Ar žurnāla “Latvijas Lopkopis” laipnu atļauju pārpublicējam Daces Milleres rakstu. Māra Millera foto.

Garkalnes novada piemājas saimniecības “Vigas” īpašniece Tatjana Martinsone, sadarbojoties ar rikšotāju zirgu īpašnieku un braucēju Māri Ežmali, nodarbojas ar rikšotāju audzēšanu un sagatavošanu startiem. Stallī pastāvīgi atrodas ap 20 zirgiem. Katru gadu dzimst viens līdz trīs kumeliņi. Darbs ar rikšotāju zirgiem nav peļņu nesošs bizness, bet šī nodarbošanās vienkārši dara prieku braucējiem un līdzjutējiem.

“Vigās” izveidots 800 metru garš sertificēts skrejceļš, kurā var trenēties un rīkot sacensības. Platums – desmit metri, kuros optimāli var startēt četri sportisti ar zirgiem vienā rindā. Saimniecība apsaimnieko divus hektārus zemes, bet kaimiņi nesavtīgi ļauj izmantot savu teritoriju, lai tiktu izveidots un darbotos skrejceļš. Tādi, Latvijā sertificēti skrejceļi, vēl atrodas Ciblas novada Pušmucovā, Dagdas novada zemnieku saimniecībā “Čadi” un Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, kā arī ir vairāki nesertificēti skrejceļi Latgalē.

Par savu darbu un aizraušanos stāsta:

Tatjana Martinsone, piemājas saimniecības “Vigas” īpašniece, braucēja, trenere, zirgaudzētāja un zirgu īpašniece. Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas biedre, ar rikšotājiem nodarbojas kopš 1980. gada un sacensībās startē no 1982. gada;

Māris Ežmalis, braucējs, treneris un zirgu īpašnieks, Latvijas Zirgaudzētāju biedrības biedrs, Garkalnes novada deputāts (LZS), ar rikšotājiem sacensībās startē no 1987. gada.

Lielākie panākumi – ar pašu audzētiem zirgiem

Tatjana Martinsone par zirgu audzēšanu saka: “Cenšamies atrast labus ērzeļus, galvenokārt no Zviedrijas, kuri ir licencēti, un izmantot tos vaislas darbā, lai iegūtu kvalitatīvus kumeļus. Šobrīd stallī ir divi licencēti ērzeļi: Gabriel Heel – dzimis 2008. gadā, Silk Aaron – dzimis 2012. gadā un ērzelis Sekret (Gabriela dēls) – vienu gadu vecs. Startējam ar dažādiem zirgiem. Patīkami, ka lielākie panākumi tiek gūti ar pašu audzētajiem.”

Lielākoties – Amerikas rikšotāji

Saimniecībā “Vigas” lielākoties ir Amerikas rikšotāji, ar nelielu krievu un franču rikšotāju asiņu piejaukumu. Nesen, 12. aprīlī, ķēvei Sirell piedzimis kumeliņš no tā sauktā “zelta diviziona” ērzeļiem. Tatjana Martinsone atgādina dzīvnieku audzētājiem labi zināmu patiesību – jo labāka izcelsme vecākiem, jo lielāka iespēja iegūt labus pēcnācējus.

Taču ne vienmēr tā notiek. Patiesībā te risinās laimes spēle. Gadās, ka jau nākamajā paaudzē kumeļš pārspēj savas mātes sportiskos rezultātus, bet dažkārt šis talants parādās tikai otrajā paaudzē vai neattīstās vispār.

Apmācību sāk jau gada vecumā

Rikšotāju zirgu apmācību un iebraukšanu sāk jau gada vecumā, tik agri citās jāšanas disciplīnās tas nenotiek. Vispirms zirgs tiek vadāts pavadā, tad tam uzliek iemauktus, vēlāk aizjūgu un, visbeidzot, grožus un ratus. Ir arī dažādi specifiski līdzekļi, piemēram, siksnas, lai stūrgalvīgākajiem iemācītu darīt darbu, kas viņiem paredzēts.

Taču Māris Ežmalis piebilst: “Kad rikšotāju kumeļš piedzimst, viņš parasti jau pats vēlas skriet – tas ir ģenētiski iekodēts, vajag tikai treniņos pilnveidot gaitu, pareizi kalt, sekot zirga veselībai. Kā jau visur, svarīga ir pieredze, un tikai sacensību atmosfēras izbaudīšana dod īsto stimulu skriet. Dažs labs no zirgiem, jau pārvadājot furgonā uz sacīkstēm, sāk dīdīties, imitējot skrējienu, un patiesībā tā ir slodze, kas līdzvērtīga pašam braucienam.”

