Iejādes speciālistu treneris

Vēl viens faktors, kurš, manuprāt, tiek konsekventi ignorēts diskusijās par zirgaudzēšanu un labākajām ciltsgrāmatām, ir treneru un jātnieku ietekme, un šajā jomā Kolers darbojās proaktīvi. Viņa izsoļu komandas spēja lieliski parādīt zirgus, un daudzi no šiem izsoļu jātniekiem, turpinot karjeru, kļuva par treneriem, arvien vairāk paplašinot iejādes zirgu tirgu un patiesībā paverot pilnīgi jaunu tirgu, kurš kļūst arvien nozīmīgāks – jauno iejādes zirgu tirgu.

No šo izsoļu tradīcijas cēlušies ir arī Ullijs un Bianka Kasselmani, kuru dibinātais PSI iejādes zirgu stallis pašlaik tiek dēvēts par zelta standartu iejādes zirgu mārketinga jomā, kā arī jaunzirgu eksperti kā Holga Finkens, Ulfs Millers un Hans-Heinrihs Meijers no Štrohenas.

Holandē varēja novērot citas augsti profesionālu iejādes treneru grupas rašanos, un arī tur jaunzirgu sacensību attīstīšanās nodrošināja ātrgaitas šoseju, pa kuru gūt panākumus iejādē. Tā vietā, lai trenētu zirgu piecus vai sešus gadus, mums ir tikai pāris mēnešus tas jāpajāj pēc apjāšanas, un jau varam demonstrēt šīs zvaigznes jaunzirgu klasēs. Tas ir lielisks faktors, kas ļauj paplašināt iejādes nozari, bet jautājums – vai tas nāk par labu pašiem jaunzirgiem – vēl ir atklāts.

Daba vai audzināšana?

Ja, kā zirgaudzēšanas rakstos reizēm tiek apgalvots, iejādes panākumi ir vienkāršs ģenētikas jautājums, tad šai ķēvei būtu jābūt visu laiku labākajai iejādes zirgu ciltsmātei.

Ķēve Devisa ir cēlusies no tīrasiņa Diego, kura māte ir slavenā Vestfāles konkūra ciltstēva Polydor mazmeita. Neviens neiedomātos, ka šādi ciltsraksti varētu būt saistīti ar iejādi.

Vai Devisa ir vislieliskākā?

Devisa pieder iejādes jātniekam un trenerim Volframam Vittigam, un viņam izdevies ar satriecošiem panākumiem iegūt kumeļus no šīs ķēvs un viņa ērzeļa Breitling. 199. gadā dzimusī ķēve Baldessarini kvalificējās Bundesčempionātam piecu un sešu gadu veco zirgu klasēs, kā arī Nirnbergas Pils kausam un Pasaules jauno iejādes zirgu čempionātam, bet pašlaik jau startē Lielās Balvas sacensībās. Arī 2000. gadā dzimusī ķēve Biagiotti WW piedalījās Bundesčempionātā piecu un sešu gadu veco zirgu klasēs, Nirnbergas Pils kausā un Pasaules jauno iejādes zirgu čempionātā, un pašlaik tāpat startē Lielās Balvas sacensībās.

Nākamajā gadā pasaulē nāca ērzelēns Brioni W, kurš atkal piedalījās Bundesčempionātā kā sešgadnieks, tad Nirnbergas Pils kausā, un pašlaik jau startē Lielajā Balvā. 2002. gadā piedzima ērzelēns Bertoli W, kurš kvalificējās Bundesčempionātam trīs, piecu un sešu gadus veco zirgu klasēs, Pasaules jauno iejādes zirgu čempionātam kā piecgadnieks un sešgadnieks, un arī piedalās Lielās Balvas sacensībās pašlaik. 2003. gadā dzimušais kastrāts Balmoral kvalificējās Bundesčempionātam piecu un sešu gadu veco zirgu klasēs un Nirnbergas Pils kausam. 2005. gadā dzimušais ērzelis Baron de Ley kvalificējās Bundesčempionātam piecu gadu veco zirgu klasē.

