Kas jādara, lai iestātos asociācijā?

Jāizdrukā iesnieguma formu no sadaļas Veidlapas un iesniegumi, jāaizpilda un jāatsūta uz asociāciju (pasts, fax, epasts). Tuvākās valdes sēdes laikā to izskatīs un pozitīva lēmuma gadījumā Jums tiks nosūtīts lēmums, līgums 2 eksemplāros (no kuriem viens parakstīts un aizpildīts jāatsūta atpakaļ uz asociāciju) un rēķins par gada biedra naudu.


Ko dara asociācija?

Veic Latvijas šķirnes zirgu un to pēcnācēju novērtēšanu un sertificēšanu, zirgu pēcnācēju kvalitātes un darbaspēju vērtēšanu, kritēriju izstrādāšanu zirga kvalitātes un vērtības noteikšanai, sniedz ciltsdarba pakalpojumus, organizē  zirgu darbaspēju pārbaudes, izstādes, braukšanas sacensības, organizē izglītojošus seminārus par zirgu audzēšanu, ēdināšanu un kopšanu.

Pilnveido organizācijas interneta mājas lapu www.lszaa.lv, kas ir galvenais biedru informēšanas līdzeklis un sagatavo un izdod informatīvos materiālus un publikācijas;

Asociācijas pārstāvis regulāri piedalās LOSP sanāksmēs Zemkopības ministrijā, sekojot visai jaunākajai informācijai lauksaimniecības politikas jautājumos, kā arī regulāri piedalījās darba grupās par MK noteikumu un likumu grozījumu izstrādi; gatavo un sniedz priekšlikumus valsts atbalsta nolikumu izstrādāšanai, cīnās par valsts atbalsta saglabāšanu ciltsdarbam.

Ikdienas darbi sastāv no biedru zirgu ciltsdokumentu kārtošanas (ciltskartiņu izveidošanas, pārbaudīšanas – bieži vien viena zirga ciltskartiņas pilnvērtīga izveidošana aizņem veselu dienu diviem cilvēkiem). Zirgu vērtējumu datubāzes kārtošana, zirga datu sagatavošana uzņemšanai VCG, braucamā tipa zirgu ģenētisko resursu datu bāzes kārtošana, biedru, interesentu un dažādu iestāžu pārstāvju konsultēšana, sarakste ar Latvijas šķirnes zirgu īpašniekiem ārvalstīs, kas vēlas noskaidrot vai precizēt savu zirgu izcelsmi, sarakste ar ārvalstu potenciālajiem zirgu pircējiem. Sarakste ar pasaules sporta zirgu audzētāju federāciju (WBFSH) par aktuāliem jautājumiem, kā arī ar kolēģiem Eiropas siltasiņu zirgu audzētāju organizācijās.

Projektu gatavošana zirgu vērtēšanas pasākumu organizēšanai, projektu realizācija (pasākuma organizēšana, informatīvo materiālu sagatavošana, zirgu atlase, reklāma, vērtētāju piesaistīšana, materiāli tehniskās bāzes sagatavošana, pasākuma vietas sagatavošana, utt.).

Tāpat arī noteiktajos periodos tiek gatavoti LAD iesniedzamie saraksti ar novērtētajiem zirgiem, atbilstoši prasībām par valsts atbalsta saņemšanu ciltsdarbam, pārbaudīti dati un sagatavoti atzinumi ģenētisko resursu zirgiem.

Tiek gatavoti un administrēti līgumi ar biedriem, norēķini par pakalpojumiem.


 

Kāpēc ir vērts stāties asociācijā?

Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija darbojas no 2004. gada , pārstāvot savu 270 biedru intereses valsts un ES līmenī.

n  Asociācija organizē jaunzirgu vērtēšanas skates, ar papildus ringu pārdodamajiem zirgiem, ievietojot reklāmu starptautiskajā apritē.

n  Organizē jaunzirgu čempionātu divcīņas veidā, dodot iespēju biedriem parādīt sava darba rezultātus.

n  Organizē ķēvju vērtēšanas skates, ieviešot ķēvju klasifikāciju.

n  Informēs biedrus par jauno Latvijas šķirnes zirgu ciltsdarba programmu 2010.-2015.gadam, jauno zirgu vērtēšanas instrukciju, turpmāk zirgus vērtējot saskaņā ar tām.

n  Izglītos biedrus gan par aktualitātēm lauksaimniecības politikā, nozarē, kā arī praktiskās mācības dažādās nozares jomās.

Biedri var saņemt bezmaksas konsultācijas zirgu audzēšanas, turēšanas un ēdināšanas jautājumos. Bezmaksas saņemt šķirnes dzīvnieku sertifikātus (vai zīmogus pasē) pie zirga eksporta.  Biedri var un pat vēlams piedalīties asociācijas darbības plānošanā, sniedzot lietderīgus priekšlikumus un idejas.

 

Katrs biedrs ir asociācija, – spēks un labums būs tikai tad, ja būsim vienoti, un katrs kaut ko labu spēsim pateikt par savu darbu, saviem zirgiem, cilvēkiem savā saimniecībā un apkārtnē.


Kādiem zirgiem nepieciešamas pases?

Kopš 2004.gada pases nepieciešamas visiem zirgiem Latvijā, neatkarīgi no šķirnes un izcelšanās. Netiek reģistrēti un pases nesaņem tikai savvaļas zirgi jeb pussavvaļā turētie Polijas koniki, kuri tiek reģistrēti, norādot dzīvnieku kopskaitu. Ja šīs šķirnes zirgu tur nevis kā savvaļas dzīvniekus, bet individuāli saimniecībā, katrs zirgs tiek reģistrēts atsevišķi un saņem pasi.  


Kas izsniedz pases zirgiem?

Pases zirgiem izsniedz Valsts aģentūra “Lauksaimniecības datu centrs”.


Kas jādara, lai zirgs saņemtu zirga pasi?

Lai zirgs saņemtu pasi, ir jāaizpilda zirga reģistrācijas kartīti un tas ir jāapzīmē. To var veikt jebkurš sertificēts zirgu vērtētājs vai pārraugs zirgkopībā. Zirga īpašnieks var sazināties ar vērtētāju pats, ar pagasta pārrauga starpniecību vai griezties Valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” reģionālajā nodaļā, kur tiks sniegta informācija par sertificētām personām reģionā. Pēc zirga reģistrācijas kartītes aizpildīšanas divos eksemplāros, sertificēta persona septiņu dienu laikā to nosūta datu centram. Pamatojoties uz zirga reģistrācijas kartīti, datu centrs zirga īpašniekam 14 dienu laikā izsniedz pasi.

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 504/2008 (2008. gada 6. jūnijs), ar ko īsteno Padomes Regulas 90/426/EEK un 90/427/EEK attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku identifikāciju (Dokuments attiecas uz EEZ), kura nosaka, ka pēc 2009.gada 1.jūlija dzimušos kumeļus turpmāk būs jāapzīmē ne tikai pēc krāsas un pazīmju apraksta, bet obligāti būs jāizmanto transponders (čips).


Kādā vecumā zirgam aizpilda reģistrācijas kartīti un zirgu apzīmē pases saņemšanai?

Kumeļš jāapzīmē līdz sešu mēnešu vecumam pirms tas ir atšķirts no mātes.


Cik maksā zirga pase?

Sākotnējā pasu ieviešanas posmā līdz 2004.gada 1.jūlijam pases zirgiem izsniedza bez maksas. Šobrīd, lai saņemtu pasi, Lauksaimniecības datu centrā jāiemaksā 5 Ls. Bez tam jārēķinās ar samaksu sertificētajai personai par zirga reģistrācijas kartiņas aizpildīšanu un apzīmēšanu un ceļa izdevumiem līdz saimniecībai.


