Es pati izvēlējos zirgus – Anna Šellere
Kad cilvēks piedzimst zirdzinieku (ārstu, žurnālistu u. c.) ģimenē, šķiet, ka nav citas izvēles, kā turpināt dinastijas iesākto. Gandrīz tā tas bijis arī ANNAI ŠELLEREI, kuras mamma Olga Šellere pirms daudziem gadiem izveidoja veiksmīgu stalli Baldonē.
Taču Anna uzreiz saka: “Jā, mamma vēlējās, lai es būtu pie zirgiem, darīja visu, lai tā notiktu, bet vienlaikus deva man arī iespējas domāt par turpmāko darbu citā nozarē. Tomēr es pati izvēlējos zirgus, jo man tas ļoti patīk.”
Vizītkarte
Anna Šellere
* Zirgu trenere ģimenes stallī JSK “Telfas” Baldonē.
* Dzimusi 1996. gadā.
* Šķēršļu pārvarēšanas (konkūra) sacensībās startē kopš 10 gadu vecuma.
* Stažējusies Zviedrijas sportistam Rolfam Geranam Bengtsonam (Rolf-Göran Bengtsson) (divu olimpisko spēļu sudraba medaļu ieguvējs) piederošajā stallī Vācijā.
* Piedalījusies 2022. gada jauno zirgu audzētāju pasaules čempionātā Nīderlandē.
* Uzstājusies ar lekcijām un apgūst pieredzi semināru organizēšanā.
* Divu sertificētu vaislas ērzeļu īpašniece.
Sacensībām sagatavoti vismaz pieci zirgi
– Jau sešpadsmit gadus piedalāties sacensībās, vai turpināsiet to arī šosezon?
– Jā, un pēdējos gadus pat startēju vairāk nekā iepriekš. Man startam sacensībās ir sagatavoti vismaz pieci zirgi, ar kuriem varu piedalīties dažādos konkūra maršrutos līdz pat 140 cm šķēršļu augstumam.
– Esat jaunzirgu trenere, bet vai treneris ir arī jums pašai?
– Patlaban strādāju patstāvīgi. Trīs gadus mana trenere bija viena no atzītākajām speciālistēm šajā jomā Latvijā – Maira Leja, tad astoņus mēnešus stažējos Vācijā, kas bija lieliska un noderīga pieredze. Tieši tur es varēju uzzināt, kā profesionāli notiek katra darbība stallī pie olimpiskā līmeņa jātnieka: kā skatīties uz katru zirgu kā uz indivīdu, labu vai sliktu, un atrast viņā to, kas ir labākais un kādas īpašības un prasmes var attīstīt tālāk. Bija interesanti to uzzināt un vērtēt praksē, kas man deva ļoti daudz informācijas.
Organizē seminārus
– Jūs ne tikai pati mācāties, bet arī pirmoreiz aprīļa sākumā sarīkojāt semināru ar viestreneri no Beļģijas – Tibo Haivertu (Thibaut Huyvaert). Kāda bija dalībnieku interese?
– Interese bija pārsteidzoši liela, ja ņem vērā to, ka līdzdalība notika ar saviem zirgiem – piedalījās 20 jātnieku un zirgu pāri. Trīs no jātnieku grupām nodarbojās “Telfās”, divas – Jauno jātnieku skolā Inčukalnā. Jau pēc semināra noslēguma man tika uzdoti jautājumi – kad būs šāds nākamais pasākums.
(Piemēram, zirgu īpašniece un trenere Aiga Ozoliņa no Baldones kluba “Atēna” par šīm nodarbībām saka: “Mūsu sportiste Karlina Kvitka ar Magnoliju piedalījās treniņos pie viestrenera no Beļģijas Tibo Haiverta. Liels paldies Annai Šellerei par trenera uzaicināšanu un lielisko piedāvājumu piedalīties šādos treniņos. Īsā kopsavilkumā: ļoti patika trenera profesionalitāte, iedziļināšanās katra jātnieka problēmu atrisināšanā. Netika kardināli mainīti ne uzsēdes, ne vadības stili, vien piekoriģētas zirga vadības komandas, piemeklēti optimālākie varianti zirga un jātnieka sadarbībai, palīdzot abiem saprast un veidot vienotu komandu. Kā vērotājām no malas man ļoti patika mūsu jātnieku (lai arī dažāda līmeņa – gan amatieri, gan bērni, gan augstāka līmeņa jātnieki) pašu nopietnā pieeja darbam. Abu dienu vērtējums no viestrenera – neko kardināli nemainīt mūsu jaunzirgu jāšanā, strādāt kā pirms tam. Ļoti gaidām turpinājumu.)
Pieredze kopš agras bērnības
– Kur pati gūstat zināšanas par jāšanas sporta aktualitātēm?
