Ķēves faktors zirgu audzēšanā

Katram īstam zirgu audzētājam ir ideālais sapnis, piemēram, lai viņa  audzētais zirgs uzvarētu olimpiskajās spēlēs. Bet zirgu audzētāja tiešais uzdevums ir iegūt zirgu, kas būs pieprasīts tirgū. Ja par pamatu ņemam ciltsdarbu, tad nodarboties ar zirgu audzēšanu nozīmē domāt „paaudzēs” un ar pieredzi, kas balstīta uz zināšanām un izpratni, realizēt visus selekcijas uzdevumus – izlasi, atlasi, kvalitatīvu izaudzēšanu.

No ģenētikas viedokļa acīmredzams: pat, ja uzskatām, ka zirgam ir tikai daži gēni, kas nosaka darbaspējas, tad iespējamība, ka kumeļš tos iegūs gēnu daļā, ko mantos no tēva, nav simtprocentīga. Iespējamība, ka šis vērtīgais gēns tiks novadīts līdz otrai paaudzei un tālāk – vēl zemāka. Šeit milzīga atbildība gulstas uz selekcionāru pleciem: vai dot iespēju tam vai citam ērzelim, balstoties uz tā vecāku skaļo vārdu? Bet nākamais jautājums ir – kādu gēnu daļu pēcnācējs mantos no mātes? Ilgus gadus ķēves faktors zirgu selekcijā bija kļuvis otršķirīgs, jo milzīgs akcents tika likts uz ērzeļiem – kurš labāk izlecis vai noskrējis sacensībās, kurš skaistāks. Bet vai šīs spējas tiek nodotas pēcnācējiem? Cik liela tomēr ir ķēves ietekme?

Šobrīd neviens vairs nav jāpārliecina, ka vaislas ķēves ir zirgaudzēšanas procesa ģenētiskais pamats – ķēvju ģimenes ir visas zirgaudzēšanas pirmsākums, un to īpašības tiek konsekventi nodotas no paaudzes paaudzē.

Ne vienmēr ērzeļi spēj ģenētiski nodod savas labākās īpašības pēcnācējiem, tāpēc ļoti rūpīgi jādomā par ķēvju ģimeņu pārmantojamības aspektiem un jāmeklē labākie pāri, jo selekcijas efekts ir pēcnācēju vidējā genotipa pārākums pār vecākiem.

Zirgaudzētājam vissvarīgākais ir būt gana paškritiskam, lai spētu godīgi novērtēt savu vaislas ķēvju kvalitāti. Pat ja ganāmpulkā ir tikai dažas ļoti kvalitatīvas ķēves, tām nebūs grūtību dot labus pēcnācējus. Ir jālecina tikai labākās ķēves un jāpārdod tās, kuras nav pierādījušas sevi kā gana labas. Neatkarīgi no tā, vai zirgaudzētājam ir viena, trīs vai desmit ķēves, ir jānosaka ilgtermiņa mērķi – audzēt korektus, veselīgus un tirgū pieprasītus augstas kvalitātes kumeļus.

Sekojot šiem principiem un popularizējot nozares sasniegumus dažādos veidos, ir iespēja celt Latvijas šķirnes zirgu prestižu, lai mūsu labākie sportisti vēlētos pirkt mūsu pašu zirgaudzētāju produkciju.Pēdējā laikā zirgaudzētāji ļoti daudz mācās, analizē esošo ķēvju sastāvu. Īpaši jaunie cilvēki nozarē daudz apgūst, lai sasniegtu iespējami augstāku rezultātu. Svarīgi ir tas, ko audzētājs vēlas sasniegt, bet, ja no darbaspēju vai eksterjera pazīmēm izvēlas tikai dažas, tiek pieļauta iespēja zaudēt kopējo zirga kvalitāti. Saprotams, ka vaislas dzīvniekam kopumā jābūt ar augstākām kvalitatīvajām pazīmēm nekā populācijā vai ganāmpulkā vidēji. Tas rada problēmas dzīvnieku atlasei tieši mazajās saimniecībās.

Demonstrējums ir viens no veidiem,  kā, domājot par selekciju, var nodrošināt maksimāli iespējamu pazīmju mērījumu ticamību, jo dati ir objektīvāk salīdzināmi – vērtēšana notiek vienādos apstākļos un to veic vieni un tie paši sertificēti speciālisti.

