Februāra beigās Mārbahas zirgaudzētavā, Vācijas dienvidrietumu stūrī, tika organizēta III Starptautiskā siltasiņu zirgu lineārās profilēšanas darba grupa. Tā bija kā loģisks turpinājums iepriekšējām divām, un tās mērķis bija apkopot ciltsgrāmatu pieredzi zirgu lineārajā vērtēšanā un tiekties uz vienotu sistēmu.

Darba grupā piedalījās 49 dalībnieki no 14 valstīm, kuru starpā bija pārstāvētas arī visas trīs Baltijas valstis. Darbs norisinājās trīs daļās – teorētiskā, ar vairāku valstu prezentācijām par savu pieredzi siltasiņu zirgu lineārajā profilēšanā, dienas otrajā pusē praktiskā zirgu vērtēšana audzētavas manēžā, kā arī noslēguma diskusija ar secinājumiem un ieteikumu apkopojumu nākošajā dienā.

Zviedru siltasiņu ciltsgrāmatu pārstāvēja Jan-Ove Olsson, kas ir A kategorijas eksterjera un gaitu vērtētājs. Zviedrijā ir trīs veidu vērtētāji – eksterjeram, gaitām un lēcienam. Vērtētāji nav daudz  – ap 20 eksterjera, 20 gaitu, bet tikai 12 lēciena vērtētāji, pie tam vairākiem vērtētājiem ir divas “specialitātes”, tātad kopā ir nedaudz vairāk kā 40 vērtētāji. Gadā dzimst ap 2500 zviedru siltasiņu kumeļu, no kuriem kā jaunzirgus centralizētās skatēs vērtē ap 40% (~1000). Vērtētāji satiekas 3x gadā uz mācībām un pieredzes apmaiņu. Tādējādi vērtētāji ir maz, bet ļoti pieredzējuši, un nav bijušas nekādas problēmas apgūt jauno sistēmu. Kopš 1986.gada Zviedrijā izmantota BLUP sistēma, pašlaik abas sistēmas darbojas paralēli. Lineāri zirgus vērtē kopš 2013.gada un pašlaik ir novērtēti 3410 zirgi.

  • Izmanto 50 aprakstošas pazīmes, no tām 21 apraksta eksterjeru, 15 – gaitas, 14 – lēcienu.
  • Ir 9 pazīmes gradācijas. Pārstāvis uzskata, ka pilnīgi pietiktu arī ar 7.
  • Labi atspoguļo pazīmes, ko vaislinieks nodod pēcnācējiem. Noderīgi audzētājiem, lai mērķtiecīgi izlabotu ķēves vājās vietas. Papildina atzīmju sistēmu.
  • Dati ir starptautiski salīdzināmi. Piemēram, Zviedrijā darbojas Paula Šokemoles uzņēmuma filiāle. Iespējams izmantot Oldenburgas datus, prognozējot ērzeļa “devumu” Zviedrijā.

Oldenburgas asociācijas pārstāve Inge Vorkela stāstīja par grūtībām lineārās sistēmas praktiskajā pielietojumā. Pašlaik Oldenburga izmanto lineāro sistēmu kumeļu šovos, vērtējot ķēves ciltsgrāmatai, ķēvju darbaspēju pārbaudēs un ērzeļu sertificēšanā.

Sākumā, 2011.gadā, bija 120 pazīmes. 2012.gadā pazīmju skaits tika palielinās līdz 160.

