Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija un Latvijas zirgaudzētāju biedrība, (atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests), š.g. 7.novembrī Rīgā rīkoja Baltijas valstu zirgaudzētāju konferenci, kuras tēma bija „Baltijas valstu zirgaudzēšanas nozares analīze un popularizēšana”.

Konferencē piedalījās vairāk nekā 70 dalibnieku. Konferences pirmajā daļā notika prezentācijas par zirgkopības nozari un tās attīstību visās trijās Baltijas valstīs, otrajā daļā – Latvijas zirgu šķirnes labāko pārstāvju demonstrēšana sporta centrā „Kleisti”.

Par zirgkopības nozares attīstību Latvijā stāstīja  Aija Luse, Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece, un Guntis Rozītis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors, Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs. Igaunijas zirgkopību prezentēja Raigo Kollums, Igaunijas Sporta zirgu audzētāju biedrības direktors, un Heldur Peterson, Igaunijas Zirgaudzētāju biedrības biedrs un Dabas zinātņu universitātes pasniedzējs. Igaunijas delegāciju vēl pārstāvēja Andres Kallaste, Igaunijas zirgaudzētāju biedrības Ciltsdarba vadītājs un Krista Sepp, Igaunijas zirgaudzētāju biedrības izpilddirektore. Par Lietuvas zirgkopību stāstīja Henrikas Martuzevičius, Lietuvas zirgaudzētāju asociācijas prezidents. Bija ieradies arī Almutis Raila no tās pašas biedrības kā valdes priekšsēdētājs.  Objektīvu iemeslu dēļ neieradās uzaicinātie pārstāvji no Lietuvas Traķēnes zirgu asociācijas un Baltijas Hanoveras zirgu audzētāju asociācijas.

Tā kā šim rakstam pielikumā būs pievienotas iepriekš minēto pārstāvju  prezentācijas, tad īsumā par konferencē dzirdēto. Vairāk aprakstā būs par Lietuvas zirgkopību, jo Lietuvas pārstāvim nebija publiska prezentācija, bet gan referāts.

Vēsture. Par Latvijas zirgkopības vēsturi laika trūkuma dēļ tika runāts maz, – pieminēja Latvijas zirgu šķirnes lielos panākumus 20.gadsimta otrajā pusē. Par Igaunijas zirgkopības vēsturi ļoti interesanti stāstīja profesors Heldurs Petersons, īpaši uzsverot pirmās zirgaudzētavas Tori dibināšanu (1856.gadā) un sasniegumus Tori zirgu šķirnes veidošanā.

Raigo Kollums īpaši uzslavēja  Latvijas jātnieku sporta augsto līmeni Latvijas brīvvalsts laikā. Lietuva lepojas ar savu vietējo Žemaitijas zirgu, kura eksistence jau pierādīta gandrīz tūkstoš gadu senā pagātnē, bet Lietuvas vezumnieku šķirne izveidojusies tikai padomju gados. Lietuvas jātnieku sporta attīstība uzplaukusi padomju gados un tajā laikā Lietuvas konkūristi bija spēcīgākie jātnieki mūsu trīs Baltijas valstu vidū. Spilgts apliecinājums bija Lietuvas konkūristu komandas uzvara PSRS Tautu spartakiādē, kas tajā laikā bija augstākā ranga sacensības ar šķēršļu augstumu līdz 160 cm.

Zirgu skaits. Lielākais zirgu skaits ir Lietuvā – ap 36000, to skaitā tikai 7000 ir šķirnes zirgi. Vislielāko īpatsvaru ieņem Lietuvas vezumnieku šķirne un Lietuvas jājamzirgu populācija (topošā šķirne), katrā ap 2000zirgu. Trešā skaita ziņā ir Žemaitijas šķirne, tad Traķēnes šķirnes zirgi, apmēram 1000. Vēl valstī ir Baltijas Hanoveri, Angļu pilnasiņi un citas šķirnes. Labi attīstīta rikšotāju audzēšana un rikšotāju sacensības skrejceļos. Rikšotāju skaits: Francijas rikšotāji – 300, Krievijas un Orlova rikšotāji – 400-500, Amerikas rikšotāji – 50.

Igaunijā vērojama tendence zirgu skaita pieaugumam – no 4500 zirgiem 2007.gadā līdz 10 000 zirgu 2012.gadā. Pēdējos gados  zirgu skaits šai valstī nesamazinās.

