Piedāvājam tulkoto Chris Hector interviju ar Dr.Lehmann par sporta zirgu audzēšanas virzieniem.

Dr.Lehmann 30 gadus vadījis Vestfāles valsts audzētavu un bijis viens no tiem, kas no lauksaimniecības tipa zirgiem radījis moderno sporta zirga tipu. Bet šobrīd viņš nav apmierināts ar to virzienu, kādu ieņēmusi modernā sporta zirgu audzēšana – īpaši Hanoveras šķirnes audzēšanas politika, no kuras Vestfāles šķirne pārsvarā iedvesmojusies un izmantojusi tās asinis.

Šajā intervijā Dr.Lehmann piesauc pagājušos laikus, kad cieņā bija universālā sporta zirga audzēšana.

“Būtu jāuztur šī lielā populācija tā, lai iejādes ērzeļi joprojām spētu arī lekt un konkūra ērzeļi nezaudētu jājamību. Ja jūs audzēšanā specializējaties konkrētā virzienā, vienmēr pastāv risks, ka pēcnācēji būs pārāk specializēti vienai disciplīnai un beigās iegūsiet konkūra ērzeļus bez jājamības”.

Mainoties konkūra maršrutu veidošanas filozofijai, uzlabojās arī konkūra zirgu jājamība. Ja agrāk zirgi leca ar spēku, tad tagad jau tas ir tehniski daudz sarežģītāk. Cilvēkiem bija uzskats, ka konkūra zirgs var būt ar lielu līku galvu, mazām acīm, ka tikai lec – tas dažiem bija pat audzēšanas mērķis, un radās tādi zirgi kā Roman. “Man nepatika Roman – viņš bija pārāk liels, ar lielu galvu, bet toties ar izcilām lekšanas spējām. Tomēr es izvēlējos audzēšanai ko citu.”
Bet vai tiešām iejādes zirgam ir nepieciešams lekšanas talants? Vai arī ir pierādīts, ka starp lekšanas talantu un iejādes potenciālu ir negatīva korelācija?

Es domāju, ka negatīva korelācija starp rikšiem un konkūra spējām varētu būt attiecināma tieši uz Hanoveras šķirnes zirgu populāciju, uz kuras bāzes tā tika rēķināta – tas nav kā spriedums, bet gan kā aprēķinu rezultāts konkrētai zirgu grupai. Piemēram, Miltons bija skaists zirgs, ar ļoti labām pamatgaitām – tātad šī negatīvā korelācija var būt kā statistika visai populācijai, bet nav attiecināma uz katru individuālo gadījumu. Vai arī paņemsim Ahlerich (Olimpiskās zelta medaļas ieguvējs iejādē 1984.gadā – tulk. piezīme) – Paul Schockemöhle  teicis, ka viņš varētu būt arī ļoti labs konkūra zirgs.

 

KlimpeAhlerich

Ahlerich

Bet iespējams, ne jau Rembrandt vai Ganimedes?

Ganimedes nē, bet Rembrandt bija labs lecējs, un arī Ganimedes varētu lekt vidēja līmeņa maršrutus bez problēmām. Siltasiņu zirgu vissvarīgākais audzēšanas mērķis ir iegūt elastīgumu un kustību balansu, kā arī korektu eksterjeru. Zirgam vienmēr ir jāvar pašam skriet līdzsvarā, mūsu mērķis ir audzēt balansētus zirgus.

Bet vai tas nav arī tirgus spiediens, kas sola augstāku cenu ar iejādes zirgu, piespiežot audzētājus specializēties iejādes zirgu audzēšanā, neatkarīgi no audzētāju organizācijas politikas?

Jūs nevarat nodefinēt, kas ir konkūra izcelsme.  Audzētāji cenšas audzēt skaistus zirgus, ko var iespējami ātrāk pārdot. Tāpēc bieži vien cilvēki tic, ka šie zirgi nevar lekt. Ņemim, piemēram, Stakkato – viņa tēvs ir Spartan, bet māte ir no Pigmaliona, – Traķēnas ērzeļa, kuru neviens nevarēja iedomāties lecam.

Vai domājat, ka Hanoveras ciltsgrāmata  riskē pazaudēt  noteiktas izcelsmes līnijas, tāpēc ka vaislā izmanto vairāk kā 50 % ķēves ar Weltmeyer, Rubinstein, Donnerhall  izcelsmi vai arī viņu dēlus?

Jā, mēs pazaudējam D līniju – ne jau ar Donnerhall, bet ar Duellant ietekmi, kas bija svarīga Dux, ar kuru jāja Dr Klimke,  Doublette, ar kuru jāja Rosemarie Springer un Willi Schultheis. Tie visi bija iejādes zirgi, bet šī Duellanta ietekme tiešām tiek zaudēta. (Latvijā tā ir Detektīva līnija – sākotnēji cēlusies no Tīrasiņu jājamā zirga Devil’s Own (dzim. 1922.g.) pēcteča Detektīva, kas tika izmantots, lai piešķirtu Hanoveras zirgu šķirnei vairāk skaistuma, elegances un labākas gaitas. Latvijā tika iepirkti vairāki Detektīva (Detectiv) līnijas nozīmīgākā turpinātāja Duellanta mazdēli jeb Kaļiņingradas zirgaudzētavas bijušā vaislinieka Duo 2410 H dēli – Deforžs H 117, Dvinskis H 118, D’Artanjans H 120 (nebija līnijas tipā), Demosfēns H 127, Dreifs H 130, Donalds H 131, Demosfēns II H 141,Doverčivijs H 193 un trīs Duellanta mazmazdēli – Direks (Dirac) H 123, Dēmons (Dovod) H125, Dozators H 157. Šī līnija Latvijā strauji ieguva popularitāti. – tulk. piez.). Grande māte bija no Duellant un viņa tēvs bija konkūra zirgs, tātad var teikt, ka Grande ir konkūra zirgs no iejādes izcelsmes mātes un viņš bija izcils ērzelis.

