Solis – gaitu karalis
Šo frāzi zina katrs zirgkopības speciālists. Kas gan liek cienīt gaitu, no kuras liekas nav lielas jēgas – ne slodze muskuļiem, ne adrenalīns asinīs?
(Sākam publicēt rakstu sēriju par zirga darbaspējām un to vērtēšanu)
Soļi ir vislēnākā no gaitām bez brīvā kritiena fāzes. To laikā zirgs pēc kārtas atbalstās uz katru kāju un tā ir četru takta kustība. Soļu gaita sākas ar pakaļkājas atspērienu. Turpinājumā kāju kustība notiek sekojoši: labā priekškāja, kreisā pakaļkāja, kreisā priekškāja, labā pakaļkāja, utt. Soļu kustības ātrums ātrgaitas zirgiem ir 6..8 km/h, smagajiem vezumniekiem – 4..5 km/h.
Kustoties soļos zirgs vismazāk nogurst un ir spējīgs strādāt ilgstoši. Soļos zirgs ir spējīgs attīstīt maksimālo vilktspēju. Soļu garums – 80-120 cm, soļu daudzums minūtē – 100..110.
Arī ganībās zirgs lielāko daļu laika pārvietojās soļos. Tā ir zirga dabīgā gaita, kuras laikā zirgs spēj atpūsties, ganīties un vienkārši pārvietoties. Soļojot zirgam enerģijas patēriņš ir 5-6 x lielāks nekā miera stāvoklī. Soļojot organismā neveidojas skābekļa deficīts, netiek forsēta elpošana, kustības un elpošanas procesi nav sinhroni.
Soļu raksturs ir atkarīgs no zirga tipa un ķermeņa uzbūves. Jājamzirgu šķirņu zirgi, kuriem ķermeņa garums ir aptuveni vienāds ar skausta augstumu, parasti pārvietojās paātrinātā solī. Braucamo un universālo šķirņu zirgiem ķermeņa garums ir lielāks nekā skausta augstums. Pie nelielas slodzes šie zirgi pārvietojas paātrinātā solī, bet pie lielas slodzes, kur ir vajadzīga maksimāla vilktspēja, zirgi soļo lēni ar īsiem soļiem.
Soļu kvalitāte ir atkarīga ne tikai no ķermeņa garuma un augstuma proporcijām, bet arī no kāju garuma attiecības pret ķermeņa garumu. Īsi un garkājaini zirgi nav spējīgi spert īsu soli, kas ir raksturīgs smago šķirņu zirgiem, tāpēc tie spēj pārvietoties tikai paātrinātā solī. Tādi zirgi nav piemēroti smagumu vilkšanai un lauku darbiem. Toties viņi ir ļoti ērti jāšanai vai braukšanai ekipāžās, tā kā spēj soļos attīstīt maksimālo ātrumu. Tāpēc sporta zirgi ir ieteicamāki garkājaini ar kvadrātveidīgu korpusa formātu.
Tas, tāpat kā citas gaitas var būt sakopots, aktīvs un brīvs (vidējs). Pie sakopotiem soļiem zirgs kustās sakopojumā, augstāk un precīzāk cilājot kājas. Sakopojums ir tāds zirga stāvoklis, no kura tas pēc viegla signāla gatavs pāriet jebkurā gaitā (tai skaitā lēkšos) vai arī izpildīt kādu iejādes elementu.
Aktīvie soļi ir paši ātrākie, jātnieka roka saglabā ciešu kontaktu ar zirga muti.
Brīvos soļos zirgam ir iespēja maksimāli atbrīvot kakla un jostas muskuļu. Jātnieka roku kontakts ar zirga muti ir viegls, pavada nedaudz karājas, zirgs kaklu var iztiept gandrīz paralēli zemei. Parasti brīvajos soļos zirgam ļauj soļot treniņa beigās, lai tas varētu atpūsties, atbrīvoties un nožūt pirms atgriešanās stallī.
Soļi ir arī viena no sarežģītākām zirga gaitām. Katrā soļa taktī zirga krusti kustās sinhroni ar ekstremitātēm. Katrai priekškāju kustībai atbilst kakla kustība. Katrā kāju pārvietošanas momentā kakls nedaudz nolaižas , mirklī , pirms kāju nolaišanās, kakls nedaudz paceļas. Vienlaicīgi ar priekškāju kustībām kakls svārstās arī horizontālā plaknē. Šīs kakla kustības veicina kāju saliekšanu un iztaisnošanu (toniskie refleksi) .
Ne vienā citā gaitā nerodas tik daudz kļūdu, kā soļos un nevienas citas gaitu kļūdas nelabojas tik grūti, kā soļos. Soļu kvalitāte liecina par zirga sagatavotības pakāpi. Zirgs ar sliktiem soļiem nekad nesaņems augstas atzīmes kopvērtējumā. Arī FEI atzīst soļus par vis grūtāko un sarežģītāko elementu iejādē un plašus soļus vērtē ar dubulto koeficientu.
