Vēsture

Latvijā audzētās zirgu šķirnes vieno kopīga vēsture. Ar mainīgiem panākumiem Latvijas zirgu audzētāji gadu desmitiem strādāja pie triju zirgu tipu – smagā, Latvijas braucamā un vieglā braucamā jeb rikšotāja, izkopšanas.

Latgalē zirgkopība attīstījās mazliet savādāk nekā citos Latvijas novados, šeit visaugstāk vērtēja ātras gaitas zirgus, kuri bija daudzu paaudžu lolojums. Latgale vēsturiski izveidojās par Latgales rikšotāju dzimteni. Tas bija saistīts gan ar garajiem smilšu ceļiem, gan mazo tīrumu skaitu, jo zirgus mazāk izmantoja lauksaimniecībā un mežu darbos, bet vairāk kā pārvietošanās līdzekli. Noteicošu lomu spēlēja arī latgaliešu temperaments – vēlme sacensties ar kaimiņu, kam labāks un ātrāks zirgs, kā arī Latgales novada ciešās saites ar Krieviju, no kurienes jau 19. gs. tika ievesti rikšotāju izcelsmes vaislinieki. Rikšotāju sacīkstes starp zirgu īpašniekiem notika gan uz lauku ceļiem, gan ziemā uz ezeru ledus.

 rikso5

Latgales rikšotāji ir populācija, kuras veidošanā uz Varšavas pasta zirgu bāzes tika izmantoti Krievijas, Amerikas un Orlova rikšotāji.

1933. gadā Zirgaudzētāju ceturtajā kongresā konstatēts, ka „Latgalē audzējams vidēji liels siltasiņu tipa zirgs (pēc auguma un formas piemērots Latgales saimnieciskiem apstākļiem), vaislojot ar rikšotāju ērzeļiem un piegriežot vairāk vērības eksterjera izkopšanai, audzēšanai un zirgu turēšanas apstākļu uzlabošanai.” Tika nolemts, ka Latgalē ierīkojama valsts rikšotāju zirgu audzētava.

Latvijas Zirgaudzētāju biedrība 1937. gadā Latgales rikšotājus atzina par pastāvīgu populāciju.

Līnijas un sasniegumi

Vispopulārākais vaislinieks Latgales rikšotāju vēsturē bija San Walker ARk 67, dzimis 1919. gadā, kas bija ievests no ASV. Par šī vaislinieka spējām stāsta leģendas, jo vēl 16 gadu vecumā tas noskrēja 1600 m ar rezultātu 2.20,18, bet 26 gadus vecs vēl joprojām tika izmantots vaislai. San Walker pēcnācēju 20 ātrāko kumeļu mātes bija nezināmas izcelsmes ķēves.

1939. gadā Latvijas valsts nopirka Pasaules rekordistu Amerikas rikšotāju Poplar Hill (2.01,8), kuram bija liela ietekme rikšotāju audzēšanā Latvijā. Poplar Hill mazdēls, Latvijā dzimušais Lielkarps, bija pirmais Latvijā izaudzētais zirgs, kas sasniedza 2.10,0 robežu 1969. gadā Tallinā.

1949. gadā Latgalē rikšotāji bija 91 – 98 % no visiem zirgiem Latgalē.

Pirmās oficiālās rikšošanas sacensības notika Rīgā 1886. gadā 5. janvārī. 1891. gadā Rīgā atklāja hipodromu. Augot sacensību popularitātei, rikšotājus sāka audzēt ne tikai Latgalē, bet arī Rīgā, Jelgavā un citur.

Līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām sacīkstes notika vietējos skrejceļos, taču 90. gadu sākumā apsīka pavisam.

Kāpēc gandrīz izmira?

70. un 80. gados rikšotāju skaits samazinājās, bet un uzlabojās to kvalitāte. Neskatoties uz Latgales rikšotāju panākumiem, valdība 80 gados uzskatīja, ka Latvijā pietiek ar vienu zirgu šķirni un Latgales rikšotāji kā šķirne ir praktiski iznīcināta, gan pārtraucot šo zirgu audzēšanu, gan arī krustojot palikušos zirgus ar Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgiem.

Sava nozīme rikšotāju izzušanai Latvijā ir arī Rīgas hipodroma likvidēšanai 1965. gadā. No 1992. – 2005.g. oficiālas zirgu rikšošanas sacensības netika rīkotas. Šajā laika posmā notika rikšotāju pārdošana, bieži vien rikšotāju šķirņu vaisliniekus kastrēja un pārdeva kā jājamzirgus. Jaunie zirgu saimnieki nereti pazaudēja rikšotāju ciltsrakstus, un līdz ar to šobrīd ir daudz zirgu, kuri pēc vizuālā novērtējuma atbilst rikšotāju tipam, bet to izcelsme nav zināma.

 

Šodien

…………………..

 

Sekot Mums