CDI3* sacensībās Vidobenā 2011. gada martā Lielās Balvas sacensībās vienā klasē satikās trīs tiešie brāļi un māsas no Breitling W un Devisa. Volframs ierindojās 6. vietā ar ērzeli Bertoli W (dzimis 2002.), Brigitte palika 8. ar ķēvi Biagotti WW (dzimusi 2000.) un 22. ar ērzeli Brioni W (dzimis 2001).

Vērtējot jebkuru zirgaudzēšanas programmu, te nonākam pie vistas un olas problēmas – kā izfiltrēt treneru ietekmi? Lai gan Oldenburgas zirgaudzētāji apgalvoja, ka Weltmeyer sākotnējos panākumus var pierakstīt labvēlīgajai attieksmei no Celles zirgaudzētavas direktora Burharda Bādes puses, piešķirot šim ērzelim vairāk ķēvju, Hanoveras leģions varētu teikt, ka Donnerhala panākumus „uzražoja” izcilā Herberta un Karinas Rēbainu komanda. Lai gan, ņemot vērā Donnerhall līnijas nerimstošo popularitāti visā pasaulē, šie argumenti ātri vien pazūd.

Ērzelis, kas nācis no kaut kurienes…

Pētot Eiropas zirgaudzēšanas vēsturi, viens no atkārtotiem faktoriem, kas pievērsa sev uzmanību, bija „robežpārkāpēja”-ērzeļa ietekme – tāda ērzeļa, kas pārceļo no vienas Eiropas malas uz otru un galu galā rada revolūciju zirgaudzēšanā savās jaunajās mājās. Par spīti uzskatam, ka Selle Francais šķirnes zirgi nav apveltīti ar izcilām jājamības īpašībām un der tikai lekšanai, pastāv aizdomas, ka franču jājamzirgu šķirnes ērzelis Furioso II varētu būt viens no ietekmīgākajiem ērzeļiem, kas veidojis mūsdienu iejādes zirgus, tāpat kā cits ietekmīgs francūzis – Cor de la Bryère – ir atstājis paliekošu mantojumu konkūra zirgu audzēšanā.

Furioso

Furioso II, varenā franču tīrasiņa Furioso xx dēlu Vācijā ieveda Georgs Forverks, un šo ērzeli sertificēja Oldenburgas biedrība 1967. gadā. Viņš tūdaļ izrādījās par populāru konkūra zirgu ciltstēvu, bet deva arī ievērojamu skaitu iejādes pēcnācēju, lai gan viņa patreizējā ietekme uz iejādes zirgu audzēšanu ir gājusi savā ziņā pa apli…. Oldenburgā pastāv tradīcija neļaut kāda ērzeļa dēliem sacensties ar savu tēvu, tāpēc labākie mazie ērzelēni tiek bieži pārdoti uz citiem reģioniem. Furioso iejādes līnija nesen ir atgriezusies Oldenburgā līdz ar slavenā Vestfāles šķirnes ērzeļa Florestan dēliem: Fürst Heinrich, Flavio, Florencio un Florianus kopā ar saviem mazdēliem – , Fidertanz un Fürstentraum.

