Verners Šāde – Hanoveras šķirnes zirgi jaunajā pasaulē …
Pēc Horsemagazine materiāliem – intervija ar Kristu Hektoru
Pēdējos gados siltasiņu šķirnes zirgu audzēšanas pasaulē ir notikušas daudzas dramatiskas pārmaiņas – kurš būtu domājis, ka izzudīs visa Francijas valsts zirgaudzētavu sistēma? Ka Flyinge, zviedru zirgaudzēšanas „pērles” vairs nebūs? Ka vairākums slaveno Oldenburgas šķirnes ērzeļu vairs nebūs pieejami? Un, ka visā Eiropā lecināto ķēvju skaits tik dramatiski kritīsies…
“Manuprāt, lielākās izmaiņas ir bijušas strukturālas”, apgalvo Dr. Verners Šāde, Hanoveras šķirnes zirgu audzētāju biedrības direktors. “Pārmaiņas skar zirgaudzētāju kopienu kā tādu – daudzi audzētāji, kas nākuši no zemnieku saimniecībām, pēdējos gados ir atmetuši ar roku zirgu audzēšanai – mainoties paaudzēm, ir zudušas veselas saimniecības. Lecināto ķēvju skaits ir krities, kas nozīmē, ka šīs problēmas piedzīvo visas zirgaudzētāju biedrības Vācijā – mēs zaudējam biedrus, zaudējam ienākumus. Zirgu audzēšana arvien vairāk kļūst par profesionālu nodarbi, un zirgu kvalitāte tirgū joprojām ir ļoti augsta, bet pēc finanšu krīzes un ekonomiskajām problēmām tirgus piedzīvoja lejupslīdi, un tas izraisīja arī strukturālās izmaiņas”.
“Tāpat arī mēs redzam, ka zirgaudzēšana kļūst arvien starptautiskāka. Ērzeļu īpašnieki arvien vairāk iesaistās jāšanas sportā – un, ja ērzeļa īpašnieks nespēj apvienot audzēšanu un sportu, tad viņam ir ļoti grūti izdzīvot šajā tirgū. Tie, kuriem tas izdodas, gūst panākumus sportā, un tad arī viņu ērzeļiem ir lielāka popularitāte vaislas darbā. Internacionalizācija ir veicinājusi pieaugošu gēnu apmaiņu Eiropas zirgaudzētāju biedrību starpā, „asinīm” plūstot no vienas valsts uz otru, no vienas biedrības uz citu”.
Ja mēs palūkojamies uz jaunajiem tirgiem – piemēram, uz arābu un Āzijas tirgu, tad šie pircēji nemeklē kumeļus vai trīsgadniekus, kurus audzēt un trenēt; viņi grib zirgus, kas jau sacenšas augstākajos līmeņos…
“Hanoveras zirgaudzētāju biedrība sāka strādāt ar Āzijas tirgu, īpaši Ķīnas tirgu, 2012. gadā, veidojot sadarbību ar treniņu centriem Ķīnā, lai paskatītos, kas tur notiek, un mūsu pieredze rāda, ka tas ir potenciāls tirgus. Mēs uzskatām, ka tas būs spēcīgs tirgus, bet pašlaik ir dezorganizēts, un nav pietiekami daudz cilvēku ar atbilstošām zināšanām par zirgu trenēšanu un kopšanu, tā kā tā ir liela problēma. Tas nozīmē, ka, ja vēlaties gūt panākumus šajā tirgū, jums ir jāpiedāvā visa pakalpojumu pakete, ne tikai zirgs. Īpaši nozīmīgi ir treniņi, un to mēs piedāvājam – nosūtām savus trenerus uz Ķīnu, lai trenētu pārdotos zirgus, vai arī pārdodam zirgus ķīniešiem un paturam tos šeit, Vācijā, kur tie tiek trenēti. Mūsu pašreizējā pieredze ir bijusi tiktāl laba, un liecina par pozitīvu attīstību”.
