DACE MILLERE,
Māra Millera un Kristas Kliesmetes personīgā arhīva foto
KRISTA KLIESMETE ir konkūra jātniece, kura apguvusi plašas zināšanas un pieredzi zirgkopībā un kvalitātes sistēmu ieviešanā zirgu audzēšanas saimniecībās. Viņa kā lektore par zirgu turēšanas jautājumiem piedalās Latvijas Lauksaimniecības universitātes mūžizglītības kursā “Zirgkopības pamati”, kā arī LŠZAA (Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācija) organizētajās mācībās.
LLU Mūžizglītības centra kursu “Zirgkopības pamati” ietvaros Krista vada praktiskās nodarbības
Turklāt ikdienā Krista turpina trenēties, piedalās sacensībās pati un sagatavo jaunos sportistus. Kā jātniece viņa vairākus gadus strādājusi Nīderlandē un Dānijā, šobrīd sadarbojas ar vairākiem privātiem zirgu īpašniekiem, viens no tiem ir Latvijas titulētākais jātnieks Kristaps Neretnieks. Ziemā Krista lielākoties atrodas ārzemēs, savukārt vasarās sastopama Neretnieku ģimenes stallī Limbažos. Pabeigta Rīgas Stradiņa universitāte, kā arī iegūts trenera sertifikāts, taču Krista uzskata, ka mācīšanās un attīstīšanās process ir nebeidzams. Par Kristu zirdzinieki saka: “Ļoti pozitīva, atsaucīga meitene ar lielām darbaspējām un labām zināšanām”. Tāpēc lūdzām ar tām dalīties, jo, kā ziņojām žurnāla iepriekšējā numurā, Pasaules sporta zirgu audzētāju federācijas (WBFSH) Ģenerālajā asamblejā Ungārijā galvenā tēma bija zirgu labturība.
Krista Kliesmete atzīst:–Dzīvnieku, tajā skaitā zirgu, labturība šobrīd pasaulē neapšaubāmi ir tik aktuāls temats kā nekad iepriekš. Sabiedrības uzmanība tiek pievērsta tādiem jautājumiem kā attieksme pret zirgu visā tā dzīves garumā, tajā skaitā slimības un iespējamas eitanāzijas gadījumos. Tēma ir globāla un specifiska, tādēļ nepieciešams plašs izglītojošs un izskaidrojošs darbs gan nozarē iesaistīto, gan visas sabiedrības vidū. Katra ar jāšanas sportu saistīta cilvēka pienākumos un arī interesēs būtu veidot pozitīvu nozares publisko tēlu, pats par sevi saprotams, tam jābūt balstītam uz reāliem, praktiskiem piemēriem. Tāpat nepieciešama neiecietīga un tūlītēja reakcija uz pamatotiem zirgu labturības pārkāpumiem. Latvijā tam seko Pārtikas un veterinārais dienests. Latvijas Jātnieku federācijas ietvaros izveidota Ētikas un Zirgu labturības un veterinārā komisijas ar cienījamiem un kompetentiem cilvēkiem to sastāvā, tāpat sastopami arī individuāli dzīvnieku tiesību aizstāvji.
Zirgu turēšanas apstākļi
Pašā būtībā tas ir pavisam vienkārši, – zirga turēšanas apstākļiem jābūt balstītiem uz zirga dabisko uzvedību, paradumiem, fiziskajām un emocionālajām prasībām. Īsumā tas nozīmē: jānodrošina kvalitatīva barība un vienmēr pieejams ūdens; pietiekami daudz kustību; zirgam kā izteiktam bara dzīvniekam nepieciešami sociālie kontakti; saimniekam jārūpējas par zirga drošību un atbilstošu patvērumu. Latvijas likumdošanā eksistē lauksaimniecības dzīvnieku vispārējās labturības prasības, taču tieši zirgkopībā specializēti parametri pieejami LŠZAA izstrādātajos ieteikumos (ar daļu no tiem iespējams iepazīties tabulā Nr. 1). Dažreiz mēs Latvijā pienācīgi nenovērtējam to, kas mums ir–milzīgas noganāmās platības ar lielu bioloģisko dažādību un vērtību, turklāt joprojām salīdzinoši nepiesārņotā vidē. Tāpat klimatiskie apstākļi savā daudzveidībā ir piemēroti veselu, ar stipru imūnsistēmu apveltītu dzīvnieku audzēšanai.
