Zirgaudzēšana no citām lopkopības nozarēm atšķiras ar to, ka, veicot pāru atlasi, vērā tiek ņemts ārkārtīgi plašs pazīmju spektrs. Skaidrs priekšstats par mērķi, kam zirgs tiek audzēts, jau sniedz iespēju fokusēties uz nepieciešamajām pazīmēm. Bet nonākot līdz šīm specifiskajām pazīmēm, nav nemaz tik viegli atrast izmantojamu informāciju. Jau eksterjera un darbaspēju apraksti ir grūti izvērtējami, bet nonākot līdz, piemēram, veselības un temperamenta pazīmēm, objektīvu datu nav gandrīz nemaz.

Pieredzējuši tiesneši, vērtētāji un audzētāji, protams, zina, kā novērtēt zirga rikšus. Tomēr atšķirsies veids, kā cilvēki vērtēs noteiktas rikšu pazīmes un ko uzskatīs par svarīgāko. Vērtējot rikšus tikai ar atzīmi, netiek atspoguļots, kādi tieši ir šie rikši. Tradicionālajā atzīmju sistēmā izmanto skalu no 1-10, no “īpaši slikts” līdz “izcils” (lai gan skalas zemāko galu 1-4 faktiski neizmanto nekur pasaulē, lai cik “slikti” arī nebūtu).  Tā kā vērtēšana ir atkarīga no audzēšanas mērķa, atzīme izsaka tikai to, cik tuvu vai tālu no optimālā rezultāta ir šī pazīme šim zirgam. Ja ir ielikts maksimālais vērtējums – 10, acīmredzot pazīme ideāli atspoguļo audzēšanas mērķi, bet jebkura zemāka atzīme nenorāda, kas tieši pietrūcis, lai to sasniegtu. Subjektivitāte un paskaidrojumu trūkums ir motivējis meklēt alternatīvas vērtēšanas metodes.

Lineārā pazīmju vērtēšana, kas balstīta dabiskos “pretstatos”, ir visumā neatkarīga no audzēšanas mērķa. Sistēma veiksmīgi izmantota citu dzīvnieku vērtēšanā, un pēdējā laikā pieaug tās pielietojums zirgaudzēšanā. Lai gan to sauc par lineāro vērtēšanu (linear scoring), lai izvairītos no vārda “vērtēšana” (sistēma nevērtē, bet apraksta), var lietot apzīmējumu “lineārā profilēšana”. Tā vietā, lai izteiktu, cik labi vai slikti kāda pazīme ir attiecībā pret teorētisko optimumu (maksimālo iespējamo vērtējumu), lineārā vērtība parāda pazīmi relatīvi diviem “pretpoliem”. Piemēram, kakla garums zirgam var tikt aprakstīts robežās no ārkārtīgi īsa līdz ārkārtīgi garam. Nav vajadzības pat zināt, kāds kakla garums būtu visderīgākais konkrētajam audzēšanas mērķim. Otra lineārās sistēmas priekšrocība ir pazīmju detalizēta aprakstīšana. Tādējādi paraugoties vērtēšanas lapā ar šādu objektīvu un detalizētu informāciju, jau iespējams saprast, kāds zirgs izskatās. Treškārt – dati ir viegli apstrādājami, pārvēršami lineārajos profilos.

Attēlā: KWPN ērzeļa Plot Blue ģenētiskais profils – ekstejers. Piemēram, jau pirmajā acu uzmetienā (ja pārvaldam holandiešu valodu) redzam, ka ērzelis dod tendenci uz īsu kaklu, spēcīgu pēdvidu un lielus nagus.

Piemērs. Vērtētājs ieliek zirgam par rikšiem 7. Ko mēs varam secināt? Neko daudz. Lineārajā sistēmā parādās, ka zirgam ir īsi, augsti rikši ar izteiktu karpālo locītavu darbību vai neaktīvas pakaļkājas. Šī informācija jau ir izmantojama, plānojot ciltsdarbu savā ganāmpulkā.

