Lai gan paši franču jātnieki nevienā no jāšanas sporta disciplīnām pat ne tuvu nenokļuva medaļām, tomēr franču audzētie zirgi – Selle Francais – bija uzvarētāji Londonas arēnās, it īpaši konkūra sacensībās. Vācu zirgaudzētāji turpretī krietni zaudēja savas pozīcijas.
Olimpiskās spēlēs izvērtās par vilšanos ne tikai vācu konkūristiem, bet arī vācu konkūra zirgu audzētājiem. Tendence, kas iezīmējās jau pēc 2010. gada Pasaules Jāšanas Spēlēm Kentuki, ASV, ir dramatiski pastiprinājusies: medaļnieku rindās kā individuālajā, tā komandu konkurencē bija atrodams tikai viens zirgs no vācu zirgaudzētāju biedrībām – 12 gadus vecais Oldenburgas šķirnes zirgs Blue Loyd no Landor S un no franču jājamzirgu šķirnes ķēves. Ar šo zirgu īru jātnieks Kians O’Konnors cīnījās par medaļām individuālajā konkurencē, kur viņam paveicās nokļūt pēc tam, kad zviedra Rolfa Gorana-Bengstona zirgs tika atsaukts no sacensībām traumas dēļ. Vēl divi Oldenburgas šķirnes zirgi, kas pazīmējās priekšplānā, bija Lennox no Lifestyle-Grannus, ar kuru Portugāli pārstāvošā Luciana Diniza ierindojās 17. vietā, un vienpadsmit gadus vecais Napoly du Rhy (jātnieks Simons Delestre (Francija). Viņš ir dzimis Paula Šokemoles zirgaudzētavas Levicā no Baloubet du Rouet – Silvio I.
Noteikti skats uz dzīvi vācu zirgaudzētājiem būtu krietni optimistiskāks, ja vācu konkūristus jau pirmajās sacensību kārtās nepiemeklētu viena ķibele pēc otras. Trīs no šiem konkūristiem startēja ar Vācijā audzētiem zirgiem – Kristiāns Ālmans ar Hanoveras šķirnes zirgu Codex One no Contendro I, Janne Frederike Meijere ar Holšteinas šķirnes zirgu Lambrasco no Achill Libero un Meredita Maikla-Bērbauma ar ķēvi Bella Donna no Baldini II. Rezultatīvākais vācu jātnieks Markuss Enings (12. vieta) bija apseglojis Šveicē audzētu zirgu ar holandiešu asinīm – Plot Blue no Mr. Blue, kuram vismaz no mātes puses ir atrodams Vestfāles šķirnes ērzelis Pilot. Rezultatīvākais Holšteinas šķirnes zirgs – ķēve Rosalia, kuras jātnieks Alberto Mičans (Meksika) negaidīti ieguva piekto vietu, ir cēlusies no Cassini I-Contender. Šveicietis Pius Švicers ar savu Holšteinas šķirnes ķēvi Carlina no Carvallo gan jau bija rēķinājies ar ko labāku par 12. vietu individuālajā konkurencē, bet viņa pārstāvētā komanda par 2 punktiem atpalika no bronzas medaļas. Vienīgais Ukrainas pārstāvis, kas tika līdz individuālajam finālam, Kassio Rivetti bija ieradies Londonā ar rezultatīvāko Hanoveras šķirnes zirgu – 10 gadus veco Temple Road no Antaeus – Graf Dagobert.
Kas gan nogāja greizi, ja kādreiz tik izcilās vācu zirgaudzēšanas tradīcijas pašlaik tik ļoti atpaliek no kaimiņiem holandiešiem? Holandes zirgaudzētāju biedrība KWPN var justies kā viens no šo Olimpisko spēļu uzvarētājiem: 22 no 75 zirgiem, tas ir teju trešdaļa, ir ar KWPN pasēm, savukārt no sešām vācu zirgaudzētāju biedrībām kopā sanāca tikai 19 zirgi. No tiem 7 piederēja Holšteinas, pieci – Hanoveras, pa trim zirgiem – Oldenburgas un Vestfāles biedrībām, un viens zirgs – Bādenes-Virtembergas zirgaudzētāju biedrībai. Pat trīs nelielās Beļģijas zirgaudzētāju biedrības – BWP, Zangersheide un SBS, uz Londonu bija atsūtījušas 16 zirgus, kas ir trīsreiz vairāk kā Hanoveras šķirnes zirgaudzētāju biedrība.