Lai sniegtu atbalstu zirgu audzētājiem audzēšanas darbā, 2019. gadā tika uzsākts un  divu gadu laika periodā realizēts demonstrējums zirgkopībā par tēmu “Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes ķēvju salīdzinājums ģenētiskās efektivitātes uzlabošanai populācijā”.

Demonstrējuma vadītāja bija LLKC Ogres biroja vadītāja, lopkopības konsultante Aija Luse, zinātniskā konsultante – Latvijas Lauksaimniecība universitātes Mg. agr. Laine Orbidāne. Demonstrējums tika veikts Ivetas Janelsiņas zirgu audzēšanas saimniecībā “Druvas”  Allažu pagastā, Siguldas novadā.

Saimniecībā tiek audzēti augstvērtīgi Latvijas šķirnes sporta tipa zirgi, kas ir konkurētspējīgi vietējā un ārvalstu tirgū. Šī ir lielākā zirgaudzētava Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijā (LŠZAA) un ceturtā lielākā valstī. Pavisam kopā tiek apsaimniekoti 60 zirgi, no tiem 50 Latvijas siltasiņu šķirnes, 22 vaislas ķēves, 8 sertificēti vaislas ērzeļi. Gadā tiek iegūti vidēji 10 kumeļi. Saimniecība apsaimnieko 111 ha zemes, no tiem 30 ha īpašumā.Demonstrējuma mērķis bija salīdzināt un nodemonstrēt Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes vaislas ķēvju kvalitāti pirms 2007. gada un pēc 2007. gada dzimušajām ķēvēm, izvērtējot vaislas materiāla kvalitātes rādītāju izmaiņas.

Demonstrējuma sasniedzamais rezultāts – noteikta selekcijas efektivitāte Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes plašāk pārstāvētajās un progresīvākajās ķēvju ģimenēs. Tika demonstrētas eksterjera un darbaspēju kvalitātes izmaiņas Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes vaislas ķēvju sastāvā.

Demonstrējuma tēmas aktualitāte un zinātniskais pamatojums

Latvijas zirgu šķirnes kvalitātes uzlabošanā un selekcijas efektvitātes paaugstināšanā liela nozīme ir vaislas ķēvju izlasei, to eksterjera, darbaspēju un pēcnācēju kvalitātes novērtēšanai un iegūto datu analīzei.

Ķēvju izvēle zirgu audzēšanā parasti ir zirgu audzētāja lēmums, kas būtiski ietekmē šķirnes kvalitātes rādītājus un turpmāko audzēšanas virzību [Efficiency of past selection of the French Sport Horse: Selle Français breed and suggestions for the future, Dubois et al., 2007]. Tādēļ līdztekus augstas kvalitātes vaislas ērzeļu izlasei būtiski ir ganāmpulka atražošanai izmantot kvalitatīvas ķēves, kuru izlase veicama, vadoties gan pēc izcelsmes, gan eksterjera un darbaspēju novērtējuma. Autori norāda, ka darbaspēju pārbaudēs ķēves uzrāda zemākus rezultātus nekā ērzeļi [Analyses of performance traits in the Norwegian Warmblood, Furre et al., 2010].

