Toreiz, pirms desmit gadiem…

Bija aizvadīti vairāk nekā desmit Latvijas Zirgaudzētāju biedrības darba gadi, kad pēc valsts uzņemšanās saglabāt lauksaimniecības dzīvnieku ģenētiskos resursus radās nepieciešamība atskatīties uz Latvijas zirgu šķirnes braucamo tipu un šķirnes virzību kopumā.

2003. gada 22. oktobrī asociētā profesora Gunta Rozīša aicināti, Jelgavas pilī pulcējās zirgkopības praktiķi – darba grupa šķirnes braucamā tipa saglabāšanas programmas izstrādei. Kopumā ap 30 cilvēki, lielākoties zirgu audzētāji, bet tostarp arī hipoloģijas virziena studenti no Latvijas Lauksaimniecības universitātes.

Prof. Guntis Rozītis LZAD-2013

 Guntis Rozītis un Raimonds Jansons - Copy

Tieši šajā tikšanās reizē savstarpējās diskusijās pirmoreiz izskanēja ideja veidot ciltsdarba organizāciju, kuras pārziņā būtu šķirnes braucamā tipa saglabāšanas programmas īstenošana. Pastāvēja bažas, ka Latvijas Zirgaudzētāju biedrība braucama tipa zirgu jautājumu var atstāt novārtā, bet šis bija brīdis, kad braucamā tipa zirgu skaits strauji samazinājās uz daudzskaitlīgo importēto vaislinieku rēķina.

Kaismīgākais jaunas organizācijas veidošanas idejas virzītājs bija Burtnieku zirgaudzētavas vadītājs Jānis Jurašs, kura šodien diemžēl vairs nav mūsu vidū.

„Jānis bija viens no balstiem ideoloģijā par Latvijas šķirnes zirgiem,” šodien ar dziļu cieņu savu kolēģi atceras Latgales zirgu audzētājas Ligita Harčevska un Irēna Baufale, akcentējot arī Burtnieku zirgaudzētavas nenovērtējamo lomu mūsu valsts zirgkopības kvalitātes celšanā.

Jānis Jurašs ar savu Burtniekos izaudzēto zirgu

Jānis Jurašs

Līdztekus idejai un tās atbalstītājiem bija nepieciešami arī darītāji. Darba grupas lēmumus apkopoja Lauksaimniecības fakultātes maģistrante Laine Orbidāne, tobrīd arī G. Rozīša asistente un Kvantitatīvās ģenētikas laboratorijas darbiniece.

„Profesors Rozītis pēc zirgu audzētāju sapulces man uzdeva jautājumu, vai es esmu gatava iet un veidot jaunu organizāciju, jo cits neviens to neizdarīs. Es jutos pagodināta un ar to arī sākās savādāks posms Latvijas zirgkopības vēsturē,” iesākumu atceras Laine, arī šobrīd LŠZAA valdes locekle un zirgkopības virziena doktorantūras studente.

 Laine_Orbidane

Laine Orbidāne

Jau nākamā braucamā tipa zirgu aizstāvju sanākšanas reize 2004. gada 30. martā kļuva par jaunās organizācijas pirmo kopsapulci. Zirgu audzētāji pieņēma lēmumu veidot organizāciju vienlaikus braucamā tipa un sporta tipa zirgu ciltsdarba programmu īstenošanai. Izvēloties sabiedriskās organizācijas nosaukumu, dibinātāji nonāca pie vienota slēdziena, ka nosaukumā izceļams vārds „šķirne” un tam arī jākļūst par jaunās organizācijas vadmotīvu tās darbībā. Pēdējie desmit gadi privātīpašuma valdījumā zirgkopības nozarei bija atņēmuši vienotu ciltsdarba mērķi, ganāmpulki bija sadrumstaloti un mērķtiecīgs selekcijas darbs – piemirsts.

