Uz Somiju pēc pieredzes
No 05.-08.05 zirgkopības interesentu grupa devās mācību braucienā uz Somiju,- programmas LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi” ietvaros, mācību kursā “Netradicionālo augu vai dzīvnieku audzēšana – zirgkopība”, kuru organizēja SIA LLKC Pierīgas konsultāciju birojs.
Galvenais mērķis bija iepazīties ar Somijas centrālās zirgkopības koledžas darbību. Koledža ir vadošais pamata un tālākizglītības zirgkopības mācību centrs Somijā, kā arī treniņu un sacensību centrs jāšanas sportā Somijā. Dibināta 1993.gadā kā turpinājums 1930.gadā dibinātajai armijas kavalērijas skolai un valsts zirgaudzētavai. Koledžas īpašnieki ir – Izglītības un kultūras ministrija (25%), apkārtesošās pašvaldības – Forssa, Jokioinen,Ypäjä (25%), Somijas zirgu audzēšanas un rikšošanas asociācija (25%) un Somijas jāšanas sporta federācija (25%). Izglītības mērķis – sagatavot zirgkopības profesionāļus visām zirgkopības industrijas nozarēm. 280 studenti pēc pamatskolas katru gadu tiek uzņemti pamatprogrammā (zirgu menedžments) un 50-60 studenti pēc vidusskolas tālākizglītības programmās: rikšotāju treneris, jātnieka palīgs, zirgu fizioterapeits, seglu meistars, kalējs un staļļa menedžeris ar specializāciju audzēšanā. Ir arī trīs līmeņu programma jāšanas sporta instruktoriem. Koledžā ir 80 darbinieki, staļļi 400 zirgiem, 130 zirgi pieder koledžai, 20-25 zirgi pieder Somijas dabas resursu institūtam (LUKE), kā arī ~130 privātie zirgi. Kopējā platība ir 320 ha, 4 jāšanas manēžas, vairāki jāšanas laukumi, rikšošanas skrejceļš, trīscīņas krosa trases. Koledža strādā ciešā sadarbībā ar LUKE, zirgu klīniku, ir arī audzētavas statuss un ērzeļu centrs. Koledža ir sadarbība ar IGEQ – starptautiskā zirgkopības kvalifikāciju grupa, EEN – zirgkopības izglītības tīkls, ESSA – Eiropas valsts audzētavu asociācija, EFFA – Eiropas kalēju asociāciju federācija, EHN – Eiropas zirgu tīkls, kā arī Helsinku universitāti.
Koledžas vadītāja Päivi Laine (attēlā) detalizētāk iepazīstināja arī ar izglītības programmām un profesiju standartiem. Sevišķi aktuāli tas ir Latvijā izveidotajai darba grupai, kuras mērķis šobrīd ir izstrādāt profesijas standartu un mācību programmu vidējai profesionālajai izglītībai Bebrenes tehnikumā, atjaunojot vidējo profesionālo izglītību zirgkopībā Latvijā. Koledža uztur arī vaislas ķēvju un ērzeļu sastāvu, lai studenti varētu iziet mācību programmu visos audzēšanas posmos – sākot no kumeļa dzimšanas līdz jaunzirga trenēšanai.
Somijas dabas resursu institūta pārstāvis Markku Saastamoinen iepazīstināja ar darbības virzieniem – ēdināšanas, zirgu labturības, fizioloģisko parametru izpētes jomā, kā arī par zirgu iekļaušanu biodiversitātē. Pirms vairākiem gadiem šim institūtam kopā ar Zviedrijas, Igaunijas un Latvijas kolēģiem bija kopējs projekts INNOEQUINE, kura ietvaros pētīja zirgu izmantošanas veidu paplašināšanu kā inovācijas, teritoriju noganīšanu, labturības prasību pilnveidošanu.
06.maijā apmeklējām Somijas zirgu audzēšanas un rikšošanas asociācijas organizētais zirgu vērtēšanas pasākumu, kura ietvaros tās audzēšanas direktore Minna Mäenpää iepazīstināja ar zirgu vērtēšanas sistēmu Somijā, zirgu identifikācijas sistēmu, audzēšanas mērķi, apjomiem, zirgu realizāciju, kā arī ar audzēšanas programmu Somijas vietējam zirgam kā ģenētiskajam resursam. Somi ļoti lepojas ar savu vietējo zirgu šķirni, plaši izmanto gan atpūtai un tūrismam, gan organizējot speciālus pasākumus (Working competition) šiem zirgiem, braucot pārsvarā loka aizjūgos.
