2009. un 2010. gadā ienākumi no lecināšanas maksām samazinājās par 800 000 eiro – arī Holšteinas zirgaudzētāju biedrībai krīze nav gājusi secen. Tomēr tās priekšsēdētājs Jans Lineburgs izeju no situācijas saskata konsekventā ķēvju sastāva uzlabošanā. Interviju viņš sniedza vācu žurnālam St. Georg (SG).

SG.: Kā jau teju visās jājamzirgu audzētāju biedrībās, arī Holšteinas zirgaudzētāju biedrībā ir samazinājies lecināšanas apjoms un līdz ar to arī ienākumi no lecināšanas maksām. Kā konkrēti izskatās šī statistika?

Jans Lineburgs (JL): Arī Holšteinas biedrībai šis lecināšanas apjomu sarukums nav pagājis secen. 2009. un 2010. gadā lecināšanu skaits samazinājās par aptuveni 25%. Salīdzinājumā ar citām biedrībām šis rādītājs ir visnotaļ mērens, tomēr ir izraisījis 800 000 eiro lielu samazinājumu ienākumos. 2011. gadam mēs rēķināmies ar tālāku samazinājumu par vēl 5 %.

SG: Kā Jūs plānojat kompensēt izmaksas?

JL: Jau 2010. gadā mums izdevās teju pusi no zaudētajiem ienākumiem segt no ietaupījumiem. Tomēr ietaupījumu potenciāls arī ir ierobežots, jo izmaksas uz vienu ērzeli ir vienādas, neatkarīgi no tā, vai viņš aplec vienu vai simts ķēves. Par spīti šīm grūtībām Holšteinas zirgaudzētāju biedrībai finansiālā ziņā veicas spīdoši.

SG: Kā Jūs plānojat ilgtermiņā atkal veicināt ienākumus?
 

JL: Biedrībai ir izdevies pārdot vairākus zirgus, tirgus aktivitāte ir uzlabojusies, un mārketings ir labāk strukturēts kā pirms gada. Pārdošanas nodaļa veiksmīgi strādā un attīstās pareizā virzienā. Mēs plānojam turpināt izmantot ietaupījumus un veicināt izmaksu akūtāku apzināšanos. Vaislas zirgu pamatsastāvs ir vēl rūpīgāk jāizvēlas, piemērojot vēl stingrākus kvalitātes kritērijus. Tas attiecas arī uz ērzeļiem.

SG: Vai līdz ar to nepalielinās ciltslīniju sašaurināšanās risks?

JL: Neskatoties uz ekonomiskajiem apsvērumiem, mēs jebkurā gadījumā saglabāsim ģenētisko daudzveidību un paturēsim tos ērzeļus, par kuru vaislas vērtību esam absolūti pārliecināti. Mūsu mērķis ir pastāvēt arī turpmāk un turpināt saviem audzētājiem piedāvāt labākos Holšteinas šķirnes ērzeļus.

SG: Kā Jūs izskaidrojas vaislas aktivitātes samazināšanos? Vainīga ekonomiskā krīze?

JL: Manā skatījumā ar ekonomisko krīzi tam ir mazs sakars. Patērātāju uzvedības modelis ir mainījies vairākos aspektos. Pirmkārt, mūsdienās pircēji vēlas sacensībām sagatavotu, četrus līdz piecus gadus vecu zirgu, kurš, vēlams, jau būtu guvis godalgotas vietas.

Otrkārt, vidusslānis, kas ir mūsu galvenais zirgu pircēju kontingents, ir kļuvis piesardzīgāks. Arvien vēl aktuālas ir bailes, piemēram, pazaudēt darbu un ienākumu avotu.

Treškārt, vēl pirms pāris gadiem ļoti labi darbojās kumeļu tirdzniecība, tādējādi pēdējo gadu laikā Holšteinas biedrībā reģistrēto ķēvju skaits pieauga no 5000 līdz 8000. Tā rezultātā radās pārlieku liels jaunzirgu piedāvājums.

Ceturtkārt diemžēl līdz ar pieaugošo ķēvju skaitu, ne vienmēr arī proporcionāli pieauga to kvalitāte. Manuprāt, pēdējos gados ne tikai Holšteinā, bet arī visā Eiropā tikušas lecinātas daudzas nepietiekamas kvalitātes ķēves. Te nu katram zirgaudzētājam ir kritisku aci jāpārlūko savs ganāmpulks un jāizvēlas par labu selekcijai.