Atbildīga dzīvnieku pavairošana
Zirgaudzētājiem, plānojot ganāmpulka attīstību, būtu precīzi jādefinē savi mērķi un iespējas, turklāt atceroties, ka tikai pavisam nelielu daļu pieprasījuma veido Grand Prix līmeņa sportisti. Jebkurā gadījumā primāri ir audzēt veselus dzīvniekus bez izteiktām eksterjera kļūdām un pārmantojamām veselības problēmām. Piemēram, zirgi ar nekorektu kāju nostādni ir daudz vairāk predisponēti stiegru pārslodzes un traumēšanas riskam iejādē sarežģītu elementu izpildes laikā, konkūrā atsperšanās vai piezemēšanās laikā u. tml. Taču ne mazāk svarīgs aspekts kā anatomija ir vaislas dzīvnieku temperaments. Pieredzējuši zirgaudzētāji noteikti zina, tāpat arī vairākos zinātniskos pētījumos ir pierādīts, cik lielu iespaidu uz kumeļu atstāj ķēves mātes īpašības un attieksme pret cilvēku, dažādām parādībām un norisēm. Tāpat bezgala svarīgi jaunajiem zirgiem ir augt kopā ar citiem savas sugas pārstāvjiem, vēlams dažādu paaudžu, jo kumeļa pilnvērtīgai fiziskai un mentālai attīstībai ir nepieciešamas rotaļas ar vienaudžiem, kā arī cieņa pret augstāka ranga pārstāvjiem. Tam ir vistiešākā saistība ar zirgu labturību, –ja zirgs ir veselīgi pašapzinīgs, tomēr līderi respektējošs, drosmīgs, ar vēlmi mācīties un sadarboties ar cilvēku, tad tā apmācība un vēlāk arī dzīve (vienalga – sporta vai hobija zirga lomā) būs abpusēji vienkāršāka, saudzīgāka un patīkamāka. Pēdējā desmitgadē sperti lieli soļi zirgu psiholoģijas izpētē un izpratnē, šīs zināšanas būtu muļķīgi ignorēt darbā ar zirgiem.
Īpaši svarīga ir tieši agrīna kumeļa socializācija, pieradināšana – literatūrā ieteic veltīt tam vismaz piecpadsmit minūšu dienā vismaz pirmās piecas kumeļa dzīves dienas, lai neizaugtu trīsgadīgs zirgs, kuram nav iespējams uzlikt apaušus un apkopt nagus. Tā nekādā gadījumā nav norma, jo šādi dzīvnieki nevajadzīgi apdraud gan paši sevi, gan cilvēkus, kas ar tiem strādā.
Ir jaunzirgi, par kuriem smejoties varu teikt, ka kāds bez manis strādā ar tiem arī naktīs, – tik produktīvi un viegli viņu ķermenis un prāts pieņem visu jauno.
Kristas pašas sagatavots jaunzirgs Centurio, kas pieder Ievai Pļavniecei. Zirgs ir sešus gadus vecs, konkurētspējīgs arī Beļģijā, kur šobrīd kopā ar Kristu trenējas un startē.