  • Atzīmē tikai izteiktas īpašības. Fokusam jābūt uz zirgu, nevis uz pazīmēm.
  • Vērtējuma atrašanās pa labi vai pa kreisi no viduslīnijas nenozīmē labi vai slikti. Vispareizāk ir, ja vērtējums nav skaitļos, bet ar burtiem, lai nejuktu ar atzīmēm.
  • Nepieciešams labi apmācīt vērtētājus atpazīt pazīmes dzīvē, orientēties vērtēšanas lapā. Katram vērtētājam ir “mīļākās pazīmes”, tomēr jācenšas būt objektīvam!
  • Vērtējot jāatceras populācijas vidusmērs.
  • Jāapgūst programma planšetē. Ja ievada pats vērtētājs – nav pārpratumu, bet stresaini ir visu darīt reizē. Ja izmanto asistentu – vērtētājs var koncentrēties uz zirgu, bet ne vienmēr ievadīts tiek tas, ko vajadzētu. Asistentam arī jābūt kvalificētam – spējīgam novērtēt zirgu, atrast visu nepieciešamo planšetē, spēt “pārtulkot” vērtētāja žargonu programmas piedāvātajos apzīmējumos.
  • Lai vērtēšana būtu objektīva – vēlami vienādi apstākļi. Grūti pielietojama, vērtējot staļļa apstākļos – parasti apstākļi nav pietiekami labi, kā arī liels emocionālais spiediens uz vērtētāju, grūti būt objektīvam. Jāņem vērā zirga kondīcija un vecums.
  • Pašlaik apraksts ir pieejams tikai ķēves īpašniekam. Ir ideja par publisku datubāzi. Par ērzeļu pēcnācēju lineāro profilu runājot, pārstāve izteicās, ka “pašlaik viņi mūs par to nogalinātu” 🙂

Darba grupas vadītāja Katrīna Štoka stāstīja par lineārās sistēmas “monitoringu” Oldenburgas asociācijā – pilotpētījumiem, datu pārbaudēm un kvalitātes kontroli.

  • Oldenburgā izmanto 7 pakāpju skalu (-3 līdz +3)
  • pašlaik ir 12931 lineārie profili 12631 zirgiem (daļa ir vērtēti atkārtoti)
  • 80 eksterjera pazīmes, 19 – kustības pavadā, 34 – kustības brīvībā, 16 – brīvie lēcieni, 41 – ar jātnieku un kordā.
  • Pazīmes ir viegli apstrādājamas un salīdzināmas, meklējot korelācijas starp tām. Viegli noteikti to iedzimstamību. Labs sākums ģenētiskajai analīzei.
  • Pirmais starp-ciltsgrāmatu pētījums par atsevišķiem “kopīgiem” ērzeļiem Zviedrijas siltasiņu un Oldenburgas ciltsgrāmatās pierāda metodes praktisko ielietojumu
  • Gan vieglāk aprakstīt individuālu zirgu, gan pēcnācēju statistiku un novērtējumu

Franču jājamzirgu šķirnes pārstāve Margot Sabbagh iepazīstināja ar SIRE sistēmu, ko izmanto lineārās vērtēšanas datu ievadei. Francijā ir arī izstrādāta vienota temperamenta novērtēšanas sistēma, ko sākts izmantot 2016.g.

Lektore no Spānijas, kas pārstāv MERAGEM Research Group, tātad neatkarīga no ciltsgrāmatām/ audzētāju asociācijām, dalījās pieredzē, pārraugot vērtēšanu 6 zirgu šķirnēm. No tām lielākās ir PRE, Spāņu arābi (PRA) un Menorca (PRMe).

Sistēma un paši vērtētāji tiek pārbaudīti ar dažādiem statistiskiem testiem. Ja vērtētāji neiztur šos testus (rezultāts zem 60%) – tie tiek izslēgti no vērtēšanas. Ja rezultāts 60-80% – intensīva apmācība un kontrole. Sākumā vērtētājs tiek brīdināts, pēc tam – izslēgts. Tiek izslēgti arī visi vērtētāja vērtējumi, jo nevar riskēt ar nepareizu datu nokļūšanu sistēmā. Novērtēto zirgu skaits uz 1 vērtētāju ir gana liels – 100-150 PRE, ap 300 – PRA.

Par Holšteinas praktisko pieredzi, ieviešot lineāro sistēmu, plašāk pastāstīja Astrīda Vēbere. Kopš 2010.g. izmanto kumeļiem, 2014.g. – pilotpētījums ķēvēm, 2015.g. – pilotpētījums, atlasot jaunos ērzeļus sertificēšanai.