Pirmajā valdes sastāvā bija Burtnieku zirgaudzētavas vadītājs Jānis Jurašs, zemnieku saimniecības īpašnieks Ivars Amoliņš no Kurzemes, Madonas puses zirgu audzētājas Aija Luse un Maruta Gaujēna, Latgales zirgkopības speciālistes Ligita Lebeda un Irēna Baufale, Limbažu novada zirgaudzētāja Jolanta Jēkabsone, Lauksaimniecības fakultātes darbiniece Laine Orbidāne, rikšotāju audzētāja Tatjana Martinsone un Ziemeļvidzemes zirgaudzētāja Ināra Gailīte. Lielākā daļa no valdes biedriem bija sertificēti zirgu vērtētāji, ar augstāko zootehnisko izglītību. Par organizācijas vadītāju tika ievēlēts asociētais profesors Guntis Rozītis. Laine Orbidāne apņēmās pildīt asociācijas biroja koordinatores pienākumus, šo darbu turpinot divus gadus. Savukārt asociācija atrada nelielas, bet iesākumam piemērotas telpas Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrā Ozolniekos.

Jaunā ciltsdarba organizācija Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā kā sabiedriskā organizācija reģistrēta 2004. gada 7. aprīlī, savukārt Zemkopības ministrija kā ciltsdarba organizāciju to apstiprināja 2004. gada 30.aprīlī. Iesākumā asociācija tika atzīta par atbilstošu šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju kritērijiem Latvijas šķirnes braucamā tipa saglabāšanā, bet jau no 15. jūnija kļuva par tiesīgu realizēt arī ciltsdarbu sporta tipa zirgiem.

Katrā valdes sēdē organizācija uzņēma savās rindās jaunus biedrus, netrūka atbalstītāju un netrūka pēlēju. Viens no vērienīgākajiem pirmā darbības gada darbiem bija šķirnes ģenētisko resursu apzināšana un novērtēšana, šajā procesā iesaistoties sertificētajiem zirgu vērtētājiem visā Latvijā. 2004. gads bija arī Lauksaimniecības datu centra zirgu reģistra veidošanas laiks pasu izsniegšanai, kad ziņas par potenciālajiem braucamā tipa vaislas ērzeļiem un ķēvēm atklājās, vērtētājiem aizpildot reģistrācijas kartītes.

Jaunā organizācija novērtēja un sertificēja izmantošanai vaislā abu tipu ērzeļus, pirmajā darbības gadā sertifikātu izsniedzot desmit sporta tipa un 16 braucamā tipa vaisliniekiem. Lai izveidotu organizācijas dzīvnieku reģistru un izdrukātu ciltskartītes, nācās pielikt lielas pūles, strādājot ar kļūdainu un darbā neērtu programmu Equine Line. Katrai saimniecībai bija izveidota mapīte ar tās zirgu ciltskartītēm un vērtējumiem, jo datorizētā reģistrācijas sistēma nereti lika vilties.

Attīstība un intensīvs darbs

Jau 2004. gadā Latvija bija iestājusies Eiropas Savienībā. Darbam turpinoties, 2006. gadā asociācijas valde nāca pie secinājuma, ka nepieciešams veidot kontaktus ciltsdarba jautājumos ar citām ES valstīm. Savukārt 2007. gadā darbu asociācijā uzsāka pieredzējusī zirgkopības zootehniķe Dzintra Puriņa.

„Divus gadus pēc Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas dibināšanas, Guntis Rozītis mani uzaicināja strādāt šajā organizācijā un es esmu par to viņam pateicīga,” par savu ceļu uz asociāciju šodien stāsta Dzintra.

2008. gadā Latvijas šķirnes zirgu asociāciju uzņem par WBSHF biedru. Šobrīd asociācijas pārstāvji piedalījušies jau četrās WBSHF asamblejās.

