Kas jādara zirgu īpašniekiem, lai zirgu dokumenti un informācija reģistros būtu kārtībā?
Klāt pavasaris – kumeļu dzimšanas un jaunās lecināšanas sezonas laiks.
Līdz ar prieku par kumeļu dzimšanu, parādās jautājumi par dokumentu iegūšanu tiem, kā arī tālākajam audzēšanas darbam – nākamā vaislinieka izvēle, vienošanās ar tā īpašnieku par pakalpojumu, kā arī veiksmīga dokumentu aprite.
Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem, aicinām būt atbildīgiem gan ķēvju, gan ērzeļu īpašniekiem. Un tas nozīmē savstarpēju godprātīgu vienošanos par pakalpojuma cenu un apmaksu, kā arī dokumetu apriti.
Ja ķēves īpašnieks ir pieņēmis lēmumu par ķēves lecināšanu, tad ir jābūt gatavam apmaksāt pakalpojumu pēc vienošanās.
Savukārt, ērzeļa īpašnieks ir atbildīgs par pakalpojuma sniegšanu, kā arī par lecināšanas ziņošanu Lauksaimniecības datu centram likumā noteiktajos termiņos.
Lai varētu veikt lecināšanas ziņojumu, uz to lecināšanas perioda brīdi gan ķēvei, gan ērzelim ir jāatrodās vienā novietnē (pareiza pārvietošanas ziņošana).
Lūdzam būt atbildīgiem, jo daudz dzirdam par situācijām, kad kumeļi piedzimuši, bet ne pārvietošana, ne lecināšana nav noziņota, radot problēmas visām iesaistītajām pusēm.
Lecināšanas ziņošana noteiktajā termiņā ir pakalpojuma sniedzēja jeb ērzeļa īpašnieka atbildība!
Atgādinām faktus no likumdošanas, kas ir saistoši zirgu īpašniekiem!
Noteikumi par notikumu ziņošanas termiņiem
Ministru kabineta noteikumi Nr. 134 “Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība” nosaka, ka:
Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs šajos noteikumos paredzēto informāciju noteiktā termiņā paziņo datu centram, izmantojot datu centra elektroniskās paziņošanas sistēmu (turpmāk – elektroniskā paziņošanas sistēma) un iesniedzot informāciju elektroniska dokumenta veidā saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu vai papīra formā.
Ja novietnē tiek veikta zirgu dabīgā lecināšana, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs septiņu dienu laikā pēc notikuma par to paziņo datu centram.
Ja novietnē tiek veikta zirgu mākslīgā apsēklošana, mākslīgās apsēklošanas tehniķis septiņu dienu laikā pēc mākslīgās apsēklošanas, izmantojot elektroniskās paziņošanas sistēmu, iesniedz datu centrā noteikumos paredzēto informāciju.
Ja zirgu novietnē dzīvnieki ir atnesušies, bijuši aborti, dzīvnieki ir nokauti, nobeigušies vai pazuduši, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs septiņu dienu laikā pēc notikuma iesniedz datu centrā noteikumos paredzēto informāciju.
Ja mainās zirga īpašnieks vai to pārvieto no vienas novietnes uz citu (izņemot pārvietošanu uz kautuvi vai atzīto savākšanas centru), zirga īpašnieks vai turētājs septiņu dienu laikā pēc notikuma iesniedz datu centrā dzīvnieku pārvietošanas deklarāciju.
Ja zirgu ieved no citas valsts pastāvīgai turēšanai, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs septiņu dienu laikā pēc dzīvnieka ievietošanas novietnē datu centrā iesniedz ziņojumu par dzīvnieka ievešanu.
Ja zirgu izved no novietnes, kurā tas dzimis, uz citu valsti, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs septiņu dienu laikā pēc dzīvnieku izvešanas paziņo datu centram noteikumos paredzēto informāciju.
Zirgu apzīmēšana
Zirgu dzimtas dzīvnieku (jaundzimušo kumeļu) identificē līdz sešu mēnešu vecumam, izsniedzot identifikācijas dokumentu, kas atbilst regulas Nr. 2015/262 7. pantā minētajām prasībām (turpmāk – zirga pase), un apzīmē ar transponderu.
Vērtēšanas eksperts vai praktizējošs veterinārārsts zirgu dzimtas dzīvnieku apzīmē, implantējot transponderu atbilstoši regulas Nr. 2015/262 18. panta 2. punktā minētajām prasībām. Pēc zirgu dzimtas dzīvnieka apzīmēšanas ar transponderu vērtēšanas eksperts aizpilda zirga reģistrācijas kartīti divos eksemplāros un nodod to dzīvnieku īpašniekam. Dzīvnieku īpašnieks septiņu dienu laikā pēc zirgu dzimtas dzīvnieka apzīmēšanas vienu reģistrācijas kartītes eksemplāru iesniedz datu centrā, bet otrs eksemplārs paliek pie dzīvnieku īpašnieka.
Ja dzīvniekam mainās īpašnieks, iepriekšējais dzīvnieku īpašnieks nodod jaunajam dzīvnieku īpašniekam zirga pasi, kurā ar parakstu ir apliecinājis dzīvnieka nodošanu, un paziņo datu centram informāciju saskaņā ar šo noteikumu 29. punktā minētajām prasībām.
Ja dzīvnieku īpašnieks vai turētājs zirgu dzimtas dzīvnieku nodod kautuvē, kautuves pārstāvis rīkojas saskaņā ar regulas Nr. 2015/262 34. panta 1. punkta “a” un “b” apakšpunktā minētajām prasībām un zirga pasē ieraksta nokaušanas datumu. Kautuves pārstāvis zirga pasi septiņu dienu laikā pēc dzīvnieka nokaušanas iesniedz datu centrā.
Ja zirgs ir nobeidzies vai nokauts novietnē, pazudis vai nozagts, tā īpašnieks vai turētājs zirga pasē ieraksta notikuma datumu un 30 dienu laikā pēc tā konstatēšanas zirga pasi iesniedz datu centrā.
Par savlaicīgu zirgu apzīmēšanu un notikumu ziņošanu datu centram ir atbildīgs zirga īpašnieks.
Par korektu zirga apzīmēšanu un identificēšanu ir atbildīgs sertificēts zirgu vērtētājs.
Lai pierādītu zirga izcelsmi, ja nav bijuši ievēroti apzīmēšanas termiņi, ir jāveic DNS analīze izcelsmes apstiprināšanai (pēcnācējam, mātei un tēvam) – īpašnieka atbildība.
Sekot Mums