Furioso atstāja milzīgu ietekmi mūsdienu iejādes zirgu veidošanā arī vēl pāri kādai citai robežai – Holandē. Holandieši pievienojās sporta zirgu audzēšanai salīdzinoši vēlu – KWPN šķirnes audzētāju biedrība tika nodibināta 1970. gadā, taču liekas, ka viņiem ir izdevies to izmantot sev par labu, izvēloties asinis no jebkuras vietas, kur tās likās daudzsološas. Arī viņu panākumi lielā mērā balstījās uz ļoti spēcīgas privāto ērzeļu īpašnieku sistēmas, kuras uzplaukumu veicināja fakts, ka lecināšanas maksas bija krietni augstākas nekā Vācijā. Sākotnēji holandieši pastiprināti koncentrējās uz konkūra zirgiem, taču, būdami prasmīgi un slīpēti uzņēmēji, viņi ātri vien piefiksēja, ka iejādes zirgiem paveras jauns tirgus; tas lieliski saderēja ar trenēšanas sistēmu, kura palīdzēja holandiešiem nonākt pasaules labāko iejādniekku topā, iegūstot arī Pasaules čempionu titulu 2010. gadā. Līdz 2009. gadam iejādes kumeļu skaits pakāpeniski pieauga, sasniedzot 5,272, salīdzinājumam konkūrā tajā gadā tika ieskaitīti 8,028 kumeļi.

Viens no visnozīmīgākajiem Holandes iejādes zirgu ciltstēviem, tai skaitā pasaules iejādes zirgu reitinga pirmās vietas ieguvējs Jazz ir cēlies no Lielās Balvas līmeņa ērzeļa Cocktail, kurš savukārt bija Oldenburgas šķirnes ērzeļa Purioso no Furioso II dēls.

Tāpat kā tad, kad holandieši pirmo reizi pievērsās konkūra zirgu audzēšanai, viņi ieveda vispirms Selle Français, bet vēlāk arī Holšteinas šķirnes ērzeļus, tad, kad tie pievērsās iejādes zirgu audzēšanai, vispirms viņi paļāvās uz vāciešiem, ievedot vācu ērzeļus, taču, pateicoties tam, ka pamatā tika izmantotas konkūra izcelsmes ķēves, radās interesants fenomens.

Konkūra asinis – pluss vai mīnuss iejādes zirgam?

Par spīti pāris kritiskām balsīm, vācieši, it īpaši ar Hanoveras biedrību priekšgalā entuziastiski uzņēma uz iejādi specializētu zirgu audzēšanas pieeju, pat ja arī nekad nenotika formāla zirgu dalīšana divās disciplīnā kā tas bija Holandē un vēlāk arī Dānijā. Pamatā bija doma, ka labākos iejādes zirgus varēs iegūt no tādiem, kuriem iejāde būs visās ciltsrakstu malās, taču holandieši pierādīja ko citu.

Droši vien reti kurš varēs apstrīdēt, ka spēcīgākais mūsdienu iejādes zirga paraugs ir melnais dārgakmens Totilas. Viņa tēvs traķēnis Gribaldi bija Lielās Balvas līmeņa zirgs, bet māte Lominka ir nākusi no stabilas konkūra dzimtas. Viņas vectēvs bija slavenais Nimmerdor un viņas ciltsrakstos divkārt pabijis masīvais Farn, viens no izcilākajiem Holšteinas ērzeļiem Amor un konkūra disciplīnu pārstāvošais traķēnis Marco Polo. Līdzīgi arī pašreizējā Pasaules čempiona titula ieguvējs Parzivall ir cēlies no Jazz, taču mātes pusē var atrast vēl vienu Furioso krustojumu caur Le Mexico, kurš bija viens no pamata konkūra ciltstēviem Holandē, kā arī Vestfāles šķirnes slaveno konkūra zirgu „ražotāju” Pilatus.

Protams, konkūra asiņu esamība izcilu iejādes zirgu ciltsrakstos nav nekas pārsteidzošs; ja paskatās uz diviem zirgiem, kuri gadiem ilgi bijuši Hanoveras biedrības iejādes zirgu reitinga augšgalā – Salinero un Satchmo – tie abi nāk no konkūra dinastijām. Interesanti drīzāk ir, cik ātri holandiešiem ir izdevies saliedēt savas ciltslīnijas.

Farn, Holandē ievests 1962.gadā

Skandināvija – uzlecošā iejādes zirgu audzēšanas lielvara?