„Iepazīstoties ar zirgkopības struktūru pasaulē, konstatējām, ka pasaulē jau 30 gadus darbojas Pasaules sporta zirgu audzēšanas federācija (WBSHF), kas koordinē ciltsgrāmatu uzturēšanu dažādu šķirņu sporta zirgiem,” stāsta valdes priekšsēdētājs Guntis Rozītis. „Tā kā Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācija nodarbojās arī ar Latvijas siltasiņu sporta tipa zirgu šķirnes audzēšanu, radās nepieciešamība iesaistīties šajā starptautiskajā organizācijā un veidot ciešākus kontaktus ar citām Eiropas un pasaules ciltsdarba organizācijām.”

Lai iestātos WBFSH, lielu sagatavošanās darbu veica toreizējā valdes locekle Ramona Godmane. Šajā pat gadā darbību asociācijā uzsāka izpilddirektore Aija Luse.

„2008. gads manā dzīvē bija krasu pārmaiņu pilns,” tā šo dzīves posmu raksturo Aija. „Vasaras sākumā nāca uzreiz divi darba piedāvājumi – no LZB un no LŠZAA. Kādu laiku nevarēju izlemt, kuru lai pieņem, abas puses dažādi mēģināja pierunāt un pārliecināt par savu vienīgo pareizo izvēli. Izverot daudzus plusus, mīnusus, cilvēkus, iespējas, izlēmu doties strādāt uz LŠZAA, kur man tika piedāvāts izpilddirektora amats. Tā kopš 2008. gada 17. jūnija sākās manas darba gaitas asociācijā.”

IMG_7170 - Copy

Aija atzīst, ka sākums nebija viegls – “No paša sākuma deklarēju, ka iešu uz sadarbību, nevis uz pretdarbību, – tas dažiem nepatika. Bija brīži, kad likās, ka ar labiem nodomiem tāpat ceļš uz elli būs bruģēts, tomēr pieturējos pie nemainīgas pozīcijas – godīgs un smags darbs ved pie rezultātiem, lai arī ne ātriem un viegli sasniedzamiem.”

Jau tajā pašā gadā, izmantojot Zemkopības ministrijas piedāvāto atbalstu, asociācija noorganizēja pirmās jaunzirgu un vaislas zirgu skates četros reģionos. Šajā darbā liels atbalsts bija Anna Devjatņikova-Ancveriņa, ar kuru kopā asociācija izplānoja un noorganizēja apjomīgo pasākumu, rodot iespēju arī atvest uz Latviju vienu no Hannoveras zirgaudzēšanas savienības ietekmīgākajiem speciālistiem Ludwigu Christmanu.

2009. gadā asociācijas birojs pārcēlās no Ozolniekiem uz Siguldu un patreiz darbojas Siguldas CMAS telpās.

Togad, mācoties no savas pieredzes un uzklausot dažādus ieteikumus, tika īstenots kluss sapnis – zirgu vērtēšana tika papildināta ar tirdzniecības elementu – gan izgatavojot prezentējamo zirgu katalogu, gan informējot ārzemju un iespējamos sadarbības partnerus, gan dodot iespēju zirgu īpašniekiem maksimāli labi parādīt savu zirgu darbaspējas. Ja 2009. gadā vērtēšanas pasākums tika papildināts ar zirgu prezentēšanu potenciālajiem pircējiem, tad 2010. gadā asociācija ieviesa vēl vienu jaunumu – Latvijas zirgu šķirnes jaunzirgu čempionātu divcīņā. Pasākuma ideja bija mazināt barjeru starp zirgu audzētājiem un sportistiem, veidojot Latvijas zirgu šķirnes pievienoto vērtību, parādot audzētāju darba augļus jaunā kvalitātē, nākamajā attīstības līmenī.