Latvijas siltasiņu zirgu šķirnē pēdējos gados veikta ķēvju ģimeņu kvalitātes analīze, pamatojoties uz novērtējumu ballēs vai vārdisko eksterjera un darbaspēju aprakstu. Atsevišķi analizētas arī jauno ķēvju eksterjera un darbaspēju kvalitātes pazīmes neatkarīgi no ķēvju izcelsmes. Iepriekšējos pētījumos noskaidrota jauno Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes ķēvju eksterjera kvalitāte, konstatējot atbilstību audzēšanas programmas prasībām, un noteiktas raksturīgākās eksterjera pazīmes. Latvijas zirgu šķirnes ķēvēm raksturīga sausa konstitūcija, proporcionāla galva (55,1% no vērtētajiem zirgiem) ar platiem ganašiem, vidēji lielām un izteiksmīgām acīm, vidēji garš (48,8%), taisns kakls ar vidēji augstu pieslēgumu, vidēji augsts un vidēji garš skausts. Reti konstatēti būtiski kāju eksterjera trūkumu, bieži ir norādes uz apmierinošu karpālo, lecamo locītavu vai pēdvidus attīstību, raksturīgs labs nagu stāvoklis [Latvijas zirgu šķirnes piecgadīgo ķēvju kvalitāte un izlases iespējas, Orbidāne, Jonkus, 2013]. Noskaidrots, ka jaunajām ķēvēm raksturīgi vidēji plaši un ritmiski soļi, vidēji plaša un plaša rikšu gaita, vidēji plaši elastīgi lēkši, spēcīgs vai vidēji spēcīgs lēciens ar tendenci veidot arku un ar salocītām un ķermenim nepievilktām priekškājām [Latvijas zirgu šķirnes ķēvju darbaspēju vērtējuma analīze, Orbidāne, Jonkus, 2014].  Vērtēšanas datu, kas sastāv no vērtējuma ballēs un vārdiska pazīmju apraksta, izmantošana populācijas vai radniecīgo grupu pētījumos nav efektīva, jo nedod iespēju iegūt zinātniski nozīmīgus rezultātus, kurus būtu lietderīgi izmantot selekcijas efektivitātes paaugstināšanai. Iespējama vidējo vērtību aprēķināšana vērtējumam ballēs, kas maz raksturo populāciju, un pazīmju īpatsvaru noteikšana populācijā, ko var izteikt procentos. Vērtēšanas ballēs specifika nedod ticamus rezultātus iedzimstamības koeficenta aprēķinā, kas konstatēts, salīdzinot ķēvju un to meitu eksterjeru no 1995. līdz  2015. gadam iegūtos vērtējumos ballēs. Aprēķināts, ka starp ķēvju un meitu grupām konstatēta būtiska atšķirība eksterjera kvalitātē tādām pazīmēm kā ķermeņa virsējā līnija, priekškājas un pakaļkājas, kur māšu grupā eksterjera vērtējumi bija augstāki, kas norāda uz zemu selekcijas efektivitāti [Comparison of conformation trait scores of dams and daughters in Latvian warmblood horse breed, Orbidāne, Jonkus, 2016]. Selekcijas efektivitātes noteikšanā nepieciešams izmantot objektīvus datus, kas iegūti pēc vienotas metodikas, lai paaugstinātu rezultātu ticamību.

Demonstrējuma gaita: Demonstrējuma procesā tika salīdzināta pirms 2007. gada dzimušo Latvijas siltasiņu šķirnes ķēvju grupa (dzimušas 2006.ngadā un agrāk) ar pēc 2007. gada dzimušo Latvijas siltasiņu šķirnes ķēvju grupu (dzimušas 2007. gadā un vēlāk) pēc to eksterjera un darbaspēju kvalitātes, izvērtējot visas saimniecībā “Druvas” šobrīd vaislā izmantotās ķēves un to meitas.

Pētījumā ķēves iedalītas ģenealoģiskajās ģimenēs. Lielākā daļa ķēvju pieder Infantērijas H212 un Juluškas H 194 ģimenēm, vairākas ķēves ir ar citu izcelsmi. Vecāko ķēvju grupā Juluškas ģimenei pieder divas ķēves, Infantērijas ģimenei – četras ķēves, viena ķēve pārstāv citu izcelsmi (ķēve Cera, Holšteinas zirgu šķirnes). Jaunāko ķēvju grupā 10 ķēves pārstāv Infantērijas ģimeni, astoņas ķēves – Juluškas, viena ķēve Jūles Angp 368 ģimeni, trīs ķēves Holšteinas šķirnes ķēves Lorinas II ģimeni, divas ķēves Puldas Lsbk2395 ģimeni, divas ķēves – Ceras ģimeni un viena – Hanoveras zirgu šķirnes ķēves Low Budget ģimeni.

Veikts vidējo darbaspēju un eksterjera vērtējuma ballēs salīdzinājums, izmantojot datus par pētījumā ietvertajām ķēves un pārējām ķēvēm Juluškas H 194 un Infantērijas H212 ķēvju ģimenēs kopējā populācijā, kurām vērtējums veikts iepriekš un dati reģistrēti pārraudzības datu bāzē. Pētījumā netika ņemts vērā ķēvju vecums vērtēšanas brīdī. Aprēķiniem izmantoti dati par visām katrai no pētāmajām ģimenēm piederīgajām ķēvēm, kuras ir vērtētas 10 ballu skalā, neņemot vērā to statusu (dzīva, kritusi, eksportēta, kauta).