Sākotnēji dāņi tika uzskatīti par tādiem kā vareno zviedru „nabagajiem radiniekiem”, un, pat pēc viņu zirgaudzēšanas biedrības nodibināšanas 1962. gadā, ērzeļu skates tika rīkotas Zviedrijas Flyinge stacijā un ērzeļu reitingos dominēja zviedru ērzeļi, taču tas viss mainījās, pamatā pateicoties vienai zirgaudzētavai – 1992. gadā dibinātājai „Blue Hors”. Tā kalpoja par vēl vienu piemēru, kā privāta ērzeļu stacija spēj pacelt iejādes zirgu audzēšanas latiņu jaunā augstumā.

1993. gadā Esbens Millers pievienojās Blue Hors zirgaudzētavas personāla komandai, bet pēc četriem gadiem kļuva par tās vadītāju. Zirgaudzētava jau tolaik baudīja panākumus ar savu ērzeli Romancier (no Rosenkavalier), taču Millers mērķēja vēl augstāk. „Es gribēju iegādāties Don Schufro. Piezvanīju Paulam Šokemolem, bet nē, viņš negribēja to pārdot. Tā nu es turpināju zvanīt reizi vai divas nedēļā, jo labāk ir nopirkt vienu fantastisku ērzeli, nekā desmit normālus. Es turpināju zvanīt Šokemolem, un laikam kādā brīdī es viņam apniku. Viņš atbildēja, ka varētu pārdot šo zirgu, tā nu mēs devāmies to pamēģināt, un pēc divām dienām atgriezāmies, lai noslēgtu darījumu”.

Don Schufro, ērzelis, kas radīja revolūciju Dānijā

Savā pirmajā gadā Dānijā Don Schufro apkalpoja 430 ķēves; pēc pieciem gadiem 2005. gadā viņš jau apkalpoja 1600 ķēves gadā visā pasaulē un regulāri ieņēma pirmo vietu Vācijas Jāšanas sporta federācijas zirgaudzēšanas reitingos, kuru zaudēja tikai nesen. Kopā ar viņu Blue Hors zirgaudzētavas galvenais jātnieks Andreas Helgstrands varēja gūt godalgotās vietas Eiropas lielāko sacensību Lielās Balvas programmās un komandu bronzas medaļu 2008. gada Olimpiskajās spēlēs. Pašlaik Blue Hors zirgaudzētava savā ziņā ir iejādes zirgu audzēšanas meka, un Esbens Millers regulāri pārved mājās dārgākos kumeļus no lielākajām Vācijas un Holandes izsolēm.

Protams, ne viņš viens paveica šo revolūciju Dānijas zirgaudzēšanā. Dānijas šķirnes zirgu audzētāju biedrība ir pelnījusi daļu lauru, ļoti uzstājīgi propogandējot dalīšanu iejādes un konkūra disciplinās zirgaudzēšanā, un tās organizētās ikgadējās ērzeļu skates Herningā ir vienas no Eiropas apmeklētākajām ērzeļu un jaunzirgu skatēm.

Tā nu mēs atgriežamies pie sākuma, izņemot to, ka viss ir mainījies. Mazās ērzeļu stacijas, kurās bija divi trīs ērzeļi, krogs un ērzeļu īpašnieks ar vecmodīgu uniformu, pašlaik ērzeļu sēkla tiek pārsūtīta no vienas Eiropas malas uz otru. Ķēvju īpašnieks var izvēlēties modernākos ērzeļus no brošūrām, kuras drukātas uz glancēta papīra, un pat šovinistiskie francūži sākuši izmantot importēto sēklu un importētos ērzeļus.

