6.septembrī Aizputes novada, Kalvenes pagasta “Kalneniekos” norisinājās Kurzemes reģiona Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgu skate kā reģionālo pajūgu braukšanas sacensību papildinājums, kuru organizēja Biedrība „Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija” Valsts Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros sadarbībā ar Lailu Kronbergu.
Demonstrējamo zirgu kolekciju veidoja 3 vaislas ērzeļi un 6 vaislas ķēves, kas nebija liels skaits, bet, ņemot vērā reģiona būtiskās problēmas ar zirgu transportēšanu, tomēr veidoja zināmu priekšstatu par zirgu sastāvu Kurzemē. Projekta ietvaros jau līdz pasākuma norises dienai tika apsekoti braucamā tipa zirgu reģionā, ko veica zirgu vērtēšanas ekspertes Iveta Pāža un Laima Rozentāle, izvēloties arī zirgus, kurus atvest demonstrēšanai.
Kā pirmais no ērzeļiem tika demonstrēts Fejs LS1662.
Fejs ir 14 gadus vecs Latvijas šķirnes ģenētiskajos resursos iekļauts ērzelis, sertificēts pirms 10 gadiem.FEJA audzētājs ir Jānis Jurašs, Burtnieku zirgaudzētava. Īpašnieks: SIA Kentaura staļļi, Grobiņas novada Medzes pagastā.
Fejs ir iekšaudzēts uz Flagmani Lb 703 (III-IV) un tiek ieteikts pārojumos ar smagāka tipa ķēvēm, lai iegūtu elegantākus pēcnācējus. FEJA tēvs Fans L1255 ir daudzu starptautisko un pasaules kausa posmu dalībnieks un godalgoto vietu ieguvējs. Fināls L891 ir uzrādījis augstas darbaspējas un tās nodevis tālāk pēcnācējiem. Fana māte Abba L2624 ir izcilā konkūra zirga Akcenta T11 meita. FEJA mātes Jostas tēvs ir skaistais, lielais Māda līnijas ērzelis Jupiters, 1985.gada Republikas lauksaimniecības izstādes čempions, Vissavienības sacensību godalgoto vietu ieguvējs. FEJS ir vieglā braucamā tipa ērzelis ar harmonisku uzbūvi, stiprām saitēm un labi attīstītu muskulatūru. FEJAM ir garš, taisns kakls ar vidēji augstu pieslēgumu, proporcionāla galva, labi attīstīts pagarš un augsts skausts, nedaudz ieliekta mugura ar pagaru jostu. Ērzelim ir labi attīstītas kājas. FEJAM ir vidēja soļu, rikšu un lēkšu gaita, spēcīgs, ātrs, koordinēts un drošs lēciens ar cieši pie ķermeņa pievilktām priekškājam un pakaļkājām un elastīgu muguru. FEJS veiksmīgi piedalās konkūra sacensībās ar šķēršļu augstumu 120 cm. No Feja iegūti 4 kumeļi. Ģenētiskajos resursos iekļauto vaislas ērzeļu pēcnācēju vērtēšanas gaitā projekta ietvaros apsekoti trīs Feja pēcnācēji, kas divos vārdos raksturojami kā „ļoti simpātiski”. Feja pēcnācējiem raksturīgas pareizi veidotas kājas, pagarš kakls, sausa konstitūcija, ķermeņa platums un dziļums – vidējs.
Nākošais bija Atoss – astoņus gadus vecs Latvijas braucamā tipa ērzelis, kurš turpina Ammon Old 7 ģenealoģisko līniju. Atosa īpašniece Lelde Ruņģe Grobiņas novada Medzes pagastā. Audzētājs – Agris Briedis, Limbažu novadā.
Atosa tēvs ir Arods no Aruma un Dālijas. Aruma tēvs – Oktē dzimušais ērzelis Palīgs. Dālija ir Hanoveras šķirnes Detektīva līnijas pārstāve, viņas tēvs – Hanoveras šķirnes ērzelis D’Artanjans, bet mātes pusē kvalitatīvas p/s „Viesturi” ķēves, tostarp savulaik pazīstamā konkūra ķēve Laimrota.
Atosa māte – ZS Ķēniņkalni dzimusi ķēve Londa, kuras izcelsmē ir plaši izmantotais vaislinieks Lear, viņas tēvs –Lords, kura daudzi pēcnācēji guvuši panākumus konkūra sacensībās. Londas izcelsmē atrodami Spēkoņa, Māda, Gaida un Redžinalda līniju un radniecisko grupu vaislinieki.