  • Kopā vērtē 25 pazīmes eksterjeram, 38 – darbaspējām, 36 – darbaspējām ar jātnieku. Kopš 2016.g. atzīmē tikai izteiktās īpašības, lai ietaupītu laiku.
  • Vislielākā pieredze ir kumeļu vērtēšanā – 5152 kumeļi līdz šim. Ķēves ap 1500, jaunie ērzeļi 397.
  • Atzīmē, ka ļoti svarīgas ir vērtētāju regulāras mācības un savstarpēja salīdzināšana, lai izvairītos no “mīļākajām pazīmēm”.

Ja teorētiskajā daļā valdīja zināma vienotība, tad praktiskajā daļā vairāk izraisījās diskusijas. Lai gan tika prezentēti vairāki, savstarpēji atšķirīgi zirgi, mērķis nebija apspriest konkrētos dzīvniekus, bet veidu, kā mēs uz viņiem skatāmies.

  • Vairākās ciltsgrāmatās arī lineārajā vērtēšanā ir norādīts optimums. Kas ir pretrunā ar sistēmas mērķi – iegūt objektīvus, aprakstošus datus, jo jāņem vērā audzēšanas mērķis.
  • Tie, kas neņem vērā audzēšanas mērķi un nelieto optimumu, vadās no populācijas vidusmēra – kas arī ir stiepjams jēdziens. Piemēram, normāla vidusmēra franču jājamzirga galva būtu liela un rupja traķēnim. Zviedru vērtētājs bija pieradis pie cita tipa zirgiem (cits populācijas vidējais) kā Oldenburgas asociācijas vērtētāja, tāpēc nespēja vienoties, vai prezentētās ķēves izteikti augstais un garais skausts būtu vērtējams kā ekstrēms (ĻOTI augsts) vai vienkārši – virs vidējā. Ņemot vērā audzēšanas mērķi, tam vēl grūtāk atrast atskaites punktu – vai tas ir optimums vai novirze no optimuma.
  • Izkristalizējās doma, ka audzēšanas mērķi var būt pietiekami dažādi pat vienā ciltsgrāmatā – primāri iedaloties konkūra un iejādes zirgos. Bet pat konkūra zirgi savstarpēji ir dažādu tipu – izcils ātruma maršrutu atšķirsies no t.s. lielo maršrutu zirga ar uzbūvi, lēkšiem, kā arī pašu lēcienu; tāpat zirgs, kas veiksmīgi startēs maršrutos manēžā, būs atšķirīgs no zirga, kurš ir piemērots Āhenes milzīgajam konkūra laukumam.
  • Zirgu vērtējot, ļoti svarīga ir kondīcija un to būtu jānorāda vērtēšanas lapā. Zirgam sliktā kondīcijā nekad nebūs labi attīstīta kakla muskulatūra, kā arī virsējās līnijas kļūdas būs labāk saskatāmas, kamēr resnam zirgam vispār neko saprast nevar.

Noslēgumā varam teikt, ka dalība šādās darba grupās ir ļoti vērtīga un nozīmīga ciltsdarba attīstībā, iegūstot informāciju par citu valstu vērtēšanas darba pieredzi, datu apstrādi un analīzi, darbu ar vērtēšanas ekspertu kvalitāti. Tikpat svarīgas ir arī neoficiālās sarunas darba sesiju starplaikos, gūstot jaunus kontaktus un pieredzes apmaiņu.

Latvijā tiek plānots sākt testēt lineāro profilēšanu vaislas ķēvēm šā gada laikā kā pilotpētījumu. Paralēli izstrādājot Latvijas situācijai piemērotu lineārās profilēšanas modeli, kas vienlaikus būtu ciešā saistībā ar citu valstu pozitīvākajiem piemēriem.

Sagatavoja Anna Veidemane, papildināja Aija Luse.

Sekot Mums