Ērzeļu skates Eiropā jau sen pārvērtušies no zootehniska, tikai speciālistiem interesējoša pasākuma par krāšņiem šoviem, kur labākie dažāda vecuma zirgaudzēšanas savienību (ciltsgrāmatu) pārstāvji visā krāšņumā tiek demonstrēti plašas publikas priekšā.
Ērzeļus var nopirkt aukcionā un to dalībnieku vidū ir gan profesionāļi, gan vienkārši zirgu mīļotāji. Pat tikai aiz tīras mīlestības nodarbojoties ar zirgaudzēšanu, kādā brīdī katrs īpašnieks aizdomāsies cik izdevīgi ir pirkt un uzturēt ērzeli laikā, kad plaši izplatīta mākslīgā sēklošana.
Cena par licenci.
Ārzemēs, īpaši Nīderlandē, ar zirgaudzēšanu profesionālā līmenī nodarbojās ne tikai lielo saimniecību un zirgaudzētavu īpašnieki, bet arī tūkstošiem privātīpašnieku, kuriem audzēšana nav ienākumu avots, bet gan hobijs. Katru gadu lielākajās profesionālajās zirgaudzētavās notiek gadinieku aukcioni, kuros potenciālie pircēji cenšas uzminēt nākamos ērzeļu skates un testu uzvarētājus. Šajā procesā neapšaubāmi priekšrocības ir tiem profesionāļiem, caur kuru rokām katru gadu iziet simtiem dažāda vecuma zirgu.
Nākošais pārbaudījums ērzeļiem ir skates, kur tiek vērtēts to eksterjers un darbaspējas. Ērzeļu sagatavošana kjorungam ir vesela industrija, kurā ir svarīgs katrs sīkums. Parasti jauno ērzeļu īpašnieki skatei tos uztic sagatavot profesionāļiem, jo neveiksmīga uzstāšanās var sabojāt zirga reputāciju un samazināt tā potenciālo vērtību. Tāda sagatavošana arī maksā iespaidīgu naudas summu. Ja pēc skates rezultātiem ērzelis tiek atlasīts tālākiem darbaspēju pārbaudes testiem, tad viņa vērtība kā vaisliniekam jau kāpj, bet ja testi tiek veikti veiksmīgi, tad ērzelis iegūst vaislinieka licenci. Cena par saldētās spermas devu no sevi labi parādījuša ērzeļa var sasniegt 1500-2000 eiro, bet jaunajiem ērzeļiem tā ir pieticīgāka – nepārsniedzot dažus simtus.
Debeta un kredīta izlīdzināšana.
Kā jau zināms, ērzelis prasa daudz profesionālāku pieeju nekā ķēves. Mākslīgā sēklošana jau sen nākusi dabīgo procesu vietā (ārzemēs – tulk.piezīme), un ērzeļu īpašnieki, kuri vēlās iegūt no tiem pēcnācējus, ir spiesti meklēt pakalpojumus mākslīgās sēklošanas stacijās, kas Nīderlandē ir daži desmiti. Tādā veidā, no ekonomiskā skatpunkta, hobijaudzētājiem vienkāršāk ir turēt dažas ķēves, piemeklējot tām ērzeļus, kurus atzīst par piemērotiem. Saldētās spermas plašais piedāvājums, tai skaitā arī citu valstu, kā arī atvērtās “ciltsgrāmatas”, ir nojaukušas visas ērzeļu izmantošanas robežas.
Faktiski, jaunā ērzeļa izaudzēšanas un sagatavošanas izdevumus iespējams kompensēt tikai ar sekojošu aktīvu ērzeļa izmantošanu kā vaislinieku, ko savukārt grūti savienot ar aktīvu sporta karjeru, vismaz tās sākuma posmā. Bez tam, vaislinieku tirgus Eiropā šobrīd ir tik liels, ka bez papildus izdevumiem reklāmai, nav iespējams izcelties no garā, vairāk vai mazāk atzītu ērzeļu saraksta.
Tātad, pat labi attīstītajā Eiropas tirgū, kur zirgu audzēšana var būt rentabla nozare, audzētāji pastāvīgi saskaras ar neattaisnotām cerībām un negaidītām veiksmēm. Lūk, tikai divi piemēri, ka ne vienmēr sportā veiksmīgie ērzeļi ir izcili vaislinieki, pat ar saņemto licenci, – un otrādi.
Pasaka ar skumjām beigām..
2009.gadā pie iejādes pasaules debesīm iedegās jauna pirmā lieluma zvaigzne – dūkanais ērzelis Totilas ar jātnieku Edvardu Gālu pārspēja pasaules rekordu Grand Prix brīvās izvēles programmā, iegūstot 89,50 % starptautiskajā turnīrā Hikstedā.