“Skates jau ir tikai neliela daļa no darbiem, kas darāmi asociācijā,” stāsta Aija.  “Ikdiena gan birojā, gan izbraukumos paiet ļoti intensīvi, darbu ir daudz un viss nekad nebūs izdarīts. Paralēli visam citam, pamazām tika programmēta un palaista darbībā zirgkopības pārraudzības jaunā online datorprogramma „Rumaks”, kurai bija jābūt gatavai uz 2008. gada 1. jūniju, bet realitātē divus gadus kopā ar programmētājiem strādāju pie tās izveides no nulles. Nākošais lielākais sasniegums, – ar Zemkopības ministrijas finansiālo atbalstu neliela speciālistu grupa no LŠZAA un IT programmēšanas uzņēmuma izstrādāja publisko zirgu datubāzi uz „Rumaka” un LDC datu bāzes pamata 2012. gadā, kas radīja krasu pavērsienu Latvijas zirgkopībā – ikvienam pieejama informatīvā bāze ar zirgu izcelsmēm un pārraudzības datiem.”

Šo gadu laikā tika izveidota un pilnveidota arī LŠZAA interneta mājaslapa www.lszaa.lv, kas mūsdienu moderno tehnoloģiju laikmetā ir galvenais biedru informēšanas līdzeklis.

„Liels darbs tika ieguldīts Latvijas šķirnes zirgu ciltsdarba programmas izstrādē,” atzīmē valdes locekle Ligita Harčevska, norādot, ka ciltsdarba programmai 2010. – 2015. gadam bijuši arī kritizētāji. „Varam diskutēt, bet visu var un vajag uzlabot, ņemot vērā gan kļūdas, gan jaunas tendences un prasības zirgkopībā.”

Asociācijas darbības laikā izstrādātas un apstiprinātas arī „Zirgu grupas „Latgales rikšotājs” izkopšanas programma 2007. – 2012. gadam” un „Latvijas sporta poniju izkopšanas programma 2009. – 2014. gadam”, „Ciltsdarba programma Latvijā audzētām rikšotāju šķirņu zirgiem 2014.-2018.gadam”.

Asociācija šodien

„Desmit gadu laikā asociācija ir izaugusi, attaisnojot uz to šķirnes izkopšanā liktās cerības,” šodien atzīst Laine Orbidāne. „Zirgkopībā lēnās paaudžu maiņas dēļ nepieciešami daudzi gadi, lai uzlabotu ganāmpulka kvalitāti, taču ar šo mērķi nozarē notiek pozitīva virzība. Ļoti atzinīgi vērtēju organizācijas vadības darbu. Ir uzsākta jaunzirgu eksterjera vērtēšana, ļaujot laikus spriest par izaudzētā vaislas materiāla kvalitāti. Pēdējos gados īpaši akcentējam vaislas ķēvju nozīmi. Reģionālas zirgu vērtēšanas skates ļauj novērtēt zirgus vienotos apstākļos, kas paaugstina iegūto rezultātu ticamību. Nenovērtējama nozīme ir organizācijas rīkotajiem pasākumiem, izceļot zirgu audzētāju veikumu un īstenotā ciltsdarba augļus un tādejādi popularizējot šķirni. Asociācijas dalība Pasaules sporta zirgu audzēšanas federācijā ļauj izprast ne vien kopējo zirgkopības tendenci, bet arī saskatīt Latvijas šķirnes zirgu šajā kopējā ainā un ieraudzīt to selekcijas darbu, kas vēl ieguldāms vēlamā mērķa sasniegšanai.”

Šobrīd asociācija apvieno 250 biedrus – gan Latvijas šķirnes sporta un braucamā tipa zirgu audzētājus, gan poniju un rikšotāju šķirņu zirgu audzētājus. 2013.gada valdes sastāvs:

2013.gada valde

No kreisās: Irēna Baufāle, Ligita Harčevska, Guntis Rozītis, Iveta Pāža, Aija Luse, Laine Orbidāne, Dzintra Puriņa, Laima Rozentāle un Kārlis Neilands.