Bet Dr. Lehman, jūs pats stāstījāt par „iejādes līnijām” un „konkūra līnijām” – tā tika runāts par pirms 30 un 40 gadiem dzimušiem zirgiem, bet tagad mēs domājam, ka dalīt zirgus iejādes un konkūra līnijās ir modernā tendence?

Protams, ka audzētāji runā par iejādes līnijām un konkūra asinīm, bet to darīt nevajadzētu. Paskatieties uz Pilotu – ar lielu daudzumu iejādes asiņu, tāpat kā Graphit, tagad Pilots ir viens no visu laiku izcilākajiem konkūra vaisliniekiem un visi viņa pēcnācēji ir ar labu jājamību.

No lieliskas konkūra līnijas – Precipitation, caur Furioso II ieguvām Florestan, kurš producēja zirgus ar ļoti labu jājamību gan iejādei, gan konkūram. Un tas ir vissvarīgākais – lai jebkurš ērzelis būtu spējīgs veikt lēcienus. Brīvā lēciena tehnikai noteikti ir jābūt iekļautai ērzeļu sertifikācijā un ja ērzelis nevar parādīt kaut cik labas  lēkšanas spējas, to nevajadzētu sertificēt.

Vai varētu notikt tā, ka process tiek mainīts un Hanoveras šķirnes zirgu audzētāju organizācija licenzētu ērzeļus ar dotībām abās disciplīnās?


Es ieteiktu sertifikācijas komisijai nelicenzēt ērzeļus, kuri nelec, kaut arī tie būtu ļoti ļoti izskatīgi, ar labām kustībām. To var darīt vienreiz, divreiz gadā, tikai lielā populācijā un tiešām ar ļoti iespaidīgiem ērzeļiem. Serifikācijā mēs prezentējam ērzeļus uz cieta pamata, un ja ērzelim piemīt elastīgums un tiešām labas un plūstošas kustības, tad viņš var arī lekt.

Starptautiskā seminārā Verdenā daudzi savā uzstāšanās laikā runāja par atšķirīgu audzēšanu starptautiska līmeņa zirgiem vai hobija zirgiem, jo tie nevar būt abi vienlaicīgi. Lai to pierādītu, tika par piemēru minēti vairāki īstie brāļi un māsas, kuri ir starptautiska līmeņa sporta zirgi un grūti jājami. Es tam neticu – domāju, ka ja mēs centīsimies audzēt šos augsta līmeņa zirgus, tad labākajā gadījumā, ja paveiksies, tādu iegūsim vienu no tūkstoša, bet pārējie nonāks pie hobija jāttniekiem kā vienkārši jauki zirgi jāšanai. Vai jūs piekrītat?

 


Jums ir taisnība, arī top zirgiem ir jābūt tādiem, lai ar tiem varētu jāt ikviens. Audzētāji absolūti maldās, ja domā, ka brāķētos zirgus varēs pārdot hobija jātniekiem. Ir ļoti nepareizi domāt, ka zirgs, kas veiksmīgi izvizina hobija jātnieku pa mežu nevar tik audzēts kā augsta līmeņa sporta zirgs. Arī zirgam, kas iet izjādē pa mežu, ir jābūt ar ļoti labu jājamību.

Ja jūs papētiet starptautiska līmeņa sporta zirgu izcelsmes, ne vienmēr tās veidojas no populārām līnijām. Piemēram, Gigolo – no pusasiņu ķēves un mazpazīstama ērzeļa, un pēc viņa tipa un uzbūves jūs teiktu – pilnīgs nekas.

Gigolo

Cik riskanti ir tas, ka nākotnē audzētāji varētu izvēlēties ērzeļus nevis no vietējām ērzeļu novietnēm, bet saldēto spermu no top ērzeļiem? Vai tas neradīs ekstrēmus krustojumus?

Piekrītu, un lielākā problēma ir tas, ka audzētāju paaudzes mainās, bieži vien jaunie ir biznesmeņi bez nopietnām zināšanām par zirgiem. Cilvēkiem, kas tiešām pārzin audzēšanu, ir pat vieglāk nekā agrāk, jo šobrīd ir ļoti lielas iespējas iegūt informāciju un palielināt savas zināšanas, bet dažiem ir ļoti zems standarts. Ir divu veidu audzētāji – ķēvju īpašnieki un audzētāji un tur ir tā atšķirība. Viena no nākotnes problēmām būs tā, ka audzētāji nepietietiekoši izmanto tīrasiņus. Tīrasiņi dod elastīgumu, uzlabo rikšu kvalitāti un vēlmi strādāt.

Mūsu intervijai pienākušas beigas, bet debates turpinās un turpinās …

 

Rakstu sagatavoja A.Luse.

Sekot Mums