Vērtēšanas fināls notika 28.novembrī, netālu no Šauļiem, Gediminam Gutkauskam piederošajā jāšanas sporta kompleksā,  sporta klubā „Miražas”. Gediminas Gutkauskas ir Lietuvas jātnieku federācijas prezidents, kurš nodarbojas arī ar zirgaudzēšanu. Ierodoties sporta kompleksā, nepalika nepamanīti prezentācijas telpā izvietotie šī kluba sportistu  sacensībās izcīnītie kausi, medaļas, diplomi un rozetes. Visrezultatīvākais no viņiem ir bijis Benas Gutkauskas, – minētā īpašnieka dēls, kurš pazīstams kā viens no Lietuvas rezultatīvākajiem sportistiem arī starptautiskā mēroga sacensībās. Pašreiz Benas Gutkauskas ir atstājis aktīvās sporta gaitas, bet viņa brālēns Danielius Gutkauskas gūst vērā ņemamus panākumus un šajā  gadā Lietuvas konkūristu reitingā ir II vietā.

Lietuvas Zirgaudzētāju asociācijas galvenā darbība pievērsta Lietuvas jājamzirgu pilnveidošanai. Lietuvas jājamzirgs vēl nav oficiāli apstiprināta šķirne, – šo zirgu izcelsmēs ir redzami Traķēnes, Hanoveras, Holšteinas, Angļu pilnasiņu, Arābu pilnasiņu, Latvijas un pat nedaudz arī Budjonnija šķirņu zirgi.

Skatei bija pieteikti 30 zirgi, piedalījās 27. Pārsvarā tie bija Gediminam Gutkauskam piederošie zirgi. Daudzi zirgaudzētāji šoreiz nebija ieradušies, to daļēji ietekmēja organizatores-asociācijas nesenā kadru maiņa un tās finansiālais stāvoklis. Vērtējamie zirgi bija sadalīti trijās  grupās: 3 gadīgie ērzeļi un ķēves, un vecākās grupas ērzeļi. Visa vērtēšana notika vienā dienā. Tā sākās agri no rīta ar zirgu tipa, attīstības un eksterjera novērtēšanu, kas, pateicoties labajiem laika apstākļiem, tika veikta ārpus slēgtās manēžas. Pēcpusdienā manēžā tika vērtētas gaitas un lēciena tehnika. Vērtētāju komanda sastāvēja no trijiem Lietuvas ekspertiem: Viktoras Urbonas, bijušais konkūrists, sporta meistars, 1977.gada Lietuvas čempions, tagad arī zirgaudzētājs, Jeļena Railene, zirgaudzētāja, sportiste,trenere, Gedeminas Pilipavičius, zootehniķis, zirgkopības pasniedzējs, Žagares zirgaudzētavas zirgkopības pārvaldnieks no 1983.-1987.gadam, tagad ciltsdarba speciālists Lietuvas zirgaudzētāju asociācijā. No Latvijas bija pieaicināts kādreizējais agrofirmas „Tērvete” zirgkopības pārvaldnieks, veterinārārsts,  iejādes disciplīnas sportists un tiesnesis  Oļegs Burkovskis.

Palīgu komanda bija diezgan profesionāla un zirgi bija paklausīgi. Visgrūtāk  novērtējama izrādījās soļu gaita. Zirgus nomierināt bija iespējams tikai vedot pie pavadas.  Neskatoties uz to, ka daudzi jaunzirgi, īpaši ķēves,  izskatījās nenobrieduši, pat attīstībā nedaudz aizkavējušies (viens no cēloņiem varētu būt arī labu ganību trūkums, kuru diezgan būtiski ietekmējis sausums vasaras nogalē un rudenī), tomēr vairums zirgu centās lēkt cītīgi un akurāti. Vairākiem, mazā auguma dēļ (zem 160 cm skaustā), pietrūka lēciena kapacitātes

3 gadīgo ķēvju grupā kopvērtējumā:

I vietu ieguva Nemūnas zirgaudzētavā audzētā Traķēnes šķirnes ķēve Fostera (tēvs Eruditas no Viskis un māte Folija no Horalas). Ķēve raksturojas ar labu eksterjeru un gaitām. Lēciena tehnika varēja būt labāka. Fosteras īpašnieks ir Almutis Raila, Lietuvas zirgaudzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Lietuvas jātnieku federācijas valdes loceklis. Almutim ar ģimeni pieder stallis un manēža bijušajā Viļņas zirgaudzētavas teritorijā. Viņu galvenā nodarbošanās ir zirgaudzēšana un braukšana ar pajūgiem (draivings). Almutis izcīnījis uzvaras pat starptautiska mēroga sacensībās. Veiksmīgo braucēju pazīst arī Latvijā.

II vietu ieņēma Lietuvas jājamzirgu ķēve Liberti (tēvs Shandor HL no Singular Joter un māte Lagūna XX no Rassvet). Liberti parādīja ļoti labu lēciena tehniku (8.6 balles), audzētājs un īpašnieks ir Darius Akelis.

III vietā Lietuvas jājamzirgu ķēve Praba-G (tēvs Piccolino no Pik Solo OLD – pazīstama iejādes zirga,  un māte O’Nike TR no Herkus TR). Praba izcēlās ar labu eksterjera vērtējumu un ļoti labiem rikšiem (8 balles). Lēciena tehnika viduvēja. Audzētājs un īpašnieks ir jau pieminētais Gediminas Gutkauskas.