– Lielākoties tā ir pieredze, kopš agras bērnības darbojoties ar zirgiem. Bet pati ļoti daudz lasu, piedalos visos Latvijā organizētajos semināros, kas saistīti ar zirgaudzēšanu un jāšanas sportu. Tagad vairāk interesējos par vairākiem detalizētām niansēm šajā jomā.
– Zirgaudzēšanas forumā šogad Ķekavā “Kur esam, kurp ejam?” jūs stāstījāt par vairākām niansēm, kas svarīgas mūsu zirgaudzētājiem, lai veiksmīgāk pārdotu savu produkciju.
– Tās lielākoties bija pieredzē balstītas atziņas. Un to apgūšana pirms vairākiem gadiem “Telfās” sākās tā: mums pašām nebija īpaši daudz trenējamu zirgu, bet pietiekami liels turēšanas vietu skaits, kā arī abas ar mammu spējām jaunzirgus apmācīt darbam. Tad piedāvājām citām saimniecībām atvest zirgus pie mums ar sekojošu pakalpojumu – sagatavot pārdošanai.
– Kuras bija aktīvākās saimniecības, kas piedāvāto pakalpojumu izmantoja?
– Tā bija, pirmkārt, “Zviedru birzes zirgi” ar saimnieci Rūtu Landkvisteri-Rasiņu vadībā, kuras saimniecību gan vēlāk pārņēma Ieva Tracevska. Arī “3 Vītolu staļļi” un z/s “Zvaigznītes”. Taču kovidlaikā zirgu trenēšanu un tirdzniecību pārtraucām.
– Cik patlaban zirgu ir jūsu ģimenes stallī Baldonē?
– Tagad – 35, no kuriem 27 ir pašu īpašumā, tajā skaitā trīs kumeļi, kuri piedzima šopavasar.
– Sakāt, ka esat iedziļinājusies zirgu selekcijā, kā tas notiek?
– Šogad paredzēti kopā pieci kumeļi, un tāda ir “raža” jau aptuveni trīs gadus. Agrāk bija viens, divi kumeļi. Bet tā kā mums ir savi sertificēti vaislas ērzeļi, šo darbu turpinām. Pētu ciltsrakstus, cenšos novērtēt vecāku pāra saderību un labākās īpašības, kuras būtu vēlams pārmantot.
Ērzeļi ar labu raksturu un ciltsrakstiem
– Kas ir šie skaistuļi – jūsu saimniecības ērzeļi?
– Kad trenējos Beļģijā, man jau no pirmās dienas patika viens no zirgiem, kurš stāvēja stallī, kurā mēs bijām. Vienu dienu atbrauca saimniece un pateica, ka zirgs ir guvis nopietnu traumu un sportam vairs nebūs izmantojams. Painteresējos, vai nav iespējams zirgu iegādāties, un tā Hero Blue tagad ir mūsu stallī. Viņš ir 11 gadus vecs zirgs ar izcilu eksterjeru, raksturu un prasmēm, kurš iegūts no ļoti populāras Eiropas zirgu līnijas. Hero tēvs Zirocco Blue VDL ir pasaulē atdzīts vaislas un sporta ērzelis, kura pēcnācēji sāk ļoti veiksmīgi startēt augstākā līmeņa sportā, māte ir no Grand Prix līmeņa Indorado. Jā, sacensībām ērzelis vairs neder, bet vaislas darbam ir lielisks.
Otrs manā īpašumā esošais ērzelis ir Chadler, 9 gadus vecs no “3 Vītolu staļļiem”, ar kuru veiksmīgi sāku piedalīties zirga pirmajās sacensībās, saimniecībai nododot zirgu manā aprūpē sākumā tikai uz laiku. Arī viņa izcelsme ir lieliska – māte no Vācijas ievesta ķēve, kuras trīs Latvijā dzimušie pēcnācēji startē maršrutos virs 130 cm, tēvs Hanoveras šķirnes Chaccato no pasaulē slavenā sporta un vaislas ērzeļa Chacco Blue, kurš nu jau startē pats Grand Prix līmenī, bet parametri un attieksme pret darbu ir lieliska, tāpēc to nopirkām. Čadlers ir ļoti mierīgs sacensību laukumā – “ērzelis ar galvu”, kura attieksme atšķiras lecināšanas laikā no darba laukumā.
Turklāt es un Olga veiksmīgi mākam strādāt ar ērzeļiem, savaldot viņu temperamentu, lai tos mācītu, sagatavotu sacensībām un startētu.
– Pēc stāsta par abiem ērzeļiem, atgriežoties pie selekcijas, – kā to plānojat?