„Sistēmas „pārbūvē” un asociācijas nosprausto mērķu realizācijai galveno lokomatīves darbu veic Aija Luse, zinoši un respektabli pārstāvot asociāciju gan LOSP, gan ministrijā, gan dažādos pasākumos. Lielu darbu ciltsdarba kārtošanā iegulda Dzintra Puriņa.” atzinīgi asociācijas vadības darbu novērtē Ligita Harčevska.

Lai būtu iespēja organizēt pasākumus, notiek projektu gatavošana. Pēc projektu iesniegšanas Zemkopības ministrijā, liels darbs jāiegulda to realizācijā, kas sevī ietver pasākuma organizēšanu, informatīvo materiālu sagatavošanu, zirgu atlasi, reklāmu, vērtētāju piesaistīšanu, materiāli tehniskās bāzes sagatavošanu, pasākuma vietas sagatavošanu un citus darbus.

Ikdienas darbi sastāv arī no biedru zirgu ciltsdokumentu kārtošanas, zirgu vērtējumu datubāzes kārtošanas, zirgu datu sagatavošanas uzņemšanai VCG, braucamā tipa zirgu ģenētisko resursu datu bāzes kārtošanas, biedru, interesentu un dažādu iestāžu pārstāvju konsultēšanas, sarakstes ar Latvijas šķirnes zirgu īpašniekiem ārvalstīs, kas vēlas noskaidrot vai precizēt savu zirgu izcelsmi, sarakstes ar ārvalstu potenciālajiem zirgu pircējiem. Būtiska ir sarakste ar Pasaules sporta zirgu audzētāju federāciju (WBFSH) par aktuāliem jautājumiem, kā arī ar kolēģiem Eiropas siltasiņu zirgu audzētāju organizācijās.

Asociācijas pārstāvim ir arī regulāri jāpiedalās LOSP sanāksmēs Zemkopības ministrijā, sekojot visai jaunākajai informācijai lauksaimniecības politikas jautājumos, kā arī regulāri jāpiedalās darba grupās par MK noteikumu un likumu grozījumu izstrādi, jāgatavo un jāsniedz priekšlikumi valsts atbalsta nolikumu izstrādāšanai, jācīnās par valsts atbalsta saglabāšanu ciltsdarbam.

Nozīmīgākais darbs, kas visvairāk interesē zirgu audzētājus, ir valsts atbalsta ciltsdarbam administrēšana, – kopš 2011. gada subsīdijas saņem organizācija un tālāk maksā audzētājiem, vienkāršojot sadarbības shēmu.

K.Neilands, Dz.Neilande, Dz.Puriņa, J.Jēkabsone

Zirgu vērtēšanas eksperti vaislas ērzeļu sertifikācijā – no kreisās Kārlis Neilands, Dzintra Neilande, Dzintra Puriņa, Jolanta Jēkabsone.

Asociācijai pievienojās aizvien jauni, vērtīgi biedri – aktīvi zirgu vērtēšanas eksperti, atbalsta grupa – Iveta Pāža, Laima Rozentāle, Kārlis un Dzintra Neilandi.

LŠZAA zirgu vērtēšanas eksperti

No kreisās: Irēna Baufāle, Kārlis Neilands, Dzintra Neilande, Ligita Harčevska, Iveta Pāža, Dzintra Puriņa – valdes locekļi un zirgu vērtēšanas eksperti darbībā.

2013.gadā izdevās panākt no ZM papildus valsts atbalsta līdzekļus, lai uzsāktu DNS noteikšanu sertificētajiem ērzeļiem un iespēju robežās to vecākiem – datus par dzīvnieku DNS varēs izmantot paternitātes noteikšanai ērzeļu pēcnācējiem, kā arī nākotnē veidot apjomīgu Latvijas zirgu DNS datu bāzi.

2013.gadā asociācijas pārstāvji apmeklēja WBFSH ģenerālo asambleju Polijas galvaspilsētā Varšavā, kur guva jaunas zināšanas, kontaktus, bija iespēja paplašināt redzesloku un pārstāvēt savu valsti pasaules zirgaudzētāju vidū.