Latvijā zirgu skaits samazinājies no 15 250 zirgiem 2005.gadā līdz 9853 zirgiem 2015.gadā (dati uz 1.novembri), no kuriem 5236 ir Latvijas šķirnes zirgi. Pēdējos desmit gados  samazinājies arī iegūto kumeļu skaits, no 611 līdz 262 (dati uz 1.novembri). Kā izskaidrojama zirgu skaita samazināšanās mūsu valstī? Latvijā, iestājoties Eiropas Savienībā, sākās ļoti strauja ekonomiskā izaugsme. Pie labākiem ekonomiskiem apstākļiem strauji sāka attīstīties arī zirgkopība,  palielinājās zirgu tirgus, īpaši eksports. Pēc 2008.gada ekonomiskās krīzes daudzi zirgaudzētāji sāka samazināt savus zirgu ganāmpulkus, īpaši tie, kuri bija cerējuši uz ātru peļņu. Vairāki audzētāji izbeidza saimniecisko darbību zirgkopībā. Zirga skaita samazināšanās iespējams saistīta ar nekvalitatīvāku zirgu straujāku lētu izpārdošanu, tātad zirgu kvalitatīvo izaugsmi. Audzētāju saprata, ka zirgiem jāpaaugstina pievienotā vērtība, kas izpaužās kā zirgu trenēšana un sagatavošana kādam sporta  vai pielietojuma veidam, bet valstī trūkst kvalitatīvu vidējā posma treneru, šis ir viens no faktiem, kas nerada motivāciju iegūt daudz kumeļu. Turklāt jārēķinās ar zirgu pārprodukciju un audzēšanas samazināšanos visā Eiropā.

Ciltsdarbs un tā kontrole. Visās trijās valstīs jaušama zināma kārtība zirgaudzēšanas jomā, pirmkārt tā ir Eiropas Savienības direktīvu ievērošana. Zemkopības vai Lauksaimniecības ministrijas visās Baltijas valstīs koordinē vienotu ciltsdarba sistēmu zirgkopībā, finansējuma piesaisti ciltsdarbam un ģenētisko resursu saglabāšanu. Lauksaimniecības datu centri (lietuvieši savējo nosauc par skaitļošanas centru) uztur, kārto un uzrauga vienoto lauksaimniecības dzīvnieku, to īpašnieku, ganāmpulku un novietņu reģistru, piešķir ID Nr. un izgatavo zirgu pases, veic ciltsdarbā iesaistīto personu un organizāciju sertifikāciju, uztur to reģistru. Ar pēdējo funkciju nenodarbojas datu centri ne Lietuvā, ne Igaunijā. Lietuvā vērtētāja sertifikātu pagaidām izsniedz vienreizēju, bez pagarinājuma prasībām un noteicošais vērtētāja darbībā nav augstskolas diploms, bet viņa pieredze zirgkopībā un spēja zirgu novērtēt objektīvi. Arī Igaunijā rīkojas pēc tā paša principa un nevēlās, lai būtu pārāk daudz vērtētāju, kuri formāli nokārtojuši sertifikātu, kuriem ir maza prakse, līdz ar to nav arī pieredze zirgkopībā. Lietuvā un Igaunijā zirgu pases izdod attiecīgās ciltsdarba organizācijas. Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga un kontrolē zirgu  audzēšanas un ciltsdarba normatīvo aktu izpildi. Lietuvā joprojām funkcionē Ciltsdarba inspekcija, kas kontrolē ciltsdarbu.

Zirgu audzēšana un valsts atbalsts. Visās trijās valstīs ar zirgaudzēšanu nodarbojas šķirnes zirgu audzēšanas saimniecības un individuālie zirgaudzētāji, kuri  apvienojas biedrībās vai asociācijās, tās ir nevalstiskas sabiedriskas organizācijās. Vienīgi Lietuvā ir viena Lietuvas zirgaudzētava ar 1000 zirgiem, kur 80% akciju pieder valstij. Šinī audzētavā apvienotas bijušās Viļņas un Nemūnas valsts zirgaudzētavas. Ļoti liels valsts atbalsts šajā audzētavā ir Traķēnes šķirnes zirgiem un atbalsta pamatojums ir veco populāro līniju saglabāšana (individuālajiem Traķēnes šķirnes zirgu audzētājiem atbalsta netiek piešķirts). Ievērojams atbalsts līdz šim bijis Franču rikšotāju zirgu šķirnei. Ar nākošo gadu visām šķirnēm atbalsts tiks izlīdzināts.

