Jauno ērzeļu veselības pārbaudes – Vācijas pieredze
Tā kā šis jautājums ir aktuāls arī Latvijā, tad publicējam rakstu par jaunumiem veselības pārbaudēs jaunajiem ērzeļiem Vācijā.
Līdz šim Vācijā katra biedrība vairāk vai mazāk pati diktēja noteikumus sertificēšanai pieteikto ērzeļu veselības pārbaudei. Tuvākajā laikā ir plānots ieviest vienotu standartu šim nolūkam.
Iedomājieties situāciju – jaunais ērzelis ir beidzot izaudzis un nobriedis, rikšo kā Donnerhals un/vai lec kā Stakkato, izcelsme liecina par Olimpiskajām cerībām, ciltslietu komisija ir sajūsmā, audzētājs laimīgs un pilns cerību. Trūkst tikai veterinārās pārbaudes atzinuma. Aptuveni 7% visu kandidātu sertificēšanas skate ar to jau beidzas, vēl tā īsti nesākusies, jo ērzelis nevar iziet „tehnisko apskati”. Turklāt runa iet ne tikai par tādiem defektiem kā rorers vai pārāk mazi sēklinieki, bet primāri par rentgena uzņēmumiem. Neviens jau nav ideāls, arī jaunie ērzeļi, taču kādā mērā trūkumus var pieciest topošajiem ciltstēviem, par to vienoties nevarēja arī dažādas audzētāju biedrības. Ērzelis, kas vienā skatē izgājis ar teicamiem rezultātiem, pēc gada var izkrist kādā citā slikto rentgenu dēļ. Tam nu ir reiz jādara gals – lai audzētājiem un pircējiem viestu skaidrību, Vācijas zirgaudzētāju biedrības ir vienojušās par vispārīgiem veselības standartiem. Darba grupa, kas sastāvēja no biedrību vetārstiem, ciltsdarba speciālistiem un ērzeļu turētājiem, izstrādāja vadlīnijas, pēc kurām var novērtēt sertificēšanai pieteikto ērzeli, kā arī izveidoja atbilstošu standarta veidlapu. Izņemot Vācijas zirgu šķirnes audzētāju biedrību un divas arābu šķirnes zirgu audzētāju biedrības, visas pārējās sāks izmantot šo standartu jau šogad. „Izmeklējumu apjoms, kā arī rezultātu izvērtēšana tika novienādoti, lai ērzeļu īpašniekiem jebkurā biedrībā būtu vienāds vērtējums un standarts. To nodrošina vienots izmeklēšanas protokols un vienādas prasības rentgena uzņēmumiem. Tādējādi tiek krietni vienkāršota ērzeļu atzīšana dažādās biedrībās”, skaidro darba grupas biedrs Dr. Aleksandrs Mercs no Telgtes veterinārās klīnikas.
Ērzeļa īpašniekam ir jāinformē par artroskopiju vai operācijām (čipu operācijas, koliku operācijas, nagu vai citas korekcijas utt.) un vienlaikus jāapliecina, ka ērzelim nav novērotas nekādas aušanas vai gaisa rīšanas pazīmes. Priekšizmeklējumiem ir ieviests visā valstī vienots ērzeļa klīniskās izmeklēšanas protokols, kuru jāaizpilda sertificēšanas skates vetārstiem. Līdz šim bija tikai ieteikumi, kurus biedrības traktēja un pielietoja atšķirīgi. Arī rentgena izmeklējumiem tagad ir vienots standarts – cik un kādiem rentgena uzņēmumiem jābūt iesniegtiem pirms skates. „Papildus vienotai un taisnīgākai ērzeļu vērtēšanai, tas nozīmē arī veselības apsvērumu iekļaušanu ciltsdarbā un lielākas garantijas pircējiem izsolēs”, atzīst Dr. Verners Jāns, Bargteitas veterinārās klīnikas vadītājs un Vācijas Jāšanas Sporta Federācijas Ciltsdarba nodaļas priekšsēdētājs. „Tāpat es arī ceru, ka būs lielāka skaidrība par rentgena uzņēmumu klasifikāciju un zirgu vērtēšanu un iedalīšanu pēc tās, it īpaši tas attiecas uz izsoļu un pārdodamajiem zirgiem, kā arī tiks nodrošināts lielāks caurspīdīgums un uzticēšanās nākotnes zirgu pirkšanas darījumos”.