Ja palūkojas uz 22 labākajiem zirgiem, kas cīnījās otrajā kārtā par individuālajām medaļām, tad aina neizskatās necik labāka, lai arī ļoti daudzveidīga – 11 zirgaudzētāju biedrības tika pārstāvētas. Šeit izceļas franču jājamzirgu Selle Francais zirgaudzētāju biedrība ar 4 zirgiem. Pie tiem piederas arī Olimpisko spēļu uzvarētāja Stīva Gerdā vienpadsmit gadus vecais zirgs Nino de Buissonets no Kannan (no Voltaire)-Narcos II – Alme, kurš lepojas ar slaveniem vārdiem savos ciltsrakstos un ir tipisks savas šķirnes pārstāvis – ne pārāk skaists, bet centīgs, nav apveltīts ar teicamu leciena tehniku, bet ar lielu spēku, akurātību un izteiktu vēlmi pārvarēt šķērsli. Savu audzēto zirgu panākumus Londonā francūžiem nācās apmaksāt ar to, ka neviens no jātniekiem netika uz goda pjedestāla nevienā no jāšanas sporta disciplīnām. Tāpat kā vācieši, arī francūži atsijājās jau pirmajā medaļu izcīņas kārtā. Kas savukārt ir divtik nepatīkami vāciešiem – it nemaz jau nebija tā, ka aiz katra BWP vai KWPN šķirnes zirga būtu stāvējis kāds Holšteinas vai Hanoveras šķirnes ērzelis vai ķēve. To vietā dominēja populārās un desmitgadēm izkoptās franču līnijas.
Vācu konkūra ciltstēvu asinis atrodamas kādā no otrajām paaudzēm šur un tur. Piemēram, holandiešu sudraba medaļnieka Gerko Šrēdera zirgam – beļģu šķirnes kastrātam London no Nabab de Reve mātes pusē ir Holšteinas šķirnes ērzeļa Constant meita Chin Chin. Komandu zelta ieguvēja Bena Mahera zirga Triple X no Namelus tēva pusē ir Holšteinas šķirnes ērzelis Contango Z. Komandu sudraba medaļnieka Marka Hutzāgera zirgs Tamino ir cēlies no Numero Uno, kura tēvs ir Achill Libero.
90% konkūra zirgu Olimpiskajās spēlēs bija cēlušies no tādiem tēviem, kas paši bija pierādījuši savas spējas sportā, savukārt no tiem 22 zirgiem, kas tika otrajā kārtā cīnīties par individuālajām medaļām, šādu zirgu skaits bija ne mazāk kā 20. Tā ir viena no zirgaudzēšanas mācību stundām, kas iegūta Londonā: panākumi ir vairāk garantēti, ja ērzelis pats ir bijis panākumiem svētīts, kas gan nav nekāds jaunums.
Populārākie zirgi un to senči Londonas Olimpiskajās spēlēs:
1) BIG STAR: līdz pat pēdējam maršrutam Niks Skeltons ar savu KWPN šķirnes ērzeli Big Star izskatījās pēc uzvarētāja. Par šādu zirgu konkūristi var tikai sapņot – ar spēcīgu lecienu, akurāts, viegli jājams un ar labiem nerviem. Zirgs bez trūkumiem. Viens nogāzts šķērslis pēdējā maršrutā atsvieda Skeltonu uz piekto vietu. Līdz tam Big Star bija vienīgais zirgs, kas visu Olimpisko spēļu laikā nebija nogāzis nevienu šķērsli. Big Star ir pārbaudītu konkūra līniju paraugs – cēlies no Galoubet A dēla Quick Star un Nimmerdor-Ramiro līnijas ķēves.
Quick Star – mazais milzis: kad Oldenburgas biedrība sāka vaislā izmantot tikai 159 centimetrus augsto Selle Francais šķirnes ērzeli Quick Star, par viņiem smējās. Bet ne ilgi. Ar Mereditu Maiklu-Bērbaumu seglos šis Galoubet B-dēls, kura māte Stella no Nithard jau bija pierādījusi savu talantu starptautiskajā mērogā ar Nelsonu Pessoa, kļuva par izcilu vaislinieku. Viņa pirmdzimtā meita, arī Stella vārdā, palīdzēja Mereditai Maiklai-Bērbaumai tikt pie komandu zelta medaļas 1999. gada Eiropas Čempionātā, savukārt Londonā viņš zīmējās daudzos ciltsrakstos, piemēram, Nika Skeltona Big Star un Star Power (no Captain Canada), ar kuru startēja Īans Millers.
2) London – lai kā holandietis Gerko Šrēders priecājās par savu otro sudra medaļu – kā komandu, tā arī individuālajā konkurencē, jau pāris dienas pēc Olimpiskajām spēlēm sekoja šoka vēsts: viņa ērzeli London atsavināja bankrotējušās firmas Eurocommerce maksātnespējas administrators. Pašlaik zirgu piedāvā tirdzniecībā, baumo, ka cena ir 10 miljoni eiro.
3) Nino de Buissonets – uzvarētāja Stīva Gerdā zirga vectēvs ir slavenais Furioso II. 1965. gadā dzimušais leģendārā tīrasiņa Furioso xx dēls tika ievests Vācijā, kur Oldenburgas biedrībā kļuva par starptautiska mēroga vaislinieku, kas devis vairāk kā 70 sertificētus dēlus un neskaitāmus sporta zirgus. Viņa izcilākie pēcnācēji bijuši For Pleasure un Voltaire.
4) Blue Loyd no Landor S – bronzas medaļnieka īra Kiana O’Konnora zirgs ir pierādījis neticamu sniegumu par spīti dažādiem nopietniem šķēršļiem – gada vecumā viņš piedzīvoja gūžu lūzumu, bet rentgeni viņam nepavisam nav labi (klase 3-4 pēc vācu sistēmas).
Pēc žurnāla St.George materiāliem tulkoja un sagatavoja Sigita Eitcena.