Tāpat audzētājam jāizvērtē arī iegūto kumeļu skaits, – tam jāatbilst īpašnieka spējām jaunos zirgus pienācīgi aprūpēt, apmācīt un attiecīgi realizēt tirgū, arī finansiālā ziņā šāda pieeja ilgtermiņā sevi attaisno. Sevi cienošam un atbildīgam audzētājam un īpašniekam būtu jāspēj atbildēt uz jautājumiem: kādus zirgus (kam paredzētus) es audzēju, kam tos grasos pārdot; kas notiks ar zirgiem, kuri kādu iemeslu dēļ nebūs piemēroti sportam; kas notiks ar zirgu pēc sportiskās karjeras beigām; vai esmu gatavs attīstīties, pilnveidoties, ja nepieciešams, mainīties atbilstoši gūtajai pieredzei un aktuālajām tendencēm zirgu turēšanas, barošanas, apmācības un citās jomās; kurš ir tas brīdis, kad jāpārtrauc slima dzīvnieka ciešanas, ņemot vērā viņa intereses nevis savas personīgās emocijas?
Psiholoģiskie un ergonomiskie aspekti
Kontekstā nevar nepieminēt arī nozarē strādājošo cilvēku labklājību. No fiziskās veselības viedokļa raugoties, lielākais apdraudējums strādniekiem un pašiem saimniekiem saistīts ar staļļa un tā aprīkojuma nepiemērotību fiziski smagam, vienveidīgam darbam ar vairākiem atkārtojumiem, kā arī faktu, ka tiek strādāts ar lieliem dzīvniekiem. Tāpat papildu risku rada šādi faktori: garas, nogurdinošas darba stundas (uz noguruma fona palielinās arī traumu risks); agri rīti, nepietiekams atpūtas stundu skaits; darbs bez pārtraukumiem; saskaršanās ar neparedzamām ekstremālām situācijām; psiholoģiskā spriedze, ko izraisa finansiāli apsvērumi, atbildība, atšķirīgās intereses un spiediens no zirgu īpašniekiem, darbs ar jaunzirgiem, kas prasa lielu koncentrēšanos u. c.
Iespējamie risinājumi: sabalansēts darba un atpūtas režīms; darba apjomam atbilstošs darbinieku skaits, darba optimizācija un mehanizācija u. c. Svarīgi ir arī pieejamie rokas instrumenti un zirgu aprūpes aprīkojums, kā arī mehanizēto darbu veikšanas tehnika. Tāpat noteikti ir vērts ieguldīt enerģiju, lai noslīpētu darba organizāciju un telpu izkārtojumu stallī, tādējādi padarot darbu iespējami produktīvu. Piemēram, laba metode jaunzirgu staļļos ir grupveida turēšana, ietaupot laiku, darbu un resursus. Arī zirgiem tas ir piemērots turēšanas veids, jo notiek sociālie kontakti, ir plašākas kustību iespējas, taču jāseko līdzi, vai visi zirgi saņem nepieciešamo barības daudzumu, ņemot vērā to hierarhiju barā. Jāatceras, ka ieguldījumi atmaksājas ilgtermiņā un labs inventārs, tehnika vai aprīkojums būs ērtāks un drošāks, kalpos ilgāk un atvieglos darbu.
Protams, teorija ne gluži vienmēr attaisno sevi praksē, tāpat joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu un neatrisinātu situāciju. Ja ir tik daudz sarežģījumu, jautāsiet –kam to visu? Atbildi dzirdēs tie, kas vēlu vakarā pēc garas, darbīgas, lielākiem vai mazākiem panākumiem bagātas dienas izies cauri stallim, kur apmierināti atpūšas veseli un laimīgi zirgi.
Biodrošība stallī
Jaunus zirgus ievedot stallī, jāievēro karantīna. Parasti tā ir no 10 līdz 14 dienām, ja nav noteikti citi ierobežojumi. Ja kādam no zirgiem konstatētas saslimšanas pazīmes, tas jānovieto atsevišķi. Svarīga ir arī personāla higiēna, it īpaši, ja cilvēkiem bijusi saskarsme ar citu staļļu zirgiem, piemēram, skatēs, vērtēšanās, sacensībās. Regulāri jāpārbauda vakcināciju termiņi un ļoti pārdomāti jāveic staļļu dezinfekcija, ja tā tiek uzskatīta par nepieciešamu.
