No 10.-13.decembrim Ženēvā, Šveicē, notika WBFSH (World Breeding Federation for Sport Horses – Pasaules sporta zirgu audzētāju federācija) ikgadējā ģenerālā asambleja, kuru šogad pie sevis uzņēma Šveices siltasiņu zirgu ciltsgrāmata (ZVCH). Organizācija apvieno sporta zirgu audzēšanas organizācijas (zirgu šķirņu ciltsgrāmatas) visā pasaulē, un tās mērķis ir attīstīt sporta zirgu audzēšanas industriju. WBFSH strādā arī ciešā kontaktā ar FEI – Starptautisko jātnieku sporta federāciju. Šogad asambleju apmeklēja 89 dalībnieki no 24 valstīm.

Vienlaikus ar WBFSH asambleju Ženēvā norisinājās CHI Geneva – vienas no no prestižākajām iekštelpu sacensībām pasaulē, kurās iekļauts gan konkūrs, gan iejāde, gan pajūgu braukšana un trīscīņa. Pirmajā dienā dalīborganizāciju pārstāvjiem bija iespēja apmeklēt CHI Geneva konkūra sacensības septiņus gadus veciem Šveices siltasiņu zirgiem, Grand Prix sacensības iejādē un sekot līdzi Šveices siltasiņu zirgu šķirnes trīs gadus veco jaunzirgu vērtēšanas superfinālam. Turpat sacensību arēnā tika apbalvoti 2016.gada labāko iejādes, konkūra un trīscīņas zirgu audzētāji. WBFSH/Rolex balvu iejādē 2016 saņēma vācu audzētājs Herbert Schütt par Hanoveras šķirnes zirga Desperados FRH izaudzēšanu, konkūrā – vācietis Günter Schüder par Chesall Zimequest izaudzēšanu, kā arī trīscīņā – īru audzētājs William Kells par Mighty Nice izaudzēšanu.

img_0913 0f07b778-977a-440d-84ce-793a83b33c24

Asamblejas ietvaros norisinājās seminārs, kurš šogad bija veltīts genomu selekcijai. Zirgkopības speciālisti no visas pasaules iepazinās ar Eiropas Dzīvnieku audzēšanas federācijas Zirgu komitejas darbību un aktivitātēm zirgu genoma izpētē, ar paveikto genomu selekcijas jomā liellopu audzēšanas nozarē, genomu selekcijas pētījumiem ar Šveices Franches-Montagnes zirgu šķirni un atklājumiem genomu selekcijā zirgu darbaspēju uzlabošanā konkūra zirgiem.  Asamblejas dalībnieki tika iepazīstināti arī ar Šveices siltasiņu zirgu šķirni, tās vēsturi un nozīmi mūsdienās. Semināru apmeklēja arī WBFSH patronese – Dānijas princese Benedikte, kura ir audzētāja vairākiem vaislas ērzeļiem un Grand Prix līmeņa zirgiem iejādē.

Vesela diena bija veltīta ekskursijām – uz Cailler šokolādes rūpnīcu, Šveices Valsts zirgaudzētavu Avenšā (Avenches), Eiropā lielāko jātnieku sporta bāzi IENA (Institut Equestre national Avenches) un privāto konkūra virziena zirgaudzētavu Elevage du Roset.

14715456_1312778395439807_1036988090887163374_oimg_1163 15542012_1307791952605118_5254719595696943313_n

Šveices Valsts zirgaudzētava dibināta 1899.gadā un ir daļa no Agroscope – lauksaimniecisko pētījumu centra. Valsts zirgaudzētavā viesiem tika demonstrēti jaunie Šveices siltasiņu zirgu šķirnes ērzeļi, Franches-Montagnes šķirnes zirgi, varēja vērot dažādus priekšnesumus. Zirgaudzētava īsteno Šveices vienīgās vietējās zirgu šķirnes – Franches-Montagnes – saglabāšanas pasākumus. Jāatzīmē, ka zirgaudzētavā uz vietas darbojas smēde, galdniecība un seglu darbnīca un tiek izgatavots pilnīgi viss zirgiem nepieciešamais – pakavi, rati, iejūgs, segli un citas zirglietas.

img_1165-1 img_1166 img_1176 img_1191 img_1200 img_1208 img_1280 img_1251 img_1222