Tā paša gada augustā Eiropas čempionātā iejādē Vindzorā, Totilas kļuva par pirmo zirgu, kurš pārsniedzis 90 % robežu, brīvās izvēles programmā finišējot ar 90.75 %. Nākamais gads kļuva nozīmīgs ar to, ka Totilas pasaules čempionātā Kentuki (ASV) ieguva trīs zelta medaļas – Grand Prix, Grand Prix Special un brīvās izvēles programmā. Fenomenālajai sporta veiksmei pamatā bija diezgan pieticīgs sportiskās karjeras sākums – četru gadu vecumā PAVO kausa izcīņā (iejādes sacensības jaunzirgiem Nīderlandē) Totilaspat nespēja iekļūt pirmo 25 labāko dalībnieku skaitā. Viņa audzētāja Anna Šuilla stāstīja, ka Totilas nespējis nodemonstrēt parastus darba rikšus. Pirmo reizi Totilas sev pievērsa uzmanību pasaules jaunzirgu čempionātā iejādē Verdenā, kur 2005.gadā ieguva 4.vietu 5-gadīgo zirgu konkurencē. Viņš demonstrēja ekstravagantas gaitas, interesantu raksturu (kurš galvenokārt izpaudās stallī), milzīgas darbaspējas, dabas dotu balansu un īpašu, zirgam neparastu harismu.
Zirgaudzētāju atzinība Totilas sasniedza vēlu – viņš tika licencēts KWPN (Nīderlande) ciltsgrāmatā tikai 2009.gadā, pamatojoties uz sporta sasniegumiem.
2010.gadā Totilas saldētās spermas devas cena sasniedza 5500 eiro, bet arī tas neatvēsināja audzētāju entuziasmu – ērzeļa īpašnieki pat pieņēma lēmumu veikt stingru to ķēvju izlasi, kuru īpašnieki vēlējās iegūt Totilas pēcnācēju. Bet Totilas vaislinieka lomā neizdevās būt tik spožam kā sporta arēnā. 2010.gada beigās, mainījis īpašniekus un tā rezultātā arī valsts piederību, treneri un jātnieku.
Viens no līdzīpašniekiem – Pauls Šokemole (Vācija) gadu pēc pirkuma vienā no savām intervijām atzinās: “Viss sliktais, kas varēja notikt, arī notika”. Divu gadu laikā Totilas piedalījās tikai dažos turnīros bez vērā ņemamiem rezultātiem, netika iekļauts valsts izlasē Olimiskajām spēlēm, bet 2013.gada sezonā īpašnieki pieņēma lēmumu neizmantot Totilas kā vaislinieku, katrā gadījumā, 2013.gada sezonā noteikti, lai gan viņa saldētās spermas devas joprojām tiek pārdotas par cenu līdz 8000 eiro.
Viens uz miljonu.
1994.gadā, kad KWPN ciltsgrāmata vēl nebija sadalīta iejādes un konkūra novirzienos, Nīderlandes zirgaudzēšanas nozare bija tuvu tam, lai zaudētu vienu no izcilākajiem vaisliniekiem visā KWPN pastāvēšanas vēsturē. Tajā gadā pēc darbaspēju testa rezultātiem tika licencēts rudais ērzelis Jazz (Cocktail – Charmante), dzimis 1991.gadā, neskatoties uz viņa vidējām atzīmēm par lēciena tehniku.
2008.gadā Jazz ieguva pirmo vietu WBFSH iejādes ērzeļu reitingā un palika reitinga augšējā rindiņā līdz 2011.gadam ieskaitot. Jazz pēcnācēju vidū ir desmitiem top klases Lielās balvas zirgi, tai skaitā Parzival (jātniece Adelina Kornelisa), Tango (Hans-Pīters Minderhouds), Next One (Edvards Gāls).
“Jau no pirmajām Jazz dzīves dienām mēs zinājām, ka tas ir vienreizējs zirgs” – stāsta Hubs van Helvorts, kura saimniecībā piedzima rudais ērzelis. Līdz 13 gadu vecumam Jazz startēja ar holandiešu jātnieci Tineki Bartels, 2002.gadā pasaules zirgu sporta spēlās Heresā viņi ieguva 5.vietu komandu ieskaitē. Vēlāk ar Jazz startēja Kirstena Bekers, kura strādāja par jātnieku-bereitoru audzētavā “Broer”, kuras īpašnieki Nopirka Jazz 2004.gadā. Faktiski savā sporta zirga karjerā Jazz ne pārspēja pasaules rekordus, neieguva zelta medaļas, bet tas ne mazākajā mērā nemazina viņa vērtību kā vienam no visveiksmīgākajiem iejādes vaisliniekiem.22 gadu vecumā Jazz joprojām ir populārs audzētāju vidū, tāpat kā viņa licencētie dēli un mazdēli. 2013.gada sezonā Jazz saldētās spermas devas cena maksāja ap 2000 eiro.
E.Štatnova, Gold Mustang, №5 (129).
Tulkoja: A.Luse