Lietuvā 1993.gadā nodibināja Lietuvas zirgaudzētāju asociāciju, kura paturējusi sākotnējo nosaukumu arī šobrīd, tā bija pirmā un sākumā vienīgā organizācija. No 2000.gada šī organizācija uzsākusi nopietnu darbu pie Lietuvas jājamzirga šķirnes izkopšanas. Šai biedrībā ir iekļāvušies arī daudzi ievērojami Lietuvas sportisti, jo audzētājiem un sportistiem kopīgi sadarbojoties, daudz veiksmīgāk attīstās nacionālā zirgkopība. Tieši vairākiem ievērojamiem sportistiem pieder labi staļļi un sporta bāzes, kur zirgus iespējams  trenēt. Lietuvā kopumā ir 60 slēgtās manēžas. Lietuvā, bez iepriekš minētās, ir vēl astoņas organizācijas – divas rikšotāju, Arābu, Angļu pilnasiņu, Traķēnes, Baltijas Hanoveras, Lietuvas vezumnieku un Žemaitijas zirgu biedrības. Šīs astoņas biedrības atdalījās no sākotnēji dibinātās organizācijas.

Igaunijā, tāpat kā Latvijā, ir divas ciltsdarba organizācijas – Igaunijas Zirgaudzētāju biedrība (EHS), kas sastāv no piecām atsevišķu šķirņu organizāciiām – Igaunijas vezumnieku, Tori, Igaunijas vietējo zirgu (arī Igaunijas sporta poniju), Traķēnes un Arābu, kuras autonomi iekļaujas lielajā organizācijā. Otra ir Igaunijas Sporta zirgu audzētāju biedrība (ESH), kura atdalījusies no sākotnējās Zirgaudzētāju biedrības un darbojas ar 2000.gadā apstiprināto Igaunijas sporta zirgu šķirni. Šī jaunā biedrība uzstādījusi sev augstus mērķus – audzēt sporta zirgus profesionāliem jātniekiem. Igaunijas valsts iecerējusi pārņemt Tori zirgaudzētavu savā īpašumā kā nacionālo dārgumu.

Starptautiski atzītu ērzeļu bioproduktu izmantošanu mākslīgajā apsēklošanā visu triju Baltijas valstu sporta zirgu audzētāju organizāciju pārstāvji uzskata par nepieciešamu modernu, tirgū pieprasītu sporta zirgu izaudzēšanai. Šo audzēšanas veidu sauc par audzēšanu „bez robežām”. Igaunijā šādi iegūtu zirgu jau ir 20%, bet daudzās Eiropas valstīs pat 80–90%. Igaunijā atrodas  Vilandes mākslīgās apsēklošanas stacija ar laboratoriju. Ērzeļu īpašniekiem ir iespēja iesaldēt sava ērzeļa spermu un to saglabāt spermas bankā. Tāpat ir iespēja iegādāties Igaunijā esošo vaislinieku vai arī pasūtīt starptautiski atzīta ērzeļa bioproduktu. Bioproduktu iespējams pasūtīt arī tieši no dažādu Eiropas valstu ērzeļu katalogiem. Kopsakarīgi, veidojas arvien lielāks pieprasījums pēc profesionāliem ķēvju mākslīgās apsēklošanas speciālistiem ar ultrasonogrāfēšanas iespējām.