WBFSH 2013

Paul Hubert (Selle Francais) WBFSH viceprezidents, Aija Luse (LWB), Jan Pedersen (DWB) WBFSH prezidents un Guntis Rozītis (LWB).

Katru gadu asociācijas rīkotajos pasākumos iekļauti jauni elementi programmas papildināšanai. “Latvijas zirgu audzētāju dienās 2013” uzsvars tika likts uz šķirnes ģenētisko resursu popularizēšanu, jo braucamā tipa zirgiem pastāv mazāk iespēju sevi demonstrēt citos pasākumos un sacensībās. Līdztekus vaislas ērzeļu izvadei, pasākumā notika vilkšanas sacensības un braucamā tipa zirgu sacensības konkūrā.

Kā jaunums šajā pasākumā bija arī jauno zirgu audzētāju konkurss par izvadei labāk sagatavoto un labāk demonstrēto zirgu. “Latvijas zirgu audzētāju dienās 2013” varēja noklausīties arī divus seminārus – Hannoveras zirgu audzēšanas savienības ērzeļu licenzēšanas komisijas prezidents Cord-F.Wassmann stāstīja par modernā sporta tipa zirga eksterjera un darbaspēju vērtēšanu, lektore no  Somijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas Suvi Makelainen – par lineāro vērtēšanas sistēmu zirgu audzēšanā.

Kopš 2012. gada asociācija pastiprinātu interesi velta lineārās vērtēšanas metodei, diskutējot par tās ieviešanas nepieciešamību un iespējām.

Akcentējot nepieciešamību vaislai izlasīt kvalitatīvākās ķēves, kopš 2012.gada ieviesta atbalsta sistēma labākajām Latvijas zirgu šķirnes sporta un braucamā tipa vaisliniecēm, t.s. „prēmētās ķēves”.

Priecē tas, ka darbībā aktīvi iesaistās jaunie kadri, kas nesen beiguši LLU Lauksaimniecības fakultāti, piem. Kārlis Zauers (attēlā ar ērzeli Simbols), Dzintra Junge, studenti, aktīvie biedri gan no saimniecībām ar pieredzi, gan individuālie audzētāji.

Kārlis Zauers

Daudz sadarbojamies arī ar LZB audzētājiem un vērtēšanas expertiem, cenšoties organizēt kopējus pasākumus. Par piedalīšanos gandrīz visos LŠZAA pasākumos vēlamies izteikt pateicību aktīvākajiem biedriem Elladai Kazašvili, Olgai Šellerei, Ilutai Majevskai, Annai Briljantei, Sintijai Kristapurei, sportistiem Mairai Lejai, Līgai Pētersonei un SK „Princis”, Sanitai Dombrovskai no Reiteriem, un daudziem daudziem citiem mūsu darba atbalstītājiem.

Lai cik neticami tas liktos, 2014.gadā pagājuši jau 10 gadi kopš asociācijas dibināšanas. 10 gadi aktīva darba, pārmaiņu, pieredzes.

2014.gada 22.martā notika LŠZAA 10 gadu pastāvēšanas jubilejas svinīgais pasākums, kura laikā tika godināti arī tie cilvēki, kas devuši ilggadīgu ieguldījumu Latvijas zirgkopības attīstībā. Zemkopības ministrijas atzinības rakstus saņēma:

Eduards Martukāns – z/s Porkalni, Seces pagasts, Jaunjelgavas novads īpašnieks. Saimniecība nodarbojās ar zirgkopību, papildus Šarolē gaļas lopu audzēšana, aitkopība un putnkopība.

Beidzis Seces pamatskolu, Aglonas profesionāli tehnisko arodskolu. Kopš 1980.gada nodarbojas ar zirgkopību, bijis zirgkopējs – treneris padomju saimniecībā „Sece”.