Kas ir zirga identitātes numurs?

Zirga identitātes numurs tiek piešķirts zirgu reģistrējot un nemainās visā zirga dzīves laikā, tas ir individuāls un katram dzīvniekam savs, līdzīgi kā personas kods cilvēkam. Zirga identitātes numuru piešķir datu centrs pēc zirga reģistrācijas kartītes saņemšanas un ieraksta zirga pasē.


Kāda informācija atzīmēta un kāda vēlāk ierakstāma zirga pasē?

Zirga pasē ir norādīts zirga īpašnieks, zirga identitātes numurs, vārds, dzimšanas datums, dzimšanas vieta, turēšanas vieta, izcelšanās dati (ja tādi ir zināmi), šķirne, dzimums, zirga krāsa un pazīmju apraksts. Informāciju par zirga veselības stāvokli, vakcināciju un kastrāciju ieraksta praktizējošs veterinārārsts. Pasē ierakstāma arī audzēšanas informācija (zirga novērtējums, zīmogs, kas paliecina vaislas ērzeļa sertifikāciju u.t.t.).


Kas jādara ar zirga pasi, zirgu pārdodot?

Īpašnieks zirga pasi saglabā, kamēr dzīvnieks atrodas ganāmpulkā, bet, pārvietojot zirgu uz citu ganāmpulku, iepriekšējais īpašnieks nodod jaunajam īpašniekam zirga pasi un apliecina to ar parakstu zirga pasē.


Ko darīt ar zirga pasi, ja zirgs nobeidzies?

Ja zirgs nobeidzies, īpašnieks tā pasē ieraksta zirga nobeigšanās datumu, un to apstiprina praktizējošs veterinārārsts. Septiņu dienu laikā pēc zirga nobeigšanās īpašnieks zirga pasi nosūta datu centram.


Ko darīt ar pasi, ja zirgu paredzēts nokaut?

Zirgu realizējot kaušanai, zirga pasi nodod kautuves īpašniekam vai viņa pilnvarotai personai, kura zirga pasē ieraksta zirga nokaušanas datumu un septiņu dienu laikā kopā ar dzīvnieka pārvietošanas deklarāciju nosūta to datu centram.


Kā jārīkojas gadījumā, ja zirga pase nozaudēta?

Ja zirga pase nozaudēta, īpašniekam izsniedz pases dublikātu, pamatojoties uz datu bāzē esošo informāciju un īpašnieka iesniegumu datu centram.


Kādi zirga ciltsdokumenti?

Zirga ciltsdokumenti ir lecināšanas apliecības, ērzeļu vaislas darbības uzskaites žurnāls, individuālās uzskaites kartīte (ciltskartīte), šķirnes dzīvnieka sertifikāts, vaislinieka izmantošanas sertifikāts un Valsts ciltsgrāmata.


Kam tiek izsniegtas lecināšanas apliecības un kur tās iespējams saņemt?

Lecināšanas apliecības veidlapas izsniedz šķirnes zirgu audzēšanas organizācija vaislas ērzeļu īpašniekiem, kuru ērzeļi saņēmuši vaislinieka izmantošanas sertifikātu. Lecināšanas apliecība ir paškopējoša trīs eksemplāros. Pirmais eksemplārs paliek pie ķēves īpašnieka, kuru pēc kumeļa piedzimšanas aizpildītu nosūta V/A LDC, otrais eksemplārs paliek pie ķēves īpašnieka un trešais eksemplārs pie ērzeļa īpašnieka.


Kādos gadījumos lecināšanas apliecības nav vajadzīgas?

Lecināšanas apliecība netiek izsniegta, ja ērzeļa īpašnieks lecina savā ganāmpulkā esošās ķēves. Šajā gadījumā ķēves lecināšana tiek reģistrēta ērzeļa vaislas darbības uzskaites žurnālā.