Jaunzirgu vērtēšana. Igaunijā pēdējos gados notiek sporta jaunzirgu vērtēšanas fināli, kuros katrreiz tiek pieaicināts kāds zirgu vērtēšanas eksperts no Eiropas valstīm (Vācijas, Nīderlandes, Beļģijas). Tieši Raigo Kollom pārstāvētā organizācija ir tā, kas uzņēmusies organizēt šos finālus. Raigo Kolloms Pasaules sporta zirgu audzētāju asociācijai (WBFSH) ir ierosinājis organizēt Baltijas mēroga jaunzirgu čempionātu, kas būtu kā atlase Pasaules jaunzirgu čempionātam, ar mērķi, lai pasaules jaunzirgu čempionātā nonāktu mūsu valstu paši labākie jaunzirgi, nevis tie, kas aizbrauc. Šādai idejai piekrita arī Lietuvas pārstāvis Henrikas Martuzevičius, kurš ieteica šo ideju attīstīt tālāk, un izveidot kopīgu darba grupu šī mērķa īstenošanai. Labs piemērs mums ir arī Igaunijā rīkotās ģenētiskiem resursiem piederošo zirgu šķirņu skates un sacensības. Ikgadējās skates Sāremā salā Igaunijas vietējiem zirgiem, kļuvušas par  plašiem zirgu audzētāju un mīļotāju svētkiem, kas ir arī lieliska reklāma vietējā genofonda saglabāšanai. Līdzīgas skates notiek arī Igaunijas vezumniekiem, Tori šķirnei un Igaunijas ardeņiem. Skates rīko arī Arābu pilnasiņu zirgu mīļotāji. Savukārt Lietuvā speciālistu komisija novērtē jaunzirgus piecās reģionālajās skatēs, un tad rīko finālu. Šādi fināli šogad notiek divās vietās – Baltijas Hanoveras un Lietuvas jājamzirgu šķirnēm. Tiek pieaicināti arī eksperti no Latvijas. Atšķirībā no Igaunijas, Lietuvā finālos vērtē jaunzirgus tikai no trīs gadu vecuma un tā kā fināli ir vēlu rudenī, kad daudziem jaunzirgiem ir jau pat vairāk nekā 3.5 gadi un tie ir jau iejāti, tad ir iespēja šos zirgus parādīt arī ar jātnieku.

Latvijā šobrīd nenotiek valsts mēroga skates. Tas saistīts ar samazināto finansējumu, kā arī līdzšinējo audzētāju pasivitāti. Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija katras sezonas noslēgumā publicē virtuālu jaunzirgu vērtēšanas kopsavilkumu. Lai vērtējumi nebūtu pārāk subjektīvi, cenšamies ievērot principu, lai pats audzētājs – eksperts nevērtētu savus audzētos jaunzirgus. Visobjektīvākā rīcība būtu – ciltsdarba organizācijas nozīmēti neitrāli eksperti,- šādi praktizē vairākas citu dzīvnieku sugu organizācijas Latvijā. Arī Lietuvas zirgaudzētāju asociācija stingri ievēro šo prasību.

Izglītība.Visās trijās valstīs Lauksaimniecības vai Dabas zinātņu universitātēs, kur ir iespējams iegūt augstāko izglītību lauksaimniecības un veterinārmedicīnas fakultātēs, kas saistītas ar zirgiem. Latvijā un Igaunijā zirgkopības pasniedzēji ir profesori Guntis Rozītis un Heldur Peterson. Lietuvas augstskolā nav speciāla zirgkopības pasniedzēja. Latvijā ir pieejama arī izvēles programma „Zirga sagatavošana”. Latvijas Lauksaimniecības universitātes mūžizglītības centrā notiek arī mūžizglītības kursi „Zirgkopības pamati”. Latvijas sporta pedagoģijas akadēmijā ir iespēja iegūt kvalifikāciju – jātnieku sporta treneris, kuri neapgūst neko  par zirga fizioloģiju. Rīgas Stradiņa universitātē ir kursi reitterapijā, kas gatavo instruktorus un reitterapijas asistentus. Latvijā vairs nav vidējās mācību iestādes, kur gatavotu zirgkopības speciālistus vai trenerus. Šo trūkumu visvairāk izjūt mūsu zirgaudzētāji. Toties Lietuvā un Igaunijā ir pa vienai šādai mācību iestādei.

Konferences otrajā daļā notika Latvijas šķirnes zirgu demonstrēšana sporta centrā „Kleisti”

Atbildīgais par izvades tehnisko nodrošinājumu Kleistos bija Latvijas zirgaudzētāju biedrības pārstāvis Juris Mežnieks. Viesiem centāmies parādīt mūsu labākos zirgus, gan jaunos ērzeļus, gan tos, kuri ar savām darba spējām parādījuši labus rezultātus valsts un starptautiskajā mērogā.

