Rūpīgi apsverot katru lēmumu par zirgaudzēšanu no emocijām neskarta, veselā saprāta perspektīvas, ir iespējams samazināt un kontrolēt negribēto un grūti pārdodamo zirgu skaitu.
Droši vien visi ir dzirdējuši stāstus par zirgiem, kas iet cauri izsolēm – ne tikai ātri sagatavotie, reizēm salauztie, bet arī veselie, talantīgie zirgi, kā brieduma gados, tā arī jaunuļi, par kuriem maksā lielas summas. Kāda iespēja ir atrast kārtīgas mājas šķietami jaukam, bet netalantīgam, vienkārša paskata, necilam zirģelim, kurš radies šajā pasaulē nepārdomātas zirgaudzētāja iegribas dēļ no vienlīdz neciliem vecākiem?
Kādēļ daži zirgu īpašnieki ir tik bezatbildīgi un turpina ignorēt ilgtermiņa sekas, kas rodas no nepārdomātas zirgaudzēšanas? Izrādās, ir daudz pievilcīgu, bet apšaubāmu iemeslu, kas ievilina nepieredzējušus zirgu mīļotājus audzēšanas spēlē.
“Es gribu bezmaksas zirgu”
“Daudzi individuālie zirgaudzētāji uztver zirgu audzēšanu par lētu veidu, kā tikt pie vēl viena zirga”, tā uzskata Mārdžorija Millere, pieredzējusi auļotāju un konkūra zirgu audzētāja no ASV. “Diemžēl, tas ne vienmēr atbilst patiesībai. Pat, ja viss notiek kā vajadzētu – ķēve apņemas pēc pirmās lecināšanas vai sēklošanas, grūsnības laikā vai pēc tam nerodas nekādi sarežģījumi, kumeļš nepiedzīvo nekādas traumas vai slimības līdz pat trešajam – ceturtajam mūža gadam – šāda dzīvnieka izmaksas galu galā vismaz šo trīs gadu laikā tiek segtas bez jebkādām garantijām par tā sportiskajiem talantiem vai dotībām. Pēc tam, kad visas izmaksas tiek aprēķinātas, izrādās, ka par to summu vai pat mazāk varētu aiziet un nopirkt jau „gatavu” zirgu kur citur – tieši tādu, kādu vēlas”.
“Man ir iespēja sarunāt bezmaksas lecināšanu”
“Kādam draugam vai kaimiņam ir jauns ērzelis, un viņš piedāvā nolecināt jūsu ķēvi par brīvu”, stāsta Ellena Baka, ASV Zirgu aizsardzības biedrības vadītāja. Taču, kā minēts iepriekš, lecināšanas maksa ir tikai viena no izmaksām, kas saistītas ar kumeļa radīšanu un audzināšanu. Tas ir līdzīgi kā saņemt piedāvājumu bezmaksas braucienam līdz Disnejlendas vārtiem – pārējās izklaides jums jāapmaksā pašam. Nepārdomāta audzēšana var arī kaitēt ērzeļa īpašniekam: „Ja ērzeli lecina ar mazvērtīgām ķēvēm, viņam visticamāk būs mazvērtīgāki pēcnācēji, kas nav laba reklāma ērzelim”.
“Ja es audzēšu pietiekami daudz zirgu, man izdosies to vidū izaudzēt arī kādu čempionu”
Reizēm kādam, kas audzē pēc kvantitātes principa, paveicās. Dr. Baka piemetina: „Labs piemērs bija kāds tīrasiņu audzētājs, kurš iegādājās un pāroja daudzus lētus zirgus. Viņa doma bija – ja viņš audzēs daudz šādu zirgu, gan jau to vidū reiz būs viens, kas izrādīsies par veiksmīgu auļotāju. Viens īpašnieks, kad gadu pēc gada lecina simts viduvējas ķēves, spēj nodarīt lielu postu kopējam genofondam”.