“Neskatoties uz Āziju vien, mums ir interesants arī Dienvidamerikas tirgus. Uz šo zonu mēs skatāmies ļoti rūpīgi, jo viņiem gan ir izkopta zirgu kultūra, bet pašlaik viņi sāk arvien vairāk interesēties par tādiem sporta veidiem kā iejāde, konkūrs vai trīscīņa”.
“Mūsu pašmāju tirgus joprojām ir ļoti svarīgs. Izsolēs mēs pārdodam 50% zirgu pašmāju pircējiem Vācijā, bet ar to nepietiek. Sportistu skaitu Vācijas jāšanas sportā raksturo diezgan liela stabilitāte, un mēs domājam, ka vietējais tirgus turpinās augt. Tā kā nākotnē ir paredzams, ka zirgu būs mazāk, jo ir mazinājies lecināto ķēvju skaits, tirgus Eiropā varētu kļūt interesantāks, par cik sporta statistika nebūt nav slikta”.
Jums ir izdevies „mīkstināt” triecienu, apvienojot vairākas mazākas biedrības, bet klīst baumas, ka gaidāma Holšteinas un Hanoveras biedrību apvienošanās…. vai tās ir pilnīgas aplamības?
“Es domāju, ka jā, bet nevaru garantēt, kas notiks nākotnē. Manuprāt, biedrībām Vācijā ir jāsēžas pie kopīga sarunu galda. Mums ir labas attiecības ar pārējām biedrībām…”
Vai nebūtu loģiskāk izveidot vienu Vācijas konkūra zirgu biedrību un vienu iejādes zirgu biedrību…
“Es tā nedomāju. Manuprāt, Vācijā ir jāpatur atsevišķās šķirnes. Mans mērķis nav izveidot vienu „Vācijas jājamzirgu šķirni” – mums ir jāpatur esošās šķirnes, jo audzētāji un reģioni ļoti izteikti identificējas ar tām, tomēr aizkulisēs mums ir jāatrod veids, kā biedrībām sadarboties, lai samazinātu izmaksas”.
“Manuprāt, ir interesanti, ka ir dažādas audzēšanas programmas un audzēšanas pieejas. Esmu pārliecināts, ka zirgaudzētāju biedrību skaits Vācijā samazināsies, bet es domāju, ka tas notiks dabiskas evolūcijas rezultātā, nevis, īstenojot kaut kādu plānu”.
Leģendārais Donnerhall – ērzeļu ciltstēvs
Skatoties uz ciltslīnijām, ko pašlaik izmanto Hanoveras šķirnē, rodas iespaids, ka te notiek pašplūsma bez skaidra virziena; reiz tāds bija – Weltmeyer, bet viņš nav atstājis spēcīgu līniju, un, no malas skatoties, liekas, ka zirgaudzētāji gaida ieteikumus tālāk…
“Es domāju, ka tas ir loģisks attīstības iznākums, jo, pateicoties mākslīgajai apsēklošanai, ērzeļu sēkla ir pieejama visā pasaulē, taču esmu pārliecināts arī, ka galvenais „enkurs” ir ķēvju populācija, un tieši tajā Weltmeyer ir bijis ļoti nozīmīgs, un mums ir ļoti paveicies, ka esam saglabājuši viņa ciltslīniju”.
Tas ir interesanti, jo Weltmeyer izskatās pēc tāda ērzeļa, kas drīzāk dotu vairāk spēcīgu dēlu…
“Tā, diemžēl nenotika, viņa dēli neizdevās tādi kā pats tēvs”.