Kādās saimniecībās jākārto ērzeļu vaislas darbības uzskaites žurnāls?

Ērzeļu vaislas darbības uzskaites žurnālu kārto zirgu audzēšanas saimniecībās, kurās izmanto ērzeli savas saimniecības ķēvju lecināšanai.


Kas ir šķirnes dzīvnieka sertifikāts un kādiem zirgiem tas nepieciešams?

Tas ir ciltsdokuments, kuru izsniedz šķirnes dzīvnieku audzēšanas organizācija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pārdodamajiem dzīvniekiem no šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecībām


  • Kas ir vaislinieka izmantošanas sertifikāts?

Ciltsdokuments, kurš apliecina to, ka ērzelis atzīts par atbilstošu Latvijas zirgu šķirnes  dzīvnieku pavairošanai. Sertifikātā uzrāda ērzeļa izcelsmi, dzimšanas datus, eksterjera un darba spēju vērtējumu, kategoriju, izmērus, ciltsvērtības, ieteicamo izmantošanas virzienu, sertifikāta derīguma termiņu. To izdod organizācija atbilstoši MK noteikumiem Nr.230 “Liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaislinieku un to bioprodukta sertifikācijas kārtība” no 10.03.2009.


  • Kas ir ciltskartiņa jeb individuālās uzskaites kartiņa?

Zirga individuālo uzskaites kartīti kārto papīra formā vai elektroniski un tajā norāda šādus datus par dzīvnieku:

  • dzimšanas datums, vieta un ganāmpulka reģistra numurs;
  • identitātes numurs, dzimums un atzīme par ierakstīšanu ciltsgrāmatā;
  • šķirne un asinība;
  • izcelšanās četrās paaudzēs ;
  • likvidēšanas datums;
  • zirga attīstības rādītāji, produktivitāte, eksterjera vērtēšanas dati, atražošanas rādītāji, pēcnācēji (ja tas paredzēts attiecīgās šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsdarba programmā).

Zirga individuālās uzskaites kartīti izraksta šķirnes dzīvnieku audzēšanas organizācija un papildina persona, kurai ir sertifikāts zirgu vērtēšanas vai pārraudzības darba veikšanai vai apliecība zirgu pārraudzības darba veikšanai savā ganāmpulkā. Ierakstu veic, pamatojoties uz dzīvnieka mātes individuālās uzskaites kartītes vai mātes šķirnes dzīvnieka sertifikāta datiem, lecināšanas vai apsēklošanas dokumentācijā norādītajiem datiem un pārraudzības datiem. Dzīvnieka individuālās uzskaites kartīti glabā visu dzīvnieka dzīves laiku.

Zirgkopībā dzīvnieka individuālo uzskaites kartīti izraksta kumeļam pirms atšķiršanas no mātes (papildus norāda zirga apmatojuma krāsu un citas pazīmes).


Pēc kādiem parametriem vērtē zirgus?

Zirgu vērtēšana Latvijā tiek veikta, balstoties uz “Lavijas zirgu šķirnes ciltsdarba programmu 2010.-2015.gadam” un pievienoto vērtēšanas instrukciju no 2010.gada. Zirgi tiek vērtēti pēc izcelsmes un tipa, eksterjera un darba spējām, braucamā tipa zirgi arī pēc izmēriem. Vaislas ķēves un ērzeļus vērtē arī pēc to pēcnācēju kvalitātes. Kumeļus vērtē, ņemot vērā tā izcelšanos, ķermeņa proporcijas, gaitas un kopējo iespaidu. Pieaugušiem zirgiem svarīgs rādītājs ir izmēri. Novērtē arī zirga temperamentu.


Kas veic zirga eksterjera un darba spēju vērtēšanu?