Atoss ir labdabīgs un elegants ērzelis ar elegantu galvu un kaklu, ar garu un izteiktu pakausi, saņēmis augstu vērtējumu par ķermeņa virsējo līniju. Ērzelim ir plaši, elastīgi soļi. Ērzelis nav liela auguma, sasniedzot 164 cm skaustā. Ķermeņa slīpais garums -169 cm, pēdvidus apkārtmērs – 22,5cm. Viņš vēl nav ieguvis vaislinieka sertifikātu, bet pretendē uz to, pasākuma laikā arī komisija Atosu vērtēja kā potenciālo vaislas ērzeli.
Kā trešais tika demonstrēts SIMBOLS– 8 gadus vecs kvalitatīvs braucamā tipa ērzelis ar ļoti labu tipu – masīvs, bet elegants, bez būtiskām eksterjera kļūdām, īpašnieks Kārlis Zauers, audzētājs VASYL BANIT, Daugavpils novadā. Tika demonstrēts voltizēšanas priekšnesumā arī Vislatvijas zirgu dienās 06.jūlijā, Inčukalnā. Kā stāsta pats īpašnieks, tad šāda ērzeļa regulāra parādīšana publiskos pasākumos, veicina tā izmantošanu vaislā – ķēvju īpašniekiem ir bijusi iespēja apskatīt ērzeli gan vizuāli, gan konstatēt tā temperamentu un darbaspējas un sekojoši pieteikuši savas ķēves uz lecināšanu.
Tālāk sekoja ķēves. Vaislas ērzeļa Volframs II divas meitas – Vermonta un Venēra. Ķēvju audzētājs – Durbes novada Tadaiķu pagasta ZS Atvases. Šobrīd Venēra ir SIA Tievē Vesels īpašumā, Aizputes novada, Lažas pagastā. Venēra un Vermonta ir jaunas, tikai četrus un trīs gadus vecas, Latvijas šķirnes ķēves, tiešās māsas. Venēras un Vermontas tēvs – Volframs II, Oktes muižā audzēts viegla braucamā tipa ērzelis no Valdaja un Fergānas – Jūles ģimenes ķēves.Volframa II izcelsmē Volframa izcelsmē vairākas šķirnē nozīmīgas līnijas un ģimenes. Sporta tipu pārstāv Vaļerik, Ludolfs, Duo, Referāts. Mātes pusē – Flaudis, Galms un Danko. Arī Venēras un Vermontas māte Ralfa dzimusi Oktes muižā, ķēvei ir sportiska izcelsme, viņas tēvatēvs – Salana Radiants, viens no savulaik labākajiem konkūra zirgiem, bez tam Ralfas izcelsmē atrodami Ludolfs, Rēbuss no angļu pilnasiņa Referāta, Valeriks. Māti Ralfu saimniece raksturo ar vārdiem „pats labsirdības iemiesojums”, „kolosāla”, „pat mušai pāri nenodarīs”. Venēra ir ļoti mierīga un labdabīga ķēve. Viņai ir plats un dziļš krūšu kurvis, neizteikts skausts. Venēru izmanto izjādēm, ķēve ir iebraukta. Šobrīd Venēra atrodas SIA „Tievē Vesels” īpašumā, saimniecībā, kur slēgtā vidē cilvēkiem tiek dota iespēja mēneša laikā pareizi un speciālistu uzraudzībā nomest lieko svaru. Zirgi ir viena no tievēšanas programmas sastāvdaļām, izklaidējot klientus un palīdzot cilvēkiem vieglāk izturēt izolētību no ārpasaules. Venēra kā izteikti mierīgs un labsirdīgs zirgs izmantojama ne vien samīļošanai un dzīvās dabas iepazīšanai, bet arī jāšanas apmācībai. Arī Venēras māsai Vermontai raksturīgs nosvērts raksturs un labdabīgums. Vermontai ir plats krūšu kurvis un pagara josta. Šobrīd notiek Vermontas iejāšanas darbs. Ķēve ir ļoti draudzīga pret cilvēku un līdz šim bijusi viena saimnieka zirgs un augusi aprūpēta un mīlēta. Sobrīd ķēve tiek piedāvāta pārdošanai. Vermonta izaudzēta ZS Atvases, kur kopumā ir 16 zirgi, no tiem divi vaislas ērzeļi, tostarp, arī ģenētiskajos resursos iekļautais Volframs II, Vermontas un Venēras tēvs. Saimniece Volframu II raksturo kā izteikti labdabīgu, bet viņa pēcnācēji ir viegli iejājami, taču nav slinki, ir aktīvi un ļoti droši.