Ja zirgus tur ārā
Turot zirgus pastāvīgi ārā, vispirms jāpadomā par drošu nožogojumu. Tas sevī ietver materiāla izvēli atbilstoši drošības prasībām, izmaksām, praktiskumu lietošanā. Var izvēlēties šādus materiālus: metāls (stacionārs vai konfigurējams), koks, PVC, siets, elektriskais gans vai kombinācija koks + elektriskais gans. Katram no šiem veidiem nepieciešama atbilstoša uzstādīšana, regulāra pārbaude un nepieciešamības gadījumā – savlaicīga labošana. Ārā zirgiem nepieciešama nojume ar trīs sienām, kas būtu piemērots patvērums zirgiem, kuri visu gadu dzīvo ārā. Tā jābūvē, ņemot vērā valdošos vējus, iespējami augstā vietā, lai nekrājas mitrums. Ieteicamais nojumes augstums 3,7 m, aizmugurējā siena 2,7 m. Četriem zirgiem – 4×4,5 m. Jānodrošina stingrs pamats, pie ieejas iespējams novietot PVC slokšņu aizkarus.
Ganību ierīkošana un kopšana
Svarīga ir zālāju maisījuma izvēle, kas nodrošinātu dzīvniekus ar daudzveidīgām nepieciešamajām barības vielām. Tāpat jāievēro zālāja kopšana – ecēšana, mēslošana, appļaušana, ja platība ir neliela, vēlams regulāri izvākt zirgu mēslus, parazītu ierobežošanai svarīga ir noganīšanas tipa izvēle, piemēram, noganīšana pēc rotācijas principa, kad zirgus secīgi pārvieto pa norobežotiem ganību sektoriem. Ganīt ieteicams 15 līdz 20 cm garu zāli, ataudzēšana jāsāk no 5 cm. Ganības jārēķina vidēji 0,8 ha pieaugušam zirgam. Jāveic arī dubļu “profilakse” – pulcēšanās vietas pie aploku ieejas vai ap barošanas vietām veido paaugstinātas, drenētas, iespējams ieklāt plastmasas režģi vai bērt smilti. Jāatceras arī, ka, ierīkojot ganības purvainās vietās vai ūdenstilpju tuvumā, palielinās insektu daudzums, kas vasarās ievērojami traucē zirgu labsajūtu.
Dzemdības
Dzemdībām ārā pozitīvie aspekti ir dabiska vide, iespējas brīvi pārvietoties, mazāks infekciju risks, citu bara zirgu tuvums lielākoties nomierina. Savukārt iekštelpās vieglāk veikt novērojumus, nepieciešamības gadījumā palīdzēt, kā arī ķēve jutīsies komfortablāk nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā.
Dzemdēšanai paredzētā boksā, ja dzemdības notiek stallī, jāievēro:
* Tīrība un drošība. Tāpēc ieteicams gumijas paklājs, kas vieglāk dezinficējams, un noapaļoti boksa stūri, barība, kas pieejama no zemes, nekādu asumu.
* Jānodrošina boksa izmēri, kas dod lielākas iespējas ķēvei kustēties.
* Jāsagādā sildlampas gada aukstajā laikā dzimušiem vājiem kumeļiem.
* Saimniekiem jāatceras – novērot, bet ne traucēt, pēdējā laikā arvien populārāka kļūst videonovērošana.
* Iespējams izmantot elektroniskas ierīces dzemdību laika precīzākai paredzēšanai.
* Pirmajās dienās pēc dzemdībām ļoti svarīgs ir pozitīvs kontakts ar cilvēku.
* Jārēķinās, ka kumeļa redze ir slikta pirmās trīs dienas un viņš ir nestabils uz kājām.
* Ārā pavadītais laiks atkarīgs no laika apstākļiem.
* Aplokam, kur var laist ķēvi ar nesen dzimušu kumeļu, jābūt nelielam, drošam – ideāli, ja tas ir no koka trīs līmeņos, bez elektriskā gana lentēm, bez objektiem, pret kuriem kumeļš var sevi savainot.