Pārskats par rentgena uzņēmumiem:
Ekstremitāšu rentgena uzņēmumiem ir ieviests un piemērojams vienots standarts. Rentgena uzņēmumi ērzeļiem, kas vēl nav sasnieguši pilnu 4 gadu vecumu, sertificēšanas skates dienā nedrīkst būt vecāki par 3 mēnešiem.
- Naga purns (90 grādu leņķis, pārskata uzņēmums), naga kapsulas kontūras, ieskaitot naga purnu, vēzīti, proksimālo sezamkaulu;
- Navikulārā kaula skats (Oxspring metode);
- Tarsus (lecamās locītavas);
- Ceļgals, ceļgala skrimslis, ceļa locītava.
Mugurkaula rentgena uzņēmumi, kurus līdz šim pieprasīja dažas biedrības, vairs netiek uzskatīti par nepieciešamiem.
Ieteikumi par OCD atradumiem
Ērzeli nevar sertificēt, ja:
- Ceļa locītavā tiek konstatēts OCD (čips);
- Abās lecamajās locītavās tiek konstatēts OCD (čips);
- Trīs vai vairāk locītavās tiek konstatēts OCD (čips).
Strīdīgos gadījumos rentgena uzņēmumus novērtē neatkarīgs eksperts. Holšteinas Zirgaudzētāju Biedrība turpinās izslēgt tādus ērzeļu kandidātus, kuriem ceļa locītavās tiks atklāts OC (OCD sākotnējā stadija), kad kaula vai skrimšļa daļa – čips – vēl nav atdalījusies, bet jau ir manāms ēnojums.
Rentgena klases
Jaunajiem ērzeļiem rentgena uzņēmumi netiek gan klasificēti, bet neoficiāli klases bieži vien tiek piesauktas pie pirkšanas-pārdošanas darījumiem. Tās ir:
Rentgena klase I: bez īpašiem atradumiem (ideālais stāvoklis);
Rentgena klase II: atradumi, kas nedaudz novirzās no ideālā stāvokļa. Iespēja, ka šie atradumi nenoteiktā laika posmā izraisīs klīniskus simptomus, ir mazāka par 3% (normālais stāvoklis);
Rentgena klase III: atradumi, kas novirzās no normas. Iespēja, ka šie atradumi nenoteiktā laika posmā izraisīs klīniskus simptomus, ir 5-20% (pieņemamais stāvoklis);
Rentgena klase IV: atradumi, kas būtiski novirzās no normas. Iespēja, ka šie atradumi nenoteiktā laika posmā izraisīs klīniskus simptomus, ir lielāka par 50% (riska stāvoklis).
Klīniskā izmeklēšana
Izejas dati:
Ikvienam ērzeļa īpašniekam ir jānorāda informācija par sekojošām lietām, kas bijušas veiktas ar ērzeli:
– Artroskopija, čipu operācija;
– Nabas korekcija;
– Astes korekcija;
– Gaisa rīšanas novēršanas operācija;
– Toņa (rorera) novēršanas operācija;
– Stāva naga korekcijas operācija;
– Citas manipulācijas.
Tāpat ir jāsniedz informācija, vai ērzelis jau ir pielaists vai nepielaists sertificēšanai/sertificēts vai noraidīts veselības stāvokļa dēļ.
Izmeklēšanas dati:
Jaunā ērzeļa klīniskā izmeklēšana iekļauj sevī sekojošo:
– Kondīcija (kopšana, barošana);
– Āda un rētas (piemēram, operācijas rētas, utt.);
– Galva, kakls, rumpis, mugura (iztaustīt un novērtēt vizuāli);
– Mutes dobums, zobi, sakodiena pārbaude (mazāk kā 50% berzes starp augšējiem un apakšējiem priekšzobiem);
– Acis (tumšāki pleķi);
– Sēklinieki (vismaz vistas olas lielumā);
– Sēklinieku maisiņš;
– Asinsrites un elpošanas aparāts;
– Spontāns klepus;
– Ekstremitāšu vizuāla novērtēšana un iztaustīšana;
– Kāju stāvotnes, nagi, nagu forma;
– Novērtējums soļos un rikšos pie rokas uz cietas pamatnes;
– Rikšošana voltā abos virzienos uz cietas un mīkstas pamatnes;
– Atkāpināšana;
– Mazi, cieši pagriezieni;
– Neiroloģiskas dabas traucējumi: ataksijas, gaiļa gaitas, trīces pazīmes;
– Slodzes pārbaudes (līdz intensīvai elpošanai);
– Elpošanas trokšņi pirms un pēc slodzes;
– Laringskopija (balsenes pārbaude) narkozē (ja ir elpošanas trokšņi);
– Sirds un plaušu izklausīšana pēc slodzes.