Tatjana Martinsone piebilst: “Sacensībās zirgi sāk startēt jau divu gadu vecumā, un par “ziedu laikiem” tiek uzskatīts 3–10 gadu vecums. Taču zirgi kalpo daudz ilgāk, un, lai cilvēks nekristu pārmērībās, atsevišķās valstīs tiek noteikts vecuma limits startam sacensībās, piemēram, Francijā – 10 gadi, Skandināvijas valstīs – 14, Igaunijā – 16. Latvijā šāda ierobežojuma nav, jo mēs neesam pārstāvēti Starptautiskajā rikšotāju asociācijā, bet, lai zirgi varētu startēt arī starptautiskās sacensībās, tie tiek iekļauti zirga tēva zemes reģistrā, piemēram, Somijas, Zviedrijas, ASV, kur tiem tiek piešķirts “eksporta sertifikāts”. Jāteic, ka tādu sportistu, kuru meistarība atbilst lielo starptautisko sacensību līmenim, Latvijā ir tikai četri, bet mūsu vietējās sacīkstēs piedalās ap 20. Rikšošana attīstās Latvijas Zirgaudzētāju biedrības un Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociācijas paspārnē, ir vairākas rikšotāju sporta biedrības, Garkalnes novadā izveidojušās divas – “Latvijas Rikšotāju savienība” un “Trotting.lv”, bet diezgan grūti joprojām pārvarēt to pārrāvumu, kas radās ne tikai padomju laikā, bet aptuveni gadus desmit pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kad veterināro prasību dēļ bija ļoti apgrūtināta zirgu pārvadāšana pāri robežām. Tālab ilgu laiku vienu no saviem rikšotājiem Tatjana turējusi Tallinas hipodromā (Igaunijā), lai varētu startēt tur sacensībās.

Māris Ežmalis uzsver, ka rikšošanas disciplīna ir ļoti daudzveidīga: “Katrā valstī un katrās sacensībās ir atšķirīga garuma distances, sākot no jūdzes – 1609 metriem līdz 4125 metriem, kas notiek Francijā. Skandināvijā populārākās ir 2640, 2100 un 1609 metru distances. Ir arī atšķirīgi startu veidi, piemēram, voltstarts, autostarts un starts no vārtiem.”

Tatjana Martinsone atzīst, ka saimniecības “Vigas” skrejceļā var trenēties un rīkot sacensības, var uztrenēt zirgu izturību, bet ātrumu – ne, jo smilts segums tam nav piemērots. Lielajos hipodromos skrejceļi ir sagatavoti ar speciālu pamatu – sasmalcinātu gumiju vai no ļoti smalkām akmens šķembām.

Saņemt miljons dolāru…

Arī Latvijā zirgaudzētāji jau sākuši izmantot pazīstamu ērzeļu saldētu sēklas materiālu, bet rikšotāji nelielā tirgus dēļ to nevar atļauties. Taču starptautiskajā saimē ir apbrīnojams atbalsts, un dažkārt no Skandināvijas valstīm saimnieki savus ērzeļus “aizdod”, lai Latvijā varētu aplecināt ķēves. Atšķirībā no jājamzirgiem, kad jāmaksā par pārošanu vai spermu, to iegādājoties, rikšošanā tiek atzīts iespējamais risks, un, ja paredzēta samaksa, tā jāveic tikai tad, kad kumeļš nodzīvojis desmit dienas. “Vigu” saimniece nenodarbojas ar rikšotājiem potenciālas peļņas nolūkos, taču, protams, zirgi tiek arī pārdoti. Piemēram, zirgs La Manche iegādāts Somijā. Taču bijušas arī situācijas, kad cilvēki vēlas pirkt kādu no zirgiem, bet viņiem tiek atteikts, lai zirgu paturētu savās mājās. Kāds tad ir mērķis? Māris nosmej, – protams, uzvarēt hipodromā Vincennes Parīzē balvā Prix D’Amerigue un saņemt miljons dolāru…

Taču patiesībā tā ir šo cilvēku aizraušanās un emocionālais ieguvums, ko viņiem nevar aizstāt nekas cits. Viņiem, kad iznāk laika ieslēgt televizoru, tas allaž noregulēts uz specializēto rikšošanas kanālu. Viņi cenšas gūt pieredzi, braucot uz lielākajām sacensībām, piemēram, katru gadu uz Elittloopet Zviedrijā, un viņi visu, ko dara, pakļāvuši galvenajam mērķiem – audzēt un trenēt rikšotājus, neļaujot aizmirstībai šo seno sporta disciplīnu.