– Jau minēju, ka ļoti bieži apmeklēju dažādus seminārus Latvijā. Bet īpaši daudz informācijas guvu, piedaloties pagājušogad jauno zirgu audzētāju čempionātā, kur bija ļoti daudz vērtīgu lekciju. Tāpat, kad notika zirgu izvades un to vērtēšana, pēc tam gāju pie speciālistiem un vēlējos uzzināt pamatojumu. Ļoti daudz mācos, ko palīdz pašas interese un motivācija uzzināt ko vairāk. Tad, ja tu tam seko, no katra zirga izcelsmes vari aptuveni saprast, kas no viņa ir gaidāms un kādas ir viņa iespējas.
– Esat pētījusi un piedāvājusi savus zirgus pircējiem Amerikā. Ar ko šis tirgus ir īpašs, jo ir tik dārgas transportēšanas izmaksas, bet pieprasījums ir?
– Amerikāņiem mūsu zirgi interesē, personīgi zinu vismaz sešus cilvēkus, kuri vēlējušies nopirkt. Taču problēma tiešām ir tā, ka transportēšana ir ļoti dārga, un tad vēl lielākoties iesaistās starpnieki, kuri vēlas nopelnīt. Paši potenciālie pircēji reti lido uz Latviju, lielākoties izvēlas zirgus pēc videoierakstiem, kam jābūt profesionāli sagatavotiem. Taču tās ir arī mūsu iespējas zirgu realizēšanā, tiek gaidīti augstas kvalitātes amatieriem draudzīgi zirgi. Vēl jāņem vērā ļoti daudz detaļu, kas šādā pārdošanas procesā jāievēro, bet labā vecumā kvalitatīvi iestrādātu zirgu mums ir ļoti maz.
Lielākā vēlme – uzcelt manēžu
– Ko domājat par savas darbības attīstību tuvākajā nākotnē?
– Mani tuvākie plāni varētu būt sagatavot kādu zirgu konkūra Grand Prix startiem Baltijas valstu sacensību ietvaros un sagatavot labi iestrādātus jaunzirgus tirgošanai. Visi var teikt – galvenais mērķis ir olimpiskās spēles, bet līdz tam garš ceļš ejams … Galvenais – vēlētos nopelnīt naudu manēžas uzcelšanai Baldonē, jo šoziem bija ļoti grūti trenēties mainīgos apstākļos. Ir iecere šovasar sarīkot atvērtās dienas saimniecībā, kur mēs iepazīstinātu ar savu darbu un apmeklētājiem piedāvātajiem pakalpojumiem.
Kolēģi par Annu Šelleri
Viena no labākajām Latvijas konkūristēm un trenere Maira Leja:
“Par Annu varu teikt tikai to labāko. Es viņu trenēju aptuveni trīs gadus, un tāpēc man izveidojies savs priekšstats. Par Annu kā par cilvēku – atbildīga, mērķtiecīga, zinātkāra, komunikabla, vienmēr starp darba kalniem atradīs laiku pakomunicēt un padalīsies ar savu viedokli, kurš viņai laika gaitā sāka veidoties pārliecinošs un argumentēts. Godīga, ja kaut ko uzņemas izdarīt, vienmēr izdara. Sirsnīga, spēj sniegt atbalstu, ja vajadzīgs. Kā jātnieks viņa savā attīstībā ir daudz ieguldījusi gan praktiski, gan teorētiski. Zinoša mūsu sporta tehniskajos jautājumos un arī medicīniskās lietās. Nebaidās darba.”
Latvijas Jātnieku federācijas Konkūra padomes priekšsēdētājs, daudzu sacensību galvenais tiesnesis, tajā skaitā citās Eiropas valstīs, Dainis Līvmanis:
“Protams, es arī par Annu varu teikt visu to labāko. Kā federācijas amatpersonai man vienmēr ir patikuši jātnieki, kuri vienmēr grib sasniegt kaut ko vairāk kā Latvijas čempiona titulu (spilgts piemērs ir Kristaps Neretnieks, olimpisko spēļu dalībnieks). Anna ir viena no tādiem sportistiem. Būtībā jau par Latvijas čempionu var kļūt ikviens, kurš nav sācis pārāk vēlu trenēties. Tam ir dažāda līmeņa iespējas – poniju grupas, bērnu konkurence, juniori, jaunie jātnieki, amatieri, starts ar jaunzirgiem… Arī starp pieaugušajiem nav pārāk liela konkurence. Domāju, vismaz ceru, ka Anna turpinās iesākto un kādreiz būs laba jātniece arī starptautiskā līmenī. Vēl var piebilst, ka Annai ir laba pašapziņa un tas, protams, cilvēkam palīdz augt visās jomās.”
Raksta autore: DACE MILLERE,
foto no Annas Šelleres arhīva
Raksts no žurnāla “Latvijas Lopkopis” 2023.gada maija izdevuma.
Sekot Mums