ZIRGU IZVADES KĀRTĪBA, 07.11.2015 KLEISTOS

Nr.p. k.	Zirga vārds	Dz. gads	Tēvs	Māte	Mātes tēvs	Zirga audzētājs, zirga īpašnieks
Sporta tipa zirgi
1.	Gvidons LS1575	1996	Guido H188	Vidumka H293	Valerik HN	AS Agrofirma Tērvete, Z/s Robežnieki
2.	Galfarro LS1824	2007	Gvidons LS1575	Forele LS5830	Fokuss L1107	Anna Briljante
3.	Consors	2011	Calliano HL250	Relevante LS6332	Robsons LS1681	Simona Raizere, Andrejs Markuls
4.	Apriori LS1851	2010	Akords LS1805	Poga LS5708	Pilots Ang 92	Ellada Kazašvili
5.	Amaranth (Akrobāts) LS1839	2009	Acobat  III HL280	Lavanda LS5359	Lear H190	Iveta Janelsiņa, Linda Sudāre
6.	Cosidos Victory	2010	Cosido HL no Cosimo HL	Elba IV HL	Cantus HL	Polija, Anna Orlova
7.	Lemons LS1776	2002	Lear H190	Milēdija L4999	Milords L1512	Iveta Pāža, Z/s Vecpoļi
8.	Karaoke	2007	Calano II HL239	Kegija LS5283	Calando IV H216	AS Agrofirma Tērvete, Anastasija Morozova
9.	Kivi LS1699	2002	Calano II HL239	Vanda L5076	Vintas T52	Kurzemes CMAS, Juris Mežnieks
10.	Lagūna LS6562	2003	Land – Lover DH 12	Gauja LS5913	Gotārs L1299	SIA IGL VET SERVISS
11.	KS Coradina (Corlasine)	2007	Corlensky G WE	Cairasine LS6220	Cardento 933 HL	Z/s Zviedru Birzes Zirgi, Andris Kiršentāls
Braucamā tipa zirgi
1.	Abats LS1777	2005	Atvars L1407	Avene LS5834	Arons L1541	Z/s Rūjas, Daiga Birkmane
2.	Amulets LS1788	2006	Avots LS1656	Sitija L5102	Sambo L1300	SIA Ozoli Eko, Latvijas Lauks.Univers.
3..	Gepards	2012	Grāfs LS1800	Deizija LS6364	Delfīns LS1667	Ellada Kazašvili
4.	Dragūns	2008	Delfīns LS1668	Ganda LS5375	Akots L1201	Kārlis Zauers

 

Apraksts par demonstrētiem zirgiem.

1.Gvidons.LS1575, dz.1996.g., audzētājs AS „Agrofirma Tērvete”, īpašnieks ZS „Robežnieki”

Viens no visu laiku izcilākajiem konkūra zirgiem Latvijā. Kopš 2001.gada ar jātnieku Daini Ozolu bijis Latvijas čempions, uzvarējis un ieguvis godalgotas vietas vairākos nozīmīgos Grand Prix (CSI-Warszaw, CSI-Tallinn, CSI-Moscow, CSI-Cherniahovsk, Gubernatora kausā Maskavā). 2007.gadā startēja Eiropas čempionātā konkūrā.

No Guido bērniem Latvijā Gvidons ir sasniedzies vislabākos rezultātus. Iegūti 56 pēcnācēji. Atražojis talantīgus konkūra zirgus – Goldringu (sertificēts ērzelis, startējis starptautiskās sacensībās līdz 160 cm), Ginesu (jauniešu maršrutos līdz 130 cm starptautiskās sacensībās), Fortunu (līdz 130 cm, 2.vieta Pasaules kausa posma sacensībās Rīgā 125. cm maršrutā.) Pēdējos gados ar Gvidonu sacensībās startē jaunais jātnieks Matīss Ozols, kurš 2015.gadā  piedalījies Latvijas čempionātā konkūrā –  maršrutā līdz 125 cm.

2.Galfarro LS 1824, dz. 2007.g.,audzētājs un īpašnieks Anna Briljante

Galfarro ir Gvidona dēls, viegli jājams, ar plastiskām kustībām un spēcīgu lēcienu. Iegūti 6 pēcnācēji. Galfarro piedalījies konkūra sacensībās līdz 110 cm. 2012.gadā LŠZAA jaunzirgu čempionātā 5 gadīgo zirgu grupā labākais zirgs konkūrā.

3.Consors, dz. 2011.g., audzētājs Simona Raizere, īpašnieks Andrejs Markuls

Consors ir jauns ērzelis, jaunzirgu vērtēšanā saņēmis ļoti augstus vērtējums par eksterjeru, gaitām un maksimālu vērtējumu par lēciena kvalitāti.