Vetārsts Dr. Frīdrihs-Kristofs fon Salderns, ilggadējais Telgtes zirgu klīnikas vadītājs, Vācijas trīscīņas nacionālās komandas vetārsts no 1998-2002. gadam, bija viens no tiem, kas pieprasīja stingrāku kritēriju ieviešanu potenciālo ērzeļu pārbaudēs. Dr. fon Salderns astoņus gadus ir pavadījis, vērtējot rentgena uzņēmumus starptautiskās zirgu izsolēs.
I. Ko Jūs kā vetārsts sagaidāt no jauno ērzeļu rentgena uzņēmumu pārbaudēm?
Dr. f. Salderns: Tādu standartu, kas atbilst vismaz pirmspirkuma pārbaužu kritērijiem. Nevar sertificēt nevienu ērzeli, kas neatbilst pirmspirkuma pārbaudes prasībām. Būtu faktiski jāvērtē pat vēl stingrāk.
I. Kādā ziņā?
Dr. f. Salderns: Ir jārēķinās ar to, ka viss, izņemot traumu vai negadījumu rezultātā iegūtas izmaiņas, var iedzimt tālāk. Jācer arī, ka ērzelis savu fenotipu, tas ir – savu ārējo izskatu, nodod tālāk, savādāk jau viņu nesertificētu. Piemēram, nevar sertificēt tādu ērzeli, kas nemāk rikšot, cerot, ka pēcnācēji jau to mācēs, vai tādu ērzeli, kas nelec, cerot, ka tā pēcnācēji tomēr leks. Ir jāskatās uz nagu formu, uz muguras līniju un daudz ko citu, kas arī iedzimst. Tas pats loģiski attiecās arī uz visām veselības pazīmēm un vaislas ērzeļa rentgenoloģiskajiem atradumiem tiktāl, cik tie, kā jau minēts, nav iegūti traumu rezultātā. Pārbaudot zirgu pirms tā pirkšanas, parasti interesē tikai, vai šo izmaiņu ietekmē ir iespējams, ka zirgs sāks klibot vai nē. Vaislas ērzelim jāskatās tas stingrāk. „Mīkstinoši” apstākļi – pretēji pirmspirkuma pārbaudēm – ir tikai traumu rezultātā iegūtās izmaiņas, jo tās noteikti neiedzimst. Ja savukārt to ietekmē ir ierobežota vai neiespējama zirga jāšana, tad nav arī jēgas tādu ērzeli sertificēt, jo visiem jājamzirgiem mūsdienās tā vai savādāk ir jāpierāda savas spējas zem segliem.
I. Kā, Jūsuprāt, ir vērtējami čipi potenciālajiem ērzeļiem?
Dr. f. Salderns: OC un OCD, kā zinātniski dēvē čipus, ir kaulu uzbūves traucējumi agrīnā vecumā. Vai un kādā mērā tie ir iedzimstoši, nav viennozīmīgi pierādīts, jo noteikti arī turēšanai un barošanai ir sava, būtiska loma tajā visā. Kāju nostādņu kļūdām iedzimtība arī nav pierādīta, tomēr ērzeli ar izteiktām kāju stāvotņu kļūdām tik un tā nesertificēs. Ērzeļa iedzimtības potenciālu ir grūti novērtēt. Jājamzirgu audzēšanā nereti paiet pieci līdz seši gadi vismaz, pirms ir zināms, kādā mērā un ko ērzelis nodod saviem pēcnācējiem, pretstatā liellopiem un cūkām, kur paaudžu intervāls ir krietni īsāks. Ja ērzelim ir trīs mazi čipi trīs dažādās vietās, varbūt tas izskatās gluži nevainīgi. Protams, ir tādas izmaiņas, kas nekad neizraisīs klibumu. Bet tās ir un paliek kaulu uzbūves kļūmes, kurām ir potenciāls iedzimt tālāk. Tad ir jāuzdod sev jautājums, vai šī tendence tomēr pēcnācējos nenodosies tālāk. Iedzimst jau nevis paši čipi, bet gan tendence uz osteohondrozes (OC) veidošanos. Galu galā audzētājam ir savs izaudzētais zirgs jāpārdod. Pircējs izlemj neatkarīgi no tā, ko mēs domājam par šiem rentgeniem,
I. Saskaņā ar jauno veidlapu, ko audzētāju biedrības ir kopā izstrādājušas, rentgena uzņēmumi tiek veikti kājām, bet ne mugurai. Vai ar to pietiek?
