauktos atrodams arī garīgais mantojums – grāmatas. Vilis Stukuls sastādījis Latvijas zirgu ciltsgrāmatas sešus sējumus, viņš bijis daudzu grāmatu autors – uzrakstīta arī grāmata par zirgu uzvedību “Ieskaties un ieklausies zirgā”, kā arī autobiogrāfija “Krustpilieša stāstījums”. Aiz cieņas pret iepriekšējām paaudzēm Vilis Stukuls kļuva par muzejnieku, Burtnieku zirgaudzētavā izveidojot zirgkopības stūrīti, kas apkopo vērtīgus materiālus, bet Briedes krogā izveidoja novadpētniecības muzeju. Vilis Stukuls darbojās sākumā brīvās Latvijas Zirgaudzētāju biedrībā, vēlāk Padomju okupācijas gados – Sporta zirgu audzēšanas padomē, Jāšanas sporta federācijas prezidijā, tiesāja sacensības.
60.-gados Viļa Stukula vadībā Latvijā tika atvesti nozīmīgi sporta tipa ērzeļi no lielajām Padomju savienības saimniecībām. Šie ērzeļi atstājuši būtisku lomu Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes izkopšanā, gan sporta tipā, gan šobrīd joprojām tiek saglabāta braucamajā tipā.
“Ar iepirkumiem man veicās. Palīdzēja dzīves gaitā izkoptā formu harmonijas un skaistuma izjūta. Nevien pieredze, bet arī intuīcija”, autobiogrāfijā raksta pats selekcionārs.
Tie bija gan sporta zirgu audzēšanā nozīmīgie angļu pilnasiņi, gan Hanoveras šķirnes zirgi, gan traķēņi. Jānosauc tādi nozīmīgi vaislinieki kā angļu pilnasinis Potenciāls, Traķēnes šķirnes ērzelis Vivats, hanoverānis Flagmanis.
Ikvienas šķirnes izkopšanai tiek veidotas līnijas, kas turpinās no izciliem vaislas ērzeļiem. Tādas līnijas izveidotas gan sporta tipā, gan braucamajā tipā. Diemžēl Potenciāla un Vivata izcelsme šķirnē caur izciliem vaisliniekiem vairs neturpinās, taču braucamajā tipā mērķtiecīgi tiek saglabāta Flagmaņa līnija. Daudz šī izcelsme atrodama arī ķēvju izcelsmēs. Tādu lielu lomu spēlējis augumā mazais, it kā necilais ērzelis, kurā selekcionārs Vilis Stukuls saskatīja perspektīvu. Un patiešām, Flagmanim Latvijā dzima izcili dēli. Izcilais Burtnieku vaislas ērzelis Fināls uzrādījis teicamas darba spējas, kļuvis par šķirnes čempionu un startējis Smagajā klasē konkūrā. Savulaik atzīts par labāko vaislas ērzeli Padomju savienībā, vērtējot pēc pēcnācēju kvalitātes. Flagmaņa līnija šobrīd šķirnē izplatās lielākoties caur Flagmaņa dēlu Finālu un viņa dēlu Fanu.
Parādē tika demonstrēts Flagmaņa līnijas pārstāvis Fazāns no Fana. Fans savulaik bija daudzu starptautisko sacensību un pasaules kausa posmu dalībnieks, un Fazāns mantojis izcilas darba spējas. Šis ērzelis izaudzēts Burtnieku zirgaudzētavā un pārdots uz Somiju, kur startējis konkūra sacensībās līdz 140 cm.
Šobrīd ērzelis ir atgriezies atkal Latvijā un atrodams Reiņa un Rufinas Jurašu izlolotajā Valmiermuižas stallī, kas izveidots par ne vien izjāžu, bet atpūtas un pasākumu vietu. Šeit iespējamas izjādes, izbraucieni, svētku svinēšana, aktivitātes bērniem, semināri, suvenīru izgatavošanas radošās darbnīcas. Zirgu stallis izveidots senā lopu laidarā ar laukakmeņiem klātu pagalmu, šeit tiek organizētas izrādes, izstādes, performances. Uzņēmīgie saimnieki organizē arī sacensības jātnieku sportā.
Ērzelis Fazāns ir sertificēts vaislinieks un var tikt izmantots gan sporta tipā, gan braucamajā tipā. Ērzelim ir jau 17 gadi un šobrīd viņš ir izcils sporta partneris bērniem, startējot līdz 120 cm maršrutos. To var saukt arī par dzimtas stāstu, jo ar Flagmaņa izcilo dēlu, Burtnieku zirgaudzētavas vaislinieku panākumus sportā guva zirgaudzētavas vadītājs Jānis Jurašs, ar Fināla dēlu – viņa dēls Reinis Jurašs, bet ar Fazānu sacensībās piedalās Reiņa meita Anna Juraša. Fazāns ir enerģisks, taču jātniekam pakļāvīgs.