Etoine – 2012.gada Nīderlandes karaliskā zirgu šova čempions

Holandes zirgaudzētāji allaž ir izmantojuši vācu ērzeļu pakalpojumus, bet tagad vācu zirgaudzētāji ir pievērsušies holandiešu ērzeļiem, kamēr dāņi, šķiet, tirgo savu ērzeļu sēklu jebkuram. Ir arī speciālisti, kas nopietni apgalvo, ka, izņemot traķēņus un Holšteinas šķirni, kuri turpina savu tradīciju un noslēgtības stingru ievērošanu, pārējās vācu šķirņu audzētāju biedrības varētu apvienoties vienā Vācijas Jājamzirgu šķirnes audzētāju biedrībā. Tas gan diez vai notiks, taču, pateicoties savām spējām manipulēt tirgu un „ražot” ērzeļus, Pauls Šokemole un viņa PSI stallis arvien un arvien vairāk sāk izskatīties kā de facto Vācijas nacionālā zirgaudzētava; un, ņemot vērā transnacionālās tendences, kādēļ gan ne par starptautisku iejādes ciltsgrāmatu? Viens ir skaidrs – nav tik vienkārši kā palūkoties uz pasaules labāko iejādes zirgu ciltsrakstiem, lai zinātu droši, kur tie audzēti…

Ko tas nozīmē patērētājam?

Iejādes zirgu audzēšana ir zaudējusi savu lokālo intensitāti, taču plašā iejādes ērzeļu izplatība šķietami atvieglo iespēju izvēlēties topošā iejādes zirga tēvu. No 30 zirgiem, kuri 2010. gadā tika iekļauti FEI reitingā, ar pārliecību var teikt, ka 26 no tiem bija audzēti, paturot prātā potenciālu iejādes karjeru. No labākajiem 20 gandrīz pusei – deviņiem – tēvs bija Lielās Balvas līmeņa sacensību dalībnieks. Ja atgriežamies pie pirmajiem WBFSH reitingiem – 1993./94. gada –, ir redzams, ka no 20 labākajiem zirgiem tikai viens – Donnerhall – bija cēlies no Lielās Balvas līmeņa dalībnieka-ērzeļa – no Donnerwetter, kurš ar Herbertu Rēbainu uzvarēja 1990. gada Hamburgas Dērbijā un vēlāk tika pārdots uz ASV. No pārējiem ērzeļiem tikai Romadour II, vēlākās superzvaigznes Rembrandt tēvam bija pašam ievērojama iejādes zirga karjera.

Atkal atgriežamies pie olas un vistas dilemmas: vismodernākie un populārākie ērzeļi dod kumeļus, kuri tiek pārdoti par augstākajām cenām un tad nonāk pie visprofesionālākajiem treneriem – vai tas garantē, ka šie zirgi gūs panākumus sportā?

Jā un nē. Jā, Donnerhall tika pamatīgi reklamēts kā labākais ērzelis vienā no ekskluzīvākajām zirgaudzētavām, taču patiesība ir tāda, ka viņš ir atstājis aiz sevis labus sporta zirgus un arī dēlus, kuri ir radījuši labus sporta zirgus. No otras puses, ja atcerās Sandro Hit – vēl vienu ērzeli, kurš tika plaši reklamēts, pārots ar labākajām ķēvēm un kura vienādi skaistie kumeļi devās pie pasaules labākajiem treneriem, tad jājautā – kur šodien ir Lielās Balvas zirgi no Sandro Hit?

Dabalino – De Niro pēcnācējs

Nedrīkst aizmirst, ka Sandro Hit bija dzimis tajā pašā gadā, kad De Niro – ērzelis, kurš tika labi reklamēts, bet nebaudīja PSI staļļa ekskluzīvās privilēģijas, tomēr atstāja aiz sevis 897 sporta zirgus – 133 no tiem startēja S klases sacensībās – ar kopējo balvu fondā iegūto naudu €786,854 apmērā. Tajā pat laikā Sandro Hit atstāja 721 sporta zirgus, 37 no tiem startē S līmenī, bet kopējā iegūtā balvu nauda ir €339,104.