“Man tik ļoti patīk mazi kumeliņi”
“Dažiem cilvēkiem gribas aplecināt savu ķēvi, lai varētu piedzīvot jaukos brīžus kopā ar maziem kumeliņiem”, ir pārliecināta Karla Karletona, Mičiganas Universitātes Zirgu Terioģenoloģijas nodaļas asociētā profesore. “Visi kumeliņi ir jauki, bet, ja īpašnieki „ražo” vidējas (vai pat zemas) kvalitātes produktus, šie zirgi visticamāk nonāks ne tik labos apstākļos sava mūža laikā, jo tiem ir niecīga komerciālā vērtība”.
“Es gribu nopelnīt”
Dr. Baka iesaka apsvērt: „Ja jūs audzējat kumeļu ar domu to pārdot, cik droši esat, ka spēsiet kumeļam atrast labu, atbildīgu īpašnieku? Audzētājam jābūt iespējai un vēlmei paturēt kumeļus tik ilgi, cik nepieciešams, pat uz visiem laikiem. Ja ir nepieciešams zirgu vai kumeļu pārdot steidzīgi, jo jums nav vietas vai naudas, lai par to rūpētos, visticamāk novedīs pie slikta gala”.
Augsts risks
Kā audzējot kvalitatīvus zirgus, tā arī „kādi pagadās”, izmaksas un veterinārie riski ir vienādi. „Ķēvēm ir vienāds grūsnības laiks, tām tāpat jāsaņem visas nepieciešamās uzturvielas un vakcinācijas utt.”, norāda Dr. Karletona. „Vai ir vērts lecināt ķēvi, kas radīs mazāk vērtīgu kumeļu, ja pastāv vienāds risks, ka ķēvei būs komplikācijas, nāksies veikt operāciju, vai radīsies citas ar dzemdībām saistītas traumas?”
Nepārdomāti zirgaudzēšanas lēmumi palielina iespēju iegūt zirgu ar problēmām. Toms Ņūtons, zirgu vetārsts, kas specializējies zirgu reprodukcijas jomā, apgalvo: „Mazvērtīgu dzīvnieku audzēšana samazina sugas kvalitāti un palielina problēmu, ar kurām īpašniekam nāksies saskarties, iespējamību.
Kļūdains eksterjers var radīt vēlāk veselības problēmas, kas neļaus izmantot zirgu sportā. Naudu, kas ietaupīta zirga audzēšanas procesā, var nākties zaudēt vēlāk dēļ lielākiem veterinārārstu rēķiniem un vāju sportisko sniegumu, ja radīsies kādas problēmas ar veselību. Šīs problēmas arī nozīmē, ka zirgs var ciest no hroniskām sāpēm. Viduvēji vai „parasti” zirgi ir pakļauti lielākam nedrošas nākotnes riskam, it īpaši tie, kuriem ir izteiktas eksterjera kļūdas vai slikts raksturs. „Neviens zirgaudzētājs nevar garantēt, ka spēs uzturēt zirgu visu atlikušo mūžu. Kādreiz nākotnē tas nonāks tirgū. Ir jābūt stabilam pamatojumam, kādēļ tiek audzēts šis viduvējais zirgs, jo tirgus ir pārpludināts ar zirgiem, kuriem nav īpaša pielietojuma. Ja zirgaudzētāji reālistiski palūkotos uz pašreizējo viduvējo zirgu pārdošanas statistiku, pirms lecināt ķēves, viņi konstatētu, ka šādu zirgu cenas ir krietni pieticīgas. Pat kvalitatīvu tīršķirnes zirgu īpašniekiem jau ir pagrūti pārdot savus audzējumus, tad kādas iespējas ir zemas kvalitātes zirgiem?”
Tiem zirgiem, kurus neviens negrib, nereti ir tikai viena izeja, un diemžēl – ļoti bēdīga. “Jo kādam nebija laika vai naudas, lai trenētu zirgus, vai īpašniekam bija pārāk daudz zirgu un ātri bija jāsamazina to skaits, vai neviens pircējs nebija spēris stallī kāju jau mēnešiem, tad gaļas uzpircējs ir vienīgais interesents. Galu galā zirgi paši ir tie, kas visvairāk cieš no šīs nepārdomātās audzēšanas. Ievērojot pārdomātu, atbildības pilnu audzēšanas politiku, šo problēmu varētu izskaust pāris gadu laikā”.