3 gadīgo ērzeļu grupā kopvērtējumā:

I vietā Ņemūnas zirgaudzētavā audzētais, Almutim Railam piederošais, Traķēnes šķirnes ērzelis Kitamis (raksta titulfoto). Kitamisa tēvs Eruditas no Viskis, kurš izaudzēts Lietuvā un pārdots uz Poliju, startējis starptautiskā mēroga konkūra sacensībās Grand Prix maršrutos. Kitamisa māte Kolumbija no Bokal, kurš izaudzēts Kirova zirgaudzētavā un startējis  Grand Prix maršrutos. Bokal savulaik par lēciena tehniku Krievijā novērtēts ar 10 ballēm. Kitamis raksturojas ar pareizu eksterjeru (labākais eksterjera novērtējums-8 balles), atlētisku, labi muskuļotu ķermeni un labām gaitām. Vēlme lēkt un lēciena tehnika nebija pati labākā, tomēr par lēciena kapacitāti nopelnīja 8 balles. Viņam piešķīra vaislas ērzeļa sertifikātu. Īpašnieks Almutis Raila paredz šim ērzelim universālu pielietojumu ( tāds mērķis izvirzīts arī topošajai Lietuvas jājamzirgu šķirnei) gan pajūgu braukšanā, gan konkūrā (startēs Almuta sieva Elena, kura darbojās arī kā jātnieku sporta trenere).

Almutis Raila ar Kitamis

Almutis Raila ar Kitamis

II vietā Lietuvas jājamzirgs Castello (tēvs Contendro II HL no Contender un māte Dinara TR no Ekvatorius), īpašnieks un audzētājs Darius Akelis. Neskatoties uz tēva Contendro II panākumiem konkūrā starptautiskā mērogā, Castello pietrūka elastības gan gaitās, gan lēcienā.

III vietā Lietuvas jājamzirgu ērzelis Shantan (tēvs Shandor HN no Singular Joter HL un māte Mantija TR no Charitonas). Ērzelim laba virsējā līnija un labi soļi, viduvēja lēcierna tehnika. , audzētājs un īpašnieks Darius Akelis. Jāpiezīmē, ka II un III vietas ieguvējiem netika piešķirti ērzeļu sertifikāti.

Vecāko ērzeļu grupā kopvērtējumā (konkurence neliela):

Pārliecinošs līderis bija importētais četrgadīgais Holšteinas šķirnes ērzelis Catano (tēvs Carlos DZ no Cantus un māte USA IV no Colman, kura tēvs ir Atēnas un Sidnejas Olimpisko spēļu dalībnieks, ērzelis Carthago I ). Catano tēvs Carlos DZ dzimis Vācijā, pēc tam aizceļojis uz Poliju. Viņš ir piedalījies Eiropas meistarsacīkstēs konkūrā. Catano tēva līnijā nozīmīgs konkūra ērzelis ir Caletto I no slavenā Franču jājamzirga Cor De La Bryere. Catano ir liela auguma (174 cm), ar ļoti labu virsējo līniju, elegants, ar labām gaitām un ļoti labu lēciena tehniku. Varēja vēlēties labāku vērtējumu par kājām – priekškāju pirksti gaitā vērsti nedaudz uz āru, varēja būt labāka kāju kaulotība. Ērzelis atbilst mūsdienu modernajam sporta tipam un saņēma arī vaislas ērzeļa sertifikātu. Catano būtu piemērots ķēvēm ar pareizām un labi attīstītām kājām. Ērzeli, 2 gadu vecumā,  Lietuvā ievedis uzņēmējs Vilius Niauronis, kuram pieder moderna jāšanas sporta bāze aiz Šauļiem.

Catano nov. 2015. Catano. Neck study.

Foto: R.L. Rasiņa

II vietā 7-gadīgais sirmais Lietuvas jājamzirgu ērzelis Emyras-G, (tēvs Eldorado HL no EX Orbitant XX un māte Ledi no Pritok TR, kura tēvs ir savulaik rezultatīvākais Krievijas Traķēnes šķirnes ērzelis Topkijs). Interesanti, ka Emyras-G mātes māte ir Latvijā, Kocēnos izaudzētā ķēve Leidija no Lakmusa HL un Hivas (Horovod TR un Līga H). Emiras-G audzētājs un īpašnieks ir Gediminas Gutkauskas. Ērzelis ir piedalījies arī konkūra sacensībās, taču priekškājas traumas dēļ sporta karjerā viņam turpmāk nav paredzama izaugsme. Eksterjers un gaitas labas, lēciena tehnika ērzelim tika novērtēta ar 8 ballēm, iegūstot  pagaidu vaislas ērzeļa sertifikātu ar ierobežojumu aplecināt ne vairāk kā 10 ķēves.

Šajā pasākumā redzētais ir tikai neliela daļiņa no Lietuvas zirgaudzētāju ciltsdarba organizācijas un pašu zirgaudzētāju darba. Interesanta bija iepazīšanās ar zirgu vērtētāju viedokli. Katrs tāds apmeklējums uzkrāj pieredzi un noder salīdzinājumam ar pašmāju ciltsdarba organizāciju un zirgaudzētaju darba rezultātiem. Redzētais apliecina, ka Latvijā vairāk jāsadarbojas zirgaudzētājiem un sportistiem. Tieši ciltsdarba organizācijas var šo sadarbību veicināt. Mūsu organizācijas apmeklētās jaunzirgu skates – fināli abās kaimiņvalstīs šī gada rudenī dod mums ierosmi arī Latvijā turpmāk mēģināt atjaunot jaunzirgu vērtēšanas finālu, uz kuru varētu uzaicināt mūsu kaimiņzemju partnerus. Arī zirgaudzētājiem tas būtu gandarījums par paveikto un zināma reklāma viņu izaudzētajiem zirgiem.

Sagatavoja Dzintra Puriņa

Facebooktwitterredditpinterestlinkedinmail

Sekot Mums