4. Apriori LS 1851, dz.2010.g., audzētāja un īpašniece Ellada Kazašvili.

Apriori ir harmoniskas uzbūves ērzelis ar elastīgām un produktīvām visām trīs gaitām un gandrīz teicamu lēciena tehniku. Izcelsmē 25% angļu pilnasiņu šķirnes asinības. Apriori ir viegli jājams ar vēlmi sadarboties ar jātnieku. Šosezon piedalās sacensībās  līdz 115 cm augstiem šķēršļiem. 2015.gada LJF Ziemas čempionātā ieguvis 1.vietu amatieru 1.grupā. Latvijas čempionāta kopvērtējumā 2015.gadā Apriori šobrīd grupā atrodas 2.vietā. Iegūti 4 pēcnācēji.

5. Amaranth (Akrobāts) LS 1839, dz.2009.g., audzētājs Iveta Janelsiņa, īpašniece Linda Sudāre

Izmantots kā vaislas ērzelis ZS „Lejnieki”. Iegūti 9 pēcnācēji. Amaranth ir ļoti labdabīgs ērzelis, zirgs ar „ieturētu temperamentu” – temperamentīgs, taču pakļāvīgs cilvēkam. Šobrīd Amaranth uzsācis sporta gaitas un 2015.gadā savās pirmajās sacensībās līdz 100 cm startējis ar Lietuvas jātnieku Aleksi Selius. Ar šo zirgu sacensībās amatieru konkurencē līdz 115 cm šobrīd piedalās viņa īpašniece. Saimniece ērzeli raksturo kā ļoti perspektīvu jātnieku sportam ar ļoti labām izaugsmes iespējām, piemērotu gan amatierim, gan profesionālim.

6. Cosidos Victory, importēts Holšteinas šķirnes ērzelis, dz.2010.g. Polijā, īpašniece Anna Orlova

Cosidos Victory ir labākais no 2015.gadā sertficētajiem vaislas ērzeļiem ar augstvērtīgām darbaspējām, plašām gaitām. Skatē tiek demonstrēts kā perspektīvs jaunais vaislinieks sporta zirgu ieguvei.

Cosidos Victory jātnieka Aigara Bregžes vadībā sajā sezonā startē konkūra sacensībās līdz 110 cm.

7. Lemons LS 1776, dz.2002.g., audzētājs IU Ivetas zirgi, īpašnieks Z/s Vecpoļi

Lemons ir piemērs tam, kā zirgs izaug par fantastiski uzticamu partneri, lai caur smiekliem un asarām, uzvarām un zaudējumiem kāptu aizvien augstāk un gūtu panākumus. Lemonam piemīt uzticība, drošsirdība un dvēsele, kas bieži vien pietrūkst sporta zirgiem. Tā šo zirgu raksturo Jātniece Linda Ansule, kura Lemonu  iesaukusi par sudraba zirgu ar zelta dvēseli. Iegūts 1 pēcnācējs.

Izcīnītie tituli: 2008. un 2009.gadā Latvijas Republikas jauno jātnieku vicečempiona tituls, 2009. gadā Latvijas Republikas labākais jaunais jātnieks, 2012. gadā Latvijas Republikas Ziemas čempionāta vicečempione pieaugušo konkurencē, 2012.gadā Zelta medaļa Latvijas III Olimpiādē, 2015. gadā CSI-W 2* Rīga 130 cm 3. vieta un 135 cm 4. vieta, 2015. gada Baltic Open Grand Prix 140 cm 6.vieta.

8. Karaoke, dz.2007.g., audzētājs A/s Agrofirma Tērvete, īpašnieks Anastasija Morozova

2015.gada sezonā Karaoke ar jātnieci Anastasiju Morozovu startē II grupas sacensībās iejādē. Latvijas čempionātā šogad Karaoke izcīnīja 3.vietu II grupas shēmā.