Parādē tika demonstrēts arī cits Flagmaņa līnijas pārstāvis – Fergo. Sešus gadus vecais Fergo ir Mārītes Baltābolas un Andra Baltābola saimniecības pašaudzētais zirgs, un viņu seglos demonstrēja pati saimniece. Fergo tēvs – Fana dēls Furioso, kas bija iekļauts šķirnes ģenētiskajos resursos. Fergo apvieno Flagmaņa līnijas asinību, mātes pusē – Hanoveras šķires caur Tērvetes zirgaudzētavas vaislas ķēvēm.
Fergo ir ļoti draudzīgs pret cilvēku un citiem zirgiem. Ar nosvērtu raksturu, mierīgu temperamentu. Kā saka saimniece, zelta zirgs apvidus jāšanai. Šis zirgs ar visai sportisko izcelsmi ir arī iebraukts, ar labiem rezultātiem startējot pajūgu braukšanas sacensībās Tērvetē un Tilžā. Piedalījies arī konkūra sacensībās Krustpils kausā un Bebrenē.
Andra un Mārītes Baltābolu saimniecība Dzintari nodarbojas ar augkopību un gaļas liellopu audzēšanu. Tajā tiek turēti trīs zirgi skaistumam, sportam un priekam. Saimniece Mārīte stāsta, ka zirgi ir viņas mīlestība, taču šo aizraušanos pārņēmusi visa ģimene, kas atzīst, ka nevar savu dzīvi bez zirgiem vairs iedomāties.
Vaislā bez izcilā Fināla izmantoti arī citi Flagmaņa dēli. Vilis Stukuls savulaik iegādājās Flanga L898 dēlu Fabiānu, izmantojot to kā vaislas ērzeli savā saimniecībā Kūku pagasta Zīlānos. Fabiāns bija ērzelis ar ļoti nosvērtu raksturu, izmantojams lauku darbos un braukšanai pa pilsētu. Sava saimniecība Zīlānos Vilis Stukuls mērķtiecīgi veidoja ganāmpulku no kvalitatīviem šķirnes pārstāvjiem, tādēļ zirgi, kuru izcelsme tieši saistāma Zīlāniem, ir proporcionāla uzbūve, laba apmuskuļotība, tiem ir gari krusti un garš kakls.
Inga Jaunzare no Limbažu novada Skultes pagasta Zirgaudzētavas Kroņi demonstrēja sešus gadus vecu ķēvi Kofi Kaffu, kas iekļauta Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes ģenētiskajos resursos – braucamajā tipā. Koffi Kaffas tēvs ir retās Kru-Kru līnijas turpinātājs Kingstons, bet māte – meita Fabiānam.
Zirgaudzētava Kroņi ir saimniecība, kas izkopj tikai braucamā tipa zirgus. Šeit ar braucamā tipa zirgiem tiek piedāvātas izjādes apvidū bērniem un pieaugušajiem, treniņus jātnieku sportā, vingrošana uz zirga, fotosesijas ar zirgiem.
Zirgaudzētava piedāvā iegādāties arī braucamā tipa zirgus, kas izaudzēti bērnību pavadot plašās ganībās, labi aprūpēti. Katru gadu saimniecībā dzimst viens līdz divi kumeļi, jo , kā uzsver saimniece Inga Jaunzare, svarīga ir nevis kvantitāte, bet izaudzēto zirgu kvalitāte.
Ķēve Kofi Kaffa ir ļoti labdabīgs zirgs, ko saimniecībā izmanto pašiem mazākajiem jātniekiem iemaņu apgūšanai un vingrošanai uz zirga. Viņa arī piedalījusies sacensībās – gan vadības maršrutos ar bērniem, gan arī konkūra sacensībās līdz 80 cm.
Parādē piedalījās arī 11 gadus vecs zirgs Kroders, kuram ir tieša Zīlānu izcelsme. Kroders dzimis ZS “Birzītes”, kas izveidotas uz Viļa Stukula saimniecības pamata. Krodera vecvecmāti Ebu Vilis Stukuls pats atveda uz Zīlāniem izmantošanai vaislā. Kroders tika iestrādāts un apmācību izgājis Krustpils novada “Vecpūķos”, kas atrodas netālu no “Mīļdzīvnieku biedrības” staļļiem. Krodera īpašniece ir Baiba Daģe no Jēkabpils novada, taču zirgs iegādāts, lai realizētu meitas aizraušanos ar jātnieku sportu.