Māris Ežmalis saka: “Vēlētos uzteikt Lizuma pagasta zemnieku saimniecības “Augstkalni” īpašnieces Inesi un Līnu Bergas (LŠZAA) par lielo apņēmību un mērķtiecību darbā ar rikšotājiem. Viņas ir iegādājušās rikšotājus, kļūstot par zirgu īpašniecēm un braucējām, un jau pirmo reizi sekmīgi startēja Garkalnes novada kausa izcīņā – Inese ar zirgu Atonas ieguva pirmo vietu, uzrādot sacensību labāko laiku, bet Līna ar zirgu Taris Augustinu (abi dzimuši 2010. gadā) ieguva 2. vietu dažādos braucienos ļoti sīvā konkurencē. Runājot par sasniegumiem un panākumiem rikšotāju sportā, ir jāpiemin Ciblas novada, Ludzas novada Robežnieku pagasta un Dagdas novada zirgu īpašnieku un braucēju nesavtīgais entuziasms un ieguldījums. Latgales braucēji piedalās sacensībās ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunija, izcīnot godalgas.”

FOTO

 

Tatjana Martinsone

ZIRGI_vigas_3_a

Māris Ežmalis ar Gabrielu

ZIRGI_vigas_5_c

ZIRGI_kruti

Panākumu statistika

  • Tallinas hipodromā 2015. gadā Tatjana Martinsone ar ķēvi Coming Heart (dzimusi 2006. gadā), kuru viņa trenē no viena gada vecuma, jūdzes skrējienā 1609 m distancē sasniedza sacensību rekordu – 1:58,9, kas ir 2. labākais rezultāts šī hipodroma vēsturē.
  • Saimniecībā “Vigas” dzimis un trenēts zirgs La Manche (dzimis 2007. gadā) ar Tatjanu Martinsoni kā treneri un braucēju 2011. gadā Tallinā vinnējis Igaunijas derbijā, pirmoreiz neatkarīgās Latvijas vēsturē gūstot šādu panākumu. Tatjana Šnura ar zirgu Suvorov (dzimis 2007. gadā) ieguva godalgoto 3. vietu.
  • Zirgs La Manche ar braucēju un treneri Tatjanu Martinsoni 2013. gadā izcīnīja uzvaru sacensībās Eesti Eliit, 2. vietu ieguva braucēja Tatjana Šnura ar zirgu Suvorov.
  • Arī 2014. gadā zirgs La Manche ar braucēju Māri Ežmali (trenere Tatjana Martinsone) izcīnīja uzvaru Eesti Eliit, 2. vietu ieguva Tatjana Šnura ar Suvorov,vietu – Tatjana Martinsone ar ķēvi Lafer (dzimusi 2004. gadā).
  • Saimniecībā “Vigas” dzimusī ķēve Lafer ir Latvijas rekordiste jūdzes (1609 m) distancē ar rezultātu 2:00,4.
  • Šī gada 30. aprīlī Tatjana Martinsone ar savu audzēkni ķēvi Coming Heart uzvarēja Garkalnes novada kausa braucienā vecākās paaudzes zirgiem.
  • Nikolaja Galiļejeva zemnieku saimniecībā “Čadi” dzimusī un audzētā ķēve Koman Šeļ (dzimusi 2011. gadā), kura no divu gadu vecuma tiek trenēta saimniecībā “Vigas” pie Tatjanas Martinsones, ar Zviedrijas braucēju Roniju M. Gustavsonu Tallinas hipodromā uzvarēja Derby 2015.

Žurnālu “Latvijas Lopkopis” var abonēt VAS “Latvijas Pasts” pasta nodaļās visā Latvijā, abonēšanas indekss – 2044, kā arī iegādāties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā Ozolniekos. Žurnāls iznāk reizi mēnesī un informē par visām ar lopkopību saistītajām nozarēm.

Sekot Mums