Kumeļa vecums
Agrīnais vecums ir milzīgi svarīgs posms zirga dzīvē no vairākiem aspektiem. Tā ir fiziskā attīstība, tāpēc nepieciešamas kustības brīvā dabā, daudzveidīgā, drošā vidē muskulatūras koordinācijai un attīstībai, līdzsvara izjūtai, sirds un plaušu attīstībai, imunitātes veicināšanai.
Sociāli tās ir svarīgas attiecības gan ar citiem zirgiem, gan ar cilvēku. Būtiski saprast atšķirību, ka cilvēks ir patīkama būtne, tomēr nav rotaļu biedrs. Barībā ir nepieciešamas minerālvielas, izvērtējot olbaltumvielu optimālu daudzumu, lai kumeļu pārmēru neuzbarotu, tādējādi radot nevajadzīgu slodzi saitēm un locītavām. Jāveic vakcinācija, parazītu kontrole, nagu apkope (nepieciešamības gadījumā agrīni iespējama nostādnes korekcija). Izvērtējot apstākļus, jādomā par kumeļa nošķiršanu (pēkšņu vai pakāpenisku) un, protams, jāsāk kumeļa apmācība! Svarīgi pieminēt, ka visa vecuma zirgiem, bet it sevišķi jaunzirgiem ļoti svarīgs ir atbilstošs treniņu laukuma segums: tam jābūt gludam, viendabīgam, tas nedrīkst būt pārāk ciets vai dziļš, nedrīkst putēt vai slīdēt.
Prasības zirgu novietnēm
- Novietņu, boksu un aploku celtniecībā un aprīkojumā izmanto materiālus, kas nekaitē dzīvnieku veselībai, ir viegli dezinficējami un tīrāmi.
- Jebkurā turēšanas sistēmā (individuāli boksi, grupveida turēšana) ir jānodrošina tādi apstākļi, lai zirgs varētu kustēties, apgriezties, apgulties un vārtīties.
- Minimālās platības zirgam, turot individuālā boksā:
–kopējā platība (2x skausta augstums (SA))2 = normāliem, (vidēja lieluma zirgiem ar SA ~1,67 cm) = 11,2 m2,
–boksa īsākā mala – 1,5xSA = 2,50 m normāliem zirgiem,
–boksu durvis – 2,50 (lieliem zirgiem) – 2,00 m (ponijiem) augstas un 1,20 m (ponijiem 1,00 m) platas, durvju vienlaidus apakšdaļas augstums (lieliem zirgiem 1,45 m, normāliem zirgiem 1,35 m, ponijiem 1,16 m)
–attālums starp boksa durvju un sienu apakšējo malu un staļļa grīdu ne lielāks kā 3–5 cm,
–boksu starpsiena triecienizturīga, gluda, 0,8xSA = 0,8×1,67 = 1,45 m no grīdas vienlaidus, augstāk var būt redeles. Kopējais sadalošās sienas augstums 1,30xSA, normāliem zirgiem 2,20 m.
- Minimālās platības zirgam, turot grupveida boksā ar ierīkotu atsevišķas ēdināšanas vietu, normāliem zirgiem (SA ~1,67 cm) = 8,4 m2..
- Minimālās platības zirgam, turot grupveida boksā ar atsevišķas ēdināšanas vietu no gulēšanas zonas: 2,5 x SA2 = normāliem zirgiem (SA~1,67 cm) = 7 m2. Ēdināšanas vietas garums 3 m normāliem zirgiem.
- Zirgam labvēlīgā turēšanas sistēmā (dienas laikā maksimāli atrodas aplokos ar pietiekamu barības un ūdens nodrošinājumu) punktos 3., 4. minētās platības var tikt samazinātas par 20% (piem.: 1,67 cm SA zirgam individuālā boksa platība = 9 m2). Platību samazinājumu var attiecināt arī uz pagaidu boksiem sacensību un izstāžu laikā.