SG: Ko Jūs ieteiktu zirgaudzētājiem šādā situācijā?

JL: Lecināt tikai pašas labākās ķēves. Zirgaudzētājiem ir kritiski jānovērtē savas ķēves. Mēs turpināsim paplašināt savu konsultatīvo pakalpojumu piedāvājumu un nodrošināt palīdzību īpaši jaunajiem audzētājiem. Es varu audzētājiem tikai ieteikt apmeklēt ērzeļu sertifikācijas un ķēvju vērtēšanas skates, sacensības, lai gūtu iespaidu par to, kādam mūsdienās jāizskatās modernam sporta zirgam. Daudzās audzētavās noteikti ir jāuzlabo zirgu turēšanas apstākļi, jo tikai veseli zirgi ir pieprasīti tirgū.

SG: Bieži vien zirgaudzētāji sūdzas, ka nespēj atpelnīt par zirgu audzēšanas un trenēšanas izmaksas, it īpaši, ja zirgs ir ilgstoši jānodod trenēšanā, lai varētu to pārdot. Ko ieteiksiet šiem zirgaudzētājiem?

JL: To es diemžēl arī nezinu. Tas ir apburtais loks – lielākā daļa zirgu maksā no 10 000 līdz 20 000 eiro, bet par šādu cenu zirgam ir jābūt jau M klases līmenī satrenētam. Profesionāla trenēšana maksā, sākot no 750 eiro, un ja pareizina to ar 12-15 mēnešiem, tad nereti zirgaudzētājam ir izdevīgāk pārdot trīsgadnieku par 2000 eiro. Mēs varam zirgaudzētājiem tikai ieteikt, laicīgi savākt visu informāciju: trīsgadniekus izmeklēt klīniski un rentgenoloģiski un saņemt kompetentu zirga vērtējumu no profesionāļiem. Tas nozīmē ieklausīties arī negatīvos vērtējumos un apsvērt, vai ilgtermiņa investīcijas ir ieguldīšanas vērtas.

SG: Hanoveras zirgaudzētāju biedrība ik gadu pārdod vairāk kā 100 zirgus programmas „Iepazīsties Hanoveras šķirnes zirgus” ietvaros – tie ir zirgi, kas domāti hobija jātniekiem, ar pārbaudītu labu raksturu un pakļāvību, un maksā no 6000-10 000 eiro, kas tomēr ir labāk nekā 2000 eiro.

JL: Manā skatījumā tas nez vai ir izdevīgs ceļš zirgaudzētājiem. Arī šos zirgus ir gadiem ilgi jātrenē un jāapmāca, un šos ieguldījumus zirgaudzētājs nekad neatgūs. Protams, arī Holšteinas šķirnes zirgi ir piemēroti hobijam un amatieru sportam, ja tos atbilstoši apmāca. Tomēr daudz svarīgāk ir piedāvāt augsti kvalitatīvu produktu, vēl vairāk koncentrēties uz to, lai nodrošinātu augstākās klases zirgus. Mums ir jāapzinās savas priekšrocības, jo Holšteinas zirgu ģenētika joprojām dominē starptautiskajā konkūra jomā.

SG: Vai riskēsiet sniegt prognozi, kāda varētu būt nākotne?

JL: Perspektīvas ir lieliskas. Pateicoties visā Eiropā sarūkošajam lecināšanas apjomam pēc 2-3 gadiem zirgu skaits būs nepietiekams. Vaislā jāizmanto tikai kvalitatīvas ķēves. Tādēļ tagad sliktākā izvēle ir tās ķēves, par kurām audzētājs ir pārliecināts, trīs gadus atstāt nelecinātas. Tie ir trīs zaudēti gadi. Tomēr, ja ķēve nav gana laba, tā ir jāpārdod, un labāk šodien nekā rīt. Augstas klases zirgiem pieprasījums tikai aug. Katra krīze rada arī savas iespējas. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka mēs spēsim ne tikai noturēt savas pozīcijas starptautiskajā tirgū, bet arī vēl vairāk attīstīt.

 

 

Pēc St. Georg materiāliem sagatavojusi Sigita Eitcena.

Facebooktwittergoogle_plusredditpinterestlinkedinmail

Sekot Mums