Tātad patiesībā tas izdevās tikai Donnerhall…
“Donnerhall tas izdevās, Rubinstein ne. Daži ērzeļi dod labas ķēves, daži dod abus, daži tikai spēcīgus dēlus, bet, manuprāt, veiksmīga zirgaudzēšanas programma balstās uz ķēvju un to ģimeņu selekciju. Ērzeļu nozīme tiek krietni pārvērtēta, lai gan patiesībā tieši ķēves ir tās, uz kurām ir jāskatās. Ir vajadzīgs labs ērzelis, par to šaubu nav, bet ja ķēvju populācijas vidējie rādītāji ir ļoti augstā līmenī, ērzeļus var arī nedaudz pamainīt. Tieši šī iemesla dēļ Hanoverā mēs esam tik labā situācijā, jo mēs ļoti rūpējamies par spēcīgām ķēvju ģimenēm”.
Uz kuriem ērzeļiem liekat cerības?
“Lai gan viņš ir jau vecāks, bet mēs esam ļoti apmierināti ar De Niro. Viņš dod tiešām pasaules klases zirgus, un ir viens no labākajiem ērzeļiem, kādi mums bijuši, un mēs esam arī apmierināti ar viņa dēliem Dancier un Desperados, līdz ar to sagaidām labus pēcnācējus no šīs līnijas, bieži vien kombinējot to ar Weltmeyer un arī ar Wolkenstein.”
Un kā ir ar no jauna atdzīvināto ‘B’ līniju?
“Esmu pārliecināts, ka mums ir pāris ļoti labi Belissimo dēli audzēšanas programmā, un tie arī sevi labi parāda sportā, tā kā domāju, ka „B” līnijas atdzimšana būs ļoti veiksmīga. Breitling ir ļoti labs piemērs tam, kā reizēm vecmodīgi tipi vai ciltslīnijas var dot moderna tipa zirgus. Mēs tikko sertificējām Nirnbergas Pils kausa čempiona tiešo brāli – Burlington (Breitling / Rohdiamant), kurš ir izcils zirgs. Esmu drošs, ka „B” līnijai ir labas nākotnes izredzes.”
Konkūrā mums ir Stakkato, un nu jau sāk parādīties tiešām izcili Grand Prix līmeņa zirgi Stakkato, bet nevar jau tikai lecināt ar viņu vien…
“Stakkato pašlaik sāk parādīties arī ķēvju līnijās, mums ir vairākas ļoti labas Stakkato ķēves, un viņas dod ļoti labus pēcnācējus no tādiem ērzeļiem kā Diarado vai Chacco Blue, vai Acorado – šī Hanoveras ķēvju kombinācija ar Holšteinas ciltslīnijām dod tiešām labus rezultātus. Pēdējā sertifikācijas skatē mēs ar lielu gandarījumu atzīmējām konkūra zirgu labo kvalitāti, kas radusies, apvienojot Holšteinas ērzeļus ar Hanoveras ķēvēm, un šo darbu mēs esam vērojuši jau vairākas paaudzes”.
“Tāpat arī Stakkato dēli kā Stolzenberg ir ļoti labi konkūra zirgu „ražotāji””.
Embassy II un Hanss Dīters Drehers, Vācijas Pasaules Jāšanas sporta spēļu rezerves pāris
Cik liela nozīme ir trīscīņai tirgus attīstībā?
“Mēs ļoti priecājamies par to, kā norit trīscīņas zirgu audzēšana. Mūsu zirgi tam ir ļoti piemēroti, un dažādu valstu klienti izrāda par tiem lielu interesi. Esam pārdevuši zirgus uz Angliju un Īriju, kas mums bija liels pārsteigums! Trīscīņas sporta formāta maiņa mums bija liela priekšrocība, un tagad jātniekiem ir nepieciešams zirgs, kas ir vienlaikus ļoti labs iejādes zirgs ar labām kustībām un jājamību, un arī labs konkūra zirgs. Manā skatījumā, piemēram, tāds zirgs kā FRH Escada ir trīscīņas zirgu prototips, pati pilnība. Tas ir viens no labākajiem Ingrīdas Klimkes zirgiem, un nu viņai ir tikai jānovēl laba veselība…”
Trīscīņai ļoti labi der Escudo līnija…
“Mēs esam konstatējuši, ka trīscīņas zirgu audzēšanā ir divi virzieni: ir Escudo līnija, piemēram, Embassy, un ir Contendro līnija, kas dod labus rezultātus apvienojumā ar tīrasiņiem kā, piemēram, Heraldik. Trīscīņas zirgus reizēm nākas ilgāk pameklēt, tādus nav viegli izaudzēt”.