Pasaulē, kurā zirgaudzēšanas lēmumu pieņemšanu arvien vairāk sāk ietekmēt glancēti katalogi un iespaidīgas reklāmas kampaņas, būtu patīkami domāt, ka vismaz daļēji kvalitāte runā pati par sevi, lai gan jāatceras, ka De Niro tikai par mata tiesu izspruka no liktens – pievienoties PSI staļļa katalogam.

De Niro īpašnieks Burkhards Vālers var pastāstīt interesantu stāstu, ar kuru ir vērts nobeigt šo apskatu par zirgaudzēšanu Eiropā. Burkhards ļoti vēlējās iegādāties De Niro Hanoveras šķirnes ērzeļu skates laikā, taču, tā kā tā sakrita vienā nedēļas nogalē ar Traķēnes šķirnes ērzeļu skati, viņam nācās atrast kādu citu,kas viņu pārstāvēs:

“Es piezvanīju savam partnerim Tonnem Bokmanam no Bokmana ērzeļu stacijas un sacīju – „Es esmu te, Jaunminsterē, tu dodies un nopērc to ērzeli…”

Tas vēl bija tajos laikos, kad sertificētajiem ērzeļiem nerīkoja īstas izsoles; cilvēki, kuri bija ieinteresēti to iegādē, vienkārši devās uz audzētāju biedrības biroju un piedāvāja savu cenu par ērzeli. Pauls Šokemole runāja pa telefonu ar Hanoveras biedrības direktoru Dr. Vilkenu, kurš slēdza darījumus. Cena pieauga līdz 150, 170, 180 tūkstošiem vācu marku, kas ir aptuveni €80/90,000 – un Šokemole jautāja – kurš sola pret mani? Ak, nu labi, neesot svarīgi… bet tomēr, kurš? Bokmans. – Es gribu ar viņu aprunāties… – Labi, teica Pauls, es tagad izstāšos, tu vari viņu iegādāties, un mēs parunāsim vēlāk. Taču viņš nezināja, ka Bokmanam jau bija partneris šajā darījumā!

Tad pirmdien jau zvanīja telefons, Šokemoles menedžeris zvanīja Bokmanam, lai norunātu, kur notiks vienošanās par ērzeli. Bokmans atbildēja, ka ir viena problēma: viņam jau esot partneris, un menedžerim ir jārunā ar to. Pēc divām dienām Pauls piezvanīja man un teica – Klau, es izstājos no izsoles. Es teicu – Jā, Paul, tas bija ļoti jauki, mēs jau sen esam bijuši draugi… bet nu man pieder šis zirgs un es nevēlos dalīties tajā ar vēl trešo īpašnieku. Pauls atteica, ka man vajadzētu to vēl kārtīgi pārdomāt. Galu galā man nebija nekādu argumentu vairs, un es nezināju, ko teikt, tāpēc pateicu – Zini, es nevaru tā izlemt, man jāpajautā savai sievai!

Pauls teica – Vai tu esi traks? Bokmans saka, ka nevar izlemt, lai es zvanot Vāleram, Vālers saka, ka nevar izlemt, jo jāprasa sievai! Galu galā De Niro piederēja man un Bokmanam. Mums ļoti paveicās…”.

Paveicās? Vai, ņemot vērā, ka Vālers iegādājās vairākus patiešām lieliskus ērzeļus kā Caprimond, De Niro, Hohenstein, manuprāt, te ir kas vairāk kā veiksme pie vainas; tā ir patiesa zirdzinieka grūti tveramā īpašība un varbūt tieši tajā slēpjas panākumu atslēga – kā audzēt labus iejādes zirgus.

 

Horsemagazine.com materiālu sagatavoja Sigita Eitcena

Pateicamies zirgam.lv par atļauju pārpublicēt rakstu.

{jcomments on}

Sekot Mums

• Like 31,702
• Follow Us 164,290