Pēdējos gados lineārās vērtēšanas priekšrocības ir novērtētas vairākās ciltsgrāmatās un arvien jaunas ciltsgrāmatas ievieš šo sistēmu – sākumā paralēli atzīmju vērtēšanai. Parādās inovatīvi risinājumi – vērtēšanas datu ievadīšana uzreiz planšetē u.c. Tiek veikti zinātniski pētījumi dažādu šķirņu un ciltsgrāmatu ietvaros, un veidojas zināšanu bāze. Iepriekšējos gados izstrādātas un pielietotas vairākas atsevišķas lineārās sistēmas (atšķirīgs gan pazīmju skaits, gan pašas aprakstāmās pazīmes) , bet šī brīža WBFSH mērķis ir šīs dažādās sistēmas  apvienot vienā, universālā, lai dati būtu savstarpēji salīdzināmi. Runa gan iet tikai par klasisko sporta zirgu audzēšanu, jo šeit audzēšanas mērķis ir būtībā viens un tas pats, līdz ar to iespējama universāla sistēma. Protams, specifisko šķirņu (Īslandes zirgi, Šetlandes poniji utt.) audzētāji arī lieliski var pielietot lineāro sistēmu savas šķirnes ietvaros.

Latvija attiecībā uz lineāro vērtēšanu nav atpalikusi no pasaules tempa, lai gan lineārā vērtēšana kā tāda nav ieviesta. Pirmkārt, arī daudz kur citur vēl strādā pēc vecās atzīmju sistēmas vai lieto abas sistēmas paralēli. Otrkārt, kopš 2010.g. strādajam ar t.s. izvērsto vērtēšanu – standartizētu vērtēšanas veidlapu, kurā ir pazīmju detalizēts apraksts + atzīme. Šie dati ir apkopoti, to analīze parādās ērzeļu katalogā, tomēr šādu datu pārvēršana lineārā formātā ir sarežģīta un laikietilpīga. Pagaidām ir veikti nedaudzi mēģinājumi, un ir viena zinātniska publikācija par lineāro vērtēšanu Latvijas šķirnē. (L. Orbidāne, I. Kļaviņa, A. Veidemane, D. Jonkus. Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa vaislas ērzeļu pēcnācēju priekškāju un pakaļkāju eksterjera kvalitātes analīze. // Zinātniski praktiskā konference Līdzsvarota Lauksaimniecība Jelgavā, 2017).

Lai izveidotu vienoto lineāro sistēmu, pašlaik tiek rīkotas sanāksmes sporta zirgu audzēšanas organizācijām – tā ir iespēja apmainīties ar pieredzi, uzzināt, kā veicies tām ciltsgrāmatām, kas sistēmu jau izmanto, mācīties no svešām kļūdām un iepazīties ar veikto pētījumu un pilotprojektu rezultātiem. Februāra beigās Mārbahas zirgaudzētavā Vācijā tiek organizēta jau 3. Starptautiskā siltasiņu zirgu lineārās profilēšanas darba grupa. Savā pieredzē dalīsies pārstāvji no Itālijas, Spānijas, Francijas, Šveices, Vācijas un Zviedrijas, kā arī notiks praktiskā apmācība, vērtējot zirgus pēc dažādām sistēmām un meklējot optimālo. No Latvijas uz šo darba grupu dosies Aija Luse un Anna Veidemane, lai pēc tam iepazīstinātu zirgaudzēšanas sabiedrību ar iegūto informāciju un tās izmantošanu Latvijas šķirnes zirgu vērtēšanas pilnveidošanā.

Programma

Vairāk informācijas par lineāro vērtēšanas sistēmu dažādās sporta zirgu šķirnēs – šeit.

 

Facebooktwittergoogle_plusredditpinterestlinkedinmail

Sekot Mums