9. Kivi LS 1699, dz.2002.g., audzētājs A/s Kurzemes CMAS, īpašnieks Juris Mežnieks

Kivi ir šobrīd vadošais iejādes zirgs Latvijā. Kivi pašlaik ir vislabākais. Calano II dēls. Iegūti 5 pēcnācēji. Kivi iejādē uzrādījis ļoti stabilus rezultātus jau no 2007.gada. LJF 2015.gada Ziemas čempionātā iejādē Vidējā balvā II Kivi atrodas līderpozīcijās. Kivi šosezon piedalījies Baltic Dressage League sacensībās Prix St.George līmenī, Rīgā izcīnot 1.vietu, bet Lietuvā–2.vietu. 2014. un 2015.gadā Kivi sacensībās piedalās ar jātnieci Terēzi Rozenbergu..

10. Lagūna-N LS 6562, dz.2003.g., audzētājs un īpašnieks SIA IGL VET SERVI

Lagūna-N piedalījusies starptautiskās sacensībās ar šķēršļu augstumu līdz 160 cm jātnieka Daiņa Ozola vadībā. 2012. gadā  Lagūna- N startēja Pasaules kausa posmos Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Baltkrievijā un Krievijā. Lagūnas-N māte Gauja pēc izcelsmes ir atbilstoša Latvijas šķirnes ģenētiskajiem resursiem. Lagūnas-N piemērs rāda augstvērtīgas sporta zirgu izcelsmes veiksmīgas kombinācijas iespēju ar klasiskām Latvijas šķirnes braucamā tipa ķēvēm. Lagūna-N izaudzēta Gunāra Laizāna saimniecībā Burtnieku novadā. Īpaši aktīvi Lagūna-N startēja 2011.-2012.gada sezonās, uzstādot arī oficiālo Latvijas rekordu augstlēkšanā – 210 cm. Šosezon ar ķēvi veiksmīgi startē 12-gadīgā jātniece Elizabete Krista Juraša. Cesvaines kausā 2015 jaunā jātniece ar pieredzējušo ķēvi izcīnīja 1.vietu 120 cm maršrutā. Pēc sporta karjeras beigām īpašnieks plāno ķēvi izmantot vaislā. No Lagūnas-N iegūtā  meita Gitana-N ir jau eksportēta. Gitana-N 2012. gada sezonā piedalījusies sacensībās līdz 120 cm.

11. KS Coradina (Corlasine), dz.2007.g., audzētājs Z/s Zviedru Birzes Zirgi, īpašnieks Andris Kiršentāls

KS Coradina, dzimusi Corlasine, ir viena no labākajiem šā brīža sporta zirgiem Latvijā, ar jātnieku Andi Vārnu piedalījusies Pasaules kausa izcīņas finālsacensībās šķēršļu pārvarēšanā Lasvegasā, ASV.

Izcilā ķēve izaudzēta zemnieku saimniecībā „Zviedru Birzes Zirgi”, kur īpašniece Rūta Rasiņa savulaik  ieveda kvalitatīvus un rūpīgi izvēlētus vaislas zirgus no Zviedrijas. KS Coradina caur priekšteci, Zviedrijas siltasiņu šķirnes ķēvi La Cocette 10215 pārstāv šīs šķirnes F.4 ķēvju ģimeni, kurai saknes ir Hanoverē. KS Coradinas izaudzēšana nav nejaušība, bet audzētājas ļoti rūpīgi veikta pāru atlase, ņemot vērā gēnu kombināciju iespējas izcila konkūra zirga izaudzēšanai. Jātnieka Anda Vārnas vadībā KS Coradina izcīnījusi uzvaras „Grand Prix” maršrutos CSI2* sacensībās ar 145 cm augstiem šķēršļiem 2014. gada februārī Maskavā un 2015. gada februārī Ļubļinā (Polija). Savukārt CSI3* sacensībās Sanktpēterburgā tā guvusi pirmo vietu 2014. gada jūlijā maršrutā ar 140-160 cm augstiem šķēršļiem. Otrā vieta iegūta Grand Prix maršrutā ar līdz 160 cm augstiem šķēršļiem Maskavā 2014. gada jūnijā.

Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgi.

1.Abats LS 1777, dz.2005.g., audzētājs Z/s Rūjas, īpašniece Daiga Birkmane

Ammona Old 7 līnijas turpinātājs. Abatam ir eleganta uzbūve un labas darbaspējas. Iegūti 13 pēcnācēji.

Abats ir startējis iejādes sacensībās I grupas shēmās, šobrīd tiek trenēts konkūrā un treniņos lec līdz 120 cm. Piedalījies arī konkūra sacensībās. Pirms pāris gadiem veiksmīgi startējis sacensībās pajūgu braukšanā Latvijas čempionātos un Baltijas līmeņa sacensībās, 2011. gadā vairākkārt izcīnot 1. un 2. vietas.

