Nereti nākas dzirdēt komentārus par pleca vērtējumu, kaut gan termins „plecs” zirgkopībā ir plašs –  ar to saprot daļu, kuras pamatā atrodas lāpstiņa, pleca kauls, kā arī lāpstiņas un pleca kaula veidotais leņķis, ka arī muskuļi, kas šo ķermeņa daļu sedz.

Atsevišķi aplūkosim pleca daļas kaulus, kā tas būtu pareizi no anatomiskā skatu punkta. Tā kā ir būtisks lāpstiņas un pleca novietojums vienam pret otru,  abu eksterjera parametru novērtēšana šajā rakstā aplūkota vienkopus.

Tradicionāli lāpstiņu vērtē reizē ar korpusu (ķermeni), un Krievijā izmantotajā vērtēšanas tabulā lāpstiņa atrodas vienā ailē ar skaustu (tulk. piezīme – arī Latvijas šķirnes zirgu vērtēšanas metodikā lāpstiņas vērtējums  ietilpst kopējā ķermeņa virsējās līnijas vērtējumā). Taču pareizāk būtu lāpstiņu vērtēt kā izejas punktu zirga priekškājai. Tāpat nav ņemtas vērā pleca kaula uzbūves īpatnības, kas izraisa noteiktas problēmas zirga eksterjera vērtēšanā  un sekojoši arī ietekmē valstī selekcionēto sporta zirgu kustību kvalitāti.

      

 

Lāpstiņas un pleca kaulu uzbūve:

        1. Lāpstiņa
        2. Lāpstiņas skrimslis
        3. Pleca kauls
        4. Pleca locītava
        5. Elkoņa locītava

 

 

 

 

 

 

 

 

Lāpstiņas un pleca muskuļu uzbūve:

1. Deltmuskulis

2. Pleca trīsgalvainais muskulis

3. Pleca-galvas muskulis

4. Pleca-galvas muskuļa pleca-atslēgas daļa

5. Virsšķautnes muskulis

6. Trapecmuskulis

Zirga priekšējās ekstremitātes atrodas  tuvāk smaguma centram un lielākā mērā nekā pakaļējās nes zirga ķermeņa un jātnieka svaru. Attiecīgi  priekškāju loma ir nest svaru un mīkstināt triecienus, saskaroties ar zemi.  Arī pēdējā funkcija ir svarīga, jo priekškājas savienojas ar ķermeni nevis ar locītavām, bet ar muskuļu un saišu palīdzību, kas piestiprina lāpstiņas pie krūšu kurvja priekšējās daļas.

Lai priekškājas varētu nodrošināt zirga un jātnieka svara nešanu, tām ir jābūt ar izturīgiem kauliem un muskuļiem; kaulu segmentiem ir jābūt izdevīgi izvietotiem attiecībā pret horizontu, bez tam lāpstiņām ir jābūt pietiekoši platām.

Lai pretotos triecinu izraisītai graujošajai iedarbībai uz ekstremitāšu locītavu un saišu aparātu, īpaši strādājot uz cieta seguma, kauliem, kas ietilpst plecu daļā, ir jābūt novietotiem pret horizontu ar tādu slīpumu, kas samazina šo faktoru ietekmi.

Ērzelis Verdenas – modernā Trakēnes šķirnes zirga ideāls. Gara, slīpi novietota  lāpstiņa ar uz priekšu izvirzītu spēcīgu pleca un locītavas saslēgumu

Plecs augšpusē robežojas ar skaustu, priekšpusē – ar kakla sākumu, lejasdaļā – ar apakšplecu, aizmugurē – ar ribām. Plecs kalpo par pamatu kakla, muguras, skausta un priekšējo ekstremitāšu muskuļu pieslēgumam.  Attiecīgi, jo lielāks būs pleca platums, jo platāki būs to nosedzošie muskuļi un produktīvāka to darbība.