Vermonta
Venēra
Alfa – deviņus gadus veca Latvijas šķirnes braucamā tipa ķēve. Alfas audzētājs – Ķēniņkalni Limbažu novadā. Alfas saimniece – Iveta Pāža Kandavas novadā, saimniecība „Ivetas Zirgi”.
Alfas tēvs ir Arods no Aruma un Dālijas. Aruma tēvs – Oktē dzimušais ērzelis Palīgs. Dālija ir Hanoveras šķirnes Detektīva līnijas pārstāve, viņas tēvs – Hanoveras šķirnes ērzelis D’Artanjans, bet mātes pusē kvalitatīvas p/s „Viesturi” ķēves, tostarp savulaik pazīstamā konkūra ķēve Laimrota. Alfas māte – ZS Ķēniņkalni dzimusi ķēve Dīva (labākā no “prēmētajām” ķēvēm), kuras izcelsme apkopo gan Hanoveras un Traķēnes zirgu šķirni, gan arī kvalitatīvu Latvijas braucamā tipa zirgu asinību. Starp pazīstamākajiem šķirnes pārstāvjiem atzīmējams Jokers, labākais Māda līnijas pārstāvis, Jurītis – rekordists un divkārtējs čempions kravas piegādē rikšu gaitā, Aile – izstāžu čempione. Alfai ir proporcionāla galva ar platiem ganašiem, garš skausts un gara lāpstiņa, plats krūšu kurvis, arī nedaudz jumtveidīgi krusti. Ķēvei raksturīgas plašas un elastīgas gaitas rikšos un lēkšos. No Alfas iegūti 3 kumeļi, ķēvīte no Lorda un ērzelītis un ķēvīte no Lakmusa. Kā stāsta pati īpašniece, Alfa ir ķēve ar raksturu, ļoti enerģiska un aktīva. Saimniecībā viņu izmanto kā kumeļmāti un izjādēm.
Katalīna – astoņus gadus veca Latvijas šķirnes braucamā tipa ķēve. Katalīnas audzētāja – Sanita Putniņa Mārupes novadā. Šobrīd Katalīnas īpašniece – Laila Kronberga, Kalvenes pagastā.
Katalīnas tēvs ir Kangars – Kru-Kru līnijas pārstāvis. Savulaik, 70.gados, šo līniju uzskatīja par praktiski beigušu pastāvēt, vienīgais tās turpinātājs bija Kangara tēvs Ciltskoks, ar kura palīdzību līnija tika atjaunota. Līnija devusi izcilus braucamos zirgus – ķēve Cerīne 1960. gadā uzstādīja vēl nepārspētu Latvijas rekordu kravas piegādē soļos, Cukurs 1963. gadā bija 3. vietas ieguvējs Vissavienības braucamo zirgu darbaspēju pārbaudē kopvērtējumā. Katalīnas māte – Tonija-Tokija, Jaunpilī dzimusi ķēve, kura iekšaudzēta uz radnieciskās grupas ciltstēvu Gaidi caur dēliem Gaigalu un Galopu, viņas izcelsmē ir ir arī Burtniekos audzētais Fināla dēls Franks, mātes pusē – angļu pilnasinis Mius. 2011.gadā Katalīnai dzimusi ķēvīte Sakura (Sikamora) no Burtnieku vaislinieka Sultāna. Pēc rakstura Katalīna ir labdabīga, ar viņu tiek vizināti arī bērni, izmantota arī jātnieku apmācībai ZMC „Mušķi”. Katalīna ir arī iebraukta, taču pašlaik lielākoties tiek jūgta ziemā ragavās. Šobrīd ķēve ir aplecināta ar ērzeli Amulets.
Floresa – astoņus gadus veca Latvijas šķirnes braucamā tipa ķēve. Floresas audzētājs – Beverīns Baumanis-Baums Seces pagasta Z/s Krēsliņos, īpašniece Ilonda Reita Kuldīgas novada Snēpeles pagastā.