Savukārt Krodera māte Rudze tika demonstrēta zirgu parādē “Svētki kopā ar zirgiem” ietvaros pagājušajā gadā. Šobrīd Kroders aktīvi piedalās sacensībās ar jātnieci Līgu Daģi, jau pirmajās sacensībās Inčukalnā gūstot godalgu. Pašreiz Kroders aktīvi startē dažādās sacensībās ar šķēršļu augstumu līdz 110 cm, šī gada laikā jau iegūtas piecas godalgotas vietas.
Kā stāsta saimniece, Kroders ir zirgs ar raksturu – miermīlīgas dabas, nekož un nesper, bet reizēm ļoti ātri apvainojas, ja nenotiek, kā viņam labpatiktos, un tad gatavs atteikties no visgardākā kāruma!
Parādes gājienu noslēdza trīsgadīga ķēvīte De Luna, kuras māte Drosma ir dzimusi un augusi Zīlānos, atnesusi ne vienu vien kumeļu. Drosmas tēvs ir Hanoveras šķirnes ērzelis Dozators. De Lunas īpašniece ir Sarmīte Strazdiņa, kura Skrīveru novadā aktīvi trenē jauniešus jātnieku sportā. Komanda “Lielkažoki 1” ir viena no aktīvākajām jātnieku komandām, kas parasti sacensībās piedalās ar daudz jātniekiem un zirgiem.
Diemžēl uz selekcionāram veltīto zirgu nebija iespējas nogādāt ķēvi, kuras izcelsme saistīta ar Viļa Stukula dzīvē nozīmīgāko zirgu. Fabiāna meita Farina, kas šobrīd ir 23 gadus veca, ir vienīgā Stukula mīlules angļu pilnasiņu ķēves Prelūdijas pēcnācēja, kas palikusi Latvijā, no Prelūdijas meitas Fionas. Laikrakstā “Liesma” Vilis Stukuls reiz publicējis rakstu “Atvadas no Prelūdijas”
“Vai tās būtu atmiņas par kādu nesen dzirdētu skaistu mūziku? Nē, Prelūdija bija viena no Burtnieku zirgaudzētavas kumeļu mātēm”
Par Potenciālu, Prelūdijas tēvu, Vilis Stukuls rakstīja “Temperamentīgais, ātrais un lokanais Potenciāls, kurš izvirzījās mūsu republikas labāko lēcēju priekšpulkā, pēc sevis atstājis lielu, skaistu un talantīgu pēcteču saimi”
Selekcionārs no Krasnodaras apgabalā Krievijā sameklēja ne vien izcilo vaislas ērzeli, bet arī Prelūdijas māti, un Burtniekos dzimusī ķēvīte kļuva par Viļa Stukula dzīvē nozīmīgāko zirgu, kuru viņš kopš dzimšanas mācīja ar saudzīgām metodēm, viņa sekoja Stukulam līdzi uz citām audzētavām, kur viņš darbojās, kļuva par palīgu darbā ar jauniešiem. Ķēve atstāja izcilus pēcnācējus, tostarp trīscīņas čempionu, izcilus konkūra zirgus un labas kumeļmātes, diemžēl ķēve gāja bojā traģiski vien 13 gadu vecumā.
Prelūdijas meita Fiona tika atvesta uz Zīlāniem pēc selekcionāra iniciatīvas un kļuva par Viļa Stukula saimniecības vienu no vadošajām ciltsmātēm. Šobrīd vienīgā Prelūdijas pēctece Farina pieder Dacei Millerei Ķeguma novadā, ir ģimenes mīlule, pēc saimnieces teiktā, ļoti labdabīga. Ar viņu saimniece joprojām dodas izjādēs. Lai gan Stukula mīlule Prelūdija bija tīršķirnes angļu pilnasinis, pēcnācēja Farina pārstāv šķirnes braucamo tipu un ir iekļauta šķirnes ģenētiskajos resursos.
Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācija izsaka pateicību biedrībai “Mīļdzīvnieku biedrība” par izrādīto iniciatīvu Vilim Stukulam veltīta pasākuma organizēšanā, saglabājot dzīvā piemiņā izcilā zirdzinieka veikumu, kā arī visiem parādes dalībniekiem par vēlmi godināt selekcionāra piemiņu un parādīt savus zirgus plašākai sabiedrībai.
Teksts: Laine Orbidāne
Foto: Roberts Orbidāns