Lāpstiņu novērtē pēc trīs raksturojošiem lielumiem – garuma, platuma un slīpuma. Ātras gaitas zirgiem visbiežāk ir gara un slīpi novietota lāpstiņa, kas tiem nodrošina lielāku kustību brīvību. Soļu gaitas zirgiem raksturīga īsāka un stāvāka lāpstiņa. Visu šķirņu zirgiem par trūkumu uzskata  īsu, stāvu un šauru, nepietiekami muskuļotu lāpstiņu.

     3.att. Gara lāpstiņa               4.att. Vidēja lāpstiņa                      5.att. Īsa lāpstiņa

Pēc garuma izšķir garu, vidēju un īsu lāpstiņu. Pēc profesora U.Duersta datiem lāpstiņas garums jājamzirgiem ir 38,5% no skausta augstuma, rikšotājiem – 36,4%, vezumniekiem – 33,7%. Sporta zirgam vēlama gara lāpstiņa, kurai līnija, kas savieno skausta augstāko punktu ar pleca locītavu, ir aptuveni vienāda ar zirga galvas profila garumam (proporcionāli veidotam dzīvniekam). Īsa lāpstiņa visbiežāk vērojama vietējo aborigēno šķirņu zirgiem un uzskatāma par eksterjera trūkumu kultūršķirnēs, jo saistās ar nepietiekami produktīvām kustībām. Gara lāpstiņa ir augstas asinības pazīme un ir vēlama pazīme labam jājamzirgam.

Lāpstiņas platumu novērtē vizuāli. Lāpstiņai ir jābūt pietiekami platai, lai dotu pietiekami daudz vietas muskuļu pieslēgumam. Vistiešāk lāpstiņas platums ir atkarīgs no kaulotības koeficienta – kaulotākiem zirgiem ir platāki kauli, tajā skaitā arī lāpstiņa. Vāji kaulotiem zirgiem parasti raksturīga ir šaura lāpstiņa, taču arī starp viņiem ir zirgi ar labu lāpstiņas platumu, īpaši tas attiecas uz angļu pilnasiņu šķirnes zirgiem.

.

        6.att. Plata lāpstiņa                             7.att. Šaura lāpstiņa

Pēc slīpuma lāpstiņa raksturojas kā slīpa vai stāva, tāpat izdala arī starpvariantus. Vēlama slīpuma lāpstiņas asij  jāveido 35-40° leņķis pret horizontu (par lāpstiņas asi uzskata taisni, kas savieno pleca locītavas izcilni ar punktu, kas novietots 2 cm aiz lāpstiņas paugura tās augšdaļā). Slīpa lāpstiņa (11.att.) ļauj zirgam augstāk celt priekškājas un rada lielāku kustību brīvību. Stāvs plecs (8.att.), lāpstiņas asij veidojot 80° leņķi pret horizontu, t.i., ja lāpstiņas novietojums ir praktiski vertikāls, sporta zirgam ir eksterjera trūkums, jo tādi pleci saņem maksimālu triecienu radītu slodzi, kā arī zirga kustībām tas nedod pietiekamu kustību diapazonu, rezultātā veidojot īsus soļus un neproduktīvas kustības citās gaitās. Vidēju, nepietiekami slīpu lāpstiņu ar leņķi 50-55° sauc par „pastāvu”(tulk. piezīme – Latvijas šķirnes zirga vērtēšanas veidlapā šāda  lāpstiņa tiek apzīmēta kā „vidēja” ), tā ir mazāk vēlama nekā slīpa lāpstiņa, taču ievērojami labāka nekā stāva. Tāds lāpstiņas slīpums raksturīgs rikšotājiem un vairumam sporta zirgu Krievijā (9.-10.att.). Par labāko lāpstiņas slīpumu uzskata 35-40°, taču līdz šim selekcijas darbs Krievijā nebija mērķēts tāda parametra sasniegšanai un par vēlamāko tika uzskatīts 50-55° leņķis.