Pirms 2007. gada dzimušo un pēc 2007. gada dzimušo ķēvju grupu salīdzinājums pēc to eksterjera un darbaspēju vērtējuma

Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes audzēšanas programmā noteiktā zirgu eksterjera vērtēšanas metodika paredz četru darbaspēju pazīmju novērtēšanu, tostarp lēciena tehnikas ar atzīmi 10 ballu skalā.

Visu saimniecības ķēvju vērtēšanas dati salīdzināti, lai noteiktu atšķirības starp pirms 2007. gada dzimušo Latvijas siltasiņu šķirnes ķēvju grupu ar pēc 2007. gada dzimušo Latvijas siltasiņu šķirnes ķēvju grupu.

Statistiski būtiskas atšķirības darbaspēju vērtējumā starp pirms 2007. gada un pēc 2007. gada dzimušo ķēvju grupām pētījumu saimniecībā ballēs konstatētas darbaspēju kopvērtējumam, kā arī soļu gaitai un lēkšu gaitai, un lēciena tehnikai (p < 0,05).

Iegūtie eksterjera vērtēšanas rezultāti parāda, ka kopumā būtiski labāks eksterjers (p < 0,05) ir pēc 2007. gada dzimušajām ķēvēm, neskatoties uz to, ka ķēvēm, kas dzimušas pirms 2007. gada, ir augstāk novērtēts  ķermeņa platums un uzvedība (temperaments). Būtisku pārsvaru (p < 0,05) jaunākās ķēves uzrāda tipiskuma un pakaļkāju vērtējumā, kas liecina, ka ķēvēm ir uzlabota kāju eksterjera kvalitāte, iespējams, saišu attīstība, kas daudzos gadījumos ietekmē tipiskuma vērtējumu, taču ķēves ir ar mazākiem ķermeņa platumiem un aktīvāku temperamentu (uzvedības vērtējumu samazina pārlieku liels enerģiskums, dominance pret cilvēku, nervozitāte, bailīgums, kā arī slinks, neaktīvs temperaments). Tā kā pētījumu saimniecības ķēves tiek izmantotas tikai vaislai un ir ar minimālu apmācības līmeni, uzvedības vērtējumu varēja samazināt ķēvju dominance, turpretī ķēvju grupā ar gados vecākiem dzīvniekiem mierīgāks, pakļāvīgāks temperaments saistāms ar vecumu un lielāku pieredzi.

Tā kā pētījumu saimniecība lielākoties audzē ķēves no divām ģimenēm, Juluškas H 194 un Infantērijas H212, pētījuma gaitā vairums datu iegūti un analizēti par tām, salīdzinot iegūtos datus ar ķēvju ģimeņu pārstāvju vērtējumiem kopējā populācijā. Veikts vidējo darbaspēju un eksterjera vērtējumu ballēs salīdzinājums, izmantojot datus par pētījumā ietvertajām ķēves un pārējām ķēvēm Juluškas un Infantērijas ķēvju ģimenēs kopējā populācijā, kurām vērtējums veikts iepriekš un dati reģistrēti pārraudzības datu bāzē. Pētījumā netika ņemts vērā ķēvju vecums vērtēšanas brīdī. Aprēķiniem izmantoti dati par visām katrai no pētāmajai ģimenēm piederīgajām ķēvēm, kuras ir vērtētas 10 ballu skalā, neņemot vērā to statusu (dzīva, kritusi, eksportēta, kauta).

Statistiski būtiskas atšķirības (p < 0,05) starp pirms 2007. gada un pēc 2007. gada dzimušo ķēvju grupām netika konstatētas gaitām, tomēr būtisko augstāks lēciena tehnikas vērtējums noteikts vecāko ķēvju grupā.

Kopumā saimniecības ķēvēm, kuras pārstāv Infantērijas un Juluškas ģimenes, ir uzlabots eksterjera vērtējums, salīdzinot abas pētījumu grupas, tomēr atšķirība starp grupām nav būtiska. Būtiski augstāks (p < 0,05) ķēvēm, kas dzimušas pēc 2007. gada, ir tipiskuma vērtējums, kur visas 18 ķēves saņēmušas 8 balles. Savukārt vecāko ķēvju grupai ir būtiski augstāks vidējais platuma vērtējums. Būtiskas atšķirības starp grupām ir arī uzvedības vērtējumam, kur jaunākā ķēvju grupa saņēmusi zemāku vērtējumu. Kā pozitīvu uzlabojumu saimniecības ķēvēm jānorāda kāju kvalitātes vērtējumu paaugstināšanos, salīdzinot pirms 2007. gada un pēc 2007. gada dzimušās ķēves, gan priekškājām, gan pakaļkājām vērtējums būtiski augstāks ir jaunākajai ķēvju grupai (p < 0,05).