Floresas tēvs Flagmaņa līnijas ērzelis Fabiāns dzimis Stāmerienā, Fabiāna tēvs – Flangs, izcils Burtnieku zirgaudzētavas vaislinieks. Floresas māte – Secē audzēta ķēve Sonāte, starp viņas priekštečiem Vissavienības stīplčeiza izlases dalībnieks angļu pilnasiņu ērzelis Sedans, kā arī labas kvalitātes Latvijas šķirnes braucamie ērzeļi, tostarp, Vissavienības braucamo zirgu trīscīņas uzvarētājs Golfs. Floresa ir ķēve ar izteiktu braucamo tipu – neliela auguma , sasniedzot 159 cm skaustā, taču labiem platuma mēriem – 201 cm krūšu apkārtmēram un 23 cm pēdvidus apkārtmēram. Ķēvei ir plati ganaši, plats krūšu kurvis, paplata pakaļkāju stāvotne. Vērtēšanā augstus vērtējumus ķēve saņēmusi arī par ķermeņa virsējo līniju un priekškāju eksterjeru. Floresu izmanto izjādēm un ķēve ir arī iebraukta. Īpašniece raksturo Floresu kā ļoti gudru un apķērīgu – ķēve atri apgūst jaunas lietas un komandas. Lai gan pēc temperamenta Floresa ir strauja, pret cilvēku labestīga. Zirgu barā uzņemas līderes lomu. Floresa ir labs zirgs izjādēm apvidū – droši pārvar tiltus, grāvjus un upes. Pārsvarā ķēvi izmanto jāšanai, taču ziemā Floresu jūdz arī ragavās. Šobrīd ķēvi trenē arī šķēršļu pārvarēšanā, izmantota pasākumos, kāzās, bērnu vizināšanai, taču viņa nav piemērota jāšanai iesācējiem.
Varleta – astoņus gadus veca Latvijas šķirnes ķēve, Laimas ģimenes turpinātāja. Varletas audzētājs – Astrīda Valdmane Talsu novada Vīgriežos, īpašniece – Inese Kurpa, Grobiņas novada Gaviezes pagastā.
Varletas tēvs ir Latvijas šķirnes ģenētiskajos resursos iekļautais Oktes izcelsmes ērzelis Valdajs ar sporta tipam atbilstošu eksterjeru un izcelsmi. Valdaja izmantošana vaislā braucamajam tipam atļauta, ņemot vērā to, ka Valdajs ir viens no pēdējiem vaisliniekiem ar Oktes izcelsmi. Valdajam ir ievērojama Traķēnes šķirnes ietekme, izcelsmē arī Hanoveras , Holšteinas un angļu pilnasiņu šķirņu zirgi – Ludolfs, Demosfēns, Referāts, taču Valdaja māte ir Skaidrītes ķēvju ģimenes turpinātāja. Varletas māte Arabeska, Laimas ģimenes pārstāve, ir Holšteinas šķirnes ērzeļa Albiona meita, 3.paaudzē iekšaudzēta uz Ludolfu. Arī izaudzēta Oktē. Pagājušajā gadā no Varletas iegūts pirmais kumeļš – Svensons, pārojumā ar Spēkoņa līnijas ērzeli Simbolu (Tornado). Varleta ir ķēve ar platu un dziļu krūšu kurvi, pagaru kaklu un garu lāpstiņu. Saimniece pati stāsta, ka Varleta ir ķēve ar raksturu un neder jāšanai iesācējiem, arī zirgu barā prot parādīt raksturu un uzņemties vadību. Varletu izmanto hobija jāšanai, taču saimniecei viņa galvenokārt ir mīļdzīvnieks, un apmācība lielākoties norit ar kārumu palīdzību, kas ķēvītei ir lielākais stimuls. Ir plānots ķēvi apmācīt arī braukšanai aizjūgā, šim nolūkam ir iegādāti rati un pasūtīti aizjūga piederumi.
Secinājumi pēc Kurzemes reģiona zirgu audzētāju dienas ir neviennozīmīgi – vaislas materiāls vēl ir, bet rūpīgi jāizvēlas ar kādām priekšteču asinībām zirgi pieskaitāmi ģenētiskajiem resursiem, sekojoši veicot izvērtētu pāru atlasi turpmākajam ciltsdarbam. Saspringta situācija ir ar zirgu transportēšanu, sagatavošanu un uzturēšanu demonstrējamā stāvoklī – daudzi Kurzemes puses zirgi netika izvēlēti skatei tikai tā iemesla pēc, ka nav formā, ka īpašnieks netiek ar zirgu galā, ka nav transporta, nav vedēja. Tāda ir realitāte, uz kuras balstoties, ir jāpieņem turpmākie lēmumi nozarē.
LŠZAA
Informāciju par zirgiem sagatavoja Laine Orbidāne
Fotogrāfiju autors – Reinis Rudzītis.
* Raksta pārpublicēšana bez rakstiskas saskaņošanas ar LŠZAA nav atļauta.