Eksterjera vērtēšanu veic zirgu vērtēšanas eksperts, kurš ir saņēmis sertifikātu normatīvo aktu noteiktajā kārtībā. Zirgu eksterjeru un darba spējas vērtē zirgu vērtēšanas ekspertu komisija vismaz 3 cilvēku sastāvā.


Kādā vecumā zirgs jāvērtē?

Kumeļa novērtēšana tiek veikta kumeļam sasniedzot 4. dzīves mēnesi un līdz atšķiršanai no mātes. Zirgu eksterjera un darba spēju novērtēšanu uzsāk no 24 mēnešu vecuma. Jaunzirgu darba spējas vēlams novērtēt līdz 3 gadu vecumam, kamēr cilvēka ietekme zirga sagatavošanā ir vēl bijusi minimāla un redzamas pamatā no priekštečiem pārmantotās dotības. Toties eksterjeru ir vēlams vērtēt tuvāk 3 gadu vecumam, kad zirgs ir izveidojies no kumeļa par zirgu.


Kāpēc vajadzīgs zirga eksterjera un darba spēju vērtējums?

Zirga novērtējums ļauj izlasīt atražošanai vērtīgākos šķirnes eksemplārus, kā arī iegūtos datus vēlākā laika posmā iespējams izmantot tā priekšteču vērtēšanā pēc pēcnācēju kvalitātes. Tas kalpo šķirnei vēlamo īpašību izkopšanai un šķirnes uzlabošanai.

Tikai novērtēti kumeļi un jaunzirgi, kas iegūti no sertificētie vaislas ērzeļiem, var pretendēt uz nacionālo subsīdiju maksājumiem. Tāpat vērtējums ir obligāts Latvijas šķirnes ģenētiskajiem resursiem, lai pretendētu uz Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļiem.

Vaislas ķēvēm vērtējums ir nepieciešams, lai tās tiktu uzņemtas Valsts ciltsgrāmatā.


Kādus izmērus un kādā vecumā nosaka zirgiem?

Zirgiem tiek noteikti šādi izmēri:

● skausta augstums,

● krūšu apkārtmērs,

● pēdvidus apkārtmērs.

Zirgu mērīšanu veic no 24 mēnešu vecuma. Katra tipa optimālie izmēri ir noteikti ciltsdarba programmā.


Kāds labums zirgu audzētājam no tā, ka viņa zirgi ir novērtēti pēc to pēcnācēju kvalitātes?

Zirgu audzētājs pēc šī rādītāja var spriest, kuri ir vērtīgākie īpatņi ganāmpulkā un atstājami atražošanai, jo ne vienmēr dzīvnieki ar labu eksterjeru un labām darba spējām dod tādas pat kvalitātes pēcnācējus, kā arī otrādi. Vaislas ērzeļu izlasē kritērijiem ir jābūt vēl stingrākiem, pēcnācēju atražošanā izmantojot tikai tos, kas ir šķirnes uzlabotāji.


Kādai ir jābūt labai kumeļmātei?

Labas, harmoniski veidotas braucamā tipa ķēves, pārojot ar Vācijas siltasiņu, Tīrasiņu jājamās, Traķēnas šķirnes ērzeļiem vienmēr būs noderīgas jājamzirgu iegūšanai sporta un eksporta vajadzībām. Tās noder arī sporta tipa pavairošanai, nododot saviem pēcnācējiem savas vērtīgās īpašības – paklausību, izturību, pienīgumu un teicamās barības izmantošanas spējas.

Par ķēvju iekļaušanu vaislas sastāvā izšķiras zirga īpašnieks. Ķēves, kuras sasniegušas saimniecisko vaislas gatavību, iekļauj vaislas sastāvā, ja viņas atbilst vaislas ķēvēm noteiktajām kvalitātes prasībām ( skat.. ciltsdarba programmu).