Saimniecības ķēves no Infantērijas un Juluškas ģimenes jaunāko ķēvju grupā ir sasniegušas augstāku kopējo eksterjera vērtējumu, atšķirība starp grupām ir būtiska (p < 0,05). Pēc 2007. gada dzimušajām ķēvēm augstāks ir gaitu precizitātes un priekškāju vērtējums, kas ir pretējs rezultāts, kāds tika iegūts, salīdzinot vecākās grupas ķēves. Tas liecina par nozīmīgu pazīmes uzlabošanu saimniecībā.

Pirms 2007. gada dzimušo un pēc 2007. gada dzimušo ķēvju grupu salīdzinājums eksterjera un darbaspēju pazīmju lineārā vērtējumā

Papildus zirgu snieguma vērtējumam ballēs Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes vērtēšanas metodika pēc 2010. gada papildināta ar pazīmju vārdisko aprakstu, līdzīga metodika tika izmantota jau iepriekšējā vērtēšanas sistēmā (bonitēšanā). Pēc 2019. gada – vārdiskais apraksts aizstāts ar lineāro profilēšanu ar pazīmju izpausmes diapazonu no -3 līdz +3 punktiem.

Pētījumā veikta ķēvju eksterjera un darbaspēju lineārā profilēšana saimniecībā abās ķēvju grupās un šķirnes ģenealoģiskajās ģimenēs, kā arī lineāro pazīmju vidējo vērtību salīdzinājums.

Salīdzinot pētījuma grupas pēc lineārā vērtējuma (skat. 1. att.), var konstatēt, ka jaunāko ķēvju grupā ķēvēm raksturīgs vieglāks, elegantāks tips, smalkāka konstitūcija, augšupvērsta ķermeņa uzbūve un stiprākas saites, par ko ķēves bija saņēmušas augstāku vērtējumu arī par tipiskumu.

1. att. Lineāro profilu salīdzinājums pirms 2007. un pēc 2007. gada dzimušo ķēvju grupās saimniecībā

Salīdzinot pētāmo grupu eksterjera pazīmju lineāro aprakstu, 2. att. var redzēt, ka jaunākās grupas ķēvēm raksturīgi slīpāki krusti, īsāka josta, mazāk ieliekta, īsāka mugura, garāks kakls, mazāka galva, tomēr kā negatīva tendence vērojama skausta augstuma un garuma samazināšanās.

2. att. Lineāro profilu salīdzinājums pirms 2007. un pēc 2007. gada dzimušo ķēvju grupās saimniecībā

Noteiktas katrai no saimniecībā biežāk pārstāvētajām ķēvju ģimenēm raksturīgākās eksterjera pazīmes abās pētījuma grupās. Abu ģimeņu ķēves, kas dzimušas pirms 2007. gada, ir ar raksturīgu pirkstu vērsumu uz iekšu un mīkstiem vēzīšiem pakaļkājām un priekškājām. Infantērijas ģimenes ķēvēm vecākajā grupā raksturīgs pagarš pakausis, vidēji garš kakls, garš un augsts skausts, pagara mugura un josta. Juluškas ģimenes ķēves, kuras dzimušas pirms 2007. gada, ir ar zemu skaustu.

Salīdzinot pirms 2007. gada dzimušās ķēves ar jaunāko ķēvju grupu Infantērijas ģimenes ietvaros, var konstatēt, ka izdevies uzlabot pakauša garumu un kakla garumu, arī lāpstiņas slīpumu. Jaunākajām ķēvēm mazāk raksturīga gara mugura. Nav vairs raksturīgs pirkstu vērsums uz iekšu. Kā vēlamākais eksterjera uzlabojums jāpiemin kāju eksterjera trūkumu samazinājums, samazinot tendenci uz mīkstiem priekškāju un pakaļkāju vēzīšiem.

Jāatzīmē, ka ķēvēm, kas dzimušas pirms 2007. gada, raksturīga zobenveida lecamo locītavu stāvotne (0,7), kas jaunāko ķēvju grupā samazinājusies līdz vidējam lineārajam vērtējumam 0. Zobenveida pakaļkājas raksturīgas tikai vienai ķēvei šajā grupā.