   8.att. Stāva lāpstiņa. 70-75°      9.att. Pastāva lāpstiņa. 60-65°    10.att. Vidēja lāpstiņa. 50-55°    11.att. Slīpa lāpstiņa. 35-40°

Lāpstiņas slīpums ir tieši saistīts ar kakla stāvokli. Zirgiem ar slīpu lāpstiņu visbiežāk kakls ir ar normālu vai augstu stāvokli un augstu pieslēgumu, savukārt zirgiem ar stāvu lāpstiņu ir zems kakla stāvoklis ar zemu pieslēgumu.

Liela nozīme ir pleca kaula garumam, jo svira „lāpstiņa-pleca kauls” ir spēcīgs „dzinējs”. Agrāk par vēlamāko tika uzskatīts garš pleca kauls, kas sastāda ½ daļu no lāpstiņas garuma. Garš pleca kauls (14.att.) nodrošina plašu priekškāju kustību diapazonu. Īss pleca kauls (12.att.) ievērojami to samazina un saīsina soļa garumu, zirga kustības padarot  „skaldošas”. Taču garš pleca kauls ierobežo priekšpleca pacelšanas augstumu, kustības veidojot plašas, produktīvas un zemas, kaut gan atbilstoši mūsdienu tendencēm vairums sportistu dod priekšroku zirgiem ar augstām parādes kustībām, kas iespējamas tikai ar salīdzinoši īsu pleca kaula garumu un garu lāpstiņu.

            12.attēls. Īss plecs                     13.attēls. Vidēja garuma plecs                       14.attēls. Garš plecs

            15.attēls. Šaurs leņķis                  16.attēls. Plats leņķis

Pleca un lāpstiņas saslēgumam ir liela nozīme, un leņķis, kuru veido lāpstiņa un pleca kauls, pēc nozīmes ir viens no svarīgākajiem zirga uzbūvē. Šis leņķis var variēt no 90° līdz 130°. Visvēlamākais sporta zirgam ir 90°leņķis, tas ir, leņķis ir pietiekami mazs, lāpstiņai veidojot ne lielāku kā 50° slīpumu pret horizontu (15.att.). Sastopami arī zirgi ar vēl šaurāku pleca-lāpstiņas leņķi, mazāku par 90°. Šāds leņķis samazina zirga fiziskās iespējas kustību plašumā, un, tā kā priekškājas „novietotas” tālu zem ķermeņa, tās saņem papildu slodzi, un šādiem zirgiem raksturīgas zemas kustības. Stāva lāpstiņa veido lielu pleca-lāpstiņas saslēguma leņķi (16.att.), pat, ja pleca kauls ir ar normālu slīpumu pret horizontu (aptuveni 50 – 60°).

       17.attēls. Plats leņķis (110°)              18.attēls. Vidējs leņķis (90°)                  19.attēls. Šaurs leņķis (80°)

Plats leņķis (no 115°) labvēlīgi ietekmē priekškāju kustību brīvību un vēzienu „no pleca”. Tādas uzbūves zirgam priekškājas atrodas ķermeņa „priekšpusē” un visbiežāk tā kustības izskatās „skaldošas”, bez tam, kā minēts iepriekš, to veicina īss pleca kauls, kāds bieži sastopams zirgiem ar platu pleca-lāpstiņas leņķi. Tāpat plats pleca-lāpstiņas leņķis raksturīgs braucamā tipa zirgiem un rikšotājiem, kuriem raksturīgi plati rikši.

Vairumam jājamzirgu šķirņu, tajā skaitā arī Trakēnes, pārstāvjiem ir mazs pleca-lāpstiņas leņķis – ap 95°. Šaurs leņķis veicina pleca brīvību, sekojoši, tādiem zirgiem kustības ir plašākas un enerģiskākas. Zirgiem ar normālu plecu garumu (attiecībā pret lāpstiņu) un nelielu pleca-lāpstiņas leņķi ir labākas kustības, pieprasītas mūsdienu jātnieku sportā. Par ideālu plecu daļas uzbūves piemēru var uzskatīt plaši pazīstamo rekordistu Totilas, kuram piemīt unikāla kustību kvalitāte.