Darbs ar ķēvēm ir turpmāk jāorganizē tikpat nopietns kā ar ērzeļiem, saimniecībās jāizvērtē ķēvju sastāvs, izlasot vaislai piemērotākās, reģistrējot ciltsdarba organizācijā, piestādot ķēvju šoviem, kur katru gadu izvēlas katras vecuma grupas čempioni, vecākās ķēves novērtē pa klasēm, augstākā no tām ir Elites klase.

Valsts ciltsgrāmatas (VCG) ķēvju daļa ir slēgta, kas nozīmē, ka šķirnes sastāvu nepapildina ar importētām un citu šķirņu ķēvēm kā tikai Latvijas tīršķirnes.


Ko noteikti nedrīkst darīt un kam jāpievērš uzmanība, izvēloties dzīvniekus vaislai?

Pirmkārt, vaislai ir jāatstāj saimniecības labākie dzīvnieki. Bieži Lavijā vērojama negatīva tendence vaislai izmantot tos zirgus, kas neder sportam vai tirgum. Tas attiecas gan uz ērzeļiem, gan ķēvēm.

Otrkārt, vaislas dzīvniekiem vajadzētu būt bez vai ar minimālām eksterjera kļūdām, jo tās bieži vien ir iedzimstošas.

Treškārt, – augstas darba spējas ir zirga galvenā vērtība, tāpēc vaislas kodolam jābūt rūpīgi pārbaudītam. No ērzeļiem un ķēvēm, kas paši neuzrāda vajadzīgās spējas, nevar gaidīt, ka viņi tās iedzemdēs pēcnācējos.

Neizmantot vaislā nesertificētus vaisliniekus, un arī no sertificētajiem rūpīgi izvēlēties labākos, ar pietiekoši augstu labdabību, izvērtējot viņu jau esošos pēcnācējus. Turklāt uzmanība jāpievērš izcelsmei, jo bieži vien vaislas dzīvnieki ar neviendabīgu, dažādu šķirņu asinību var dot neprognozējamu rezultātu.

Vienmēr jāatceras, ka labu zirgu var pārdot par labu naudu, bet izaudzēšana maksā vienādi gan sliktam, gan labam zirgam. Audzēšanas darbā centieties izmantot „top” ērzeļus uz pārbaudītām, vērtīgām ķēvēm.


Kādam ir jābūt labam vaislas ērzelim?

Lai izraudzītais vaislas ērzelis saņemtu vaislas ērzeļa sertifikātu, šķirnes zirgu audzēšanas organizācijas izveidota sertificētu vērtētāju komisija piecu cilvēku sastāvā novērtē vaislas ērzeli pēc eksterjera un darba spējām. Vaislas ērzeļu sastāvā var tikt iekļauts jebkurš atbilstošas izcelsmes ērzelis, kurš būtiski spēj uzlabot pēcnācēju darba spējas konkūrā vai iejādē.

Sporta tipam piederoša ērzeļa priekšteči pieder Latvijas zirgu šķirnei vai tai radniecīgajām – Oldenburgas, Hannoveras, Holšteinas, kā arī šķirnēm, kas cēlušās no iepriekšminētajām, kā, piemēram, Dāņu un Nīderlandes siltasiņu, Franču jājamzirgs. Latvijas šķirnes ērzeļiem angļu pilnasiņu un Traķēnas šķirņu asiņu klātbūtne pieļaujama, ja asinības pakāpe no iepriekšminētajām šķirnēm nepārsniedz 62,5%.

Tipisks Latvijas šķirnes zirgs ir atlētiski liels un ar izteiksmīgu līniju, labi piemērots jātnieku sportam, pareizu gaitu un lēcienu. Labi veidotu, sausu, izteiksmīgu galvu ar izteiktām acīm, labi veidotu kakla daļu, kas rada iespaidu par plastisku muskuļotību. Gan šķirnes ērzelim, gan ķēvei jābūt tipiskiem sava dzimuma pārstāvjiem. Nevēlamas parādības ir rupjums, rupja galva un izplūdušas līnijas, kā arī dzimuma izteiktības trūkums.