Salīdzinot pirms 2007. gada dzimušās ķēves ar jaunāko ķēvju grupu Juluškas ģimenē, redzams, ka jaunākās grupas ķēvēm raksturīgs īsāks skausts, tāpat saglabājot tendenci uz zemu skaustu. Arī uzlabojies lāpstiņas slīpums un krustu garums. Juluškas ģimenes ķēves joprojām saglabājušas tendenci uz iekšu vērstiem priekškāju pirkstiem, tomēr nav novērojami mīksti vēzīši priekškājām. Kopumā vērtējams, ka kāju eksterjers ir uzlabojies. Nevienai no Juluškas ģimenes ķēvēm nav raksturīga zobenveida lecamo locītavu uzbūve jaunāko ķēvju grupā.

Salīdzināta arī gaitu kvalitāte starp Infantērijas un Juluškas ģimenes ķēvēm. Noteikts, ka Infantērijas ģimenes ķēvēm raksturīgas plašākas gaitas (3. attēls).

3. att. Gaitu plašums Juluškas un Infantērijas ģimenēs saimniecībā

Salīdzinot lēciena tehniku Infantērijas un Juluškas ģimenē, 4. attēlā redzams, ka abām ķēvju ģimenēm raksturīga laba lēciena tehnika ar labu priekškāju un pakaļkāju tehniku. Priekškāju tehnika ar cieši pievilktām priekškājām lēcienā īpaši raksturīga Juluškas ģimenes ķēvēm.

4. att. Lēciena tehnikas pazīmju lineārā vērtējuma vidējie rādītāji Juluškas H 194 un Infantērijas H212 ķēvju ģimenēs

Drosmīgs, elastīgs lēciens ar labu pakaļkāju tehniku raksturīgs Infantērijas ģimenes ķēvēm.

Secinājumi demonstrējumā

Pētījumā veikta saimniecības ķēvju izcelsmes analīze, nosakot, ka lielākā daļa vaislas ķēvju pārstāv divas ģimenes – Infantērijas un Juluškas.Veicot ķēvju eksterjera un darbaspēju lineāro profilēšanu saimniecībā šķirnes ģenealoģiskajās ģimenēs, noteikts, ka Infantērijas ģimenes ķēves ir ar vieglāku, elegantāku tipu, stiprākām saitēm, garāku pakausi, garāku un augstāku skaustu, bet mazāk elegantu galvas formu nekā Juluškas ģimenes ķēves. Pēc bonitēšanas rezultātiem noteikts, ka garš un augsts skausts, gara, slīpa lāpstiņa bijusi raksturīga visām saimniecības ķēvēm, tomēr Infantērijas ģimenes ķēvēm, kas šobrīd veido vaislas ķēvju kodolu, mazāk raksturīgas tādi kāju trūkumi kā priekškāju pirkstu vērsums uz iekšu, zobenveida lecamās locītavas, šaura pakaļkāju stāvotne.

Veicot ķēvju kvalitātes salīdzinājumu saimniecībā pirms 2007. gada un pēc 2007. gada dzimušo ķēvju grupā, jaunāko ķēvju grupai raksturīgs vieglāks, elegantāks tips, sausāka, smalkāka konstitūcija, stiprākas saites un biežāk augšupvērsts ķermeņa līdzsvars, īsāka josta un mugura, slīpāki krusti. Darbaspēju vērtējumā Infantērijas ģimenes ķēvēm raksturīgākas labākas gaitas, bet Juluškas ģimenes ir ar labāku priekškāju tehniku lēcienā.

Salīdzinot pirms 2007. gada dzimušo Latvijas siltasiņu šķirnes ķēvju grupu ar pēc 2007. gada dzimušo Latvijas siltasiņu šķirnes ķēvju grupu, var secināt, ka saimniecībā ir izdevies uzlabot ķēvju eksterjeru, izaudzēt ķēves ar modernāku tipu un īsāku formātu, samazināt tādus eksterjera trūkumus kā ieliekta mugura, gara josta, mīksti vēzīši.

Veicot pārdomātu ilgtermiņa selekcijas darbu saimniecībā, panākti augstāki rezultāti gan eksterjera, gan darbaspēju nianšu ziņā.

 

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

 

Sagatavoja:
Aija Luse un
Laine Orbidāne,

 

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail

Sekot Mums