Atsevišķi zirgkopības speciālisti bieži vien kritiski izsakās par BLUP (best linear unbiased prediction – labākā nenobīdītā lineārā prognoze)

pielietošanu zirgu audzēšanā. Kāds tam ir iemesls? Ieviest skaidrību lūdzām VA LDC Ciltsdarba nodaļas vadītāju Ritu Sarmu, kura jau 9 gadus iedziļinājusies BLUP, kā arī izstrādājusi doktora darbu par liellopu ciltsvērtību novērtēšanu.

 Pārāk daudz ir publicēti raksti par ciltsvērtību novērtēšanu zirgkopībā, tādēļ es noteikti nevaru piekrist tam, ka BLUP un zirgkopība ir nesavienojamas lietas. Tomēr, gan tiem, kas to noliedz, gan tiem, kas to atbalsta – tas ir jāpierāda. Tā ir vesela zinātne un, lai BLUP – ciltsvērtību novērtēšanas metodiku – izmantotu attiecīgajā populācijā, to ir nepieciešams kārtīgi izanalizēt, nevis viennozīmīgi novērtēt ar diviem vārdiem: der vai neder. Man laikam ir paveicies, ka esmu viesojusies tādās valstīs un satikusi tādus cilvēkus, kuri par BLUP zirgkopībā izsakās pozitīvi.

Vai nevajadzētu ieviest BLUP ciltsvērtēšanas metodiku, tāpēc ka tā varētu būt  maldinoša?

Ciltsvērtību novērtēšanas procesā dzīvnieka ģenētiskā vērtība tiek aprēķināta, ko savā ziņā var uzskatīt par prognozi. Un kā mēs zinām, prognoze var būt pareiza vai nepareiza. Tādēļ ciltsvērtību novērtēšanas procesā tiek izmantoti daudzi un dažādi papildus līdzekļi, lai maksimāli gūtu apstiprinājumu tam, ka ciltsvērtības nav maldinošas. Viens no rādītājiem, kas norāda uz ciltsvērtību novērtējuma precizitāti ir ticamības (jeb drošības) rādītājs. Ja šis rādītājs ir zems, tad mēs varam teikt, ka šobrīd iegūtais ciltsvērtību novērtējums varbūt ir novērtēts neprecīzi (nepietiekošs informācijas daudzums, nekorekti dati, nepareizi izvēlēts modelis un faktori). Ja šis rādītājs ir pietiekami augsts – nav iemesla apgalvot, ka novērtējums ir maldinošs. Tāpat par ciltsvērtību objektīvumu var spriest tās salīdzinot tās starp diviem novērtējumiem. Ja tie būs ļoti mainīgi, tas norādīs uz to, ka ciltsvērtību novērtēšanas sistēmā iespējams kaut kas darbojas nepareizi.

Vai iespējams, ka zirgu audzētāji savā darbībā sāk vadīties tikai pēc BLUP indeksa ne tikai kā viena no atsauces punktiem, bet uztverot to par 100%  vienīgo rādītāju, kas būtu kļūdaini?

Viens no iemesliem, kādēļ BLUP metodika tiek tā slavināta ir tas, ka tā vislabāk novērš visus faktorus, kas ciltsvērtību novērtējumu var padarīt neprecīzu. Protams, tā ir taisnība, ka ne vienmēr tas varbūt izdodas. Tādēļ jau pirmos aprēķinātos ciparus uzreiz neizsniedz dzīvnieku īpašniekiem, lai parādītu viņa zirgu patiesās ciltsvērtības.

Piekrītu, ka ciltsvērtība nevar būt vienīgais rādītājs, kas jāizmanto dzīvniekus izvērtējot. Ir jāiemācās strādāt ar visu pieejamo informāciju, lai par dzīvnieku izdarītu gala slēdzienu. Tikai un vienīgi organizācijas ir atbildīgas par to, kā tās zirgu īpašniekiem izstāstīs par ciltsvērtību novērtēšanas nozīmi zirgkopības nozarē.

Arī Vācijā man stāstīja, ka pirmās aprēķinātās ciltsvērtības organizācijas apšaubīja, bet tika turpināts darbs gan pie informācijas vākšanas, gan metodikas izstrādāšanas un vismaz šobrīd Vācijas VIT organizācijas (ar kuriem sadarbojamies liellopu ciltsvērtību novērtēšanā) aprēķinātās ciltsvērtības audzētāju organizācijas neapšauba.