Savukārt multifukcionālā jātnieku sporta bāze IENA pārsteidza ar vispusīgumu, vērienu un piemērotību visiem jāšanas sporta veidiem.

img_1286 img_1287 img_1294 img_1295 img_1289

Ģimenes fermā Elevage du Roset saimnieki demonstrēja savus izaudzētos zirgus. Zirgu audzēšanu dzimta uzsākusi 1960.gadā, un saimniecība joprojām turpina šajā gadā iegādātās ķēves ģimeni. Ar zirgu audzēšanu Rizzoli ģimene turpina nodarboties jau ceturtajā paaudzē, un Elevage du Roset realizē visus audzēšanas soļus no mākslīgās apsēklošanas līdz zirgu sagatavošani līdz Grand Prix līmenim, kā arī paši veic visas barības sagatavošanu. Audzēšanas apjomi nav lieli – katru gadu iegūst trīs līdz astoņus kumeļus.

img_1315 img_1323 img_1336

Ģenerālās asamblejas oficiālajā daļā organizācijas biedri tika iepazīstināti ar visu departamentu gada ziņojumiem, jaunuzņemtiem organizācijas biedriem un norisinājās jaunu valdes locekļu vēlēšanas. Atkārtoti, jau septīto reizi, uz trīs gadu periodu par WBFSH prezidentu tika ievēlēts Jans Pedersens (Jan Pedersen), kurš organizācijas prezidenta amatā ir jau 18 gadus. Aicinot veicināt sadarbību, asamblejas dalībniekus uzrunāja FEI prezidents Ingmars De Voss (Ingmar De Vos). Ar gada ziņojumu uzstājās arī organizācijas International Young Breeders pārstāvji un informēja par organizācijas aktivitātēm un turpmākajiem plāniem.  Ar prezentāciju par darba grupas rezultātiem par Rtg prasību harmonizēšanu vaislas ērzeļiem uzstājās tās vadītājs Paul Hubert (SF).  Kā jau ierasts, diskusijas par aktuālām tēmām turpinājās darba grupās, un šī gada diskusiju tēma bija sadarbība (lielākas un mazākas ciltsgrāmatas/organizācijas, Nacionālās federācijas un audzētāju organizācijas) un datu konsolidācija (lineārā vērtēšana, genomu selekcija, datu bāzes, audzēšanas dati pie sporta rezultātiem un otrādi).

Latviju šogad pārstāvēja LŠZAA valdes locekles – Aija Luse un Laine Orbidāne, veidojot un uzturot sadarbību ar ārvalstu kolēģiem un gūstot nozīmīgas zināšanas lineārās vērtēšanas sistēmas izstrādei. Balstoties uz citu valstu pieredzi un ieteikumiem, kā arī uzsākot sadarbību ar vācu zinātnieci, Eiropas Dzīvnieku audzēšanas federācijas Zirgu komitejas viceprezidenti Katrīnu Stoku (Kathrin Stock), tuvākajā nākotnē būs iespējama objektīvas, viegli uztveramas zirgu vērtēšanas sistēmas izstrāde. Lineāro vērtēšanu zirgiem pēdējo gadu laikā izmanto vairumā Eiropas valstu, tādi ne vien palielinot datu objektivitāti un uzskatāmību, bet arī virzoties uz zinātnes progresu zirgu audzēšanā – genomu selekcijas virzienā, kur fenotipisko pazīmju raksturošanai ir nenovērtējama nozīme.  Ģenerālajā asamblejā vairākkārtīgi tika uzsvērta savstarpējās sadarbības nozīme, it sevišķi mazo organizāciju starpā, kas ir arī Latvijas šķirnei, arī par sadarbības nozīmi un stiprināšanu starp audzētāju organizācijām un nacionālajām jāšanas sporta federācijām, kā arī konsolidētu vērtēšanas sistēmu izstrādi, kas būtu salīdzināmas vairāku sporta šķirņu starpā. Sarunās ar kolēģiem no Eiropas jājamzirgu šķirņu ciltsgrāmatām tikai iztirzāti jautājumi par pieredzi ar lineāro vērtēšanu, par datu bāžu darbību un konsolidāciju, par ķēvju ģimeņu administrēšanu, kā arī par kopīgu zirgkopības nozares pasākumu organizēšanu.

Teksts un foto: Laine Orbidāne

Palīdzēja: Aija Luse

Facebooktwittergoogle_plusredditpinterestlinkedinmail

Sekot Mums