Kādi ir noteikumi sertifikāta saņemšanai Latvijā par ārzemēs sertificētu un tur iegādātu ērzeli?

Importētiem ērzeļiem, ja sertifikācija veikta valstī, no kuras dzīvnieks iepirkts, ņem vērā dokumentāli apliecinātu attiecīgās valsts vērtējumu pēdējo 10 gadu laikā.

Papildus jāiesniedz izcelsmi apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālu, ar sertifikāta numuru un organizācijas nosaukumu, kas veikusi sertificēšanu.

Latvijā var tikt sertificēti ērzeļi, kas ir mūsu šķirnes uzlabotāji – no radniecīgajām Oldenburgas, Hannoveras, Holšteinas šķirnēm, kā arī šķirnes, kas cēlušās no iepriekšminētajām, kā, piemēram, Dāņu un Nīderlandes siltasiņu. Straujākai sporta īpašību uzlabošanai pieļaujams arī augstvērtīgi Angļu pilnasiņu un Traķēnas šķirņu ērzeļi. Pieļaujamas ir arī Zviedru siltasiņu, Zangersheides, Vestfāles siltasiņu, Franču jājamzirgu šķirnes.


Kādi ir noteikumi ārzemēs pirktu un tur nesertificētu ērzeļu sertificēšanai Latvijā?

Tādi paši kā Lavijā audzētiem ērzeļiem, turklāt pirms pirkšanas vēlams konsultēties ar audzētāju organizāciju par konkrētā ērzeļa nepieciešamību Latvijas zirgu šķirnes ciltsdarbā.


Kādi ir vaislas sastāvā iekļaujamo ērzeļu minimālie izmēri 36 mēnešu vecumā?

Dzīvnieku grupa

Augstums skaustā, cm

Krūšu apkārtmērs, cm

Pēdvidus apkārtmērs, cm

Sporta tipa ērzeļi *Sporta tipā ieskaita zirgus ar augstumu skaustā virs 160 cm.
Braucamā tipa ērzeļi

162

196

22,5

* Tomēr šķirnei nav raksturīgi neliela auguma un pārsmalcināti dzīvnieki, tāpēc pieaugušus zirgus (it īpaši ērzeļus) mazākus par 162 cm skaustā un ar pēdvidus apkārtmēru mazāku  21 cm, neiesaka izmantot vaislas darbībā.


Kas ir Valsts ciltsgrāmata un kas to kārto?

Valsts ciltsgrāmatā (turpmāk – VCG) ieraksta šķirnes dzīvniekus un parāda iegūtos sasniegumus Latvijas zirgu šķirnes izkopšanā. Valsts zirgu ciltsgrāmatu kārto šķirnes zirgu audzēšanas organizācija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

 


Kāda ir VCG nozīme?

Ciltsgrāmatā tiek veikta datu uzskaite par dzīvnieku izcelšanos, to attīstību, darbaspējām un pēcnācēju kvalitāti.

Izmantojot VCG informāciju, selekcionāri analizē un kontrolē šķirnes ģenealoģisko struktūru, prognozē un plāno ciltsdarba virzienus, lai tālāk uzlabotu atsevišķu dzīvnieku audzētavu līniju, ģimeņu un visas šķirnes saimnieciski derīgās īpašības.


Par ko maksā valsts subsīdijas zirgkopībā?

Atbalsta mērķis ir attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus dzīvniekus, kā arī saglabājot un uzlabojot esošo genotipu.
Atbalsts paredzēts ciltsdarba izdevumu (zirgu vērtēšanas izdevumu) kompensēšanai.
Atbalstu piešķir ģenētiskās kvalitātes un darba spēju noteikšanai un novērtēšanai pēc pēcnācējiem pārraudzības ganāmpulkā.


 

 

Facebooktwittergoogle_plusredditpinterestlinkedinmail

Sekot Mums