Ļoti svarīga gaita.
Jebkurš treniņš sākas tieši ar soļiem, lai iekustinātu tāda liela organismam visas sistēmas darba tonusā. Tāpat arī nesen iejātam zirgam treniņa pamatgaita ir soļi un viss sākumā tiek mācīts soļos, jo lēnajā gaitā zirgu ir vieglāk kontrolēt un iemācīt jaunus elementus. Šajā laikā soļi var būt gan darba, gan paplašināti.
Soļi – tas ir darbs.
Vislielākā nozīme soļiem ir iejādē. Tajā tiek atsevišķi vērtēta soļu izteiksmība, plašums un elastīgums. Taču daudzi jātnieki šai gaitai velta par maz uzmanības, kas noved pie zaudējuma šķietami vājākiem konkurentiem.
Soļos tiek sākti mācīt visi Augstākās jāšanas skolas elementi: piruete, puspiruete, pieņemšana, paplašinājums, sakopojums. Pat ja runājam par kāju maiņām lēkšos, – soļi taču ir kāju maiņa miniatūrā, vai ne? Tikai soļos var izstrādāt īsto ritmiskumu un atbrīvotību. Vienā intervijā sporta meistare iejādē Olga Karpinskaja par soļiem ir izteikusies šādi: „Ja vari veikt sakopotus soļus, tad piafē vairs nebūs problēma.”
Soļu novērtējums.
Vērtējot soļus zirgam jākustas maksimāli plašos, brīvos soļos. Analizējot jaunzirgu pārbaužu rezultātus var konstatēt, ka zirga soļa garums nemainās ar vecumu, pat dažreiz pasliktinās, kas visdrīzāk saistīts ar zirga forsētu sakopošanu treniņu laikā. Sporta zirgiem vienmēr ir bijuši augsti vērtēti elastīgi, spēcīgi, plaši soļi ar labu amplitūdu, augsti ceļot kājas, elastīgu un brīvu muguras darbību, aktīvi saliecot lecamās locītavas. Jo plašāks solis zirgam, jo vairāk viņš atbilst šīm prasībām. Soļu stilam ir 2 veidi:
* zema soļu gaita – priekškājas kustību laikā netiek augstu celtas, bet solis ir plašs ar labu amplitūdu. Šāds soļu stils ir mazāk spilgts un iespaidīgs, un pat reiz tiek uzskatīts par nemodernu.
* augsta ( karietes) gaita – veicot soli priekškājas tiek celtas augstu. Šāds soļu stils ir dabīgi raksturīgs andalūzijas un frīzes šķirnes zirgiem. Pat reiz šis stils dominē iejādē, jo zirgi vieglāk sagatavojami un vizuālais efekts no šī stila ir lielāks.
Soļu kļūdas.
Katrs zirgs piedzimst ar savām īpatnībām, t.sk. arī ar gaitu īpatnībām. Šīs īpatnības ir atkarīgas no piederības šķirnei, izcelšanās, ķermeņa uzbūves, eksterjera individuālām īpatnībām: saišu lokanības, muskuļu reaktivitātes, kustību amplitūdas, eksterjera kļūdām.
Kustību kvalitāti stipri ietekmē tādas eksterjera īpatnības kā: augsts vai zems kakla piestiprinājums; slīpa vai stāva lāpstiņa; īsa vai gara mugura un josta; taisni vai slīpi krusti; attiecība starp apakšplecu un pēdvidu; vēzīša garums. Kā arī nelieli ”sīkumi”- plakana, jūtīga naga zole, šaurs papēdis, dažāds nagu leņķis, eksterjera kļūdas ( špats).
Zirgiem ar taisnu plecu raksturīgi īsi , neproduktīvi soļi. Pie zema kakla piestiprinājuma soļu stils ir zems un neproduktīvs pēc kustības ātruma. Taisni krusti nozīmē atvirzītas pakaļkājas un to vāju atspērienu, slīpi krusti – pakaļkājas labi pavilktas zem ķermeņa un spēcīga to darbība. Plakana naga zole parasti ir ļoti jūtīga un zirgs kustoties it kā tausta zemi, kustās nedroši. Zirgi ar špatu strauji saliec bojāto kāju.
Kustību kvalitāte ir atkarīga arī no zirga sagatavotības pakāpes. Piemērām pie rupjas darbības ar pavadu var izveidoties grūti labojamas kustību kļūdas. Vis biežāk sastopamā kļūda soļos – četru taktu kustības zudums. Bet bieži var novērot arī tādas kļūdas:
” hoda”– soli, pie kuriem zirgs vienlaicīgi pārvieto diagonālās kājas;
„ aida” – soļi , pie kuriem vienlaicīgi tiek pārvietotas paralēlās kājas;
„ sasteigtība” – tiek paātrināst, nevis pagarināts solis.
Rakstu no žurnāla Rustrakhener tulkoja Irina Dietlava
Publicēšanai sagatavoja Aija Luse-Budrēvica.
{jcomments on}
Sekot Mums