Dr. f. Salderns: Dažas biedrības līdz šim pieprasīja arī rentgena uzņēmumus mugurai. Ja skatās pavisam konsekventi, tad jāatzīst, ka nekad nevar būt par daudz uzņēmumu. Bet ir arī jānovelk zināma praktiskā robeža. Ir arī izmeklējumi, kas parāda, ka rentgena uzņēmumos konstatētās izmaiņas skriemeļos nav tik nozīmīgas, kā sākumā tika pieņemts. Veselības pārbaude sertificēšana nolūkā kalpo kā filtrēšana, nevis detalizēta izmeklēšana.
I. Tā kā tagad ir ieviests vienots standarts jauno ērzeļu veselības pārbaudēm, paliek atklāts jautājums – kas vērtēs atradumus? Kā zināms, vetārsti ne vienmēr ir vienisprātis par dažādām lietām.
Dr. f. Salderns: Protams, vienmēr ir subjektīvi vērtējumi. Pie vienota vērtējuma var nonākt tikai tad, ja visu Vācijas sertificēšanas pasākumu rentgena uzņēmumus vērtētu viena pati komisija. Cik man zināms, tā tas notiek Holandē. Rentgena bilžu vērtēšanas komisijā jābūt trim pieredzējušiem vetārstiem plus vienam vetārstam no attiecīgās audzētāju biedrības. Man patiktu, ja komisijā būtu arī kāds ārzemju ārsts ar attiecīgu starptautisko pieredzi. Daudzi augstas klases zirgi tiek pārdoti uz ārzemēm, un pircēji uzreiz ņem līdzi savu vetārstu. Tāpēc arī starptautiskais viedoklis par rentgena uzņēmumiem ir būtisks. Mūsdienās, izmantojot tehniskās iespējas kā internetu, tā nav problēma. Vislabāk būtu, ja uzņēmumi arī būtu anonīmi.
I. Jūs pats esat vērtējis jājamzirgu rentgena uzņēmumus. Vai siltasiņu zirgu audzēšanā šī prakse ir atšķirīga?
Dr. f. Salderns: Pamatā nē, bet auļotāju sportā mums ir jārēķinās ar ātruma radīto slodzi uz jaunzirgiem, savukārt jājamzirgiem tā ir ilgstošā slodze treniņos un sacensībās. Ja kādam tīrasiņu gadiniekam novērtē, ka šīs vai tās izmaiņas ir nekaitīgas, jau pēc astoņiem mēnešiem šāds vērtējums var izrādīties ļoti dārga kļūda, jo tīrasiņiem jau divu gadu vecumā ir jābūt spējīgiem izturēt auļošanas sacensību slodzi. Vieniem un tiem pašiem trūkumiem abās jomās var būt atšķirīga nozīme.
I. Vai rentgena uzņēmumos izmaiņas Jūsu pieredzē ir biežāk sastopamas tīrasiņu vai siltasiņu zirgiem?
Dr. f. Salderns: Nē, gluži pretēji. Tīrasiņu audzēšanā ciltsdarbu un atlasi nosaka mērķa izmantošana. Tikai veseli zirgi spēj uzvarēt pietiekami daudz un bieži un tiek izmantoti vaislā, turklāt jau 250 gadu garumā. Tas, protams, atspoguļojas kaulu uzbūvē un ir redzams rentgena uzņēmumos.
Avots: St. Georg.
Tulkoja Sigita Eitcena
Sekot Mums