- Vaislas ķēvēm ar kumeļiem šo noteikumu platības jāpalielina par 30%.
- Boksa grīdai jābūt horizontālai, līdzenai, viegli dezinficējamai.
- Attālums no grīdas līdz barotavai, dzirdnei 1/3x SA (normāliem zirgiem 55 cm), no grīdas līdz logam vismaz 1,5 m.
- Dzirdnei jābūt ar pietiekamu ūdens padevi, lietošanas kārtībā. Jānovērš sakarsušu zirgu piekļūšana ūdenim.
- Pakaišiem uz neslidena pamata jābūt pietiekami biezā kārtā, lai nodrošinātu mitruma uzsūkšanos un atkarībā no grīdas materiāla pasargātu no aukstuma un cietas guļvietas. Pakaiši var būt vairāku veidu (salmi, zāģu skaidas, kūdra, smalcināts papīrs).
- Pārējās novietnes minimālie izmēri: staļļa gaiteņa ejas platumam jābūt min. 2 m, ja iespējams, 3 m, griestu augstumam stallī – vismaz 3 m.
- Stallim jābūt labi apgaismotam gan ar dabīgo, gan mākslīgo apgaismojumu. Logiem jābūt no droša stikla vai plastmasas ar aizsargrestēm.
- Elektrības sistēmas lampām jābūt ar izolāciju, vadiem – droši nostiprinātiem, lai zirgi netiktu klāt. Visiem slēdžiem un kontaktiem jābūt zirgiem neaizsniedzamās vietās un labi izolētiem.
- Novietnē ierīko dabīgo vai mākslīgo (piespiedu) ventilāciju. Mākslīgās ventilācijas sistēmu apgādā ar trauksmes ierīci, kas bojājumu laikā brīdina par traucējumiem.
- Novietnes telpas, aprīkojumu un inventāru tīra un dezinficē, kā arī veic telpu dezinsekciju un deratizāciju tik bieži, lai nepieļautu dzīvnieku saslimšanu.
Prasības novietnes mikroklimatam
- Novietnes gaisa temperatūrai jābūt atbilstoši zirgu fizioloģiskajām prasībām.
- Gaisa kustības ātrums novietnē ziemas periodā 0,2–0,4 m/s, vasaras periodā 0,8–1 m/s.
- Apgaismojums vismaz 5 luksi vai 2,4–4 w/1 m2.
- Gaisa mitrums optimāli 6–9 g/m3
- Nedrīkst būt kaitīgo gāzu saturs gaisā (amonjaks u. c.).
Krista ar Carlson 102 startē starptautiskās sacensībās Tallinā, Saku hallē
Krista Kliesmete ar zirgu Carlson 102, kas ilgu laiku bijis viņas panākumiem bagātākais zirgs, bet tagad ir pārdots uz Turciju
Treniņnometne. Krista ļoti labprāt strādā ar jaunajiem jātniekiem, kas sniedz milzu gandarījumu.
Krista Kliesmete startē ar vaislas ērzeli Fumo Twirre, kurš pieder Neretnieku ģimenei. Zirgs ar fantastisku raksturu un darbaspējām
Latvijas šķirnes zirgu skatē “Rudens pērle 2018” vērtētāji sveic Kristu Kliesmeti par labu sniegumu ar 2014. gadā dzimušo vaislas ērzeli Kortess, kas pieder SIA Caballos.
Raksts no LLKC žurnāla “Latvijas Lopkopis” 2019.gada janvāra numura. Izsakām pateicību Ivetai Tomsonei un Dacei Millerei par atļauju raksta pārpublicēšanai.
Žurnālu iespējams abonēt VAS “Latvijas Pasts” pasta nodaļās visā Latvijā, abonēšanas indekss – 2044, pasūtīšanu iespējams veikt arī elektroniski “Latvijas Pasts” mājaslapas elektroniskās abonēšanas sadaļā: https://abone.pasts.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2044/2018_gads/
Žurnālu var iegādāties arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā Ozolniekos.