20.attēls. Totilas

Zirgiem ar garu pleca kaulu un šauru pleca-lāpstiņas leņķi (19.att.) priekškājas ir novietotas zem ķermeņa, tādejādi tās vairāk noslogojot; šādiem zirgiem ir plašas un pietiekami produktīvas, taču zemas kustības.

Par būtisku momentu uzskatāms plecu daļas novietojums pret ķermeni. Selekcijas rezultātā zirgi ir iedalījušies divās grupās: pirmajai plecu daļa atrodas korpusa priekšpusē un priekškājas novietotas ķermenim „priekšā”, otrai grupai pleci ir ķermeņa „sastāvdaļa” un priekškājas novietotas zem ķermeņa. Lai labāk saprastu, par ko iet runa, ir pietiekami salīdzināt pašmāju audzētos zirgus ar Rietumeiropas šķirnēm. Fotogrāfijās (21. un 22.att.) attēloti vaislas ērzeļi, kuri ar panākumiem startē konkūra sacensībās: sirmais Trakēnes šķirnes ērzelis Grif Grei, Baltkrievijas čempions šķēršļu pārvarēšanā, kuram plecu daļas uzbūve raksturojas ar tālu zem ķermeņa novietotām priekškājām un elkoņa locītavas tālākā punkta sakritību vertikālā virzienā ar skausta augstāko punktu, nelielu pleca-lāpstiņas saslēguma leņķi un attiecīgi zemu kustību stilu; otrs ērzelis – Alme Z līnijas ciltstēvs, Francijas selekcijas pārstāvis, kuram plecu daļa pavirzīta zem ķermeņa, elkoņa locītavas tālākais punkts vertikālā līnijā novietots pirms skausta, pleca-lāpstiņas saslēgums ir ar platu leņķi, un attiecīgi Alme Z atšķiras ar augstām un brīvām kustībām.

                         21.attēls. Grif Grei                                                                22.attēls. Alme Z

Plecu daļas muskuļotība. Plecu daļas muskulatūrai ir jābūt labi attīstītai, muskuļiem –  skaidri iezīmētiem un apjomīgiem. Nepietiekami attīstīta muskulatūra tiek uzskatīta par ievērojamu trūkumu, kas izraisa priekšējās daļas vājumu un darbaspēju samazināšanos. Ļoti vāja plecu muskulatūra var būt iedzimta pazīme, kā arī iegūta klibuma, muskuļu reimatisma rezultātā, kā arī var būt uzbūves problēmu un  priekškāju lejasdaļas saslimšanas sekas.

Nereti pārmērīgas slodzes iespaidā radušos priekškāju saslimšanu dēļ, kā arī veciem zirgiem pleci var izspiesties uz priekšpusi  (25.att.).

23.att. Labi muskuļota lāpstiņa   24.att. Vāji muskuļota lāpstiņa      25.att. Izspiedies plecs

Noslēgumā jāpiezīmē, ka sporta zirgiem vēlama gara, plata lāpstiņa, labi muskuļota, ar šauru 35-40° slīpumu, kas nodrošina brīvas un produktīvas kustības.

 

 

 

 

 

 

20.att. Totilas

Audzētājiem jārēķinās ar sporta zirgu audzēšanas mūsdienu tendencēm un jāņem vērā nepieciešamība izlasīt ne tikai zirgus ar  garu un slīpu lāpstiņu, bet arī ar vēlamo leņķi pleca-lāpstiņas un elkoņa locītavās. Tādi „sīkumi” kā pleca-locītavas un pleca-elkoņa leņķi, kā arī priekškāju novietojums attiecība pret ķermeni, kam līdz šim šķirnes zirgu audzēšanā Krievijā nepievērsa uzmanību vairāku paaudžu garumā, kalpojuši kā viens no iemesliem milzīgajai atšķirībai starp dažādu populāciju dzīvnieku kustību specifiku.

Rus Trakehner, Margarita Lobova

Tulkoja Laine Orbidāne.

 

Sekot Mums