Tika pārrunāts arī par Somijas zirgkopības nozares finansējumu, kuru pārsvarā sastāda 4% no kopējiem totalizatoru ienākumiem Somijā, tos novirzot audzēšanas darbam un rikšotāju skrejceļu uzturēšanai. Rikšotāju zirgu nozare Somijā ir ļoti attīstīta, – no 5,2 miljoniem Somijas iedzīvotāju, tajā dažādos veidos iesaistīti ir ~ 1 miljons. Turklāt, audzētājiem nav paredzēts atbalsts mūsu subsīdiju izpratnē. Tieši otrādi, – zirgus vērtē tikai pasākumos (skatēs) un audzētāji maksā dalības maksu par tām – jaunzirgu klasēs 45.00 eiro, pieaugušo zirgu klasēs 100.00 eiro. Atbalstu saņem tikai balvu veidā – jaunzirgu klasē 1.vietai 150.00 eiro, 2.vietai 100.00 eiro. Pieaugušo zirgu klasēs – 1.vietai 400.00 eiro, 2.vietai 300.00 eiro, utt. Somijas audzētāji ir ieinteresēti vest savus zirgus katru gadu uz vērtēšanas skatēm, jo tas gan ļauj iegūt objektīvu vērtējumu par zirgu, gan ir arī kā mārketinga pasākums. Mācību dalībnieki varēja vērot skates norisi un mācīties gan kā parādīt gadu vecus jaunzirgus, gan vecākus zirgus brīvā lēciena tehnikas vērtēšanā un jājamības testā.
Ypäjä ir arī Somijas lauksaimniecības apgabals un zirgkopības centrs, kura apkārtnē pārsvarā nodarbojas ar zirgu audzēšanu un lauksaimniecību. Apkārtnes zirgu audzētāji izmanto koledžas infrastruktūru zirgu trenēšanai, kā arī piedaloties pasākumos.
07.maijā dienu veltījām saimniecību apmeklējumam. Kā pirmo apciemojām zirgu audzēšanas saimniecību Carrus Dressage.
Saimniecībā nodarbojas ar iejādes līniju zirgu audzēšanu, gadā iegūstot 8-10 kumeļus, uzturot ~40 zirgus, kā ģimenes saimniecībā. Saimniecībā audzē dažādu šķirņu zirgus, iesaistoties Somijas zirgu audzēšanas asociācijā, Oldenburgas un Hannoveras zirgu šķirņu ciltsgrāmatās Vācijā. Saimniecībā nodarbojas pārsvarā ar audzēšano, trenēšanas daļu izmantojot kā ārpakalpojumu, jo Somijā trūkstot profesionālu jaunzirgu treneru, neskatoties uz koledžas darbību.
Nākamā bija Ērzeļu stacija Helasuo, Lohja. Saimniecībā nodarbojas ar konkūra līniju zirgu audzēšanu, uzturot vaislas ērzeļu staciju. Sēklošanai izmanto arī importēto biomateriālu no Vācijas un Nīderlandes. Saimniecībā ir arī ērzeļu bioprodukta ieguves punkts, laboratorija.
Zirgiem ir sastādītas barības devas, pamatā tiek izmantotā rupjā barības siens, kuru iegūst no diviem pļāvumiem sezonā, placinātas auzas un dažādas piedevas atkarībā no vecuma, slodzes un fizioloģiskajiem parametriem. Sēklošanu veic pieaicinātais veterinārārsts, kas veic arī visu veterināro uzraudzību. Vērojot saimniecības infrastruktūru un aprīkojumu, mācību dalībniekiem radās jautājumi vai zirgu audzēšana to visu uztur. īpašnieki paskaidroja, ka tas ir viņu hobijs, kuru var uzturēt no pamatbiznesa – telpu uzkopšanas firmas Helsinkos ar 700 darbiniekiem.
Informāciju sagatavoja Aija Luse.
Sekot Mums