Vai nevarētu būt tā, ka Latvijas apstākļos šāda prognozēšana būtu sevišķi maldinoša, jo šeit ir ļoti mazs zirgu skaits?

Ciltsvērtību novērtēšana izmanto ne tikai dzīvo zirgu datus, bet arī visu vēsturisko informāciju. Jaunākajās ciltsvērtību novērtēšanas metodes tiek izmantota arī visa pieejamā dzīvnieku izcelšanās informāciju un ne jau visiem dzīvniekiem, kuri parādās kā vecāki vai vecvecāki utt., ir vērtētas dažādas pazīmes. Bet, ja kādam no radnieciskajiem dzīvniekiem šis vērtējums ir, tas nozīmē, ka šis vērtējums ietekmēs arī radniecīgā dzīvnieka ciltsvērtību novērtējumu, kuram pašam pazīmes vērtējums nav veikts.

Vai nav tā, ka  BLUP ir pietiekami labi izpētīts un darbojas tikai cūku, govju un citu produktīvo mājdzīvnieku audzēšanā, jo tur patiešām ir izmērāmas lietas?

Arī citās nozarēs ciltsvērtību novērtējums tiek iegūts pazīmēm, kuras vērtējis cilvēks, tātad vērtējumu var uzskatīt par subjektīvu. Bet arī šo pazīmju ciltsvērtību novērtēšanai veiksmīgi tiek pielietota BLUP metodika.

Lai kā tam negribētos piekrist, bet dzīvnieku audzēšana ir viena vienīga matemātika un tajā iztikt bez formulām ir neiespējami. Katrā ziņā es neesmu piedalījusies nevienos dzīvnieku audzēšanas kursos ārzemēs, kuros netiktu parādīta kaut viena vismazākā formula. Un pilnīgi muļķīgi ir teikt, ka viss ir pietiekami labi izpētīts. Vienkārši nav salīdzināms tas, kādi datorresursi bija pirms 10 gadiem (nemaz nerunājot par iespējām pirms 40 gadiem) un kādas iespējas ir 21. gadsimtā. Attīstoties IT tehnoloģijām, kļuvis iespējams apstrādāt daudz lielāku informācijas daudzumu, izmantot daudz sarežģītākus modeļus un līdz ar to iegūt ciltsvērtību novērtējumu ar augstāku ticamības pakāpi, jo iespējams precīzāk atdalīt ģenētisko vērtību no vides ietekmes faktoriem.

Zirgu vērtēšana tik un tā ļoti lielā mērā balstās uz subjektīvo skatījumu…

Kā jau iepriekš minēju, ja zirgu skaits samazinās, tas automātiski nenozīmē to, ka samazinās arī pieejamās informācijas daudzums, jo vēsturiskā informācija jau nekur nepazūd. Ja ciltsvērtību novērtēšanas zirgkopībā tiek galīgi noraidīta, tad rodas jautājums, kas zirgkopības nozarē tiek uzskatīti par augstvērtīgiem vaislas dzīvniekiem? Vai labākie dzīvnieki tiek noteikti, balstoties tikai uz subjektīvi iegūtajiem cipariņiem? Šeit jau tā pretruna, noliedzot BLUP parādās, jo šo metodiku pielieto, lai šos subjektīvi iegūtos cipariņus iespēju robežās koriģētu un rezultāta iegūtu pēc iespējas objektīvāku ciltsvērtību novērtējumu. Man patīk, ka ‘Cūku ciltsdarba programma’ BLUP tiek tulkots kā ‘Labākā Lineārā Objektīvā Prognoze’.

Varu godīgi pateikt, ka man ir ļoti žēl, ka 9 gadu laikā, kopš es šajā lauciņā esmu nedaudz iedziļinājusies, tikai retajam ir izdevies iestāstīt to, kas ir ciltsvērtību novērtēšana. Varu tikai novēlēt veiksmi, attīstoties šajā virzienā!

 

Facebooktwittergoogle_plusredditpinterestlinkedinmail

Sekot Mums