Te nu es jums nepiekrītu – palūkojoties uz pāris cilvēkiem, kas mēģinājuši audzēt trīscīņas zirgus, piemēram, Frīdrihs Bats, pat ar minimāliem resursiem viņiem ir labi panākumi…
“OK, varbūt labāk būtu teikt, ka ir tikai pāris cilvēki, kuriem izdevies izaudzēt labus trīscīņas zirgus, līdz ar to šādu zirgu nav daudz, bet mums to vajag vairāk, un reizēm tos izdodas atrast tādos staļļos, kur pat nav bijusi doma audzēt trīscīņas zirgus. Piemēram, tāds zirgs kā Sherlock Holmes, nekad nevarētu domāt, ka no viņa būtu iegūstami trīscīņas zirgi, bet tomēr tā ir – FRH Serve Well, kas startē ar Andreasu Dibovski. Mums jāturpina rūpīgi meklēt trīscīņas zirgus dažādās vietās, bet visumā esmu ļoti apmierināts ar jauno paaudzi. Pēdējos gados bundesčempionātā ir uzrādīti labus rezultātus, popularizējot trīscīņas zirgus. Hanoveras zirgaudzētāju biedrība ir pēdējos gados devusi ļoti daudzus finālistus, un, lai turpinātu gūt medaļas, mums ir nepieciešams liels zirgu skaits”.
Ņemot vērā Heraldik aiziešanu viņsaulē, vairs nav neviena tik izcila vadošā trīscīņas vaislinieka…
“Ir problēmas ar tīrasiņiem. Mums vairs nav tik izteikti skaidra līdera, kāds bija Heraldik. Mēs priecājamies, ka mums ir palikušas ļoti labas Heraldik ķēves, kuras dod interesantus rezultātus, apvienojumā ar Contendro. Es domāju gan, ka mums trūkst spēcīga tīrasiņu ērzeļa”.
Pat, ņemot vērā visas problēmas, kas valda Eiropas zirgaudzēšanas jomā, jūs joprojām esat pārliecināti par Hanoveras zirgaudzētāju biedrības nākotni?
“Jā, esmu ļoti apmierināts ar to, kā attīstās zirgu kvalitāte. Mēs nedaudz raizējamies par to, ka skaitliskie rādītāji krītas, kas varētu izraisīt problēmas ar kvalitāti, bet līdz šim nekas par to neliecina. Pēdējos gados ikvienā līmenī, vai tās būtu jaunās ķēves, jaunie ērzeļi, bundesčempionāts, jaunzirgu maršruti Pasaules Kausā, Pasaules jauno iejādes zirgu čempionāts, Hanoveras šķirnes zirgu pozīcijas arvien nostiprinās, mums ir arvien vairāk zirgu rezultātu sarakstu augšgalos. Mums jāuzmana konkūra puse, jo, lai gan mums ir labi konkūra zirgi amatieriem, bet ir nepieciešams vairāk zirgu starptautiskajā līmenī. Es nedomāju, ka vaina meklējama tikai zirgaudzēšanas programmā, bet ir jāskatās arī uz zirgu apmācību; mēs plānojam vairāk koncentrēties uz jātnieku un jaunzirgu atbalstīšanu, lai tie varētu pāriet uz augstākiem līmeņiem”.
“Visumā esmu apmierināts, par spīti strukturālām izmaiņām, jo labie zirgaudzētāji turpina strādāt. Mūsu selekcijas sistēma arī darbojas labi, bet nedrīkstam atslābt, mums ir jāturpina visu laiku uzlaboties…”
Bodyguard no Burlington 2013. gada bundesčempionātā
Tulkoja Sigita Eitcena.
Sekot Mums