1989.gadā iegādājās 33 zirgus savai, tolaik „Breša zemnieku” saimniecībai. Izaudzējis vairāk kā 150 kumeļus, kā hobijs ir piedalīšanās rikšotāju zirgu sacensībās. 2004.gadā bija viens no biedrības „Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija” dibinātājiem.

Edvīns Miķelsons

Ar izcilību beidzis Smiltenes tehnikumu, tad LLA Veterinārijas fakultāti Rīgā 1959.gadā. Strādājis kolhozā „Ļeņina karogs” Limbažu rajonā, padomju saimniecībā „Vietalva” (aitkopības zootehniķis un vetārsts), mācījies arī Stavropoles aitkopības un kazkopības zinātniski pētnieciskā institūta augstākajā bonitieru skolā 1961.gadā.

No 1962.gada bijis Limbažu putnu fabrikas direktors, tad p/s „Limbaži” putnu fermas vetārsts, – tā bijusi labākā ferma PSRS olu dējība un putnu saglabāšanas ziņā. No 1970.gada strādājis kolhozā „Komunārs” (Limbaži) par vetārstu – priekšsēdētājs licis likvidēt zirgus, solot automašīnu, bet Edvīns to neizdarīja, no esošajiem zirgiem gadu gaitā izveidojot šķirnes saimniecību. Šobrīd ļoti daudzu Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgu ciltsrakstos sastopami kolhozā „Komunārs” izaudzēto zirgu vārdi.

No 1990.gada savas saimniecības z/s „Ceļmalas” īpašnieks, sākot audzēšanas darbu ar dažiem zirgiem no kolhoza. 2010.gadā zirgkopību nodeva vienam no saviem 7 bērniem –  dēlam Pēterim Miķelsonam, kurš šobrīd ir LŠZAA biedrs, turpinot tēva iesākto darbu ar Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgu audzēšanu.

Vija Buša

Beigusi Siguldas pagasta pamatskolu, Rankas lauksaimniecības skolu. Strādājusi kolhozā „Liesma” (Jūdaži) par brigadieri. 1960.gadā Vilis Stukuls uzaicināja Viju strādāt par ZPS „Sigulda” zirgkopēju un treneri „Meldrās”, pēc tam „Ratniekos”. 1962.gadā notika Vijas pirmie starti ar ķēvi Skara. Vija kļuva par meistartreneri, neskaitāmu godalgoto vietu ieguvēju Latvijas un PSRS braucamo zirgu sacensībās. Līdz pat 1996.gadam pārvaldīja saimniecības zirgus. Viņas nopelns ir arī tas, ka ZPS „Sigulda” izcilie zirgi veidoja šķirnes ciltskodolu.

Šobrīd Vija ar dēliem saimnieko savās z/s „Veckrenes”, audzējot Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgus, izaudzējot arī 2013.gada Latvijas zirgu audzētāju dienu favorītu, vaislas ērzeli Startu.

Kā arī LŠZAA izpilddirektore Aija Luse saņēma Zemkopības ministrijas atzinības rakstu par pašaizliedzīgu darbu Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes izkopšanā.

Tāpat pateicības tika izteiktas LŠZAA dibinātājiem – Guntim Rozītim, Lainei Orbidānei, Jolantai Jēkabsonei, Ligitai Harčevskai, Irēnai Baufalei, Marutai Gaujēnai. Aktīviem LŠZAA darbiniekiem un biedriem – Dzintrai Puriņai, Kārlim Neilandam, Katrīnai Laurinai, z/s Ķēniņkalni, SIA Burtnieku zirgaudzētavai, Ivetai Janelsiņai un Ivetai Pāžai, Laimai Rozentālei, Tatjanai Martinsonei un Nikolajam Galilejevam.

Sveicam visus mūsu biedrus ar Asociācijas desmitgadi, kas sakrīt ar Zirga gadu!

LŠZAA 10 gadu pārskats

Facebooktwittergoogle_plusredditpinterestlinkedinmail

Sekot Mums