Sava nosvērtā rakstura dēļ Abats piedalās dažādos šovos un pasākumos. Saimniece pati raksturo ērzeli ar vārdiem „zelta zirgs” – Abats ir ļoti mierīgs un labdabīgs, ar nosvērtu nervu sistēmu, savas rakstura iezīmes viņš nodod arī saviem bērniem kuri ir īpaši viegli apmācāmi un nosvērti. Abats piedalījies Rīgas pilsētas svētkos, tāpat nereti viņu izmanto kāzu pasākumos pašā pilsētas centrā.

2. Amulets LS 1788, dz.2006.g., audzētājs SIA „Ozoli-Eko”, īpašnieks Latvijas Lauksaimniecības Universitāte

Ammona Old 7 līnijas turpinātājs. Amuletam ir spēcīga, harmoniska ķermeņa uzbūve, paliela galva, produktīvas gaitas. Iegūti 6 pēcnācēji. Amulets tiek trenēts iejādē, startējis III grupas sacensībās, kļuvis par vairākkārtēju laureātu II grupas shēmās. 2015.gadā piedalījies vairākos LJF kausa posmos iejādē, LLU kausā izcīnījis 3.vietu. Šī masīvā iejādes ērzeļa priekšteči bijuši gan veiksmīgi konkūra zirgi, gan braucamo zirgu sacensību laureāti.

3. Gepards, dz.2012.g., audzētāja un īpašniece Ellada Kazašvili

Gepards pēc tipa atbilst mūsdienu Latvijas šķirnes braucamā tipa zirga modelim, ar kvalitatīvām gaitām un labu lēcienu. Pirms dažām nedēļām Gepardam piešķirts vaislinieka sertifikāts uz pārbaudes laiku 3 gadi. Ērzelim ir augsta Latvijas šķirnes asinība – 93,75%.

Ņemot vērā ērzeļa gaitu kvalitāti, īpašniece apsver domu ērzeli gatavot iejādes disciplīnai.

4. Dragūns, dz.2008.g., kastrāts, audzētājs un īpašnieks Kārlis Zauers

Dragūnam ir augstu Latvijas šķirnes asinību – 81.25%  Abi Dragūna vecāki iekļauti šķirnes ģenētiskajos resursos. Dragūnu trenē iejādē un 2015.gada sezonā ar jātnieci Annu Vainuti viņš startējis II grupas shēmās LJF Ziemas čempionātā, LJF kausā un citās sacensībās. Divos no LJF Ziemas čempionāta posmiem Dragūns izcīnījis 2.vietu.

Zirgu demonstrēšanas nobeigumā no kaimiņu kolēģiem saņēmām ļoti atzinīgus vārdus par Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgu saglabāšanu, par to, ka arī šis tips iet laikam līdzi, – tie nav pārāk masīvi, ir eleganti, nosvērti,  ar universālām darba spējām. Šoreiz tika izteikta atzinība tieši par abiem Ammona līnijas ērzeļiem Abatu un Amuletu.

Konference beidzās draudzīgā gaisotnē, vairāk uzzinājām par kaimiņzemju zirgkopību, viņu ciltsdarbu un nebūt tik vieglo organizēšanas darbu ar tik lielu šķirņu daudzveidību. Jutām arī to lielo entuziasmu, ar kādu šais valstīs strādā daudzi zirgkopībā un sportā iesaistītie cilvēki un arī samērā lielo savstarpējo konkurenci, kas liek būt gudriem savā profesionālajā darbībā. Tika nolemts vēl ciešāk sadarboties zirgaudzēšanas jomā un apmainīties ar pieredzi un, pēc uzaicinājuma, ar dažādu pasākumu apmeklējumiem. Izsakām lielu pateicību visiem atbalstītājiem, sporta centra „Kleisti”darbiniekiem un arī zirgu īpašniekiem par atsaucību savu zirgu prezentēšanā.

Sagatavoja Dzintra Puriņa

Igaunijas zirgu audzētāju biedrības prezentācija

Igaunijas sporta zirgu audzētāju biedrības prezentācija

Latvijas zirgu audzētāju organizāciju prezentācija

Sekot Mums

• Like 31,702
• Follow Us 164,290