PĀRDOMĀTI ZIRGAUDZĒŠANAS LĒMUMI
Nav nekā aizskaroša, ja „parasts” zirga īpašnieks pāro divus zirgus ar konkrētu mērķi. „Ir jānodala atšķirība starp zirgu audzēšanu savā pagalmā un nepārdomātu zirgu audzēšanu. Personai, kas zirgus audzē savā piemājas saimniecībā, ir tikpat lielas iespējas izaudzēt labu zirgu vai pat izcilu zirgu ar nosacījumu, ka lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz faktiem un nevis emocijām”.
Toms Ņūtons konkretizē: “Vissvarīgākais jautājums, kas jāuzdod pirms audzēšanas uzsākšanas – Ko es ceru izaudzēt? Vai konkrētās ķēves un ērzeļa krustojums reālistiski varētu būt vēlamais rezultāts? Jebkurā gadījumā zirgaudzēšanas mērķim jābūt krustot labāko ar labāko un cerēt uz labāko”.
Pirms lecināšanas reālistiski saskaitiet kandidātu – ķēves un ērzeļa – plusus un mīnusus, tai skaitā veselības vēsturi, sportiskos sasniegumus, eksterjeru un raksturu. „Pārliecinieties, ka ne ķēvei, ne ērzelim nav būtisku trūkumu. Ja viens no viņiem ir ļoti agresīvs, vai tam ir būtiski eksterjera trūkumi, nepavairojiet šādus zirgus”.
Izpētiet sekojošo:
• Ģenētiskās anomālijas, kas vērojamas ģimenes līnijās. Zirgus ar zināmām ģenētiskajām slimībām nav ieteicams pavairot.
• Abu kandidātu eksterjeru. Vecākos novērojamās īpašības dažādās pakāpēs var izpausties to pēcnācējos.
• Ķēves reproduktīvo sistēmu – meklējiet jebkādas anomālijas vai problēmas, piemēram, neauglības vēsturi, cistas, dzemdes infekcijas utt.
• Ērzeļa reproduktīvo vēsturi – lai gan var būt grūti, pat neiespējami iegūt informāciju par ērzeļa auglību un ķēvju apņemšanās rādītājiem, vismaz pajautājiet. Izvēlieties tādu ērzeli un audzētavu, kas vislabāk atbilst jūsu vajadzībām.
• Abu potenciālo vecāku sportisko sniegumu. Vai tiem bijusi veiksmīga sportiskā karjera? Ja nē, kāpēc? Vai ir kādi iemesli, kas varētu tikt pārmantoti?
• Temperaments – labs vai slikts temperaments nereti tiek nodots pēcnācējiem.
SPEKULATĪVĀ ZIRGAUDZĒŠANA
Ir vēl kāds zirgaudzētāju veids, kas palielina nevēlamo zirgu skaitu tirgū – spekulatīvie zirgaudzētāji, kas cenšas gūt peļņu, audzējot tikai pašlaik modē esošās šķirnes vai zirgu tipus.
Dr. Baka atminas “80’to gadu beigās arābu zirgu tirgū valdīja uzpūstas cenas un spekulācijas. Kad burbulis plīsa, cenas kritās, un daudzi tīršķirnes zirgi tika aizsūtīti uz kautuvi. Aptuveni tajā pat laikā nodokļu likumdošanas izmaiņas izraisīja daudzu tīrasiņu zirgu audzētāju bankrotu, un tīrasiņi tika izmesti tirgū par kapeikām. Nav nejaušība, ja 1990. gadā ASV un Kanādā zirgu kaušanas statistika sasniedza kulmināciju – 385 000 zirgu gadā”.
“Pamata piedāvājuma un pieprasījuma principi nosaka, ka pārsātināta piedāvājuma apstākļos cenas krītas. Viena no problēmām ar pārspīlētu audzēšanu ir tā, ka zirgi tiek pārdoti par zemām cenām. Zemas cenas kārdina cilvēkus iegādāties zirgus mirkļa iespaidā, neapzinoties, cik dārgi ir uzturēt zirgu! Tā rezultātā jaunie īpašnieki, nespējot tikt galā ar jauniegādātā dzīvnieka uzturēšanas realitāti, nereti tos pamet novārtā vai nosūta uz kautuvi”.
Avots: Horse-Canada.com
Tulkoja Sigita Eitcena
