Informācija no Eiropas Zirgu veterinārārstu asociāciju federācijas (FEEVA) konferences
Materiālu piedāvā Juris Tolpežņikovs, FEEVA viceprezidents, sadarbībā ar LŠZAA, tulkojusi S.Eitcena.
Antibiotiku rezistence jeb dažu baktēriju spēja pārdzīvot antibiotiku iedarbību rada draudus kā cilvēku, tā dzīvnieku veselībai. Pierādījumi liecina, ka zirgiem konstatētajām baktērijām piemītošā antibiotiku rezistence var izraisīt rezistences pārnešanu uz cilvēkos mītošajām baktērijām, tādējādi samazinot ārstu spēju apkarot cilvēku bakteriālās infekcijas. Antibiotiku bezatbildīga lietošana ir galvenais iemesls, kas izraisa rezistenci cilvēkos un dzīvniekos, un mums visiem ir pienākums izvēlēties un izrakstīt antibiotikas atbilstoši, lai šīs nozīmīgās zāles saglabātu savu iedarbību.
Antibiotikas ne vienmēr ir pareizā atbilde
Antibiotikas ir dzīvību glābjošas zāles, un ir svarīgi, lai to iedarbīgums tiktu saglabāt kā tagad, tā arī nākotnē. Tās drīkst izrakstīt veterinārārsts pēc izmeklēšanas un diagnozes uzstādīšanas. Palūdziet savam vetārstam veikt pilnīgu izmeklēšanu, un uzticieties vetārsta zināšanām un lēmumam par atbilstošu ārstēšanas veidu, ja netiek izrakstīti antibakteriālie līdzekļi. Drudzis ne vienmēr norāda uz infekciju, un ne vienmēr ir nepieciešama ārstēšana ar antibiotikām.
Saglabājiet sava zirga veselību un ievērojiet sanitāros noteikumus
Antibiotikas nespēj aizstāt higiēnu un pienācīgu kopšanu. Tīri staļļi, laba ventilācija, aprūpe pirms un pēc slodzes ir pamata priekšnosacījumi jūsu zirga veselības saglabāšanai. Brūču dziedēšanā tīrīšana, skalošana, apsēji vai vietēja apstrāde ir labāka, nekā sistēmiska antibiotiku lietošana. Vakcīnas ir iedarbīgs līdzeklis, lai novērstu dažas infekciozās slimības un samazināto to smaguma pakāpi. Pārrunājiet to iespējamo lietošanu ar savu veterinārārstu un noskaidrojiet, kur un kad tās var lietot. Slimību profilakse ir ļoti svarīga, izmaksā mazāk kā ārstēšana un palīdz nodrošināt zāļu iedarbīguma saglabāšanu.
Nenodarbojieties ar sava zirga pašārstēšanu
Antibiotikas ir dzīvību glābjošas zāles, un tās drīkst izrakstīt tikai veterinārārsts. Antibiotikas nenovērš visas infekcijas slimības, un ārstēšanas veidi ir atšķirīgi katram zirgam. Antibiotiku profilakse – antibiotiku došana veseliem dzīvniekiem ar mērķi nepieļaut saslimšanu – ir bezatbildīgas lietošanas piemērs, un to nedrīkst piekopt. Zāles var neiedarboties vienādi uz dažādām sugām, un arī devas un pielietošanas metodes var atšķirties. Antibakteriālo līdzekļu lietošana neparedzētos gadījumos var būt bīstama, un nav vajadzības uzreiz ķerties pie jaunākajiem antibakteriālajiem līdzekļiem, ja gluži labi darbojas arī vecākie un tradicionālākie produkti.
Ievērojiet veterinārās instrukcijas
Rūpīgi ievērojiet veterinārārsta teikto attiecībā uz ieteicamo devu un ārstēšanas ilgumu. Tas samazinās tālāko komplikāciju risku, palīdzēs izveseļoties un samazināt bakteriālās rezistences izstrādāšanos. Lai zirgs pilnībā atveseļotos un nodrošinātu tālāku antibakteriālo ilgtspējību, ir būtiski ievērot noteiktās devas.
Kopā ar savu veterinārārstu uzraugiet atveseļošanās norisi un ārstēšanas iedarbīgumu
Uzraugot zirga veselības stāvokli ārstēšanas laikā, var labāk pielāgot zāļu izvēli un devas, it īpaši, kamēr gaidāt uz analīžu rezultātiem. Nemainiet ārstēšanas veidu bez konsultēšanās ar ārstu. Ir būtiski arī vēlāk novērtēt, cik iedarbīga ir bijusi dotā ārstēšana.
Aizsargājiet sevi, atbildīgi lietojot antibiotikas savam zirgam
Rezistentās baktērijas kā MRSA, MRSP, ESBL, VRE, VISA un VRSA var tikt pārnēsātas starp zirgiem un cilvēkiem un var izraisīt smagas slimības abiem. Aizsargājiet sevi, kamēr ārstējat savu zirgu, nēsājot cimdus un/vai masku, kad nepieciešams, un bieži mazgājot rokas. Tāpat arī ir jāņem vērā, ka zirgs, ja vien tā pasē nav norādīts, ka tas ir izslēgts no pārtikas ķēdes, var būt paredzēts cilvēka patēriņam. Vienmēr ievērojiet veterinārārsta norādījumus par to, kad pārstāt lietot antibiotikas, lai nodrošinātu sabiedrības veselību.
VĀRDNĪCA
Antibiotikas: medikamenti, kas nogalina slimību izraisītājus, piemēram, baktērijas. Tās neiedarbojas uz vīrusiem.
MRSA: meticilīna rezistentais Staphylococcus aureus, izteikti rezistenta baktērija, kas parasti ir atrodama cilvēku slimnīcās, bet var izraisīt arī dzīvnieku saslimšanu.
MRSP: meticilīna rezistentais Staphylococcus pseudintermedius, izteikti rezistenta baktērija, kas parasti ir atrodama dzīvnieku organismā, bet retos gadījumos mēdz izraisīt arī cilvēku saslimšanu.
ESBL: paplašināta spektra beta lactamāzee – enzīms, ko ražo zarnu baktērijas un kas neitralizē antibiotikas; šo enzīmu veidojošās baktērijas ir ļoti rezistentas.
VRE: Vankomicīna rezistentie enterorokoki, ir rezistenti pret Vankomicīnu (antibiotisks līdzeklis).
VRSA: Vankomicīna rezistentais Staphylococcus aureus
Šo bukletu ir sagatavojusi Eiropas Veterinārārstu Federācija (FVE) sadarbībā ar Eiropas Zirgu veterinārārstu asociāciju federāciju (FEEVA).
FVE ! Avenue de Tervueren, 12 B-1040 Brisele,
Tel. 32 2 533 70 20 ! Fakss 32 2 537 28 28 ! [email protected]
